Court dismisses administrative penalty against company for failure to sign written labor contracts due to lack of evidence.

NORAKSTS Lieta Nr.142169211 (1-0117-13/15)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 26.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Reitupe,

piedaloties SIA „/Nosaukums/” pilnvarotajiem pārstāvjiem D.S. un V.V., kā arī iestādes Valsts darba inspekcijas pilnvarotajai pārstāvei A.Š., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums/” (reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/) sūdzību par Valsts darba inspekcijas 2011.gada 10.marta lēmumu Nr.04/340-01-03/589.

Aprakstošā daļa

[1] 2010.gada 30.novembra administratīvā pārkāpuma protokolā AM Nr.013591 (turpmāk – protokols) konstatēts, ka SIA „/Nosaukums/” būvdarbos būvprojektā „/Nosaukums 3/” (turpmāk arī – būvobjekts) nodarbināja 57 personas, kurām SIA „/Nosaukums/” amatpersona nevar uzrādīt rakstveidā noslēgtus darba līgumus (lietas 72.-74.lapa).

[2] Ar Valsts darba inspekcijas (turpmāk arī – Inspekcija) Rīgas reģionālās Inspekcijas 2010.gada 9.decembra lēmumu Nr.13L-481-2010-035 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums) SIA „/Nosaukums/” saukta pie administratīvās atbildības, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo

1.lappuse no 8 pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 41.panta otro daļu, piemērojot naudas sodu Ls 3 000 apmērā.

[3] Izskatot SIA „/Nosaukums/” apstrīdēšanas iesniegumu (lietas 31.-34.lapa), ar Inspekcijas 2011.gada 10.marta lēmumu Nr.04/340-01-03/589 (turpmāk arī – Lēmums) grozīts Sākotnējais lēmums, piemērojot naudas sodu Ls 2 800 apmērā. Iestāde pamatoja Lēmumu ar šādiem argumentiem. [3.1] E.D. bija SIA „/Nosaukums 4/” valdes priekšsēdētājs, E.K. no 2010.gada 23.augusta bija SIA „/Nosaukums 4/” darbinieks, līdz ar to laika periodā no 2010.gada 7.jūlija līdz 22.augustam viņš bija SIA „/Nosaukums/” darbinieks, K.O. no 2010.gada 23.augustā bija SIA „/Nosaukums 4/” darbinieks, bet laika periodā no 2010.gada 7.jūlija līdz 22.augustam bija SIA „/Nosaukums/” darbinieks, A.K. no 2010.gada 23.augusta bija SIA „/Nosaukums 4/” darbinieks, bet laika periodā no 2010.gada 20.augustam līdz 23.augustam bija SIA „/Nosaukums/” darbinieks, J.V. no 2010.gada 23.augusta bija SIA „/Nosaukums 4/” darbinieks, bet laika periodā no 2010.gada 20.augusta līdz 23.augustam bija SIA „/Nosaukums/” darbinieks, S.K. no 2010.gada 23.augusta bija SIA „/Nosaukums 4/” darbinieks, bet laika periodā no 2010.gada 19.augusta līdz 22.augustam bija SIA „/Nosaukums/” darbinieks, M.Š. no 2010.gada 23.augusta bija SIA „/Nosaukums 4/” darbinieks, bet laika periodā no 2010.gada 7.jūlija līdz 22.augustam bija SIA „/Nosaukums/” darbinieks.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāgroza Sākotnējā lēmuma pielikums Nr.1, izslēdzot E.D. no Lēmuma pielikuma Nr.l, bet attiecībā uz pārējām iepriekš minētajām personām jāgroza nodarbināšanas periods SIA „/Nosaukums/”. Savukārt pārējā 51 persona, kas minēta Lēmuma pielikumā Nr.1, ir uzskatāmas par SIA „/Nosaukums/” darbiniekiem, tā kā apakšuzņēmēju sarakstos, kas tika iesniegti Rīgas reģionālajai Inspekcijai 2010.gada 31.augustā, šādas personas nav norādītas. [3.2] Saskaņā ar 2003.gada 25.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” (turpmāk arī – noteikumi Nr.92) 28.1punktu galvenais būvuzņēmējs ir atbildīgs par to, lai nodarbināto saraksti no citiem darbuzņēmējiem ir attiecīgajā objektā, savukārt no 28.8punkta izriet, ka sarakstos tiek iekļauti tikai nodarbinātie, būvobjekts ir slēgta tipa, kur var iekļūt tikai personas, uzrādot apliecības.

