Administrative court overturned labor inspector decision on workplace accident classification due to missing extraordinary event criteria.

Lietas arhīva Nr. AA43-0466-24/14

ECLI:LV:ADAT:2024:0812.A420252922.17.S

Administratīvā apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024. gada 12. augustā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Linda Vīnkalna, tiesneses Sandra Gintere un Laura Konošonoka

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA /Nosaukums A/ pieteikumu par Valsts darba inspekcijas

2022. gada 8. jūlija lēmuma Nr. 2022-05-05/176 atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Valsts darba inspekcijai pieņemt un reģistrēt SIA /Nosaukums A/

izmeklēšanas komisijas 2021. gada 12. novembra aktu, sakarā ar SIA /Nosaukums A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2023. gada

21. septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ (turpmāk – trešā persona) 2021. gada 30. maija iesniegumā Valsts darba inspekcijai (turpmāk – inspekcija) cita starp lūdza izvērtēt,

vai 2021. gada 27. maija notikums – trešās personas veselības stāvokļa pasliktināšanās pieteicējas SIA /Nosaukums A/ darbinieku rīcības dēļ – ir

uzskatāms par nelaimes gadījumu darbā.

Inspekcija 2021. gada 31. augusta rīkojumā Nr. 10-VDI-018-2021-142 secināja, ka 2021. gada 27. maijā ar trešo personu notikušais ārkārtējais

notikums ir viegls nelaimes gadījums darbā, un rīkojuma 2. sadaļas 5. punktā noteica pieteicējai tiesisko pienākumu saskaņā ar Ministru kabineta

2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 950 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 950) 24. punktu

veikt ar trešo personu notikušā nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanu.

[2] Pieteicējas izmeklēšanas komisija 2021. gada 12. novembra aktā par izmeklēšanas rezultātiem (turpmāk – pieteicējas komisijas akts)

konstatēja, ka 2021. gada 27. maijā nav noticis ārkārtējs notikums, pēc kura (kura rezultātā) trešajai personai radušies veselības traucējumi, kas radītu

darbspēju zaudējumu uz laiku, kas ilgāks par vienu diennakti, un kas būtu cēloņsakarībā ar veselības traucējumiem, tāpēc atzina, ka nav pamata aizpildīt

aktu par nelaimes gadījumu darbā.

Tā kā pieteicēja neiesniedza noteikumos Nr. 950 paredzēto aktu par nelaimes gadījumu darbā, inspekcija 12. novembra aktu atteica reģistrēt un

noteica, ka saskaņā ar minēto noteikumu 46. punktu nelaimes gadījumu darbā izmeklēs inspekcija.

[3] Inspekcija 2022. gada 16. maijā sastādīja un reģistrēja aktu Nr. 1000892022 par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – inspekcijas akts). Tajā

atzīts, ka nelaimes gadījums ir darba vides riska faktoru iedarbības rezultāts; nelaimes gadījumu izraisošais traumējošais faktors – garīgā spriedze, stress

vai šoks (6.2. apakšpunkts); nelaimes gadījuma cēlonis – pēkšņa veselības pasliktināšanās (6.3. apakšpunkts).

Inspekcija 2022. gada 8. jūlija lēmumā Nr. 2022-05-05/176 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) norādīja, ka atbilstoši noteikumu Nr. 950

2. punktam, lai notikumu atzītu par nelaimes gadījumu, jākonstatē darba vietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura

personai radušies veselības traucējumi un darbspēju zudums, kas ir ilgāks par diennakti, un pastāv cēloņsakarība starp ārkārtējo notikumu un veselības

traucējumiem.

Inspekcija konstatēja, ka 2021. gada 27. maijā plkst. 14.00 trešā persona tika aicināta ierasties darba devēja (pieteicējas) sanāksmju telpā, lai

iepazītos ar rīkojumu par paskaidrojuma sniegšanu un sniegtu paskaidrojumu. Iegūtie pierādījumi apliecina, ka pirms ierašanās sanāksmju telpā viņai

veselības traucējumi nav bijuši. Pēkšņi veselības traucējumi trešajai personai radušies komunikācijas laikā ar pieteicējas darbiniekiem /pers. C/ un /pers.

D/, kuri pieprasīja paskaidrojumu sniegt sanāksmju telpā, ierobežotā laikā, viņu klātbūtnē, kā arī pēc tam kontrolēja trešās personas došanos uz

labierīcībām (vai radīja iespaidu par šādu kontroli) un devās viņai līdzi uz pieteicējas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas

nodaļu (turpmāk – uzņemšanas nodaļa), un tur uzturējās. Atrodoties sanāksmju telpā un pildot darba devēja rīkojumus, trešā persona atradās darba

vietā, veicot darba pienākumus. Uz cietušo iedarbojās darba vidē pastāvošais psihoemocionālais faktors, radot veselības traucējumus un darbspēju

zudumu. Līdz ar to 2021. gada 27. maijā ap plkst. 15.30 notikušais nelaimes gadījums uzskatāms par nelaimes gadījumu darbā.

Paskaidrojums trešajai personai pieprasīts, radot pastiprinātu psihoemocionālā darba vides faktora iedarbību uz viņu, un paskaidrojuma

pieprasīšana ir psihoemocionālā darba vides faktora iedarbību veicinoša rīcība, ko pašu par sevi nav iespējams samazināt vai novērst, tādēļ inspekcijas

akta 6.3. apakšpunkts tika grozīts, nosakot, ka nelaimes gadījuma cēlonis ir atbilstošu pasākumu (darbību, pieprasot paskaidrojumu) neveikšana

psihoemocionālā darba vides faktora ietekmes samazināšanai. Tika izslēgts 7.4. apakšpunkts, kurā bija norādīts, ka trešajai personai nav veikta

ievadapmācība.

[4] Pieteikumu tiesai par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu inspekcijai pieņemt un reģistrēt pieteicējas komisijas aktu pieteicēja

pamatoja šādi.

