Appeal court reversed first instance confiscation of funds due to lack of evidence proving illicit origin.

Lietas arhīva Nr. KA02-0015-22/3

ECLI:LV:KUAT:2022:0208.11270002720.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2022.gada 8.februārī

Kurzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Aiva Daidere

tiesneši Vineta Vaiteika, Krists Līcis,

piedaloties prokuroram Uldim Kursinskim,

aizstāvim Ērikam Štālbergam

atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā iztiesāja krimināllietu sakarā ar apsūdzētā /pers. F/ un aizskartās mantas īpašnieces /pers. G/ apelācijas

sūdzībām par Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 22.septembra spriedumu, ar kuru /pers. F/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu un sodīts

pēc Krimināllikuma 221.2 panta trešās daļas un 221.panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 22.septembra spriedumu /pers. F/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas

ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, pēc Krimināllikuma 221.2 panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības piespriestos sodus daļēji saskaitot, galīgais sods

/pers. F/ noteikts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, piespriesto sodu /pers. F/ nospriests neizpildīt un noteikt nosacīti, ja 2 gadu pārbaudes laikā viņš neizdarīs

jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās un piektās daļas nosacījumiem, soda izciešanas termiņā ieskaitīts aizturēšanā pavadītais laiks no

2020.gada 17.aprīļa plkst.18.30 līdz 2020.gada 19.aprīlim plkst.17.15, kas atbilst divām brīvības atņemšanas dienām.

Piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanos noteiktā vietā un papildus drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts, /pers. F/ atstāts negrozīts

līdz spriedums stāsies spēka.

No /pers. F/ piedzīta valsts labā materiālā kaitējuma kompensācija 36 093,84 euro (trīsdesmit seši tūkstoši deviņdesmit trīs eiro un astoņdesmit

četri centi).

No /pers. F/ piedzīti valsts labā procesuālie izdevumi 379,42 euro (trīs simti septiņdesmit deviņi eiro un četrdesmit divi centi).

Noteikts termiņš kaitējuma kompensācijas un procesuālo izdevumu labprātīgai izpildei– 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Naudas līdzekļi 18 555 euro, kuriem uzlikts arests un kuri nodoti glabāšanā, ieskaitot tos Valsts policijas deponēto līdzekļu kontā, saskaņā ar

Krimināllikuma 70.11panta otrās daļas 1.punktu atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu, konfiscēti un ieskaitīti valsts budžetā.

Naudas līdzekļi 13 040 euro, kuriem uzlikts arests un kuri nodoti glabāšanā, ieskaitot tos Valsts policijas deponēto līdzekļu kontā, saskaņā ar

Krimināllikuma 70.11panta trešo daļu atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu, konfiscēti un ieskaitīti valsts budžetā.

Naudas līdzekļi 820 euro, kuriem uzlikts arests un kuri nodoti glabāšanā, ieskaitot tos Valsts policijas deponēto līdzekļu kontā, saskaņā ar

Krimināllikuma 70.11panta otrās daļas 1.punktu atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu, konfiscēti un ieskaitīti valsts budžetā.

Ar spriedumu izlemta rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem.

[2] Ar pirmās instances tiesas spriedumu atzīts:

[2.1] /pers. F/ glabāja nelikumīgus alkoholiskos dzērienus lielā apmērā.

No pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrota laika līdz 2020.gada 17.aprīlim /pers. F/ garāžā /numurs/, garāžu īpašnieku kooperatīvā

sabiedrībā /Nosaukums/ /adrese/ glabāja nelikumīgus alkoholiskos dzērienus ar absolūtā spirta kopējo daudzumu 172,942 litri.

No pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrota laika līdz 2020.gada 17.aprīlim /pers. F/ viņa lietošanā esošajā garāžā /adrese/ teritorijā,

/Nosaukums/ pusē esošajā garāžu rindā, pirmajā garāžā no /Nosaukums/ puses glabāja nelikumīgus alkoholiskos dzērienus: četrās polimēra 5 litru

tilpuma pudelēs iepildītu 19,05 litrus iekrāsotu etilspirtu saturošu šķidrumu ar rūgšanas procesa blakusproduktiem, ar spirta saturu no 39,0% līdz 39,5%

ar absolūtā spirta kopējo daudzumu 7,5 litri.

No pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrota laika līdz 2020.gada 17.aprīlim /pers. F/ viņa lietošanā esošajā garāžā /adrese/ teritorijā,

/Nosaukums/ pusē esošajā garāžu rindā, trešajā garāžā no /Nosaukums/ puses glabāja nelikumīgus alkoholiskos dzērienus ar absolūtā spirta kopējo

daudzumu ir 32,675 litri.

Kopā no pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrota laika līdz 2020.gada 17.aprīlim garāžā /numurs/ garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrībā

/Nosaukums/ /adrese/, garāžā /adrese/ teritorijā, /Nosaukums/ pusē esošajā garāžu rindā, pirmajā garāžā no /Nosaukums/ puses, garāžā /adrese/

teritorijā, /Nosaukums/ pusē esošajā garāžu rindā, trešajā garāžā no /Nosaukums/ puses /pers. F/ glabāja dažāda izmēra un materiāla pudelēs un kannās

iepildītu 422,68 litrus nelikumīgu alkoholisko dzērienu, ar absolūtā spirta kopējo daudzumu 213,117 litri.

Glabājot nelikumīgu alkoholisko dzērienu /pers. F/ pārkāpa Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9.panta trešās daļas 1.punktu, kur noteikts, ka

personai, kurai nav licences, aizliegts uzglabāt alkoholiskos dzērienus bez akcīzes nodokļa markām, un likuma “Par akcīzes nodokli” 33.panta trešo daļu,

kur noteikts, ka Latvijas Republikā aizliegts uzglabāt alkoholiskos dzērienus, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām.

Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 201.pantu atbildība par nelikumīgu alkoholisko dzērienu

glabāšanu lielā apmērā iestājas, ja alkoholiskā dzēriena daudzums sasniedz 20 litrus absolūtā spirta.

Glabājot nelikumīgus alkoholiskos dzērienus lielā apmērā /pers. F/ nodarīja Latvijas valstij mantisku kaitējumu 3499,38 euro apmērā nenomaksāto

nodokļu veidā.

Pirmās instances tiesa šādas /pers. F/ darbības kvalificējusi pēc Krimināllikuma 221.2panta trešās daļas.

[2.2] /pers. F/ nelikumīgi uzglabāja tabakas izstrādājumus lielā apmērā.

Pavisam kopā no pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrota laika līdz 2020.gada 17.aprīlim dzīvoklī /adrese A/, garāžā /numurs/garāžu

īpašnieku kooperatīvā sabiedrībā /Nosaukums/ /adrese/, garāžā /adrese/ teritorijā, /Nosaukums/ pusē esošajā garāžu rindā, pirmajā garāžā no

/Nosaukums/ puses, garāžā /adrese/ teritorijā, /Nosaukums/ pusē esošajā garāžu rindā, trešajā garāžā no /Nosaukums/ puses /pers. F/ nelikumīgi

uzglabāja bez akcīzes nodokļu markām vai ar Baltkrievijas akcīzes nodokļu markām 279 900 cigaretes.

Norādītajā veidā /pers. F/ pārkāpa likuma “Par akcīzes nodokli” 33.panta otrajā daļā noteikto aizliegumu Latvijas Republikā uzglabāt akcīzes

preces, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, un trešajā daļā noteikto aizliegumu Latvijas Republikā uzglabāt tabakas izstrādājumus, kuri nav

marķēti ar akcīzes nodokļa markām.

Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu pirmo daļu atbildība par Krimināllikumā paredzēto

noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tai

laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Priekšmetu vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām

nodarījuma izdarīšanas laikā.

Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 30.panta pirmo daļu laika posmā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada

31.decembrim ir noteicis vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu cigaretēm 179,29 euro par 1000 cigaretēm (2020.gada 28.februāra laikraksta

“Latvijas Vēstnesis” Nr.42, Oficiālās publikācijas Nr.2020/42.DA1).

Noziedzīga nodarījuma priekšmeta – nelikumīgi glabāto 279 900 cigarešu – kopējā vērtība ir 50 183,27 euro.

Saskaņā ar 2015.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba

laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu minimālā mēnešalga Latvijas Republikā ir 430 euro (redakcijā no 2018.gada

1.janvāra).

Tādējādi tabakas izstrādājumu uzglabāšanu saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu /pers. F/

izdarīja lielā apmērā.

Nelikumīgi uzglabājot tabakas izstrādājumus lielā apmērā /pers. F/ nodarīja Latvijas valstij mantisku kaitējumu 32 794,46 euro apmērā

nenomaksāto nodokļu veidā.

Pirmās instances tiesa šādas /pers. F/ darbības kvalificējusi pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas.

[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza apsūdzētais /pers. F/, lūdzot atcelt spriedumu daļā par naudas līdzekļu

18 555 euro un 13 040 euro apmērā atzīšanu par noziedzīgu iegūt mantu un to konfiskāciju.

/pers. F/ apelācijas sūdzību motivējis ar turpmāk izklāstītajiem apsvērumiem.

[3.1] Dzīvoklī izņemtā un ar spriedumu konfiscētā nauda nepieder /pers. F/, paskaidrots, ka naudas līdzekļi pieder dzīvokļa īpašniecei /pers. G/, ar

kuru apelators atrodas nereģistrētās attiecībās.

[3.2] Pierādījumu pārsvara radītā pārliecība par mantas noziedzīgo izcelsmi ir jāvērtē kopsakarā ar pārliecinošu visu apstākļu sliekšanos uz

varbūtības apstiprināšanu par mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu.

[3.3] Vērsta uzmanība uz apstākli, ka apelators notiesāts par noziedzīgu nodarījumu - akcizētas preces nelikumīgu glabāšanu, t.i. noziedzīgu

nodarījumu, kurš pēc būtības nav saistīts ar ienākumu gūšanu izskatāmajā laika periodā, jo glabāšana nerada ienākumus. Tāpēc nepamatoti atzīts, ka

citas personas dzīvoklī, kur apelators nav pat deklarēts, izņemtā nauda ir noziedzīgi iegūta manta, kas viņa īpašumā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas rezultātā.

[3.4] Secinājumi par izņemtās naudas nelikumīgo izcelsmi ir pamatoti ar kļūdainiem tiesas vērtējumiem. Lietā nepareizi noteikti vērtēšanas kritēriji

personas mantas samērīgumam ar tās likumīgiem ienākumiem.

No AS “Luminor Bank” konta izdrukas par laika posmu no 2019.gada 22.augusta līdz 2020.gada 7.maijam, redzams, ka /pers. F/ mēnesī saņēmis

darba algu 900 euro un to izlietojis: 500 euro izņēmis skaidrā naudā, 50 euro pārskaitījis dēlam un maksājis uzturlīdzekļus 150 euro. Saskaņā ar Valsts

ieņēmuma dienesta sniegtajām ziņām viņa ienākumi 2018.gadā bija 13 576,89 euro, no kuriem ir iespējams gan uzkrāt, gan nodrošināt ikdienas tēriņus.