Konkrētajā gadījumā SIA „/Nosaukums/” ir galvenais būvuzņēmējs, kas principiāli nepieļāva iespēju būvobjektā atrasties personām, kuras tajā nav nodarbinātas. [3.3] /iestāde/ 2010.gada 9.decembra atbildē Nr.07-07.3/9-22/1655 norādīja, ka SIA „/Nosaukums/” renovācijas darbus /Nosaukums 3/ uzsāka 2010.gada 31.maijā, no visiem bāzes teritorijā strādājošajiem un pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem tika pieprasīta informācija (saraksts) par bāzes teritorijā strādājošajiem (vārds, uzvārds, personas kods) un izmantojamajiem transportlīdzekļiem (automašīnas marka, valsts numurs), par sniegto ziņu patiesumu atbild informācijas sniedzējs (uzņēmuma vadītājs).

Cita starpā iepriekš minētajā atbildē tika norādīts, ka SIA „/Nosaukums/” /objekts/ tika ielaisti, pamatojoties uz sarakstiem, kurus iesniedza SIA „/Nosaukums/” vadība.

2.lappuse no 8 [3.4] Saskaņā ar faktiskajiem apstākļiem un tiesu praksi, atzīstams, ka SIA „/Nosaukums/” 2010.gada 31.augustā iesniegtajiem sarakstiem ir lielāka ticamība nekā tiem paskaidrojumiem, kuri iesniegti 2010.gada 7.decembrī pēc protokola sastādīšanas. [3.5] Ņemot vērā izdarītā pārkāpuma būtiskumu, respektīvi, 56 darbinieku nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgtiem darba līgumiem, secināms, ka noteiktās naudas soda apmērs ir samērīgs un atbilstošs izdarītajam pārkāpumam.

[4] Administratīvajā rajona tiesā iesniegtajā sūdzībā SIA „/Nosaukums/” (turpmāk arī – sūdzības iesniedzēja) Lēmumam nepiekrīt un lūdz to atcelt. Sūdzībā norādīti šādi apsvērumi. [4.1] SIA „/Nosaukums/” nav izdarījusi LAPK 41.panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, sūdzības iesniedzēja nav nodarbinājusi personas, kas uzskaitītas Sākotnēja lēmuma pielikumā Nr.1. [4.2] SIA „/Nosaukums/” bija būvobjekta ģenerāluzņēmējs. Ņemot vērā būvobjektā veicamo būvdarbu raksturu, apjomu un darbu specifiku, SIA „/Nosaukums/” būvdarbu veikšanai bija piesaistījusi vairākus apakšuzņēmējus – SIA ,,/Nosaukums 5/”, ,,/Nosaukums 6/”, SIA ,,/Nosaukums 7/”, SIA ,,/Nosaukums 8/”, SIA ,,/Nosaukums 4/”.

Būvobjekta darbu veikšanai piesaistītie apakšuzņēmēji veica noteiktu darbu izpildi, izmantojot savus darbiniekus. [4.3] Ņemot vērā, ka būvobjekts atradās /iestāde/, iekļūšana tajā bija iespējama tikai ar iepriekš saskaņotu personu sarakstu. Tāpēc SIA „/Nosaukums/” kā būvobjekta ģenerāluzņēmējs bija sastādījis un iesniedzis /iestāde/ būvobjektā iespējami nodarbināto personu kopējo sarakstu, caurlaižu noformēšanai. Caurlaižu noformēšanai iesniegtais personu saraksts tika sastādīts, apkopojot visu to personu datus, kuri ir SIA „/Nosaukums/” darbinieki un personas, kuras nodarbinātas un iespējami nodarbinās, ir norādījuši SIA „/Nosaukums/” būvobjekta apakšuzņēmēji. [4.4] /iestāde/ caurlaižu noformēšanai iesniegtais darbinieku saraksts nav uzskatāms par darbinieku sarakstu noteikumu Nr.92 izpratnē, bet gan vienīgi par iespējamo darbinieku sarakstu, kas pirms darbu izpildes iesniegts caurlaižu noformēšanai.