[4.1] Sanāksmju telpā trešā persona netika izolēta, komunikācija ar viņu bija minimāla, viņai tika sniegti prasītie skaidrojumi un informācija, tādēļ

nav pierādīts pārsūdzētajā lēmumā norādītais par trauksmi un stresu radošu komunikāciju. Paskaidrojumu sniegšanai tika dots pietiekami ilgs laiks, kas

pēc trešās personas lūguma tika pagarināts. Viņa varēja nekavējoties iebilst pret paskaidrojumu pieprasīšanu un paskaidrojumu sniegšanas apstākļiem,

bet to nedarīja. Vērtējot paskaidrojuma sniegšanai doto termiņu un apstākļus, inspekcija ir pārsniegusi savas pilnvaras.

Trešā persona netika uzraudzīta pēc sanāksmju telpas pamešanas. Inspekcija vērtējusi trešās personas sākotnējos paskaidrojumus, neņemot vērā,

ka vēlāk sniegtie paskaidrojumi ir pretrunā tiem, satur nepatiesu informāciju un ir pretrunā liecinieku sniegtajai informācijai.

Tas, ka pieteicēja ir identificējusi darba vides faktoru „psihoemocionālais risks” un darba vides risku „psihoemocionālā slodze”, nav pamats to

attiecināt uz konkrēto gadījumu. Stresa cēlonis varēja būt iespējami veiktie un darba devēja atklātie pārkāpumi darbā, un to apstiprina trešās personas

izvairīšanās sniegt paskaidrojumus.

[4.2] Uz paskaidrojumu sniegšanas laiku trešā persona tika atbrīvota no tiešo amata pienākumu pildīšanas, un 2021. gada 27. maijā ap plkst.

15.30 viņa atradās uzņemšanas nodaļā. Tātad pārsūdzētajā lēmumā norādītajā nelaimes gadījuma laikā, kas turklāt noteikts bez attiecīga pamatojuma,

trešā persona nebija uzskatāma par pieteicējas darbinieci, kura atrodas darba vietā.

[4.3] Pārsūdzētajā lēmumā nepamatoti nav piešķirta nozīme tam, vai trešajai personai tika sniegta medicīniskā vai neatliekamā medicīniskā

palīdzība. Lēmumā nav vērtēti trešās personas centieni uzturēties uzņemšanas nodaļā līdz darba dienas beigām, tas, ka viņa netika stacionēta un viņai

netika izsniegta darbnespējas lapa, jo tam nebija likumīga pamata, un uzņemšanas nodaļu viņa pameta, būdama darbaspējīga. Pie ģimenes ārsta trešā

persona vērsās nākamajā dienā, taču laikā pēc uzņemšanas nodaļas pamešanas ar viņu varēja notikt citi notikumi, kas varēja ietekmēt viņas veselības

stāvokli.

2021. gada 28. maijā un arī vēlāk darbnespējas lapas viņai tika izsniegtas sakarā ar sūdzībām par citiem veselības traucējumiem, nevis sakarā ar

nelaimes gadījumu darbā, un ģimenes ārsts paskaidrojumā faktiski ir atsaucies saskaņā ar noteikumiem Nr. 950 izdoto izziņu par veselības traucējumu

smaguma pakāpi nelaimes gadījumā cietušajam.

[4.4] Sākotnēji inspekcija nekonstatēja, ka ir noticis nelaimes gadījums darbā.

Pārsūdzētajā lēmumā nav vērtēti notikumi to kopsakarā un pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumā paustie argumenti, pieļautas faktoloģiskas kļūdas.

Nav pierādījumu, ka ir izpildījušās visas noteikumu Nr. 950 2. punktā nosauktās pazīmes, lai notikumu atzītu par nelaimes gadījumu, tostarp – nav

pamatots, kas konkrēti ir tas ārkārtējais notikums, pēc kura trešajai personai radušies veselības traucējumi. Ar pārsūdzēto lēmumu radīts nepamatots

precedents darba devējam Darba likuma 90. panta otrajā daļā un 101. panta otrajā daļā uzliktā tiesiskā pienākuma pieprasīt no darbinieka

paskaidrojumu izpildi atzīt par nelaimes gadījuma darbā cēloni.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2023. gada 21. septembra spriedumu pieteikums noraidīts, motivējot šādi.

[5.1] Lietā ir strīds par to, vai 2021. gada 27. maijā pieteicējas sanāksmju telpā ar trešo personu ir noticis nelaimes gadījums darbā, kas

kvalificējams kā darba negadījums atbilstoši noteikumu Nr. 950 2. punktam.

[5.2] Noteikumu Nr. 950 2. punkts noteic, ka nelaimes gadījums šo noteikumu izpratnē ir darba vietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis

ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai

iestājusies iesaistītās personas nāve.

Līdzīgs regulējums ietverts arī likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 1. panta 9. punktā,

kas noteic, ka nelaimes gadījums darbā ir apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai apdrošinātās personas nāve, ja to cēlonis ir vienas

darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un

novērstu tiem draudošās briesmas. Nelaimes gadījuma darbā definīcijas minētajās tiesību normās satur identiskas pazīmes, proti, ārkārtējs notikums, kas

noticis darba vietā (pildot darba pienākumus) vienas darba dienas (maiņas) laikā un radījis (bijis cēlonis) personai veselības traucējumus (kaitējumu) vai

nāvi (Senāta 2018. gada 25. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-459/2018 7. punkts).

Tiesību normas norāda uz ārkārtēju notikumu, kas ir noticis salīdzinoši īsā laika sprīdī (vienas darba dienas vai maiņas laikā). Turklāt ar ārkārtēju

notikumu nav saprotamas radušās sekas (personas nāve, veselības traucējumi vai tādu varbūtība inficēšanās gadījumā) vai pati nepieciešamība vērsties

pēc medicīniskas palīdzības, bet gan fakti, kas ir šo seku rašanās pamatā (Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 25. februāra sprieduma lietā

Nr. A420537213 16. punkts).

Tiesa secināja, ka no minētā izriet, ka nelaimes gadījuma darbā identificēšanai ir nepieciešama visu pazīmju konstatēšana, proti, ārkārtējs notikums

darba vietā un darba laikā, kas ir cēloņsakarā ar darbiniekam konstatēto veselības traucējumu (kaitējumu).