[3.5] Tiesa par noziedzīgi iegūtu mantu ir atzinusi mantu, kas nav viņa, bet pieder /pers. G/ un juridiskai personai. Apsūdzētā ieskatā tiesa

nepamatoti, bez speciālista pieaicināšanas, ir izdarījusi nepareizus secinājumus daļā par /Nosaukums/ grāmatvedības uzskaiti.

[3.6] Uzskata, ka ar tiesas spriedumu noteiktajai - naudas līdzekļu 18 555 euro un 13 040 euro konfiskācijai nepamatoti piemērots

Krimināllikuma 70.11panta otrās daļas 1.punkta un trešās daļas regulējums.

[4] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza aizskartās mantas īpašniece /pers. G/, lūdzot atcelt spriedumu daļā par

nepamatoto naudas līdzekļu 18 555 euro un 13 040 euro atzīšanu par noziedzīgu iegūt mantu un to konfiskāciju. Apelatore lūdza lietai pievienot

Grāmatvedības izziņu Nr. 1/10/2021 un uz apelācijas instances tiesu uzaicināt liecinieci /pers. J/, kura kā uzņēmuma /amats/var liecināt par konfiscēto

naudas līdzekļu piederību juridiskai personai/Nosaukums/.

/pers. G/ apelācijas sūdzību motivējusi ar turpmāk izklāstītajiem apsvērumiem.

[4.1] Tiesas motīvi par izņemtās naudas nelikumīgo izcelsmi ir pamatoti ar kļūdainiem secinājumiem. Lietā nepareizi noteikti vērtēšanas kritēriji

personas mantas samērīgumam ar tās likumīgiem ienākumiem.

[4.2] /pers. F/ notiesāts par noziedzīgu nodarījumu - akcizētas preces nelikumīgu glabāšanu, t.i. noziedzīgu nodarījumu, kurš pēc būtības nav saistīts

ar ienākumu gūšanu izskatāmajā laika periodā, jo glabāšana nerada ienākumus.

[4.3] Tiesa par noziedzīgi iegūtu mantu atzinusi mantu, kas atrodas juridiskās personas rīcībā. Bez pietiekošām priekšzināšanām, bez speciālista

pieaicināšanas spriedumā izdarīti nepareizi secinājumi daļā par /Nosaukums/ grāmatvedības uzskaiti.

[4.4] Tiesa spriedumā atsaukusies uz tādiem pierādījumiem, kādu lietā nav. Neizvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus naudas piederībai, tāpēc

kļūdaini par noziedzīgi iegūtu mantu ir atzinusi juridiskai personai piederošos finanšu līdzekļus.

[4.5] Dzīvoklis /adrese/ ir apelatores faktiskā un deklarētā dzīvesvieta, un juridiskā adrese viņas uzņēmumam, bet /pers. F/ tā ir tikai dzīvesvieta tik

tālu, cik viņš uzturas šajā dzīvoklī saistībā ar personīgajām attiecībām. Vērsta uzmanība uz apstākli, ka apelatorei ir savs bizness, pastāvīgi ienākumi.

Minēto iemeslu dēļ ir absurda tiesas prezumpcija, ka konkrētajā dzīvoklī izņemtie naudas līdzekļi pieder vienīgi /pers. F/, savukārt apelatorei savā dzīves

vietā nepieder pilnīgi nekas.

[4.6] Šajā kriminālprocesā apelatore nebija atzīta ne par liecinieci, ne par personu, kurai tiesības uz aizstāvību. /Nosaukums/ juridiski nav nekādu

saistību ar /pers. F/. Vienlaikus kriminālprocesā ir iesniegti grāmatvedības dokumenti kā pierādījumi tam, ka nauda pieder juridiskai personai, kurai nav

nekāda sakara ar /pers. F/ inkriminēto noziedzīgo nodarījumu.

[4.7] Kases grāmata parakstīta saskaņā ar uzņēmuma metodiku, kurā noteikts, ja uzņēmumam ir viens vienīgs darbinieks, kas ir/amats/ tad visus

dokumentus, kas saistīti ar grāmatvedību paraksta /amats/. Likums atļauj kārtot un parakstīt kases dokumentus -/amats/

Apelatore nepiekrīt tiesas secinājumiem, ka grāmatvedības izziņā, kases grāmatās norādītas ziņas ir pretrunā ar VID iesniegtajiem gada pārskatiem

par 2015. – 2018.gadu. Saistībā ar tiesas izdarītajiem secinājumiem par /Nosaukums/ kases grāmatas datu neatbilstību VID iesniegtajiem gada

pārskatiem, aizskartās mantas īpašniece paskaidro, ka dokumentu aprite un nodošana grāmatvedībā tika organizēta caur e-pastu vai ar Latvijas Pasta

starpniecību. Tā kā iepriekšējais /amats/ nebija nogādājis visus dokumentus, /amats/ rīcībā, tad nebija iespējams atspoguļot uzņēmuma saimnieciskās

darbības patieso stāvokli.

Likums paredz, ja uzņēmums ir pamanījis pieļautās kļūdas, kas būtiski ietekmē datu atspoguļošanu gada pārskatā, tās var labot 5 gadu periodā no

iesniegšanas brīža, kas uz doto brīdi ir izdarīts. Šobrīd visi saimnieciskās darbības dokumenti un to kopijas atrodas grāmatvedībā, uzņēmuma

saimnieciskās darbības patiesais stāvoklis ir apzināts, un visas pieļautās kļūdas ir izlabotas atbilstoši normatīvajam regulējumam.

Apelācijas sūdzībā norādīts uz prasībām, pēc kādām tiek kārtota uzņēmuma Kases grāmata, analizēti 2017., 2018., 2019.gada naudas līdzekļu

pārskati, vērsta uzmanība uz kases grāmatas ierakstiem un ar 2019.gada pārskatu labotās kļūdas. Norādīts uz Swedbank konta pārskatu par 2019.gadu,

ko, sūdzības iesniedzējas ieskatā, tiesa izskatījusi pavirši.

[5] Apelācijas instances tiesas sēdē:

[5.1] Lieciniece/pers J/ liecināja, ka /pers. G/ uzņēmumam /Nosaukums/ sniedz grāmatvedības pakalpojumus. Apsūdzētais /pers. F/ nav zināms.

Lieciniece paskaidroja, ka uzņēmuma grāmatvedība, tostarp arī kases grāmata tiek kārtota elektroniski ar licenzētas grāmatvedības programmas

palīdzību, kā to reglamentē likums. Dati programmā tiek ievadīti, pastāvot darījumu attaisnojošiem dokumentiem. Naudas līdzekļu kustība atspoguļojas

bankas konta izdrukās. Par naudas līdzekļu legālo izcelsmi lieciniecei nav šaubu, jo darījuma partneri, ar ko sadarbojās /Nosaukums/ ir ilggadēji.

Elektronisko kases grāmatu aizpilda lieciniece jau no 2015.gada. Kases grāmatai, izdevumu un ienākumu žurnāliem ir jābūt tiklīdz tiek nodibināts

uzņēmums. Kases grāmatas aizpilde ir obligāta prasība katrā grāmatvedības programmā, pretējā gadījumā, saskatot kādas neskaidrības vai pretrunas,

VID uz to reaģētu ar pārbaudēm.

Likums neaizliedz kases naudas līdzekļus glabāt vietā, kur /amats/to uzskata par efektīvu un vadītājam pieņemamu. Svarīgi ir uzrādīt vietu, kur

kases grāmatā iegrāmatotie skaidras naudas līdzekļi atrodas un tur tie arī jāglabā, lai VID pārbaudes laikā tos varētu nekavējoties uzrādīt. Atruna nav

pieļaujama. Naudas līdzekļiem ir jābūt uz pieprasīto dienu.

Lieciniece norādīja, ka viņas rīcībā ir informācija par /pers. G/ dzīvesvietā izņemtajiem naudas līdzekļiem un tā rezultātā radušos uzņēmuma kases

grāmatā norādīto skaidras naudas ap 32 000 euro iztrūkumu no faktiskās summas, kas atbilstoši esot dokumentāli noformēts.

2015., 2016.gadā firma bija reģistrēta kā mikrouzņēmums, tāpēc gada pārskatu iesniegšana nebijusi obligāta, taču par ienākošiem naudas

līdzekļiem bijis jānomaksā valsts nodeva. Attiecībā uz mikrouzņēmumu darbojušies atvieglotie nosacījumi, sīkāka informācija VID nevajadzējis sniegt.

2017., 2018.gadā, palielinoties naudas apgrozījumam, VID iesniedzamie dokumenti tikuši sakārtoti. Gada pārskatus iesniegšanai VID sagatavojusi

lieciniece, pēc tam ar tiem iepazinusies /pers. G/, parakstot un iesniedzot tos VID elektroniskajā deklarēšanās sistēmā.

Attiecībā par VID iesniegtajos/Nosaukums/gada pārskatos par 2016., 2017., 2018.gadu postenī “nauda” kļūdaini norādītajiem datiem, lieciniece

paskaidroja, ka, ievērojot attālināto komunikāciju, kļūdu nav pamanījusi. Datorprogrammā kļūda var rasties arī no tā, ka kāda pozīcija netiek atzīmēta.

Taču 2019.gadā kļūda beidzot ir pamanīta, un ar 2019.gada pārskatu tā tikusi labota. Kaut arī gada pārskats iesniegts pēc tam, kad /pers. G/ dzīvoklī

izņemta nauda, nesakritība naudas pozīcijā tikusi pamanīta agrāk.

Aktuālie firmas skaidras naudas uzkrājumi atbilst grāmatvedības izziņā norādītajam. 2019.gada beigās uzkrātie naudas līdzekļi skaidrā naudā bija

31 428 euro. Kases grāmatas kārtojusi lieciniece, tiklīdz no /pers. G/ saņēmusi attaisnojošos dokumentus. Kases orderi par visu ienākošo un izejošo iet

klāt pie kases grāmatas. Tā ir elektroniskā sistēma.

Liecinieces ieskatā /pers. G/ gada pārskatos norādītajā pozīcijā “nauda” līdzekļu apmēra nesakritības ar faktiski uzkrātajiem līdzekļiem uzņēmuma

juridiskajā adresē nav pamanījusi savas nezināšanas un grāmatvedības vešanas zināšanu trūkuma dēļ. Par grāmatvedības vešanu, lai tā būtu attiecīgā

kārtībā, atbildējusi lieciniece, kas savus darba pienākumus pildījusi uz /pers. G/ kā /amats/ pilnvarojuma pamata. Lieciniece atzina, ka esot atbildīga par

/Nosaukums/ 2016., 2017., 2018.gada pārskatos kļūdaini norādīto naudas pozīciju, atzīstot, ka nav pievērsusi tam pienācīgu uzmanību.

