Court allows plaintiff's claim for ownership recognition of a building based on privatization and purchase evidence.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's objections and fully granted the plaintiff's request to recognize ownership rights over a specific building. The plaintiff proved the property was acquired through a privatization sale in 1994 and has since paid property taxes and maintained the structure. The court ruled that the plaintiff successfully met the burden of proof under the Civil Law, warranting the registration of title.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 998.-1024., 1030., 1044., 1060. panti; likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 17. panta 6. punkts: A claim for ownership recognition is granted when the plaintiff provides sufficient evidence of acquisition through privatization or purchase and continuous possession.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C69499625
C-4996-25/29
ECLI:LV:KURT:2025:1209.C69499625.3.S
Kurzemes rajona tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ventspilī, 2025. gada 9. decembrī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese I. Fišere
ar tiesas sēdes sekretāri S. Višķeri,
piedaloties prasītājam /Persona A/, atbildētāja /Nosaukums G/ pārstāvim zvērinātam advokātam A. Kalinkam,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, prasībā pret /Nosaukums G/,
reģistrācijas Nr. /Reģistrācijas numurs/, par īpašuma tiesību atzīšanu ar ieilgumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2025. gada 27. oktobrī tiesā saņemts /Persona A/ (turpmāk - prasītājs) prasības pieteikums pret
/Nosaukums G/ (turpmāk-atbildētājs) par īpašuma tiesību atzīšanu ar ieilgumu, kur lūgts atzīt /Persona A/ īpašuma
tiesības uz ēkām/būvi /Adrese B/ ar kadastra apzīmējumu /Numurs A/ un ierakstīt ēku/būvju īpašuma tiesību
iegūšanas pamatu zemes grāmatā uz /Persona A/ vārda.
[2] Prasība pamatota uz Civillikuma 998., 999., no 1000.- 1029. pantiem un turpmāk norādītiem apstākļiem.
[2.1] Ar 26.02.1992. /Nosaukums E/ privatizācijas un pārveidošanas sapulces protokolu nolemts izveidot
/Nosaukums D/.
Ar 23.08.1994. /Nosaukums D/ likvidācijas komisijas sēdes protokolu Nr. 18 nolemts pārdot /Nosaukums
AA/ veļas mazgātavas ēku par Ls 300.
Prasītājs izteicis gribu šo ēku iegādāties un nopircis no /Nosaukums D/ veļas mazgātavas ēku /Nosaukums
AA/ par Ls 300. To apstiprina 7.11.1994. /Nosaukums D/ kases ieņēmumu orderis Nr. 578.
[2.2] Prasītājs ar veikto samaksu par minētās ēkas iegādi uzskatīja, ka darījums ir nokārtots un ir tiesīgs
rīkoties ar ēku īpašumu kā ar savu. Veica teritorijas sakopšanas darbu un uzsāka ēkas kapitālo remontu.
No 1.01.2010. līdz šodienai prasītājs veic nekustamā īpašuma ēkas nodokļu maksājumu Talsu novada
pašvaldībai.
[2.3] 1.07.2012. prasītājs ir noslēdzis Zemes nomas līgumu ar zemes īpašnieci /Persona B/ par zemes gabala
/Adrese H/, kadastra numurs /Numurs B/.
Saskaņā ar Zemes nomas līguma 1.4.1. apakšpunktu zemes gabals tiek iznomāts uz zemesgabala esošo
ēku/būvju apsaimniekošanai 800 m2platībā. Saskaņā ar Zemes nomas līguma 2.2. apakšpunktu līgums noslēgts līdz
brīdim kamēr pastāv piespiedu nomas attiecības. Pamatojoties uz Zemes nomas līguma 7.2. apakšpunktu, līgums ir
saistošs pušu tiesību un saistību pārņēmējiem, konkrētajā gadījumā tas attiecas uz atbildētāju, jo 11.07.2024.
atbildētājs ir iegādājies no /Persona B/ nekustamo īpašumu /Adrese H/, kadastra apzīmējums /Numurs B/. Lai gan
atbildētājs nav iebildis pārjaunot iepriekš noslēgto Zemes nomas līgumu, tas līdz šim brīdim nav izdarīts.
[2.4] 03.04.2013. Talsu novada pašvaldība pieņēma Lēmumu Nr. 10-5/45 “Par Ģibuļu pagasta Pastendes
ciema adresēm”, kura 1.6. apakšpunktā konstatēts, ka uz nekustamā īpašuma /Adrese H/, atrodas zemesgrāmatā
nereģistrēta būve ar kadastra apzīmējumu /Numurs A/ un ka ar būves īpašnieku saskaņotais nosaukums adresē
/Adrese B/ neatkārto citu adresācijas objekta adresi Ģibuļu pagasta Pastendes ciema teritorijā. Attiecīgi ar šo
lēmumu būvei ar kadastra apzīmējumu /Numurs A/, kas iepriekš bija /Nosaukums AA/ veļas mazgātavas ēka,
piešķirta adrese /Adrese B/.
[2.5] Vienīgais būves īpašnieks minētā lēmuma izpratnē bija prasītājs un līdz šī gada augusta mēnesim
Informatīvajā izdrukā no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem prasītājs kā īpašnieks bija norādīts arī
Kadastrā.