Caurlaižu noformēšanai iesniegtais saraksts, kurā nav ietverta visa noteikumos Nr.92 pieprasītā informācija un kurš nav apstiprināts ar parakstu un zīmogu, nekādi nav uzskatāms par darbinieku sarakstu noteikumu Nr.92 izpratnē. Rīgas reģionālās Inspekcija sākotnēji neprasīja iesniegt būvobjektā nodarbināto personu sarakstu. [4.5] Lai nodrošinātu kvalitatīvu un savlaicīgu būvdarbu norisi būvobjektā, nodarbināto personu sarakstā tika iekļauti arī iespējamie darbu veicēji, lai nepieciešamības gadījumā kādu no nodarbināto sarakstā esošajām personām varētu nekavējoties piesaistīt būvdarbu veikšanai, nekavējot papildus laiku uz caurlaižu saskaņošanu, kas aizņemtu apmērām nedēļu ilgu laika posmu.

Tāpat jāņem vērā arī salīdzinoši lielo kadru mainību mazāk kvalificētu darbu veikšanai - jebkurā brīdī pastāv varbūtība, ka kāds no darbiniekiem neierodas darbā vai nevēlas turpināt darba attiecības, tādēļ par pilnībā loģisku uzskatāma potenciālo darbinieku norādīšana caurlaižu noformēšanai iesniegtajā sarakstā. Potenciālo jeb iespējamo nodarbināto personu iekļaušana

3.lappuse no 8 kopējā nodarbināto personu sarakstā caurlaižu sagatavošanai neveido LAPK 41.panta otrās daļas sastāvu. [4.6] Nav saprotams, uz kādu pierādījumu pamata Lēmumā konstatēts, ka tā pielikumā uzskaitītās 57 personas tika nodarbinātas SIA „/Nosaukums/”, turklāt bez rakstveidā noslēgta darba līguma. Lielākā daļa no šīm personām tā arī nekad neapmeklēja būvobjektu un netika tajā nodarbinātas. [4.7] Konkrētajā gadījumā pats personu nodarbināšanas fakts nav konstatēts. Ir veikta formāla pieeja, nenoskaidrojot faktiskos apstākļus, proti, tiek prezumēts, ka personas, kuras norādītas nodarbināto personu sarakstā tika nodarbinātas, kas neatbilst patiesībai, ko apstiprina Rīgas reģionālās Inspekcijai iesniegtais SIA „/Nosaukums 5/” 2010.gada 6.decembra paskaidrojums Nr.27, SIA „/Nosaukums 7/” paskaidrojums, SIA „/Nosaukums 8/” 2010.gada 3.decembra paskaidrojums, SIA ,,/Nosaukums 6/” 2010.gada 6.decembra paskaidrojums Nr.13/10 un SIA ,,/Nosaukums/” sniegtie paskaidrojumi. [4.8] Lēmumā nav izteikti nekādi argumenti par iepriekš minētajiem SIA ,,/Nosaukums/” apakšuzņēmēju sniegtajiem paskaidrojumiem un jebkādi iemesli, kas liktu apšaubīt tajos esošo ziņu patiesumu. Turklāt nevar piekrist, ka SIA „/Nosaukums/” būtu labojusi sākotnējo informāciju, jo ar 2010.gada 7.decembra paskaidrojumu un tam pievienotajiem dokumentiem sākotnēji sniegtā informācija tika papildināta, nevis labota. [4.9] Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākos spriedumos administratīvo pārkāpumu lietās tiek pielīdzinātas „mazajām krimināllietām”, kas neapšaubāmi pieprasa personas vainas pierādīšanu ar pieļaujamiem pierādīšanas līdzekļiem, nevis prezumēšanu. SIA „/Nosaukums/” nav un nevar būt atbildīga par darba līguma nenoslēgšanu rakstveidā ar personām, kuras nav tās darbinieki.