[5.2] Aizskartās mantas īpašniece /pers. G/ apelācijas tiesas sēdē uzturēja apelācijas sūdzību pilnā apjomā pie sūdzībā norādītajiem argumentiem

un apsvērumiem, lūdza atgriezt /Nosaukums/ piederošos naudas līdzekļus, kas nelikumīgi izņemti kratīšanas laikā viņas dzīvesvietā, kas ir arī uzņēmuma

juridiskā adrese. /pers. G/ norādīja, ka no naudas līdzekļiem 18 555 euro, kas konfiscēti kā /pers. F/ piederošie, 16 940 euro ir uzņēmuma uzkrātie

naudas līdzekļi, bet 1615 euro ir /pers. F/ nauda, par kuras izcelsmi viņai nekas nav zināms. Savukārt kratīšanā izņemtie naudas līdzekļi 13 040 euro, kas

konfiscēti kā viņai piederošie ar nelegālu izcelsmi, ir arī /Nosaukums/uzkrātie naudas līdzekļi, tostarp arī viņas personīgie iekrājumi 1150 euro. Visi

uzņēmuma uzkrātie naudas līdzekļi norādīti uzņēmuma gada pārskatā par 2019.gadu, kas attiecīgi iesniegts VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā un ir

ticis akceptēts no VID puses. Par kases grāmatu ierakstu neatbilstību VID iesniegtajiem gada pārskatiem sadaļā par naudu līdzekļiem 2016., 2017.,

2018.gados attiecībā pret 2019.gadu, /pers. G/ paskaidroja, ka tā ir cilvēciska kļūda un grāmatvedības vešanas zināšanu trūkums, bet pieļautās kļūdas ir

labotas saskaņā ar normatīvo regulējumu. /pers. G/ noliedza, ka policijas darbiniekiem kratīšanā būtu norādījusi uz skapja satura piederību atbilstoši

labajai vai kreisajai pusei. Vienlaikus paskaidroja, ka policisti izmantojuši viņas apjukumu kratīšanas laikā, jo viņa īsti nav sapratusi, kas notiek un kāpēc

policija pārmeklē viņas dzīvesvietu, turklāt izņemti pilnīgi visi naudas līdzekļi, neatstājot naudu pat ikdienas pārtikas iegādei. Policisti izmantojuši viņas

juridisko zināšanu trūkumu, tāpēc savas kā aizskartās mantas īpašnieces tiesības varējusi sākt izmantot tikai pēc konsultēšanās ar advokātu.

[5.3] Apsūdzētais apelācijas tiesas sēdē uzturēja apelācijas sūdzību pilnā apjomā pie sūdzībā izklāstītajiem apsvērumiem un norādītā pamatojuma.

Paskaidroja, ka /pers. G/ dzīvoklī viņš no /pers. G/ īrējis istabu. Par to /pers. G/ devis naudu komunālo maksājumu daļējai apmaksai, palīdzējis ar

saimnieciskiem darbiem. Par kratīšanas laikā izņemtajiem naudas līdzekļiem no /pers. G/ guļamistabas skapja, norādīja, ka /pers. G/ atļāvusi skapī glabāt

viņa dokumentus un dažas drēbes. Skapī atradusies arī viņam piederošā kaste, kurā glabājis aploksni ar iekrāto naudu 1650 euro kopā ar viņa veiktiem

pierakstiem. Minētie iekrājumi veidojušies, atliekot nelielas summas no darba algas, reizēm laimējis arī nelielas summas azartspēlēs. Par pārējo naudu,

kas izņemta no tās pašas atvilktnes un no skapja otras puses atvilktnēm, /pers. F/ nekas nebija zināms, bet tā nav bijusi viņa nauda. /pers. F/ lūdza

nelikumīgi konfiscētos naudas līdzekļus atgriezt /Nosaukums/.

[5.4] Aizstāvis un juridiskās palīdzības sniedzējs aizskartās mantas īpašniecei zvērinātais advokāts Ē.Štālbergs pilnībā uzturēja apelācijas sūdzībās

pausto argumentāciju.

Papildus norādīja, ka aizstāvība nepiekrīt spriedumā konstatētajam, ka ir pierādīts apstāklis, ka daļu nelikumīgi iegūtās naudas /pers. F/ nodevis

/pers. G/ rīcībā, kuru viņa glabāja savā skapja pusē savās mantās un izmantoja ikdienas tēriņiem, sava dzīvesveida prasību nodrošināšanai, tāpēc izņemtā

nauda 13 040 euro apmērā no /pers. G/ piederošām mantām skapja labā pusē ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu.

Aizstāvja ieskatā spriedumā izteiktie secinājumi par to, ka kratīšanas laikā izņemto naudas līdzekļu piederība būtu vērtējama atkarībā no apstākļa,

kurā skapja pusē - labajā vai kreisajā - tie atradās, ir absurdi, jo neatkarīgi ne no kā, tā ir /pers. G/ nevis /pers. F/ faktiskā un deklarētā dzīvesvieta.

Nepamatota ir arī tiesas atsauce uz /amats/ /pers.N/ liecībās norādītajām ziņām kā patiesām, kas ņemtas par pamatu naudas piederības

apsvērumiem, jo tie nav vērtējami kā objektīvi. /amats/ informāciju kratīšanas laikā par izņemto naudu varēja iegūt no pašas dzīvokļa īpašnieces /pers. G/,

nopratinot viņu, kas nav darīts. Līdz ar to nav bijis iespējams /pers. G/ pēc tam konfrontēt ar liecinieku /pers. N/, kurš liecinājis par /pers. G/ teikto, ko

pati /pers. G/ neapstiprina. Savukārt /pers. N/ interese panākt, ka nauda tiek konfiscēta ir acīmredzama, jo viņš kā amatpersona ir ieinteresēts lietas

iznākumā, jo ir zināms, ka atkarībā no izņemto un konfiscēto naudas līdzekļu summām, tiek maksātas prēmijas. Līdz ar ko policisti ir ieinteresēti izņemto

naudas līdzekļu atzīšanā par noziedzīgi iegūtiem, tādējādi rodas šaubas par policistu objektivitāti. Šo iemeslu dēļ /pers. N/ liecībās norādīto ziņu ticamība

ir vērtējama kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem.

Aizstāvis norāda, ka nevar pievienoties prokuroram par viltotiem ierakstiem kases grāmatās, jo tas ir pretrunā ar uzklausītās liecinieces /pers. J/,

kas ved /Nosaukums/ grāmatvedību, tiesas sēdē liecināto. Aizstāvja ieskatā grāmatvedības izziņā un kases grāmatas ierakstos norādītie naudas līdzekļi

nevar uzrasties ne no kā, ja pamatā tam nav grāmatvedības dokumenti. Līdz ar to runāt par kaut kādu viltojumu ir primitīva pieeja grāmatvedības

uzskaitei. Finanšu līdzekļiem reāli ir jāienāk uzņēmuma kasē. Ja finanšu līdzekļi nav norādīti gada atskaitēs, tad ir pieļaujams, ka, iespējams,

grāmatvedības dokumentu kārtošanā ir pieļauta vieglprātīga attieksme, taču kases grāmatās naudas līdzekļu uzkrājumi ir bijuši norādīti no pašiem

pirmsākumiem.

Pieļaujot šaubas par grāmatvedības dokumentu atbilstošu kārtošanu /Nosaukums/ uzņēmējdarbībā, tomēr nešaubīga paliek izņemtās naudas

izcelsmes saistība ar /Nosaukums/. Aizstāvis atsaucās uz Augstākās tiesas senāta SKK – 234/2012 lēmumā pausto atziņu, ka noziedzīgi iegūtas mantas

konfiskācija ir nošķirama no mantas konfiskācijas un tā nav atzīstama par sodīšanu klasiskā izpratnē, jo noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas rezultātā

personai tiek atsavināts tāds labums, kas tai nepienākas. Ir jākonstatē izņemto naudas līdzekļu sasaiste ar noziedzīgu līdzekļu legalizāciju, jo īpaši, ja

saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta trešo daļu tiek piemērota paplašinātā konfiskācija. Pie tam lietā nav arī konstatēts, ka /pers. G/ ar /pers. F/

uzturētu pastāvīgas ģimenes attiecības.

Aizstāvis norādīja, ka /pers. G/ var pārmest nepilnības grāmatvedības uzskaitē, bet konfiscēto naudas līdzekļu izcelsme, nevis grāmatvedības

uzskaite, ir pierādīta. Un, līdz ar to apstāklis, ka naudas līdzekļi nav iegūti noziedzīgā ceļā, ir /pers. G/ apliecināts.

Piemērojot paplašināto konfiskāciju, ir jābūt pārliecībai, ka šis īpašums ir iegūts no noziedzīgas darbības. Lietā neapstiprinās apstāklis, ka /pers. G/

izņemtos naudas līdzekļus ir ieguvusi no noziedzīgas darbības, proti /pers. F/ nelikumīgo darbību rezultātā.

Neapstrīdot apstākli, ka /pers. F/ inkriminētais nodarījums ir vērsts uz materiāla vai citāda labuma gūšanu, kas atzīts arī judikatūrā, aizstāvis norāda,

ka inkriminētais nodarījums nevar būt par pamatu /Nosaukums/ uzkrātās naudas atzīšanai par iegūtu noziedzīgā ceļā, turklāt to attiecinot uz iepriekšējo

laika periodu, kas /pers. F/ nav inkriminēts.

Aizstāvja ieskatā apelācijas sūdzības ir pamatotas un apmierināmas. Nekonstatējot saiti starp noziedzīgām darbībām un /Nosaukums/ /pers. G/

personā, atzīstams, ka šādi naudas līdzekļi uzņēmumam bija. Šaubas, kas radušās no gada pārskatos norādītajām un pēc tam labotajām naudas līdzekļu

pozīcijām, varētu būt pamatotas gadījumā, ja to apstiprinātu nodokļu aprēķins vai audits, kas nav veikts. Aizstāvja ieskatā kratīšanā izņemtās naudas

izcelsme nav sasaistāma ar noziedzīgu darbību, tāpēc nevar tikt konfiscēta.

[5.5] Prokurors U.Kursinskis atzina, ka pirmās instances tiesa spriedumā ir analizējusi un devusi vērtējumu visiem tiem apstākļiem, kuri norādīti

apelācijas sūdzībās.