Tikai tad, kad prasītājs griezās Valsts Zemes dienestā ar pieprasījumu par pierādījumu izsniegšanu, Valsts
Zemes dienests grozīja Kadastra informācijas sistēmā īpašnieka ierakstu norādot, ka prasītājs ir /Adrese B/ lietotājs.
Savukārt, 24.10.2025. Valsts Zemes dienesta atbildē Nr. 2-09-K/1506 tiek konstatēts, ka Reģionālās
pārvaldes rīcībā nav Ēkas piederību apliecinošu dokumentu, līdz ar to Ēkai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts
piederības statuss “piederība nav noskaidrota.”
Tā kā Valsts Zemes dienests norāda, ka prasītājs ir būves /Adrese B/ lietotājs un ka īpašuma piederības
statuss nav noskaidrots, prasītājs ir spiests griezties tiesā savu interešu aizsardzībai, lai pierādītu, ka viņš ir lietojis
un valdījis minēto īpašumu visu laiku no īpašuma iegādes brīža un tas ir pamats īpašuma tiesību uz ieilguma
pamata iegūšanai.
Prasītājs nekustamo īpašumu /Adrese B/ ir valdījis kā savu, kā arī ievērojis visus likumiskos nosacījumus,
lai iegūtu šo īpašumu ar ieilgumu.
[3] 2025. gada 6. novembrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kur norādīts, ka atzīst prasītāja celto
prasību pilnā apmērā, un piekrīt, ka prasītājs sedz visus tiesāšanās izdevumus.
[4] Tiesas sēdē prasītājs prasību uzturēja un lūdza to apmierināt uz pieteikumā minētajiem pamatiem.
Prasītājs nelūdz kompensēt tiesas izdevumus.
[4.1] Atbildētājs tiesas sēdē prasību atzina pilnā apmērā. Paskaidroja, ka nav iebildumu, ja prasītājam tiek
atzītas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu.
Motīvu daļa
[7] Noklausoties pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka
prasība ir pamatota un apmierināma.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 1. punktu, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību
un tiesa to apmierina, tiesa sastāda saīsināto spriedumu, norādot aprakstošajā daļā prasības priekšmetu un
normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļā – tikai normatīvos aktus,
pēc kuriem vadījusies tiesa.
[8.1] Tā kā atbildētājs atzīst prasību un tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, tad lietā iespējams taisīt saīsināto
spriedumu.
[9] Tiesa atzīt, ka prasība ir apmierināma un prasītājs ir pierādījis īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu
ēkām/būvi /Adrese B/ ar kadastra apzīmējumu /Numurs A/, kas viņam ļauj ierakstīt šīs īpašumtiesības nekustamā
īpašuma zemesgrāmatā, pamatojoties uz Civillikuma 998.-1024., 1030., 1044., 1060. pantu, likuma “Par nekustamā īpašuma
ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17. panta 6. punktu.
[10] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež
no otras puses visus tā samaksātos izdevumus.
Judikatūrā atzīts, ka tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanas jēga un mērķis - ka izdevumi par tiesvedības procesu
ir jāmaksā tam, kurš ir vainojams šo izmaksu radīšanā. Atbildētājam ir jācieš tiesas izdevumi, ja viņš devis iemeslu
pamatotas prasības celšanai. Citiem vārdiem, personai, kas cietusi no tiesību aizskāruma, nav jācieš izdevumi, kas
radušies šī tiesību aizskāruma novēršanas procesā. Parasti atbilstoši prasības tiesvedības būtībai atbildētājs lietā būs
vainojams prasītāja tiesību aizskārumā. Tomēr ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad persona, kura ir atbildētāja
statusā, nav vainojama prasītāja tiesību aizskārumā, proti, kad persona var iegūt kādu mantisku labumu tikai
prasības kārtībā un kad šī labuma iegūšana ir atkarīga vienīgi no paša prasītāja izvēles un rīcības, nevis no
atbildētāja (skat. Latvijas Republikas Senāta 2019. gada 4. jūlija spriedums lietā Nr. SKC-41/2019).
Tiesa nekonstatē, ka atbildētājs būtu aizskāris vai kā citādi ietekmējis prasītāja tiesības un prasība pret
atbildētāja celta formāli, lai varētu reģistrēt īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ko atzīst arī pats prasītājs. Līdz ar to no
atbildētāja prasītāja samaksātie tiesas izdevumi nav piedzenami. Turklāt, prasītājs arī nelūdz tiesas izdevumu
piedziņu no atbildētāja.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Civillikuma 998.- 1024., 1030., 1044., 1060. panta, likuma
“Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17. panta 6. punkta, Civilprocesa likuma 97., 193.- 195.
panta, tiesa
nosprieda
apmierināt/Persona A/, personas kods /Personas kods A/, prasību pret /Nosaukums G/, reģistrācijas Nr.
/Reģistrācijas numurs/, par īpašuma tiesību atzīšanu ar ieilgumu.
Atzīt /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – uz ēkām/būvi
/Adrese B/ ar kadastra apzīmējumu /Numurs A/.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes
rajona tiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, t.i., 2025. gada 9. decembra.
Tiesnese I. Fišere