[5.3] Lietā nav strīda, ka trešā persona 2021. gada 27. maijā bija pieteicējas darbiniece, ko apstiprina darba līgums starp pieteicēju un trešo

personu (lietas 2. sējuma 93.–95. lapa), ar ko trešā persona pieņemta darbā par grāmatvedi. Pieteicējas darba laika uzskaites tabele (lietas 2. sējuma

92. lapa) apliecina, ka trešā persona 2021. gada 27. maijā, kas norādīta kā nelaimes gadījuma diena, bija nodarbināta astoņas stundas (darba līguma

3.1. apakšpunktā trešajai personai ir nolīgts normālais darba laiks, un atbilstoši pieteicējas iekšējās darba kārtības noteikumu 4.5.1. apakšpunktam darba

laiks darba dienās ir no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.30 (lietas 2. sējuma 22.–25. lapa)).

Tiesa konstatēja, ka nav strīda, ka nelaimes gadījums (trešās personas veselības stāvokļa pasliktināšanās) notika pieteicējas telpās, kas bija trešās

personas darba vieta, ko pierāda darba līguma 1.3. apakšpunkts.

Darba aizsardzības likuma 1. panta 9. punkts noteic, ka darba vieta ir vieta, kurā nodarbinātais veic savu darbu, kā arī uzņēmuma ietvaros jebkura

cita vieta, kura nodarbinātajam ir pieejama darba gaitā vai kur nodarbinātais strādā ar darba devēja atļauju vai rīkojumu.

Lietā nav strīda, ka sanāksmju telpa, uz kuru 2021. gada 27. maijā tika uzaicināta trešā persona, atrodas pieteicējas teritorijā. Savukārt faktu, ka

trešā persona šajā dienā pildīja darba pienākumus, apstiprina darba laika uzskaites tabele, trešās personas paskaidrojums un pieteicējas paskaidrojums,

kur sniegtas ziņas, ka trešā persona no darba kabineta tika uzaicināta uz sanāksmju telpu, lai iepazīstinātu ar rīkojumu par paskaidrojumu sniegšanu un

attiecīgi sniegtu paskaidrojumus. To apstiprina arī /pers. D/ sniegtās ziņas (tiesas sēdes protokols, lietas 3. sējuma 65.–71. lapa), ka viņai minētajā

datumā plkst.13.00–14.00 tika uzdots palūgt no trešās personas rakstveida paskaidrojumu, ka viņa kopā ar pieteicējas juristu /pers. C/ uzaicināja trešo

personu uz sanāksmju telpu iepazīties ar dokumentiem un sniegt paskaidrojumu.

Tiesa atzina par pamatotu inspekcijas secināto, ka trešā persona, atrodoties sanāksmju telpā un pildot darba devēja rīkojumu, ir veikusi darba

pienākumus, jo darba veikšana Darba likuma un Darba aizsardzības likuma izpratnē nav tikai tiešo darba pienākumu veikšana, bet tajā ietverta arī

pakļaušanās citiem darba devēja rīkojumiem, tostarp darba devēja pieprasīta paskaidrojuma sniegšana par iespējamiem izdarītiem pārkāpumiem. Minēto

apstiprina arī trešās personas darba līguma 2.2.1. un 2.2.2. apakšpunktā cita starp noteiktais, ka darbinieks apņemas pildīt darba devēja rīkojumus un

norādījumus.

[5.4] Tiesa atzina, ka to, ka trešās personas veselības stāvoklis pasliktinājās sanāksmju telpā, apliecina uzņemšanas nodaļā, uz kuru trešā persona

darba devēja pārstāvju pavadībā devās no sanāksmju telpas, trešajai personai sniegtā medicīniskā palīdzība.

Tā kā trešās personas veselības stāvoklis pasliktinājās sanāksmju telpā darba dienas laikā, tiesa atzina par pareiziem inspekcijas apsvērumus, kas

attiecas uz to kritēriju konstatēšanu, kas saistās ar nelaimes gadījuma darbā identificēšanu, proti, ka tas ir noticis darba laikā un darba vietā. Savukārt

pieteicējas pieņēmumus, ka trešā persona uz paskaidrojumu sniegšanas laiku bija atbrīvota no tiešo darba pienākumu pildīšanas, tiesa vērtēja kā

subjektīvus un nepamatotus. Tiesa atzina, ka darba laika uzskaites tabele apliecina, ka trešā persona notikuma dienā bija nodarbināta pilnu darba dienu,

bija pakļauta saviem pienākumiem un darba devēja rīkojumiem.

[5.5] Veselības stāvokļa pasliktināšanos tiesa vērtēja kā ārkārtēju notikumu, jo tas nav plānots, nav paredzēts un neattiecas uz darba līguma

saistību izpildi. Tiesa atzina, ka to, ka trešajai personai notikuma dienā pasliktinājās veselības stāvoklis, apliecina lietā iesniegtā triāžas lapa pieaugušajiem,

kurā ir neirologa slēdziens, ka pacientei konstatēts nevestibulārs psihogēns vertigo, akūta stresa reakcija, PAH 2. pakāpe, un terapeita norāde, ka

pacientei ir neliela roku trīce. Ir paaugstināts asinsspiediens (lietas 2. sējuma 199.–200. lapa).

Tiesa norādīja, ka darbspēju zaudējuma faktu un veselības traucējumus un to smagumu var konstatēt vienīgi ārstniecības persona atbilstoši

Ārstniecības likuma 1. panta 1. punktam.

Trešā persona norāda, ka 2021. gada 27. maijā apmēram plkst. 14.00 darba devēja jurists /pers. C/ palūdzis viņu ienākt sanāksmju telpā, kurā jau

atradās /pers. D/. Trešajai personai ticis dots rīkojums līdz darba dienas beigām sniegt paskaidrojumu sakarā ar konstatētajiem pārkāpumiem un ticis

aizliegts atstāt sanāksmju telpu. Pēc tam, kad trešā persona palūgusi /pers. C/ iedot kalendāru un sniegt informāciju par atvaļinājumu 2020. gadā,

saņēmusi nievājošu un izsmejošu aizrādījumu. Šādas attieksmes dēļ viņa sajutusi spiedošu sajūtu galvā un pakausī, sanervozējusies, kā rezultātā pēkšņi

kļuvis slikti un radusies nepieciešamība apmeklēt labierīcības. Līdz tām trešo personu pavadījuši darba devēja pārstāvji, kuri gaidījuši pie durvīm.