Norādīja, ka būtiskākais ir/Nosaukums/ iesniegtajos VID gada pārskatos un kases grāmatās norādītās informācijas atšķirības, kuras analizētas

tiesas spriedumā. Prokurors uzsvēra, ka atbilstoši liecinieka /pers. N/ liecībās norādītajam par kratīšanas laikā /pers. G/ paskaidroto, ka skapja labajā

pusē atrodas /pers. G/ naudas līdzekļi, bet kreisajā pusē atrodas /pers. F/ naudas līdzekļi, minētā informācija bijusi par pamatu tam, ka kratīšanā izņemtā

nauda sadalīta un tās izcelsmes likumība pamatoti vērtēta, izejot no tās piederības /pers. F/ vai /pers. G/.

Valsts apsūdzībās ieskatā uzsverams apstāklis, ka tikai 2020.gada 18.maijā, iesniedzot gada pārskatu par 2019.gadu, pirmo reizi parādās skaidras

naudas līdzekļi, kas pārsniedz 31 000 euro un parādās uzkrājumi ap 24 000 euro apmērā. Šādi skaidras naudas līdzekļi ne 2016, ne 2017, ne

2018.gada pārskatos, kuri iesniegti VID un līdz šim brīdim nav grozīti, nebija norādīti, un nevienā no šiem minētajiem gada pārskatiem naudas uzkrājumi

nepārsniedza 1000 euro.

Bez tam prokurors vērsa uzmanību uz to, ka 2020.gada 28.aprīlī, iesniedzot paskaidrojumu kriminālprocesā, /pers. G/ norādījusi, ka daļa naudas

līdzekļu 1150 euro apmērā no kratīšanā izņemtās kopējās naudas līdzekļiem 29 980 euro, ir līdzekļi, kas atlikti no uzņēmējdarbības ienākumiem un

neattiecas uz /Nosaukums/naudas līdzekļiem. Naudas summas par 1400 euro atšķiras no pašas /pers. G/ norādītā naudas līdzekļu atlikuma viņas rīcībā

uz 2019.gada 31.decembri.

Valsts apsūdzība uzskata, ka visu apstākļu kopums norāda uz to, ka 2019.gada pārskats ir iesniegts ar mērķi pamatot naudas līdzekļu izcelsmi un

pēc būtības ir sagatavots viltots.

Nodokļu aprēķins un informācijas pieprasījums VID nav pieteikts, jo, apsūdzības ieskatā, kratīšanas laikā izņemtie naudas līdzekļi ir nelikumīgi

iegūti, tāpēc konfiscējami valsts labā.

Attiecībā par apelācijas sūdzībā norādīto, ka /pers. F/ inkriminēto noziedzīgo nodarījuma rezultātā nav gūti ienākumi, prokurors norāda, ka /pers.

F/, iegādājoties akcīzes preces un glabājot tās savās mājās, nav samaksājis par tām akcīzes nodokli, un tas norāda uz to, ka viņš ir guvis mantisku

labumu, nesamaksātā akcīzes nodokļa veidā. Pie tam, objektīvi izvērtējot /pers. F/ teikto par 280 000 cigarešu uzglabāšanu pašpatēriņam un pieņemot,

ka persona izsmēķē vienu vai pusotru paciņu dienā, uzglabāto cigarešu daudzums pietiktu apmēram 30 gadiem, kas, savukārt, rada šaubas par

apgalvojuma patiesumu.

Prokurors atzina, ka /pers. G/ un /pers. F/ apelācijas sūdzības ir noraidāmas un pirmās instances 2021.gada 22.septembra spriedums ir atstājams

negrozīts.

Motīvu daļa

[6] Apsvērusi apelācijas sūdzību motīvus, uzklausījusi apsūdzētā un aizskartās mantas īpašnieces liecināto un aizstāvja viedokli, prokurora atzinumu,

pārbaudījusi krimināllietas materiālus iesniegto apelācijas sūdzību apjomā, apelācijas instances tiesa atzīst, ka Kurzemes rajona tiesas 2021.gada

22.septembra tiesas spriedums ir atceļams daļā par naudas līdzekļu 18 555 euro, kuriem uzlikts arests un kuri nodoti glabāšanā, ieskaitot tos Valsts

policijas deponēto līdzekļu kontā, saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta otrās daļas 1.punktu atzīšanu par noziedzīgi iegūtu mantu, konfiscēšanu un

ieskaitīšanu valsts budžetā; par naudas līdzekļu 13 040 euro, kuriem uzlikts arests un kuri nodoti glabāšanā, ieskaitot tos Valsts policijas deponēto

līdzekļu kontā, saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta trešo daļu atzīšanu par noziedzīgi iegūtu mantu, konfiscēšanu un ieskaitīšanu valsts budžetā.

[7] Apelācijas instances tiesa konstatē, ka /pers. F/ ar pirmās instances tiesas spriedumu pamatoti atzīts par vainīgu Krimināllikuma 221.2panta

trešajā daļā un 221.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Ievērojot Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumus, lieta pirmās

instances tiesā iztiesāta neveicot pierādījumu pārbaudi. Attiecībā par noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju spriedums netiek pārsūdzēts un

apelācijas instances tiesai nav pamata apšaubīt nodarījuma juridiskās kvalifikācijas pamatotību.

Par izdarītu noziedzīgu nodarījumu tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu, un taisnīgu sodu saskaņā ar Krimināllikuma

46.pantā norādītajiem soda noteikšanas principiem, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi (Augstākās tiesas Krimināllietu

departamenta 2018.gada 19.jūnija lēmums Nr.SKK-J-348/2018 (ECLI:LV:AT:2018:0619.11519007816.2.L)).

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa, nosakot sodu, ņēmusi vērā Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi un ievērojusi

Krimināllikuma 46.pantā paredzētos soda noteikšanas vispārīgos principus, t.i., izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā

personību, atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākli, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā. Konstatētos apstākļus

pirmās instances tiesa spriedumā ir atbilstoši un vispusīgi izvērtējusi.

Ņemot vērā to, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pārsūdzēts daļā par apsūdzētajam noteikto sodu un nav konstatējami Kriminālprocesa

likuma vai Krimināllikuma pārkāpumi soda noteikšanā, apelācijas instances tiesa atzīst, ka nav nepieciešams atkārtoti analizēt apstākļus, kuri ietekmē

soda veidu un mēru.

[8] Apelācijas sūdzības iesniegtas par pirmās instances tiesas spriedumu daļā par naudas līdzekļu 18 555 euro atzīšanu par noziedzīgi iegūtu mantu

saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta otrās daļas 1.punktu, to konfiscēšanu un ieskaitīšanu valsts budžetā un naudas līdzekļu 13 040 euro, atzīšanu par

noziedzīgi iegūtu mantu saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta trešo daļu, to konfiscēšanu un ieskaitīšanu valsts budžetā. Ņemot vērā, ka apsūdzētais un

kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieks nepiekrita pieņēmumam par izņemtās naudas noziedzīgo izcelsmi un tas neietekmēja juridisko kvalifikāciju,

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta 2.1 daļai pirmās instances tiesas sēdē veikta pierādījumu pārbaude jautājumā par rīcību ar mantu.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka minēto naudas līdzekļu atzīšana par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēšana atbilstoši Krimināllikuma

70.11panta otrās daļas 1.punktam un 70.11panta trešajai daļai sprieduma pārsūdzētajā daļā ir nepamatota turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[9] Pārbaudītie pierādījumi apstiprina, ka 2020.gada 17.aprīlī /adrese/ dzīvoklī, kas ir /pers. G/ deklarētā dzīvesvieta un /pers. F/ faktiskā

dzīvesvieta, izņemti priekšmeti, kas atzīti par lietiskajiem pierādījumiem, un dažāda apmēra naudas summas (1.sējuma lietas 157.-174.lapa).

2020.gada 17.aprīļa kratīšanas protokolā un 2020.gada 16.jūnija apskates protokolā norādītās ziņas apstiprina: 1) no skapja kreisās puses, otrās

atvilktnes no augšas, kartona kastē izņemta papīra aploksne ar diviem blociņiem. Viens piezīmju blociņš ar zilas krāsas vākiem un metāla skavām ar

pierakstiem rokrakstā krievu valodā un otrs piezīmju blociņš ar zaļas krāsas vākiem un pierakstiem rokrakstā krievu valodā, kurā atrodas nauda

1615 euro (1.sējuma lietas 158.-159., 171.-172., 176.-192.lapa); 2) no skapja kreisās puses, otrās atvilktnes no augšas, zem kastes izņemta papīra

aploksne ar reklāmas bukletu, kurā atrodas nauda 16 940 euro – četras 100 euro, divi simti deviņdesmit 50 euro, simts viena 20 euro, divas

10 euro banknotes (1.sējuma lietas 159., 173.-174., 202.-208.lapa).

2020.gada 17.aprīļa kratīšanas protokolā un 2020.gada 25.jūnija apskates protokolā norādītās ziņas apstiprina: 1) no skapja labās puses, otrā

plauktā no augšas, izņemts melnas krāsas maks ar dāvanu aploksni ar naudu 1150 euro un naudu 6890 euro – simts divdesmit septiņas 50 euro,

divdesmit 20 euro, trīspadsimt 10 euro banknotes, divas 5 euro banknotes (1.sējuma lietas 158., 169.-170., 209.-217.lapa). Kopā ar naudu

6890 euro izņemta papīra lapiņa ar rokrakstā veiktiem pierakstiem, kur redzams, ka aploksnē esošai naudai 5120 pievienotas summas 600, 320, 150,

700 (1.sējuma lietas 209.-210.lapa); 2) no skapja labās puses otrās atvilktnes no augšas izņemts melnas krāsas ādas maks ar naudu 5000 euro – trīs

200 euro, divpadsmit 100 euro, četrdesmit četras 50 euro, piecdesmit 20 euro banknotes (1.sējuma lietas 158., 166.-167., 218.-223.lapa). Kopā ar

naudu 5000 euro izņemta zaļas krāsas papīra lapiņa ar rokrakstā veiktiem pierakstiem, no kā secināms, ka aploksnē esošai naudai 2000 euro tiek

pievienotas summas 2000 un 1000, kas veido kopsummu 5000 euro (1.sējuma lietas 166.lapa).

[9.1] Apsūdzētais /pers. F/ un aizskartās mantas īpašniece /pers. G/ apstrīd kratīšanā izņemto naudas līdzekļu 18 555 euro, kas sastāv

1615 euro +16 940 euro, ko tiesa atzinusi par apsūdzētajam piederošiem, jo izņemti no skapja kreisās puses atvilktnes, un naudas līdzekļu

13 040 euro, kas sastāv no 1150 euro + 6890 euro +5000 euro, ko tiesa atzinusi par /pers. G/ piederošiem, jo izņemti no skapja labās puses

atvilktnes, atzīšanu par noziedzīgi iegūtiem un to konfiscēšanu.