[5] Iestāde Administratīvajā rajona tiesā iesniegtajā paskaidrojumā sūdzību neatzīst un uzskata to par noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem, papildus norādot, ka Lēmuma rezolutīvajā daļā ir pieļāvusi acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu, norādot nepareizu Rīgas reģionālās Inspekcijas Lēmuma numuru par administratīvā soda uzlikšanu, bet tas nekādā veidā neietekmē lietas gala iznākumu. Iestādes pieņemtais Lēmums ir tiesisks un pamatots un atbilst Administratīvā procesa likuma 67.panta normai, tajā ir norādīti konstatētie fakti, pierādījumi, kas apliecina konstatētos likuma normu pārkāpumus, analizēti pieteicēja izteiktie viedokļi un administratīvā akta pamatojumā norādītas likuma normas, kā arī izvērtēti lietderības apsvērumi.

[6] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējas pārstāvji uzturēja iesniegto sūdzību, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Paskaidroja, ka būvobjektā SIA „/Nosaukums/” kā ģenerāluzņēmējs būvdarbu veikšanai piesaistīja vairākus apakšuzņēmējus - SIA „/Nosaukums 2/”, SIA „/Nosaukums 5/”, SIA „/Nosaukums 7/”, SIA „/Nosaukums 8/”, SIA ,,/Nosaukums 6/”, SIA „/Nosaukums 9/”, SIA „/Nosaukums 10/”, SIA „/Nosaukums 4/”, SIA „/Nosaukums 11/” un citus, kas veic noteiktu darbu izpildi, izmantojot savus darbiniekus. Līdz ar to ģenerāluzņēmējam

4.lappuse no 8 SIA „/Nosaukums/” bija jāiesniedz sarakstus par visiem darbiniekiem, kas atrodas vai tikai plāno atrasties būvobjektā, piemēram, personas, kuras apmeklēs būvobjektu, lai noteiktu darbu apjomu, bet reāli neveiks nekādus darbus. Saraksti tika pieprasīti no apakšuzņēmējiem, iesniegti apstiprināšanai un atļauju izsniegšanai. Apakšuzņēmēju paskaidrojumi Lēmumā nav izvērtēti, lai gan apakšuzņēmumi norādījuši, ka ir bijuši darbinieku darba devēji. SIA „/Nosaukums/” būvobjektā nenodarbināja konkrētus darbiniekus, bet gan sadarbojās ar apakšuzņēmējiem, kuri nodrošināja būvdarbu izpildi saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, nodarbinot savus darbiniekus. SIA „/Nosaukums/” nevar būt atbildīga par citu uzņēmumu (apakšuzņēmumu) rīcības tiesiskumu. Par tiešo darba devēju ir uzskatāmi apakšuzņēmēji. Saskaņā ar noteikumu Nr. 92 28.1punktu būvuzņēmējs ir atbildīgs par to, lai nodarbināto saraksti no citiem darbuzņēmējiem ir attiecīgajā objektā, ko SIA „/Nosaukums/” ievērojusi. Pārbaudes laikā iesniegtais saraksts tika sastādīts, lai saņemtu atļaujas un nekādā veidā nevar tikt uzskatīts par saraktu, kas paredzēts noteikumu Nr.92 28.1punktā, jo nebija likumā noteiktajā kārtībā noformēts, netika pat parakstīts no atbildīgās amatpersonas puses. Līdz ar to nav pamatoti apgalvot, ka SIA „/Nosaukums/” var būt atbildīga par darbībām, kuras veica apakšuzņēmēji.

[7] Tiesas sēdē iestādes pārstāve sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītiem motīviem, papildus norādīja, ka iesniegtais saraksts atbilst noteikumu Nr.92 28.1punktam. Galvenais būvuzņēmums ir atbildīgs, lai nodarbināto saraksts atrastos būvobjektā. Tas, ka nav norādīta visa informācija, nenozīmē, ka nav atzīstams par noteikumu Nr.92 281.punktā paredzēto sarakstu. Tā kā darba devējs ir iesniedzis šo nodarbināto sarakstu, uzskatāms, ka šīs personas arī strādāja objektā un sūdzības iesniedzēja tās ir nodarbinājusi. 51 persona ir bijusi sūdzības iesniedzējas darbinieki, jo apakšuzņēmēju sarakstos, kas iesniegti iestādei, tās nebija norādītas. Par nodarbināšanas kritērijiem ir uzskatāms, ka persona bija norādīta objektā nodarbināto sarakstā.