Atgriežoties sanāksmju telpā, viņai sākušas trīcēt rokas, paātrinājusies sirdsdarbība, viņa nosvīdusi, paaugstinājies asinsspiediens, reibusi galva. Apmēram

plkst. 15.30, kad veselības stāvoklis acīmredzami pasliktinājies, viņai ticis atļauts /pers. C/ un /pers. D/ pavadībā aiziet uz uzņemšanas nodaļu, kur veikta

viņas apskate, izmērīts asinsspiediens, ievadīti medikamenti. Situācijā, kad visu šo laiku tikusi uzraudzīta no darba devēja puses, viņa jutusies apkaunota,

līdz ar to veselības stāvoklis neesot uzlabojies, bet sākusies roku trīce, pieaudzis nemiers, viņa jutusies dezorientēta. Uzņemšanas nodaļā viņa atradusies

līdz apmēram plkst. 19.30.

Uzņemšanas nodaļas [2021. gada 27. maija] izrakstā ģimenes ārstam (lietas 2. sējuma 89. lapa) norādīts, ka trešajai personai darbā bija akūta

stresa situācija, pēc kā ir trauksme, roku trīce. Saņēma broma mikstūru, MgSO4 difūzā, Diezapami (acīmredzami domāts – Diazepami). Rekomendēts

mājās miera stāvoklis, izvairīties no iespējamiem stresoriem, lietot T.Adaptol (Mebicarum).

Ģimenes ārste /pers. F/ 2021. gada 20. augusta izziņā norādījusi, ka trešā persona pēc medicīniskās palīdzības pie viņas vērsās 2021. gada

28. maijā sakarā ar akūtu stresa situāciju (acīmredzami domāts – reakciju) darbā. Sliktā veselības stāvokļa dēļ tika atvērta darbnespējas lapa (lietas

2. sējuma 48. lapa) un nozīmēta ārstēšana ar hipotensīviem un sedatīviem līdzekļiem, kā arī bija nepieciešama speciālistu – neirologa un psihiatra –

konsultācija sakarā ar izteiktu trauksmi un koordinācijas traucējumiem. Psihiatrs nozīmēja terapijas kursu ar antidepresantiem. Pēc neirologa

konsultācijas nozīmētas injekcijas mājas apstākļos. Paciente ir darbnespējīga. Saglabājas trauksme, miega un apetītes traucējumi, depresīvs

garastāvoklis, galvas reibonis un koordinācijas traucējumi. Veselības stāvoklis vidēji smags. Darbnespējas lapa pagarināta līdz 2021. gada 30. augustam

(lietas 2. sējuma 44. lapa).

Atbilstoši ģimenes ārsta [2021. gada 23. augusta] izziņai par veselības traucējumu smaguma pakāpi (lietas 2. sējuma 46.–47. lapa) trešā persona

ir uzņemta un izmeklēta ģimenes ārsta praksē 2021. gada 28. maijā, konstatējot, ka saskaņā ar noteikumu Nr. 950 19. punktu viņai veselības traucējumi

nav smagi. Tiesa norādīja, ka, lai arī lietas materiālos nav minētās izziņas oriģināla, tam nav izšķirošas nozīmes, jo tās izsniegšanu ģimenes ārste nenoliedz.

Tiesa norādīja, ka, kaut arī ģimenes ārste apšauba šādas izziņas izsniegšanas pamatotību, vienlaikus [viņas 2021. gada 15. novembra]

paskaidrojumā nepārprotami tiek norādīts uz stresa situāciju (acīmredzami domāts – reakciju) darbā 2021. gada 27. maijā, kā rezultātā trešajai personai

radušies veselības traucējumi (lietas 1. sējuma 217. lapa).

Tiesa vērtēja, ka nav arī izšķirošas nozīmes apstāklim, ka trešajai personai uzņemšanas nodaļā netika izsniegta darbnespējas lapa. Kā izriet no

lietas materiāliem, notikuma dienā nav konstatētas indikācijas trešās personas ievietošanai stacionārā, tāpēc ir noteikta ambulatora ārstēšana ģimenes

ārsta uzraudzībā. Vienlaikus tiesa uzskatīja, ka ir saprotams un racionāli izskaidrojums, kāpēc pie ģimenes ārsta trešā persona vērsās nākamajā dienā, jo,

kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja (acīmredzami domāts – trešā persona) uzņemšanas nodaļu atstāja plkst. 19.30, proti, laikā, kad ģimenes ārsta

prakses darba laiks, visticamāk, bija beidzies. Tiesa norādīja, ka, ņemot vērā, ka nelaimes gadījums noticis darba laikā, izskatāmajā gadījumā precīzam

nelaimes gadījuma laikam nav izšķirošas nozīmes.

Pieteicējas apsvērumus par to, ka trešajai personai konstatētie veselības traucējumi, kas bija pamats ilgākai par vienu diennakti darbnespējai,

radušies citos apstākļos, proti, laikā, kad trešā persona atstāja uzņemšanas nodaļu, līdz brīdim, kad apmeklēja ģimenes ārsti, – tiesa vērtēja kā

subjektīvus un nepamatotus. Apstāklim, ka 2021. gada 28. maijā atvērtajā darbnespējas lapā kā pārejošas darbnespējas cēlonis nav norādīts „nelaimes

gadījums darbā”, nav izšķirošas nozīmes, jo tas pats par sevi neliecina, ka 2021. gada 27. maijā notikušais ārkārtējais notikums nav nelaimes gadījums

darbā. Tiesa jau atzina, ka tas ir nelaimes gadījums darbā. Lietā nav pierādījumu, ka trešās personas veselības stāvoklis bija tāds, kas liegtu viņai

patstāvīgi pārvietoties un atstāt uzņemšanas nodaļu bez citu personu palīdzības. Tiesa atzina, ka pieteicējas šaubas par trešās personas patieso veselības

stāvokli notikuma dienā ne ar ko nav pamatotas.