[9.2] Pirmās instances tiesa, motivējot izņemtās naudas piederību apsūdzētajam vai aizskartās mantas īpašniecei, balstījusies uz liecinieka

/Nosaukums/ /amats/ /pers.N/ 2020.gada 20.aprīlī sniegtajām liecībām (1.sējuma lietas 175.lapa). No /pers. N/ liecībām izrietēja, ka 2020.gada

17.aprīlī /pers. G/ deklarētajā un apsūdzētā faktiskajā dzīves vietā /adrese/ veicis sankcionētu kratīšanu, kurā piedalījusies pati /pers. G/. /pers. G/,

atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, paskaidrojusi, ka mājās nekā nelikumīga nav, un ka aizslēgtā telpa ir guļamistaba, kur skapī glabājas nauda. Atverot

skapi, /pers. G/ norādījusi, ka skapja labajā pusē esošās mantas un nauda ir viņas, bet skapja kreisā puse pieder /pers. F/ un neko sīkāk par skapja

kreiso pusi paskaidrot nevar.

[9.3] No 2020.gada 17.aprīļa kratīšanas protokolā fiksētajām ziņām redzams, ka tas nesatur piezīmes par skapī uzglabāto mantu piederību /pers.

G/ vai /pers. F/ (1.sējuma 157.-174.lapa).

[9.4] /pers. G/ kā persona, kuras faktiskajā un deklarētajā dzīvesvietā veikta konkrētā kratīšana, pirmstiesas izmeklēšanā par kratīšanā izņemtajiem

priekšmetiem un naudas līdzekļiem nopratināta nav.

Savukārt 2020.gada 28.aprīlī pēc pašas iniciatīvas sagatavotajā rakstveida paskaidrojumā /pers. G/ skaidro, ka kratīšanā izņemtā nauda

16 940 euro, 6890 euro un 5000 euro ir viņas uzņēmuma /Nosaukums/, kurā /pers. G/ ir /amats/ ar paraksta tiesībām, līdzekļi un kases nauda, kas

saskaņā ar rīkojumu glabāti uzņēmuma juridiskajā adresē, kas vienlaicīgi ir arī pašas /pers. G/ deklarētā dzīvesvieta. Savukārt 1150 euro ir pašas /pers.

G/ uzkrātā nauda, bet 1615 euro ir /pers. F/ naudas līdzekļi (2.sējuma 154.-155., 161.-162.lapa). Paskaidrojums iesniegts kopā ar juridiskās palīdzības

sniedzēja zvērinātā advokāta Ē.Štālberga iesniegtajiem un vēlāk 2020.gada 18.maijā papildinātajiem dokumentiem – /Nosaukums/ grāmatvedības izziņu,

/Nosaukums/ bankas konta pārskatiem par 2016.-2020.gadu, Uzņēmuma līgumu, Komercaģenta līgumu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu

īpašnieku kopības sapulces protokolu kopijām, Franšīzes līgumu, /Nosaukums/ rēķiniem un kases grāmatas izdrukām, (2.sējuma 77.-152., 153., 159.-

199.lapa, 3.sējuma 1-117.lapa).

/pers. G/ ne pirmstiesas izmeklēšanas laikā, ne tiesā nekad nav apstiprinājusi liecinieka /pers. N/ liecībās norādītās ziņas par skapja satura sadali

starp viņu un /pers. F/ atbilstoši kreisajai vai labajai pusei, bet norādījusi, ka /pers. F/ mantas ir atrodamas skapja kreisajā pusē.

Par attiecībām ar /pers. F/ /pers. G/ norādījusi /pers. F/ ir viņas dzīvokļa atslēgas, ir sava istaba, viņš var brīvi nākt uz dzīvokli, kad vēlas. Tā ir viņa

faktiskā dzīvesvieta. Dzīvoklī ir viņa mantas, savas drēbes un dokumentus viņš glabā skapī viņas dzīvoklī. /pers. F/ ierādījusi vienu pusi skapī, bet dažas

mantas glabā gan vienā, gan otrā pusē. /pers. F/ katru mēnesi devis naudu 300 euro komunāliem maksājumiem, produktiem, palīdzējis sadzīvē, ja bijusi

nepieciešamība kaut ko saremontēt.

[9.5] Apsūdzētais /pers. F/ par /pers. G/ dzīvoklī izņemto naudu pirmstiesas izmeklēšanā ir norādījis, ka tā pieder /pers. G/ un viņas uzņēmumam

/Nosaukums/ (4.sējuma 133.lapa). Savukārt apelācijas instances tiesā /pers. F/ liecināja, ka no visiem kratīšanas laikā izņemtajiem naudas līdzekļiem

viņa personīgie uzkrātie līdzekļi ir 1615 euro, kas uzglabāti kastē ar Francijas un Parīzes uzrakstiem un zīmējumiem. Turpat atradušies daži dokumenti uz

viņa vārda un piezīmes ar paziņu telefonu numuriem. Uzkrājumiem atlicis ilgākā laika posmā no darba algas un nelieliem laimestiem loterijās.

[9.6] Apgabaltiesa konstatē, ka liecinieka /pers. N/ liecībās norādītās ziņas par citas personas, bet konkrēti, par /pers. G/ kratīšanas laikā

sniegtajiem paskaidrojumiem, pati /pers. G/ nav apstiprinājusi. Līdz ar to, cik ticamas šajā daļā ir liecinieka liecības tiesai bija jāvērtē kopsakarā ar

pārējiem kriminālprocesa laikā iegūtajiem faktiem vai ziņām par faktiem kopumā un savstarpējā saistībā.

Izvērtējot šajā punktā analizētos apstākļus, konstatējams, ka par kratīšanā izņemto naudas līdzekļu piederību /pers. F/ vai /pers. G/ savās liecībās ir

norādījis liecinieks /pers. N/ pēc /pers. G/ teiktā, ko /pers. G/ neapstiprina, apsūdzētais /pers. F/ un aizskartās mantas īpašniece /pers. G/ rakstveida

paskaidrojumos un izsakot savu attieksmi tiesā.

Par 1615 euro, kas izņemti no skapja kreisās puses atvilktnē esošās kastes, ievietoti aploksnē kopā ar /pers. F/ piezīmēm, /pers. G/ un pats /pers.

F/ paskaidro, ka tie ir apsūdzētā personīgie iekrājumi, uz šādu iekrājumu iespējamību norāda apsūdzētā ienākumu apliecinošie rakstveida pierādījumi.

Par 16 940 euro, kas izņemti no skapja kreisās puses atvilktnes, ievietoti aploksnē, 6890 euro un 5000 euro, kas izņemti no skapja labās puses

atvilktnes dažādiem sieviešu makiem, /pers. G/ kā /Nosaukums/ vadītāja paskaidro, ka tie ir /Nosaukums/ naudas līdzekļi, pamatojot to ar grāmatvedības

dokumentiem, uzņēmuma bankas konta izdrukām, uzņēmuma vārdā noslēgtiem līgumiem u.t.t., savukārt /pers. F/ kopumā norāda, ka par izņemto naudu

neko nevar paskaidrot, jo tā pieder /pers. G/ un viņas uzņēmumam.

Par 1150 euro kas izņemti no skapja labās puses atvilktnes sieviešu maka, ievietoti dāvanu aploksnē, /pers. G/ sākotnējā paskaidrojumā norāda,

ka tie ir viņas personiskie līdzekļi, bet papildinātā paskaidrojumā uz tiem norāda kā /Nosaukums/uzkrājumiem.

Apgabaltiesa atzīst, ka, kaut arī nav pamata konstatēt liecinieka /pers. N/ ieinteresētību naudas līdzekļu konfiskācijā tikai tā iemesla dēļ, ka viņš ir

amatpersona, kas veica kratīšanu, uz ko vērsa uzmanību aizstāvība, tomēr liecinieka /pers. N/ sniegtās ziņas par naudas līdzekļu piederību nav

apstiprinājušās ar pārējiem pārbaudītajiem pierādījumiem, noskaidrotajiem apstākļiem. Minētā iemesla dēļ tās nevar tikt izmantotas diferencējot

Krimināllikuma 70.11panta otrās daļas 1.punkta vai šī panta trešās daļas regulējuma piemērošanu naudas līdzekļu atzīšanā par noziedzīgi iegūtiem atkarībā

no to piederības.

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa, pamatojot kratīšanas laikā izņemto naudas līdzekļu piederību /pers. F/ vai /pers. G/ tikai ar /pers. N/

liecībās norādītajām ziņām un nevērtējot tās kopsakarā ar pārējiem lietā noskaidrotajiem apstākļiem, ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 128.panta

trešajā daļā noteikto, ka nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

[10] Apgabaltiesa konstatē, ka kratīšanas laikā izņemtie 1615 euro ir atzīstami par /pers. F/ naudas līdzekļiem (skatīt sprieduma [9] punktu), jo uz

to piederību jau no paša sākuma ir norādījusi /pers. G/ un to tiesai apstiprinājis pats apsūdzētais.

Līdz ar to apelācijas instances tiesai ir jāizvērtē, vai minēto naudas līdzekļu konfiskācijas piemērošanai izpildās Krimināllikuma 70.11panta otrās

daļas 1.punktā reglamentētie nosacījumi, ko piemērojusi pirmās instances tiesa.

Krimināllikuma 70.11panta otrās daļas 1.punkts noteic, ka, ja mantas vērtība nav samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem un persona

nepierāda, ka manta ir iegūta likumīgā ceļā, par noziedzīgi iegūtu mantu var atzīt arī mantu, kas pieder personai, kura izdarījusi noziegumu, kas pēc sava

rakstura ir vērsts uz materiāla vai citāda labuma gūšanu, neatkarīgi no tā, vai nozieguma rezultātā materiāls vai citāds labums ir iegūts.

[10.1] No lietas materiāliem par /pers. F/ noskaidrota turpmākā informācija.

Skatāmajā lietā /pers. F/ atzīts par vainīgu un notiesāts pēc Krimināllikuma 221.2panta trešās daļas un 221.panta trešās daļas, valsts labā piedzīta

kaitējuma kompensācija 36 293,84 euro, kas sastāv no nenomaksātā muitas, akcīzes, pievienotās vērtības nodokļiem. Par vainu, noteikto sodu,

kaitējuma kompensāciju spriedums nav pārsūdzēts. Minētais apstiprina, ka /pers. F/ izdarītie noziegumi pēc sava rakstura ir vērsti uz materiāla labuma

gūšanu nenomaksāto nodokļu veidā. Šādam argumentam tiesas debatēs piekrita arī aizstāvis.

[10.2] 2020.gada 17.aprīlī /pers. F/ tika pārsteigts noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī un aizturēts, personas kratīšanā izņemta nauda

820 euro. Izņemtā nauda saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta otrās daļas 1.punktu ar pirmās instances tiesas spriedumu atzīta par noziedzīgi iegūtu un

konfiscēta. Šajā daļā spriedums nav ticis pārsūdzēts.