Motīvu daļa

[8] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, uzklausījusi tiesas sēdē procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir pamatota.

[9] Tiesa konstatē, ka SIA „/Nosaukums/” saukta pie administratīvās atbildības par LAPK 41.panta otrajā daļā minēto pārkāpumu. Šī norma paredz atbildību par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā. Darba likuma 28.panta pirmā daļa noteic, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Savukārt otrā daļa paredz, ka ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Atbilstoši Darba likuma 40.panta pirmajai daļai darba

5.lappuse no 8 līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Šī panta sestā daļa paredz, ka darba devējam ir pienākums gādāt par darba līgumu noslēgšanu rakstveidā un veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti. Ņemot vērā minēto, tiesa secina: lai atzītu, ka persona ir izdarījusi LAPK 41.panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, ir jākonstatē, ka: 1) bija nodibinātas darba tiesiskās attiecības, proti, darbinieks un darba devējs bija vienojušies par darbinieka veicamo darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, kā arī par darba samaksu; 2) nodibinot darba tiesiskās attiecības, darba līgums netika noslēgts rakstveida formā.

[10] Kā izriet no lietas materiāliem, SIA „/Nosaukums/” saukta pie administratīvās atbildības, jo nodarbinājusi bez rakstveida formā noslēgta darba līguma 56 personas. Šo 56 personu nodarbinātības faktu iestāde konstatējusi, pamatojoties uz 2010.gada 26.augustā SIA „/Nosaukums/” /iestāde/ komandierim iesniegto „Darbuzņēmēja būvprojektā nodarbināto kopējo sarakstu no 2010.gada 26.augusta līdz 2010.gada 30.septembrim” (turpmāk arī – Darbinieku saraksts) (lietas 44. – 49.lapa). Iestāde šo sarakstu interpretējusi kā SIA „/Nosaukums/” būvobjektā nodarbināto sarakstu, pamatojoties uz noteikumu Nr.92 28.1 un 28.8punktu. Līdz ar to lietā jānoskaidro, vai SIA „/Nosaukums/” bija nodibinātas darba tiesiskās attiecības ar Darbinieku sarakstā uzskaitītajām 56 personām.

[11] Saskaņā ar noteikumu Nr.92 28.1punktu darbuzņēmējs, tai skaitā galvenais būvuzņēmējs, nodrošina, lai būvobjektā atrastos tajā nodarbināto saraksts. Ja būvdarbus veic vairāki darbuzņēmēji, tie iesniedz galvenajam būvuzņēmējam vai, ja tāda nav, - pasūtītājam katrs savu būvobjektā nodarbināto sarakstu, ko apstiprina ar parakstu un zīmogu, norādot šādu informāciju par nodarbinātajiem: vārds un uzvārds; personas kods vai darba atļaujas numurs Latvijā nodarbinātajiem ārzemniekiem; darba līguma vai uzņēmuma līguma noslēgšanas datums un numurs; darbuzņēmēja nosaukums. Savukārt minēto noteikumu 28.8punkts noteic, ka galvenais būvuzņēmējs nodrošina, lai būvobjekta teritorijā iekļūtu tikai nodarbinātie, kas norādīti šo noteikumu 28.1punktā minētajā sarakstā un kam ir nodarbinātā apliecība, personu apliecinošs dokuments vai transportlīdzekļa vadītāja apliecība, kā arī citas personas ar apmeklētāja apliecību. Ar jēdzienu „nodarbinātais” minētajos noteikumos saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 1.panta 13.punktu saprotama jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs, arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā. Tādējādi no minētajām tiesību normām izriet, ka nodarbināto sarakstos, kas izdoti saskaņā ar noteikumu Nr.92 28.1punktu, tiek uzrādītas darba devēja faktiski nodarbinātas personas jeb darbinieki. Līdz ar to noteikumu Nr.92 28.1punktā paredzētajos sarakstos iekļautās personas vispārīgi uzskatāmas par darbuzņēmēja nodarbinātajām personām.