[5.6] Tiesa atzina, ka inspekcija ir pareizi interpretējusi noteikumu Nr. 950 2. punktu un 2021. gada 27. maija notikumu atzinusi par nelaimes

gadījumu darbā. Pieteicējas arguments, ka tai akts atbilstoši noteikumu Nr. 950 1. pielikumam nebija jānoformē, nav pamatots. Ievērojot, ka pieteicēja

nenovērsa inspekcijas konstatētās nepilnības dokumentu sagatavošanā un neiesniedza aktu, inspekcija pamatoti saskaņā ar minēto noteikumu 46. punktu

veica nelaimes gadījuma izmeklēšanu, sastādīja aktu par nelaimes gadījumu darbā un to reģistrēja. Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa atzina, ka nav

pamata uzlikt inspekcijai pienākumu pieņemt un reģistrēt pieteicējas komisijas aktu.

[5.7] Saskaņā ar noteikumu Nr. 950 34. punktu, pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, aktā norāda, vai nelaimes gadījums ir vai nav darba

vides faktoru iedarbības rezultāts.

Kā atzinis Senāts, akta mērķis nav vērtēt darba devēja vai darbinieka pieļautos darba aizsardzības pārkāpumus un noteikt vainas pakāpi, kā arī

konstatēt darba devēja civiltiesisko un cita veida atbildību. Vienīgās tiesiskās sekas, kuras rada akts, ir konstatējums par to, vai nelaimes gadījums ir bijis

darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Akts, kurā atzīts, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, ir priekšnoteikums, lai

nodarbinātais, kas cietis darbā notikušā nelaimes gadījumā, saņemtu sociālās apdrošināšanas atlīdzību (sal. 2018. gada 12. jūlija rīcības sēdes lēmuma

lietā Nr. SKA-287/2018 2. punkts, 2018. gada 25. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-459/2018 8., 9. un 11. punkts).

Ar inspekcijas aktu ir konstatēts, ka nelaimes gadījums ar trešo personu ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Savukārt ar pārsūdzēto

lēmumu, augstākai iestādei izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, minētais akts grozīts, svītrojot 7.4. apakšpunktu, bet 6.3. apakšpunktu izsakot

šādā redakcijā: „Nelaimes gadījuma cēlonis: pasākumu (darbību, pieprasot paskaidrojumu) neveikšana psihoemocionālā darba vides faktora ietekmes

samazināšanai”. Secinājums, ka nelaimes gadījums darbā noticis darba vides faktoru iedarbības rezultātā, atstāts negrozīts.

[5.8] Darba aizsardzības likuma 1. panta 6. punkts noteic, ka darba vide ir darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem,

bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu. Savukārt darba vieta saskaņā ar minētā panta

9. punktu ir vieta, kurā nodarbinātais veic savu darbu, kā arī uzņēmuma ietvaros jebkura cita vieta, kura nodarbinātajam ir pieejama darba gaitā vai kur

nodarbinātais strādā ar darba devēja atļauju vai rīkojumu.

Atbilstoši 2021. gada 5. februāra [pieteicējas] darba vietas (veida) novērtējumam struktūrvienībai „grāmatvedība” ir identificēts darba vides faktors

(acīmredzami domāts – riska faktors) „psihoemocionālais risks” un darba vides risks (acīmredzami domāts –riska faktora raksturojums)

„psihoemocionāla pārslodze” (lietas 2. sējuma 76.–80. lapa).

No trešās personas paskaidrojumiem iestādei un tiesai tiesa secināja, ka viņa veselības stāvokļa pasliktināšanos uzskata par sekām, kuras izraisījis

nepieļaujams darba vides faktors – darba devēja radīta psihoemocionāla spriedze, ko radīja nievājoša attieksme sanāksmju telpā, reaģējot uz trešās

personas lūgumiem, prasība sniegt paskaidrojumus īsā laika termiņā (no plkst. 14.00 līdz darba dienas beigām – plkst. 16.30) sanāksmju telpā divu

darba devēju pārstāvju klātbūtnē.

Tiesas vērtējumā rakstveida paskaidrojumu pieprasīšana, turklāt divu darba devēja pārstāvju klātbūtnē, 2,5 stundu laikā radīja paaugstinātu stresa

situāciju un bija psihoemocionāla darba vides faktora iedarbību veicinoša rīcība, ko pašu par sevi nav iespējams samazināt vai novērst, kā uz to pareizi

norādījusi arī inspekcija. Tiesa neatrada loģisku izskaidrojumu nepieciešamībai paskaidrojumus pieprasīt sniegt uzreiz pēc iepazīstināšanas ar rīkojumu,

turklāt nosakot ļoti īsu termiņu un klātesot diviem darba devēja pārstāvjiem.

Apstākļu uzskaitījumu, kādiem pastāvot nelaimes gadījums nav uzskatāms par darba vides faktoru iedarbības rezultātu, noteic noteikumu Nr. 950

35. punkts. Tiesa minētajā tiesību normā norādītos izņēmuma apstākļus nekonstatēja.

Vienlaikus tiesa vērsa uzmanību, ka nelaimes gadījums, kas noticis darba laikā un darba vietā, vienmēr, nepastāvot noteikumu Nr. 950 35. punktā

noteiktajiem izņēmumiem, būs atzīstams par notikušu darba vides riska faktoru ietekmē.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa atzina par pamatotu inspekcijas secinājumu, ka konkrētais nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības

rezultāts.

[5.9] Tiesa nepiekrita pieteicējas argumentam, ka, paskaidrojumu pieprasīšanu atzīstot par nelaimes gadījumu darbā, ir radīta bezprecedenta

situācija, kad darba devējam nebūs iespējams pieprasīt paskaidrojumus no darbinieka par iespējamiem pārkāpumiem darbā, jo darbinieks jebkurā laikā

varēs aizbildināties ar veselības stāvokļa pasliktināšanos, arī izdomātu.