[10.3] No Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajām ziņām izriet, ka /pers. F/ ienākumi 2018.gadā bruto bija 13 576,89 euro, kas ir darba alga SIA

/Nosaukums/. No darba vietas raksturojuma redzams, ka /pers. F/ darba attiecībās ar konkrēto uzņēmumu sastāv no 2009.gada (4.sējuma lietas 115.-

117., 178.lapa). Pēc /pers. F/ norādītā viņa ikmēneša ienākumi sastāda ap 900 euro, kas apstiprinās arī ar rakstveida pierādījumiem.

No AS “Luminor Bank” izsniegtā /pers. F/ bankas konta izraksta par laika posmu no 2019.gada 22.augusta līdz 2020.gada 7.maijam (3.sējuma

lietas 150.-154.lapa) redzams, ka /pers. F/ katru mēnesi saņem darba algu ap 900 euro, no kuras mēnesī skaidrā naudā izņem ap 500 euro, veic

regulārus uzturlīdzekļu maksājumus 150 euro un dēlam pārskaita 50 euro, veic nelielus pirkumus. Saskaņā ar /pers. G/ paskaidrojumiem /pers. F/ ap

300 euro mēnesī skaidrā naudā nodod /pers. G/ komunālo maksājumu segšanai, pārtikas produktu iegādei. Minētais norāda, ka no izņemtajiem skaidras

naudas līdzekļiem, atskaitot /pers. G/ saimnieciskajām vajadzībām 300 euro, /pers. F/ rīcībā paliek vēl 200 euro skaidras naudas, no kuras ik mēnesi,

taupīgi dzīvojot, ir iespējams uzkrājumiem atlikt pāris desmitus euro.

[10.4] Izvērtējot augstāk norādītās ziņas, apgabaltiesa konstatē, ka /pers. F/ kopš 2009.gada sastāv darba tiesiskajā attiecībās, saņemot stabilus

ikmēneša ienākums. Lietā nav ziņu par /pers. F/ piederošiem nekustamiem vai kustamiem īpašumiem. Tāpat nav ziņu par /pers. F/ dzīvesveida

apstākļiem, kas norādītu uz nesamērīgumu starp ienākumiem un izdevumiem. Pie šādiem apstākļiem apgabaltiesa atzīst, ka ir ticami pierādīts, ka /pers. F/

pastāvēja iespēja nenoskaidrotā laika posmā uzkrāt naudas līdzekļus 1615 euro apmērā, kurus viņš uzglabāja faktiskajā dzīvesvietā.

Apelācijas instances tiesas atzīst, ka netiek konstatēts mantas nesamērīgums ar /pers. F/ likumīgiem ienākumiem un persona ir pierādījusi naudas

līdzekļu 1615 euro likumīgo izcelsmi. Minēto apstiprina gan paša /pers. F/ paskaidrojumi, gan darba vietas raksturojums, bankas konta izdrukas un arī

/pers. G/ liecinātais. Līdz ar to šo līdzekļu atzīšanai par noziedzīgi iegūtiem nav tiesiska pamata, nav piemērojams mantas īpašās konfiskācijas regulējums

saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta otrās daļas 1.punktu un 1615 euro atgriežami likumīgajam īpašniekam /pers. F/.

[11] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 126.panta 3.1daļai pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir kriminālprocesā iesaistītajai

personai, kura apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu.

Kā tika konstatēts šī sprieduma [9] punktā un ievērojot [10] punktā atzīto, tad par kratīšanas laikā izņemtajiem naudas līdzekļiem 16 940 euro un

13 040 euro (kopsummā 29 980 euro) aizskartās mantas īpašniece /pers. G/ ir norādījusi, ka tie ir /Nosaukums/ uzkrātie skaidras naudas līdzekļi,

sākotnēji norādot, ka no tiem 1150 euro ir viņas personiskie iekrājumi.

Līdz ar to apelācijas instances tiesai ir jāpārliecinās, vai /pers. G/ ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem ir ticami pierādījusi konkrēto naudas līdzekļu

likumīgo izcelsmi.

[12] /pers. G/ pirmstiesas kriminālprocesā izmeklētājai iesniegusi divus rakstiskus paskaidrojumus, kuros norādījusi, ka kratīšanas laikā viņas

dzīvesvietā /adrese/, izņemtie naudas līdzekļi nav noziedzīgi iegūti, lūdzot tos atgriezt.

No paskaidrojumiem un rakstveida pierādījumiem izriet, ka /pers. G/ ienākumus gūst /Nosaukums/ kurā ir /amats/. Izņemtā nauda

30 535 euro apmērā ir saņemta dāvinājumu veidā no radiniekiem, personiskie līdzekļi, kas iegūti no uzņēmējdarbības, /Nosaukums/ kases nauda ir

summas – 260 euro, 1150 euro (sākotnējā paskaidrojumā šo summu norādījusi kā personīgos iekrājumus), 5000 euro, 6890 euro, 16 940 euro, bet

nauda 1615 euro apmērā ir /pers. F/ piederoša (2.sējuma lietas 154.-155., 161.-162.lapa).

Tiesas izmeklēšanā /pers. G/ nepiekrita, ka izņemtā nauda ir noziedzīgi iegūta. Paskaidroja, ka tā ir viņas nopelnītā nauda. /Nosaukums/ sniedz

pakalpojumus pēc noslēgtajiem līgumiem. /Nosaukums/ reģistrēta adresē /adrese B/, kas ir arī viņas faktiskā dzīvesvieta. Nauda ienāk /Nosaukums/

bankas kontā, ar kuru rīkojas pēc saviem ieskatiem. Naudu kontā negribējusi turēt, jo bankas mēdz bankrotēt. Nav uzticība bankām, tāpēc naudu uzkrāj

uzņēmuma kasē juridiskā adresē, kas ir arī dzīvesvieta. Grāmatvede tam piekrita, tikai nauda bija jāatzīmē kases grāmatā. Seifā naudu nav glabājusi, bet

guļamistabu slēgusi.

Par ikmēneša ienākumiem /pers. G/ skaidroja, ka katru mēnesi saņēmusi darba algu /Nosaukums/ un uzturlīdzekļus bērniem. Bez attaisnojuma

dokumentiem no /Nosaukums/ bankas konta varējusi izņemt konkrētu naudas summu 750 euro ik mēnesi kā algu, bet pārējo ienākošo naudu novirzījusi

uz /Nosaukums/ kasi.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. G/ citi ienākumi bez /Nosaukums/ uzņēmējdarbības un nelielas finansiālas palīdzības no vecākiem nebija.

/pers. G/ no /Nosaukums/ konta 2018.gadā izņēma 12 190 euro, kas būtu ap 1000 euro mēnesī, bet 2019.gadā izņēma 2930 euro pa visu gadu.

Turklāt pēc pašas /pers. G/ vārdiem daļa izņemtās naudas novirzīta uzkrājumiem uzņēmuma kasē, kas katru gadu sastādīja vairākus tūkstošus. Savukārt

no VID sniegtās informācijas par fizisku personu /pers. G/ izriet, ka 2015.gadā deklarējusi 1080 euro ienākumus, 2016.gadā 740 euro, bet 2017.,

2018., 2019.gadā ienākumi nav deklarēti (4.sējuma lietas 31.-67.lapa).

Apgabaltiesa atzīst, ka augstāk norādītā informācija par /pers. G/ ienākumiem ar ticamiem pierādījumiem neapstiprina, ka kratīšanā izņemtie naudas

līdzekļi 1150 euro apmērā būtu /pers. G/ iekrātie personiskie līdzekļi no uzņēmējdarbības, jo deklarētu ienākumu par 2017., 2018., 2019.gadu /pers. G/

nebija. Turklāt vērā ņemams arī apstāklis, ka kratīšanas laikā no skapja dažādām vietām tika izņemti naudas līdzekļi kopsummā 1705 euro, kurus

procesa virzītājs jau ir atzinis par ticami pierādītiem kā /pers. G/ piederošus un ir atgriezis /pers. G/. Tāpat ņemams vērā apstāklis, ka /pers. G/ savos

paskaidrojumos, iespējams specifisko zināšanu trūkuma dēļ, nenodala personiskos no uzņēmuma līdzekļiem. Šo apsvērumu dēļ minēto naudas līdzekļu

1150 euro izcelsmes tiesiskums vērtējams no aizskartās mantas īpašnieces /pers. G/ papildus paskaidrojumos un apelācijas sūdzībā norādītā, ka tā

ietilpināma /Nosaukums/kasē uzkrāto naudas līdzekļu kopsummā.

[13] Kriminālprocesā pārbaudītie pierādījumi par /Nosaukums/apstiprina turpmākās ziņas.

[13.1] No Lursoft izziņas par /Nosaukums/(3.sējuma lietas 167.-169.lapa) redzams, ka no dibināšanas brīža /datums/līdz 2018.gada

19.septembrim /Nosaukums/ /amats/i ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi ir /pers. G/ un viņas tēvs /pers. V/. No 2018.gada 19.septembra

/Nosaukums/ ir viens /amats/ – /pers. G/, kura ir /Nosaukums/ /amats/ līdz ar to viņa kā fiziska persona vada uzņēmumu, slēdz līgumus, veic maksājumus,

rīkojas ar uzņēmuma naudu, paraksta dokumentus.

Grāmatvedību uzņēmumā uz līguma pamata kārtoja /pers. J/.

No VID sniegtās informācijas par /Nosaukums/ izriet, ka uzņēmums deklarējis ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus, pārsvarā

darījumi zem 150 euro (4.sējuma lietas 1.-30.lapa).

/pers. G/ iesniegusi Uzņēmuma līgumu Nr.35/7, kuru 2015.gada 1.aprīlī /Nosaukums/ noslēgusi ar dzīvokļu īpašnieku biedrību /Nosaukums/ par

mājas apsaimniekošanas pakalpojumiem, nosakot ikmēneša atlīdzību 165 euro (2.sējuma lietas 79.-84., 196.-199.lapa). Par sniegtajiem

pakalpojumiem /Nosaukums/ izrakstījusi rēķinus (3.sējuma lietas 1.-65.lapa).

2017.gada 31.janvārī /Nosaukums/ noslēgusi franšīzes līgumu ar SIA “/Nosaukums/” (2.sējuma lietas 174.-187.lapa). Par sniegtajiem

pakalpojumiem /Nosaukums/ izrakstījusi rēķinus (3.sējuma lietas 188.-195.lapa).

2018.gada 22.janvārī /Nosaukums/ noslēgusi komercaģenta līgumu Nr.J 479 ar/Nosaukums/, kura darbības laiks līdz 2018.gada 31.decembrim

(2.sējuma lietas 85.-98.lapa). Par sniegtajiem pakalpojumiem /Nosaukums/ izrakstījusi rēķinus (3.sējuma lietas 68.-117.lapa).