6.lappuse no 8 [12] Izvērtējot sūdzības iesniedzējas izdoto Darbinieku sarakstu, konstatējams, ka tas ne pēc formas, ne pēc satura neatbilst noteikumu Nr.92 28.1punktā izvirzītajiem kritērijiem, jo satur tikai daļu no sarakstā obligāti iekļaujamās informācijas, proti, personu vārdus, uzvārdus un personas kodus. Tiesas ieskatā no Darbinieku saraksta var prezumēt, ka tajā uzskaitītās personas tikušas nodarbinātas būvobjektā, taču minētais vienlaikus nenozīmē, ka tās nodarbinājusi tieši SIA „/Nosaukums/”. Proti, lietā nav strīda par to, ka SIA „/Nosaukums/” kā ģenerāluzņēmējs darbu veikšanai būvobjektā piesaistīja deviņus apakšuzņēmējus - SIA „/Nosaukums 2/”, SIA „/Nosaukums 5/”, SIA „/Nosaukums 7/”, SIA „/Nosaukums 8/”, SIA ,,/Nosaukums 6/”, SIA „/Nosaukums 9/”, SIA „”/Nosaukums 10/”, SIA „/Nosaukums 4/”, SIA „/Nosaukums 11/”. Tādējādi Darbinieku sarakstā ir iekļauti desmit sabiedrību (tostarp arī SIA „/Nosaukums/”) darbinieki. Kā jau iepriekš norādīts, lai atzītu, ka persona ir izdarījusi LAPK 41.panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, ir jākonstatē, ka: 1) bija nodibinātas darba tiesiskās attiecības; 2) nodibinot darba tiesiskās attiecības, darba līgums netika noslēgts rakstveida formā. Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka izskatāmajā gadījumā iestāde nav noskaidrojusi, ar kuru no apakšuzņēmējiem vai arī tieši sūdzības iesniedzēju Darbinieku sarakstā uzskaitītās 56 personas ir nodibinājušas darba tiesiskās attiecības, proti, vienojušā par darbinieka veicamo darbu, pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, kā arī par darba samaksu. Tā kā izskatāmajā gadījumā nav noskaidrots, vai Darbinieku sarakstā uzskaitītās

56 personas ir nodibinājušas darba tiesiskās attiecības tieši ar SIA „/Nosaukums/”, nav pamata konstatēt SIA „/Nosaukums/” darbībā LAPK 41.panta otrajā daļā paredzēto administratīvā pārkāpuma sastāvu – darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā.

[13] Saskaņā ar LAPK 7.panta pirmo daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā, savukārt saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, viņas rīcībā ir jākonstatē un jāpierāda administratīvā pārkāpuma sastāvs, un tikai tad, ja administratīvā pārkāpuma sastāvs ir pierādīts, ir tiesības piemērot administratīvo sodu par konkrēto administratīvo pārkāpumu. Ievērojot šā sprieduma [9] - [12] punktos konstatēto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā iestāde pieņemot Lēmumu, nav vispusīgi un objektīvi izvērtējusi visus lietas apstākļus, līdz ar to nepamatoti konstatējusi SIA „/Nosaukums/” darbībās LAPK LAPK 41.panta otrās daļas sastāvu, tādēļ Lēmums ir atceļams.

[14] Tiesa neanalizē pārējos procesa dalībnieku izvirzītos argumentus, jo tie nevar ietekmēt tiesas spriedumu pēc būtības.

7.lappuse no 8 [15] Saskaņā ar LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Savukārt saskaņā ar LAPK 289.12panta otrās daļas 1.punktu tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, atceļ lēmumu un izbeidz lietu. Līdz ar to pārsūdzētais Lēmums ir atceļams, savukārt lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā, kas uzsākta saskaņā ar administratīvā pārkāpuma protokolu AM Nr.013591, ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu,

289. panta otrās daļas 2.punktu un 289.18pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

a t c e l t Valsts darba inspekcijas 2011.gada 10.marta lēmumu Nr.04/340-01-03/589 un i z b e i g t l i e t u , kas ierosināta, pamatojoties SIA „/Nosaukums/” (reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/) sūdzību.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2013.gada 26.aprīlī.

Tiesnese (paraksts) A.Reitupe

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese A.Reitupe Rīgā 2013.gada 26.aprīlī

8.lappuse no 8