Tiesa norādīja, ka paskaidrojumu pieprasīšana no darbinieka par iespējamiem pārkāpumiem darbā ir ierasta prakse un pati par sevi neliecina, ka

tādējādi darbinieks tiek pakļauts psihoemocionālajam riskam. Nozīme ir tam, kādos apstākļos šie paskaidrojumi tiek pieprasīti. Proti, vai, pieprasot

sniegt paskaidrojumus, darbiniekam netiek radīta pastiprināta psihoemocionālā darba vides faktora iedarbība. Tiesa neapšaubīja to, ka paskaidrojumu

sniegšana par iespējamiem pārkāpumiem darbā zināmā mērā rada darbiniekam stresu. Līdz ar to ir svarīgi, lai darbinieks neizjustu paaugstinātu

emocionālu spiedienu. Izskatāmajā gadījumā tiesai nebija šaubu, ka trešā persona ir izjutusi paaugstinātu emocionālo spriedzi – paaugstinātu stresu, kā

rezultātā iestājās veselības traucējumi.

[6] Apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēja pamatoja šādi.

[6.1] Spriedumā nav konstatēta noteikumu Nr. 950 2. punktā nosaukto pazīmju esamība, lai notikumu atzītu par nelaimes gadījumu. Proti, tiesa nav

piepildījusi ar saturu ārkārtēja notikuma jēdzienu, un tiesas secinājumi par to, kas konkrētajā gadījumā ir bijis ārkārtējais notikums, ir pretrunīgi. Tiesa nav

vērtējusi, vai ārkārtējais notikums ir paskaidrojuma pieprasīšana vai konstatētais darbinieka pārkāpums, un nav ņēmusi vērā, ka darbiniekam nav

pienākuma Darba likumā noteikto paskaidrojumu sniegt. Arī trešajai personai, pat ja paskaidrojums ir pieprasīts rīkojuma formā, bija tiesības atteikties

no tā sniegšanas. Paskaidrojuma pieprasīšanas pienākuma izpilde ir tiešā cēloņsakarībā ar trešās personas pašas radīto situāciju – iespējamo nelikumīgo

rīcību, pildot darba pienākumus, un pieteicēja paskaidrojuma pieprasīšanu īstenoja tā, lai nodrošinātu konfidencialitāti un maksimāli korektu iespēju

izskaidrot savu rīcību, mazinātu reputācijas riskus. Tiesa nav ņēmusi vērā arī to, ka inspekcijai nav tiesību vērtēt paskaidrojuma sniegšanas termiņu un

apstākļus. Ar spriedumu ir radīta bezprecedenta situācija, kad darba devējam Darba likumā uzliktais tiesiskais pienākuma pieprasīt no darbinieka

paskaidrojumu, kuru darbiniekam nav pienākuma sniegt, atzīts par ārkārtēju notikumu un par nelaimes gadījuma darbā cēloni.

Tiesa nav noskaidrojusi precīzu laiku, kurā ārkārtējais notikums notika, proti, vai tas notika darba laikā un darba vietā. Laikā, kad trešā persona

atradās slimnīcas uzņemšanas nodaļā, viņa nepildīja darba pienākumus. Inspekcijas un tiesas vērtēto darba vides risku pieteicēja noteikusi attiecībā uz

konkrētu darba veikšanas vietu, nevis attiecībā uz jebkuru telpu, un uz konkrētu darba pienākumu izpildi.

Tiesa nav pamatojusi, ka pastāv cēloņsakarība starp kādu ārkārtēju notikumu un trešās personas veselības traucējumiem. Trešā persona tiesas

sēdē atzina, ka veica tās darbības, par kurām paskaidrojums tika prasīts, līdz ar to stresa iemesls ir nelikumīga rīcība un tās seku apzināšanās, nevis

likumā paredzētā paskaidrojuma pieprasīšana.

Arī tiesas secinājums par ģimenes ārstes izziņas oriģinālu nav pamatots, jo lietā nav uzrādīts ne izziņas oriģināls, ne tās atvasinājums, taču tieši šī

izziņa bija pamatā tam, lai inspekcija, pretēji sākotnēji secinātajam, atzītu, ka ir noticis nelaimes gadījums darbā.

Tiesa nav arī vērtējusi ģimenes ārstes paskaidroto, ka inspekcija pieprasīja izziņu aizpildīt, lai gan ģimenes ārste šāda satura izziņu izdot nevarēja.

Tiesa aprobežojusies tikai ar gramatisku tiesību normu interpretāciju, nav vērtējusi, vai pastāv tieša mijiedarbība starp noteikumu Nr. 950 un Ministru

kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumu Nr. 908 „Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” normām, un nav identificējusi, pamatojoties uz

kuru Darba aizsardzības likuma normu šie noteikumi ir izdoti. Tiesa nepamatoti nav vērtējusi trešās personas arodslimības vai citu slimību potenciālo

ietekmi uz notikumu gaitu.

[6.2] Tiesa nav vērtējusi inspekcijas darbības motīvus un administratīvajā procesā iestādē pieņemtos lēmumus un veikto faktisko rīcību. Lietā ir

strīds par inspekcijas aktā un pārsūdzētajā lēmumā norādītās informācijas patiesumu un pareizību un par citos procesos iegūtas informācijas izmantošanu

šajā administratīvajā procesā. Pieteicējas paustos iebildumus tiesa nav pārbaudījusi, vien atsaukusies uz inspekcijas interpretāciju. Tāpat tiesa nav

vērtējusi to, ka inspekcija nav sniegusi informāciju par uzsāktajiem procesiem un nav iesniegusi visu tiesas pieprasīto dokumentāciju.

[7] Inspekcija paskaidrojumā norādīja, ka pirmās instances tiesa ir vispusīgi un objektīvi izvērtējusi pieteikumā norādītos argumentus, lietā esošos

pierādījumus, noskaidrojusi lietas faktiskos apstākļus un taisījusi pamatotu spriedumu.

[8] Trešā persona paskaidrojumā norādīja, ka nelaimes gadījums notika darba laikā un darba vietā, tādēļ pieteicējai tas bija jāizmeklē un jāsastāda

akts par nelaimes gadījumu darbā.

Motīvu daļa

[9] Pieteicēja izteikusi lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā.