[13.2] /pers. G/ iesniegusi grāmatvedības izziņu par /Nosaukums/ kasē esošajiem naudas līdzekļiem, norādot, ka uzņēmums uzkrājumu veido no

2015.gada līdz 2020.gadam. Izziņu 2020.gada 27.aprīlī sagatavojusi un parakstījusi pati /pers. G/, bet pēc satura analoga izziņa datēta ar 2021.gada

21.aprīli iesniegta kopā ar apelācijas sūdzību un to parakstījusi gan /pers. G/, gan /amats/ /pers. J/ (2.sējuma lietas 99.lapa, 4.sējuma 227.lapa).

/pers. G/ iesniegusi /Nosaukums/kases grāmatas par 2015., 2016., 2017., 2018., 2019.gadu un 2020.gadu līdz 24.aprīlim (2.sējuma lietas 163.-

173.lapa).

Kases grāmatas sagatavotas un izdrukātas no www.alamora.com, visas kases grāmatas parakstījusi /Nosaukums/ /amats//pers. G/, lieciniece /pers.

J/ kā uzņēmuma /amats/ tiesas sēdē apstiprināja kases grāmatas aizpildes atbilstību.

/Nosaukums/ naudas atlikums kasē 2015.gada beigās norādīts 6548 euro, 2016.gada beigās norādīts 14 420 euro, 2017.gada beigās

18 988 euro, 2018.gada beigās 26 740 euro, ar 2019.gada beigās 33 428 euro, 2020.gada 24.aprīlī 34 648 euro (2.sējuma 163.-173.lapa). Pie

apelācijas sūdzības pievienota koriģēti kases grāmatas ieraksti, kur 2019.gada beigās naudas līdzekļi norādīti 31 428 euro (4.sējuma 227.-229.lapa).

[13.3] Par 2015.gadu/Nosaukums/gada pārskatu, peļņas zaudējumu aprēķinu, bilanci VID nav sniedzis.

No /Nosaukums/konta pārskata par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim izriet, ka apgrozījums sastāda 20 555 euro:

ienākusi nauda no /Nosaukums/ un biedrības /Nosaukums/, /pers. V/ iemaksājis aizdevumu /Nosaukums/ /pers. V/ pārskaitījis uz savu kontu

automašīnas iegādei aizdevumu 6000 euro apmērā, /pers. G/ izmaksāta alga 606,58 euro apmērā, skaidrā naudā izņemti 8185 euro. Kontā perioda

beigās atlikums 389,52 euro (2.sējuma lietas 100.-107.lapa).

Kases grāmatā norādīts, ka /Nosaukums/ kasē ienāk 8185 euro, bet no kases izņem 1637 euro, un kases beigu atlikums ir 6548 euro.

N o /Nosaukums/ konta pārskata par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.janvārim izriet: konta apgrozījums sastāda

29 384,59 euro, skaidrā naudā izņemti 13 540 euro, konta atlikums 2922,77 euro (2.sējuma 108.-119.lapa).

Kases grāmatā norādīts, ka /Nosaukums/ kasē ienāk 12 690 euro, bet no kases izņem 5718 euro, un kases beigu atlikums ir 14 420 euro.

Par 2016.gadu /Nosaukums/ sniegusi VID uzņēmuma gada pārskatu, bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķinu, kurā norādīts, ka apgrozījums ir

15 648 euro, bet saimnieciskās darbības izmaksas sastāda 18 955 euro, kā rezultātā 2016.gadu /Nosaukums/ pabeigusi ar zaudējumiem

3307 euro apmērā. Aktīvos nauda norādīta 763 euro, kas atbilst konta pārskatā beigu atlikumam par 2016.gadu (2.sējuma lietas 176.-177., 108.-

120.lapa, 3.sējuma lietas 206.-210., 225.-245.lapa).

N o /Nosaukums/ konta pārskata par laika periodu no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 1.janvārim izriet: konta apgrozījums sastāda

22 007,46 euro, ienākusi nauda no /Nosaukums/, biedrības /Nosaukums/ un /Nosaukums/, /pers. G/ izmaksāta alga 3168,80 euro apmērā, izņemti

naudas līdzekļi 5710 euro. Kontā perioda beigās atlikums 8,02 euro (2.sējuma lietas 121.-131.lapa).

Kases grāmatā norādīts, ka /Nosaukums/ kasē ienāk 5710 euro, bet no kases izņem 1142 euro, un kases beigu atlikums ir 18 988 euro.

Par 2017.gadu /Nosaukums/ sniegusi VID uzņēmuma gada pārskatu, bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķinu, kurā norādīts, ka apgrozījums ir 17

338 euro, bet saimnieciskās darbības izmaksas sastāda 9879 euro, kā rezultātā 2017.gadu /Nosaukums/ pabeigusi ar peļņu 7459 euro apmērā.

Aktīvos nauda norādīta 875 euro (3.sējuma lietas 174.-175., 201.-205., 225.-218.lapa).

N o /Nosaukums/ konta pārskata par laika periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 1.janvārim izriet: konta apgrozījums sastāda

16 735,99 euro, ienākusi nauda no /Nosaukums/un biedrības/Nosaukums/ /pers. V/ iemaksājis 600 euro apgrozāmiem līdzekļiem, /pers. G/ alga nav

izmaksāta, bet ir izņemti naudas līdzekļi 12 190 euro apmērā. Kontā perioda beigās atlikums 728,59 euro (2.sējuma lietas 136.-140.lapa).

Kases grāmatā norādīts, ka /Nosaukums/ kasē ienāk 7752 euro, bet no kases izņem 4438 euro, un kases beigu atlikums ir 26 740 euro.

Par 2018.gadu /Nosaukums/ sniegusi VID uzņēmuma gada pārskatu, bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķinu, kurā norādīts, ka apgrozījums ir

0,00 euro, bet saimnieciskās darbības izmaksas sastāda 1609 euro, kā rezultātā 2017.gadu /Nosaukums/ pabeigusi ar zaudējumiem 1609 euro.

Aktīvos nauda norādīta 345 euro (3.sējuma lietas 172.-173., 186.-193., 198.-200., 211.-218.lapa).

No /Nosaukums/ konta pārskata par laika periodu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim izriet: konta apgrozījums sastāda

20 268,86 euro, ienākusi nauda no /Nosaukums/un biedrības/Nosaukums/ /pers. G/ iemaksājusi 3525 euro saimnieciskai darbībai. Izņemti naudas

līdzekļi 2930 euro apmērā, saimnieciskiem izdevumiem izlietoti 1585 euro. Kontā perioda beigās atlikums 317,59 euro (2.sējuma lietas 141.-

149.lapa).

Kases grāmatā par 2019.gadu /Nosaukums/ kases beigu atlikums ir 31 428 euro (4.sējuma 228.-229.lapa).

Par 2019.gadu /Nosaukums/ sniegusi VID uzņēmuma gada pārskatu, bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķinu, kurā norādīts, ka apgrozījums ir

11 517 euro, bet saimnieciskās darbības izmaksas sastāda 5398 euro, kā rezultātā 2018.gadu /Nosaukums/ pabeigusi ar peļņu 6119 euro apmērā.

Aktīvos - nauda norādīta 31 746 euro, tiek norādīti uzkrājumi 24 740 euro (3.sējuma lietas 178.-185., 194.-197., 211.-218.lapa).

No /Nosaukums/ konta pārskata par laika periodu no 2020.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 26.aprīlim izriet: konta apgrozījums četros mēnešos

sastāda 3188,54 euro, ienākusi nauda no /Nosaukums/ un biedrības /Nosaukums/. Kontā perioda beigās atlikums 108,59 euro (2.sējuma lietas 150.-

152.lapa).

[13.4] Izvērtējot par /Nosaukums/ analizēto informāciju, apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas secinājumam, ka grāmatvedības izziņā un

kases grāmatās norādītās ziņas ir pretrunā ar VID iesniegtajiem gada pārskatiem par 2016.-2018.gadu, ko /pers. G/ kā /Nosaukums/ vadītāja un /pers.

J/ kā uzņēmuma/amats/ skaidroja ar attālinātās komunikācijas problēmām un nepietiekamu iedziļināšanos, paviršību. Tāpat vienlaicīgi konstatējams, ka ar

VID iesniegto gada pārskatu par 2019.gadu bilances pozīcija “nauda” ir koriģēta atbilstoši kases grāmatas ierakstiem, norādot šajā pozīcijā 31 746

euro, kas salīdzinoši ar /pers. G/ iesniegtās 2019.gada kases grāmatas ierakstu par beigu atlikumu atšķiras par 318 euro. Tāpat pretrunas konstatējamas

starp /pers. G/ rakstveida paskaidrojumos un tiesā sniegtajās liecībās norādītajām ziņām par konkrēto /Nosaukums/ uzkrāto naudas līdzekļu summu,

kurai skaidrā naudā bija jāatrodas /pers. G/ dzīvesvietā – uzņēmuma juridiskajā adresē. /pers. G/ to skaidrojusi ar kases naudas līdzekļu mainīgumu.

Konstatētie apstākļi norāda uz to, ka /Nosaukums/ grāmatvedība nav vesta saskaņā ar Likuma par grāmatvedību nostiprināto mērķi veicināt patiesa un

skaidra priekšstata nodrošināšanu par uzņēmuma finansiālo stāvokli.

Apelācijas instances tiesa uzskata, ka augstāk norādītās pretrunas starp VID iesniegtajiem uzņēmuma gada pārskatiem un kases grāmatas

ierakstiem norāda uz /Nosaukums/grāmatvedības vešanas iespējamiem pārkāpumiem, ko nenoliedza arī aizstāvība. Vienlaicīgi norādāms, ka apelācijas

instances tiesas kompetencē neietilpst /Nosaukums/saimnieciskās darbības izvērtējums atbilstoši normatīvajam regulējumam. Šim nolūkam VID kā

atbildīgajai valsts iestādei ir veicams /Nosaukums/audits, nodokļu aprēķins, kas dotu pamatu izdarīt attiecīgus secinājumus.

Tāpat apgabaltiesa nevar piekrist prokurora norādītajam par grāmatvedības dokumentu, arī tiesai iesniegtās grāmatvedības izziņas viltošanu vai arī

atzīt, ka lieciniece /pers. J/ par grāmatvedības vešanu /Nosaukums/ ir sniegusi apzināti nepatiesas liecības, vai arī /pers. J/ kopā ar /pers. G/ kā

uzņēmuma/amats/ vai katra atsevišķi ir sagatavojušas apzināti viltotus grāmatvedības dokumentus, tostarp gada pārskatu par 2019.gadu, kas iesniegts

elektroniskās deklarēšanās sistēmā VID un ir publiski pieejams, jo par šādiem apstākļiem pierādījumi tiesai nav iesniegti. Arī prokurors neatsaucās uz

konkrētu normatīvo aktu pārkāpumiem, vien norādīja, ka, valsts apsūdzības ieskatā, konkrēto naudas līdzekļu izcelsme atzīstama par noziedzīgi iegūtu,

līdz ar to resoriskās pārbaudes /Nosaukums/ nav nepieciešams veikt.

Apstākļi, vai /pers. G/ un /pers. J/ ir viltojušas grāmatvedības dokumentus, gada pārskatu, proti, vai ir konstatējams Krimināllikuma 217.pantā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, ir pārbaudāmi Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, bet tas neietilpst apelācijas instances tiesas

kompetencē, skatot apsūdzētā un aizskartās mantas īpašnieces apelācijas sūdzības par izņemto naudas līdzekļu atzīšanu par noziedzīgi iegūtiem un to

konfiscēšanu. Ar šo spriedumu konstatēt grāmatvedības dokumentu, gada pārskata viltošanu nav tiesiska pamata. Tāpat nav pamats konstatēt, ka

lieciniece /pers. J/ apelācijas instances tiesas sēdē ir sniegusi apzināti nepatiesas liecības.

Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam un uz likuma pamata izdotajiem 2015.gada 22.decembra Ministru kabineta

noteikumiem Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” normatīvais regulējums paredz kļūdu labojumus.

Likums neparedz iespēju uzņēmumiem precizēt jau iesniegtos gada pārskatus, bet, ja grāmatvedis atrod būtisku kļūdu par kādu no iepriekšējiem

pārskata periodiem, šī kļūda ir jālabo nākamajā iesniedzamajā gada pārskatā, labojot posteņu atlikumus bilancē pārskata gada sākumā. Ja būtiskas

kļūdas nav tikušas atklātas, skaitļiem iepriekšējā gada pārskata beigās un nākamā gada pārskata sākumā vajadzētu sakrist, bet atrastu būtisko kļūdu

gadījumā jaunā gada pārskata sākumā tiks ierakstīti aktualizētie skaitļi. Nesakritība noteikti jāpamato gada pārskata pielikumā, turklāt nevis tikai īsi un

formāli, bet izsmeļoši un vadoties pēc VID noteiktiem principiem.

Apelācijas instances tiesa konstatē, ka /pers. G/ kā /Nosaukums/ /amats/ kopā ar /amats/ /pers. J/ normatīvais regulējums atļāva ar 2019.gada

VID iesniegto gada pārskatu labot iepriekšējos gada pārskatos pieļautās kļūdas. Savukārt, vai kļūdu labošana ir notikusi atbilstoši normatīvajam

regulējumam, ietilpst Valsts ieņēmuma dienesta kompetencē.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka konstatētās pretrunas kopumā neietekmē jautājuma par naudas līdzekļu izcelsmes likumības izvērtēšanu, jo

/Nosaukums/ grāmatvedības dokumentos (kases grāmatā, 2019.gada pārskatā) uzrādīto naudas uzkrājumu apjoms aptver kratīšanas laikā izņemto

naudas līdzekļu kopsummu 29 980 euro.

[13.5] Apelācijas instances tiesa, izvērtējot par /Nosaukums/ iesniegtos dokumentus konstatē, ka uzņēmums ir veicis saimniecisko darbību, līdzekļu

apgrozījums ik gadu (2015.-2019. ieskaitot) sastādījis ap 20 000 euro, ienākošās naudas summas apstiprinās ar noslēgtajiem līgumiem, izrakstītajiem

rēķiniem, tātad ir pamatotas. Izņemtie naudas līdzekļi aptver grāmatvedības izziņā norādītos skaidras naudas uzkrājumus, kas pēc /pers. G/ teiktā tiek

glabāti uzņēmuma kasē tā juridiskajā adresē, kas sakrīt ar /pers. G/ deklarēto dzīvesvietu. Grāmatvedības izziņā ik gadu norādītās skaidras naudas

summas ar nelielām atkāpēm sakrīt ar iesniegtās kases grāmatas ierakstiem. /amats/ /pers. J/, sniedzot liecības un esot brīdināta par apzināti nepatiesu

liecību sniegšanu, apstiprināja grāmatvedības izziņā un kases grāmatā norādītos /Nosaukums/ skaidras naudas uzkrājumus uzņēmuma kasē, kas tiek

uzglabāti uzņēmuma juridiskajā adresē, par ko savukārt ir atbildīga /pers. G/. Savukārt /pers. G/ kā uzņēmuma /amats/konstanti no brīža, kad

kriminālprocesā iestājās kā aizskartās mantas īpašniece ir norādījusi uz konkrēto naudas līdzekļu izcelsmi no /Nosaukums/ saimnieciskās darbības.

[13.6] Kriminālprocesa likuma 124.panta sestā daļa noteic, ka kriminālprocesā un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pierādīšanas priekšmetā

ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir

noziedzīga, nevis likumīga izcelsme.

[13.6.1] Apelācijas instances tiesa atzīst, ka aizskartās mantas īpašnieces /pers. G/ kā /Nosaukums/ /amats/ paskaidrojumi un iesniegtie rakstveida

pierādījumi norāda uz to, ka /pers. G/ deklarētajā dzīvesvietā, vienlaicīgi arī /Nosaukums/juridiskajā adresē izņemtie naudas līdzekļi 16 940 euro un

13 040 euro ir /Nosaukums/ kases nauda, kuras izcelsme vērtējama kā likumīga. Līdz ar to kratīšanā izņemtajiem 16 940 euro atzīšanai par noziedzīgi

iegūtiem un to konfiskācijai saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta otrās daļas 1.punktu nav tiesiska pamata, jo lietā ir noskaidrota to piederība juridiskai

personai - /Nosaukums/ nevis /pers. F/.

[13.6.2] 2014.gada 19.maija Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 3.aprīļa Direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu

līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā 6.panta pirmā daļa paredz, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, kas ļauj konfiscēt

tādus noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai citu īpašumu, kura vērtība atbilst noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtībai, kurus aizdomās turētā vai apsūdzētā persona ir

tieši vai netieši nodevusi trešām personām vai kurus trešās personas ir ieguvušas no aizdomās turētās vai apsūdzētās personas, vismaz tad, ja minētās

trešās personas zināja vai tām vajadzēja zināt, ka nodošanas vai iegādes mērķis bija izvairīties no konfiskācijas, pamatojoties uz konkrētiem faktiem un

apstākļiem, tostarp to, ka nodošana vai iegūšana ir notikusi bez maksas vai apmaiņā pret summu, kas ir būtiski zemāka par tirgus vērtību.

Atbilstoši Krimināllikumam 70.11panta trešajai daļai par noziedzīgi iegūtu mantu var atzīt arī mantu, kas atrodas citas tādas personas rīcībā, kura

uztur pastāvīgas ģimenes, saimnieciskas vai citādas mantiskas attiecības ar šā panta otrajā daļā minēto personu, ja šīs personas rīcībā esošās mantas

vērtība nav samērīga ar tās likumīgiem ienākumiem un ja persona nepierāda, ka manta ir iegūta likumīgā ceļā.

Apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesai, ka /pers. G/ atbilda subjektam Krimināllikumam 70.11panta trešās daļas izpratnē, jo /pers. F/ un

/pers. G/ dzīvoja vienā mājoklī, viņiem bija kopīgi izdevumi, veda kopīgu saimniecību, līdz ar ko atzīstams, ka /pers. F/ uzturēja saimnieciskas attiecības

ar /pers. G/.

Vienlaicīgi apelācijas instances tiesa pievienojas aizstāvja norādītajam, ka pirmās instances tiesai nebija pamats atzīt par pierādītu apstākli, ka daļu

nelikumīgi iegūtās naudas /pers. F/ nodevis /pers. G/ rīcībā un viņa to glabāja skapja labajā pusē savās mantās un izmantoja ikdienas tēriņiem, sava

dzīvesveida prasību nodrošināšanai. Šādi pierādījumi lietā nav iegūti, kā arī nav pamats uzskatīt, ka kratīšanā izņemtie 13 040 euro iegūti noziedzīgā

kārtā, jo ar šo spriedumu konstatēts, ka pierādījumi apstiprina šo līdzekļu piederību /Nosaukums/ Līdz ar to 13 040 euro atzīšanai par noziedzīgi

iegūtiem un to konfiskācijai saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta trešo daļu nav tiesiska pamata, jo lietā ir noskaidrota to piederība /Nosaukums/ un

minētais ir par pamatu 13 040 euro atgriešanai juridiskās personas rīcībā.

[14] No lietas materiāliem redzams, ka ar /amats/ 2020.gada 2.jūlija lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, uzlikts arests /pers. F/

faktiskā dzīvesvietā /adrese/, izņemtajiem naudas līdzekļiem 18 555 euro un 13 040 euro, ieskaitot tos Valsts policijas deponēto līdzekļu kontā

(4.sējuma lietas 70., 73.-75., 89.-90., 92.-94.lapa).

Ievērojot, ka attiecībā uz kratīšanā izņemtajiem un arestētajiem naudas līdzekļiem 18 555 euro, un 13 040 euro apgabaltiesa nekonstatēja tiesisko

pamatu to konfiscēšanai un tie ir atgriežami to likumīgajiem īpašniekiem, tad piemērotais arests ir atceļams.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, tiesa

nosprieda

atcelt Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 22.septembra spriedumu daļā par naudas līdzekļu 18 555 euro, kuriem uzlikts arests un kuri nodoti

glabāšanā, ieskaitot tos Valsts policijas deponēto līdzekļu kontā, saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta otrās daļas 1.punktu atzīšanu par noziedzīgi

iegūtu mantu, konfiscēšanu un ieskaitīšanu valsts budžetā; par naudas līdzekļu 13 040 euro, kuriem uzlikts arests un kuri nodoti glabāšanā, ieskaitot tos

Valsts policijas deponēto līdzekļu kontā, saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta trešo daļu atzīšanu par noziedzīgi iegūtu mantu, konfiscēšanu un

ieskaitīšanu valsts budžetā.

Atcelt ar /amats/2020.gada 2.jūlija lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, uzlikto arestu /pers. F/ faktiskā dzīvesvietā /adrese/,

izņemtajiem naudas līdzekļiem 18 555 euro, no kuriem 16 940 euro atgriezt /Nosaukums/, reģistrācijas nr./reģistrācijas numurs/, un 1615 euro atgriezt

/pers. F/.

Atcelt ar /amats/ 2020.gada 2.jūlija lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, uzlikto arestu /pers. F/ faktiskā dzīvesvietā /adrese/,

izņemtajiem naudas līdzekļiem 13 040 euro un atgriezt tos /Nosaukums/ reģistrācijas nr./reģistrācijas numurs/.

Pārējā daļā spriedums atstājams negrozīts.

Nolēmumu var pārsūdzēt un protestēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574., 575.pantā paredzētajos

gadījumos, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes apgabaltiesā.

Pilns tiesas nolēmums pieejams 2022.gada 11.martā.

Tiesnese A.Daidere

Tiesnese V.Vaiteika

Tiesnesis K.Līcis