Administratīvā procesa likuma 304. panta pirmā daļa paredz, ka apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā. Tiesa,

izvērtējot procesa dalībnieka motivētu lūgumu, var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

Tātad apgabaltiesai nav pienākuma izskatīt lietu mutvārdu procesā. Tā ir apgabaltiesas kompetence izlemt, vai konkrētajā gadījumā ir nepieciešama

lietas izskatīšana mutvārdu procesā, izvērtējot iemeslus, kuru dēļ lietas dalībnieks lūdz lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Apgabaltiesa lietā

nekonstatēja tādus apstākļus, kas apgrūtinātu lietas izskatīšanu rakstveida procesā, un konstatēja, ka pieteicējai lietā iepriekš ir tikušas nodrošinātas

tiesības uz lietas izskatīšanu pēc būtības mutvārdu procesā pirmās instances tiesā.

Pabeidzot lietas izskatīšanu pēc būtības, apgabaltiesa atzina, ka pieteicējas lūgums izskatīt lietu mutvārdu procesā nav pamatots, ka lietā ir

pietiekami materiāli lietas izskatīšanai, mutvārdu procesa noteikšana lietā nav lietderīga, un lietu izskatīja rakstveida procesā.

[10] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku

argumentiem, atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums ir apmierināms.

Apgabaltiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa ir norādījusi pareizus lietas faktiskos apstākļus, un tos atkārtoti neatreferēs.

[11] Apgabaltiesa atzīst, ka inspekcija pārsūdzētajā lēmumā pamatoti norādīja, ka atbilstoši noteikumu Nr. 950 2. punktam, lai notikumu atzītu par

nelaimes gadījumu darbā, jākonstatē darba vietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības

traucējumi un darbspēju zudums, kas ir ilgāks par diennakti, un ka pastāv cēloņsakarība starp ārkārtējo notikumu un veselības traucējumiem.

Tādējādi trešajai personai labvēlīga administratīvā akta izdošanai lietā jāpastāv vairākiem kumulatīviem apstākļiem: 1) ir jābūt ārkārtējam

notikumam; 2) tam jānotiek personas darba vietā; 3) tam jānotiek darba dienas vai maiņas laikā; 4) personai sakarā ar to ir radušies veselības traucējumi

un darbspēju zudums, kas ir ilgāks par diennakti; 5) starp ārkārtējo notikumu un veselības traucējumiem ir jāpastāv cēloņsakarībai.

[12] Apgabaltiesa no pārsūdzētā lēmuma pamatojuma secina, ka inspekcija nav pietiekami motivējusi, ka konkrētajā gadījumā ir bijis ārkārtējs

notikums.

[12.1] Apgabaltiesa konstatē, ka paskaidrojumu sniegšana ir saistīta ar trešās personas darba pienākumu izpildi. Paskaidrojumu pieprasīšana par

darbinieka rīcību pati par sevi ir uzskatāma par darba devēja pieļaujamu rīcību un pienākumu, kā to pamatoti norādījusi pieteicēja, un ir vērsta uz

apstākļu noskaidrošanu, uzklausot darbinieka viedokli. Nav pamata uzskatīt, ka tas pats par sevis ir īpašs vai ārkārtējs notikums minēto noteikumu

izpratnē.

[12.2] Inspekcija pārsūdzētajā lēmumā ir aprakstījusi situāciju 2021. gada 27. maijā trešās personas darba vietā, kad viņai plkst. 14.00 darba

devēja uzdevumā bija jāsniedz rakstveida paskaidrojums sapulču telpā divu personu klātbūtnē. Secināms, ka inspekcija kā ārkārtēju notikumu nav

uzskatījusi paskaidrojuma pieprasīšanu, bet apstākļus, kādos trešajai personai tas bijis jāsniedz: saskaņā ar trešās personas sniegto situācijas atstāstu

komunikācijas laikā ar divām klātesošajām personām viņa sanervozējusies, sajutusi spiedošu sajūtu galvā un pakausī, tā rezultātā viņai kļuvis slikti. Trešo

personu satraucis arī tas, ka, viņai ap plkst. 15.00 dodoties uz labierīcībām, abas personas arī izgājušas no sapulču telpas un uzmanījušas viņu, tāpēc,

pieteicējai atgriežoties, viņai sākušas trīcēt rokas, paātrinājusies sirdsdarbība, paaugstinājies [asins]spiediens, reibusi galva.

Inspekcija konstatēja, ka trešā persona abu minēto personu pavadībā ap plkst. 15.30 devusies uz slimnīcas (pieteicējas) uzņemšanas nodaļu. Tālāk

pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka nelaimes gadījums ir noticis ap plkst. 15.30.

Tādējādi inspekcijas ieskatā ārkārtējs notikums ir pieteicējas darbinieku /pers. C/ un /pers. D/ rīcība attiecībā pret trešo personu 2021. gada 27.

maijā no plkst. 14.00 līdz plkst. 15.30 (trešās personas vērtējumā, kam inspekcija piekritusi, – viņas pārvietošanās kontrolēšana un komunikācijas veids

ar trešo personu minētās pusotras stundas laikā), bet nelaimes gadījums darbā ir trešās personas veselības pasliktināšanās ap plkst. 15.30, kad viņa

devās uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu saņemt medicīnisko palīdzību.

[12.3] Apgabaltiesa secina, ka no noteikumu Nr. 950 2. punkta nepārprotami izriet tas, ka notikumam, pēc kura darbiniekam sākušies veselības

traucējumi, ir jābūt ārkārtējam.

Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicējas darbinieku rīcību strīdus laika periodā personas aprakstījušas atšķirīgi. Iepretim trešās personas

apsvērumiem par paskaidrojuma sniegšanas pieprasīšanu sapulču telpā, tādējādi viņu izolējot, ir pieteicējas arguments, ka šādā veidā tika nodrošināts, ka

paskaidrojums tiek sniegts, neatrodoties vienā telpā ar kolēģi, kas strādā kopā ar trešo personu vienā kabinetā. Apgabaltiesa uzskata, ka paskaidrojuma

sniegšanu atsevišķā telpā, nevis darba kabinetā, nevar uzskatīt par ārkārtēju notikumu vai daļu no šāda notikuma, turklāt tā tika nodrošināta

konfidencialitāte no citiem trešās personas kolēģiem. Apgabaltiesa nekonstatē apstākļus, ka pieteicēja atsevišķā telpā paskaidrojumu sniegšanai būtu

uzturējusies draudu vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ, viņai turklāt bija tiesības atteikties tur atrasties.

Arī apsvērumi par komunikācijas veidu personu paskaidrojumos atšķiras, un apgabaltiesa no lietas materiāliem kopsakarā nerod apstiprinājumu,

ka /pers. C/ un /pers. D/ komunikācijas veids ir bijis tāds, kas ir radījis ārkārtēju notikumu vai daļu no šāda notikuma.

Paskaidrojumu sniegšanas ilgums arī nav atzīstams par šādu notikumu vai tā daļu. Trešajai personai bija tiesības gan tos sniegt īsākā laikā, gan arī

atteikties sniegt vispār, vai arī patērēt tam pusotru stundu, kā tas bija konkrētajā gadījumā. Ja trešā persona izvēlējās ilgāku laiku, secināms, ka viņa to

pati neuzskatīja par ārkārtēju notikumu, jo ārkārtas notikuma gadījumā persona pēc loģikas likumiem veic iespējamās darbības, lai no tās izvairītos vai

samazinātu tās radītās sekas. Trešā persona arī lūdza pagarināt paskaidrojuma sniegšanas termiņu, un lūgumu darba devējs apmierināja.

Paskaidrojumi par epizodi, kad trešā persona devās uz tualeti, ir atšķirīgi. Nav strīda, ka sanāksmju telpu atstāja visas trīs personas, bet iepretim

trešās personas apgalvojumam, ka viņa tika uzmanīta, ir /pers. D/ un /pers. C/ sniegtās ziņas (lietas 2. sējuma 42.–43. un 99–100. lapa), ka tas tika

darīts tāpēc, ka trešajai personai bija iebildumi, ka viņas prombūtnes laikā tiks samainīti dokumenti. Sanāksmju telpas durvis tikušas aizslēgtas, abi

darbinieki uzturējušies koridorā. Arī šī epizode apgabaltiesas vērtējumā nevar tikt atzīta par ārkārtēju notikumu vai tā daļu.

Apgabaltiesa nekonstatē citus apstākļus vai apstākļu kopumu, kas konkrētajā situācijā būtu uzskatāms par ārkārtēju notikumu atbilstoši noteikumu

Nr. 950 2. punktam.

[12.4] Ievērojot minēto lietā neizpildās viens no kumulatīvajiem kritērijiem minētās tiesību normas piemērošanai – 2021. gada 27. maijā trešās

personas darba vietā nav konstatējams ārkārtējs notikums. Šāda notikuma esamību inspekcija nav pierādījusi. Tā kā inspekcija nav pamatojusi citu

konkrētu apstākli, ko konkrētajā situācijā varētu atzīt par ārkārtēju notikumu, apgabaltiesai nav pamata tādu noteikt.

[13] Ņemot vērā minēto, nav nozīmes izvērtēt pārējo noteikumu Nr. 950 2. punkta kritēriju esamību un lietas dalībnieku argumentus par tiem.

Apgabaltiesa papildus norāda, ka no lietas materiāliem tostarp var konstatēt, ka trešā persona ārstniecības personām ir sniegusi atšķirīgas ziņas par

cēloni, kas izraisījis veselības pasliktināšanos. Piemēram, neirologs notikuma dienā ir norādījis, ka pacientei [pēc viņas teiktā] šajā diena ir paziņots par

atbrīvošanu no darba, ko viņa ļoti pārdzīvo (lietas 2. sējuma 90. lapa), savukārt no lietas materiāliem šāds apstāklis neizriet. Tādējādi secināms, ka

trešā persona ārstniecības personām veselības stāvokļa cēloni pamatojusi ar ziņām, kas nav pierādītas vai ir pretrunā lietā esošajiem pierādījumiem.

Nav pamata apšaubīt, ka trešajai personai darba laikā un darba vietā bija viegli veselības traucējumi, kā to konstatēja ārstniecības iestāde. Tomēr,

nepastāvot ārkārtēja notikuma kritērijam, arī šim faktam nav nozīmes. Veselības traucējumus, kādi tika konstatēti trešajai personai, var radīt daudzi

apstākļi (piemēram, personas vispārējais veselības stāvoklis (hroniskas saslimšanas), lietoto medikamentu iedarbība, reakcija attiecībā par savu rīcību,

par ko darba devējs ir pieprasījis sniegt paskaidrojumu u.c.).

[14] Šādos apstākļos pieteikums ir apmierināms un pārsūdzētais lēmums ir atceļams.

Pieteikumā izteikts arī prasījums uzlikt inspekcijai pienākumu pieņemt un reģistrēt pieteicējas komisijas aktu. Apgabaltiesa norāda, ka šāds

prasījums nav izlemjams kā atsevišķs pieteikuma priekšmets. Atceļot pārsūdzēto lēmumu, nav konstatēts trešās personas nelaimes gadījums darbā, līdz ar

to minētā akta reģistrēšanai vai nereģistrēšanai nav nozīmes un nav pamata.

[15] Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa nepareizi izvērtēja lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus attiecībā par ārkārtēja notikuma

esamību.

Apgabaltiesa tostarp nepiekrīt pirmās instances tiesas secinājumam, ka veselības stāvokļa pasliktināšanās ir vērtējama kā ārkārtējs notikums tāpēc,

ka tas nav plānots, nav paredzēts un neattiecas uz darba līguma saistību izpildi. Apgabaltiesa norāda, ka ārkārtējs notikums noteikumu Nr. 950 2. punkta

izpratnē ir cēlonis, bet veselības stāvokļa pasliktināšanās – tā sekas, tāpēc šie jēdzieni lietā piemēroto tiesību normu izpratnē nav viens un tas pats.

[16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu pieteicējai atlīdzināma samaksātā valsts nodeva par pieteikumu un apelācijas

sūdzību 90 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 307. un 309. pantu un 329. panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

apmierināt SIA /Nosaukums A/ pieteikumu;

atcelt Valsts darba inspekcijas 2022. gada 8. jūlija lēmumu Nr.2022-05-05/176 no tā pieņemšanas dienas;

piespriest no Latvijas Republikas par labu SIA /Nosaukums A/ (reģ. Nr./numurs/) valsts nodevu 90 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese L. Vīnkalna Tiesnese S. Gintere Tiesnese L. Konošonoka