Court orders management company to collect unpaid fees, contract penalty, and interest from tenant for property management services.

Lieta Nr. C30554117

ECLI:LV:REZT:2018:0306.C30554117.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2018.gada 6.martā

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Rūtena-Laizāne

izskatīja rakstveida procesā Dārzu ielā 24, Rēzeknē, civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.

40103362321, maza apmēra prasībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par parāda 1790,78 euro, līgumsoda 86,44 euro un likumisko

procentu 12,58 euro piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 17.jūlijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Rīgas namu pārvaldnieks” iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā prasības pieteikumu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda 1790,78 euro, līgumsoda

86,44 euro un likumisko procentu 12,58 euro piedziņu no /pers. A/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta noteikumiem un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas rezolūciju, civillieta nosūtīta Rēzeknes tiesai, kur tā

nodota tiesneses S.Rūtenas-Laizānes lietvedībā.

Prasības pieteikumā (l.l. 4.-6.) norādīja, ka prasītājas (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA “Valdemāra nami”) apsaimniekošanā un

pārvaldīšanā atrodas daudzdzīvokļu māja Krišjāņa Valdemāra ielā 151, Rīgā.

Atbildētājai no 2002.gada 6.jūnija līdz 2016.gada 21.jūnijam bija nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr. /adrese/. 2006.gada 3.janvārī starp

prasītāju un atbildētāju noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. /numurs/.

Prasītāja vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētāja nav norēķinājusies par saņemtajiem apsaimniekošanas un

komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds. Atbildētājas parāds par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem uz

2017.gada 7.jūliju veido kopējo prasības summu: pamatparāds par apsaimniekošanu un pārvaldīšanu 968,27 euro par laiku no 01.08.2015. līdz

10.01.2016., likumiskie procenti 12,58 euro par laiku no 01.09.2015. līdz 10.01.2016., līgumsods 86,44 euro par laiku no 01.09.2015. līdz

10.01.2016., pamatparāds par apsaimniekošanu un pārvaldīšanu 822,51 euro par laiku no 11.01.2016. līdz 21.06.2016., kopā 1889,80 euro.

Līgumsoda aprēķins veikts pamatojoties uz līguma 3.6.punktu, 0,3 % apmērā par katru nokavēto dienu no kopējās parāda summas.

Maksājumi jāveic saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 un 1014.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 26.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu,

41.panta pirmo daļu, 127., 128., 250.19 pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10.pantu, Civillikuma 1402., 1587., 1651., 1662., 1716., 1717.pantu,

1759.panta 1.punktu, 1762.pantu, 1765.panta pirmo daļu, prasītāja lūdza tiesu piedzīt no atbildētājas prasītājas labā parādu 1790,78 euro, likumiskos

procentus 12,58 euro, līgumsodu 86,44 euro, samaksāto valsts nodevu 283,47 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro, kopā 2176,57

euro, kā arī atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.

2017.gada 21.jūlijā tiesa nosūtīja atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietu prasības pieteikumu maza apmēra prasībā, paskaidrojuma veidlapu un

procesuālo tiesību izskaidrojumu, uzdodot viena mēneša laikā sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu (l.l. 23.). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22

panta pirmo daļu, 2017.gada 21.jūlijā tiesa pusēm rakstveidā izskaidroja viņu procesuālās tiesības, informēja par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

izskaidroja tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (l.l. 23.). Noraidījumi tiesas sastāvam nav pieteikti. Atbildētāja nav iesniegusi Rēzeknes tiesā rakstveida

paskaidrojumu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Civilprocesa likuma 250.25, 250.26 pants nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā. Nav saņemts lūgums lietu izskatīt tiesas sēdē, un atbilstoši minētajā likumā noteiktajam, tiesa nolēma izskatīt civillietu rakstveida

procesā. Tiesa 2017.gada 10.oktobrī nosūtīja pusēm paziņojumu par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un paziņoja datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (l.l. 33.).

Ņemot vērā to, ka atbildētājai nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņas faktiskā dzīvesvieta nav zināma, saskaņā ar Civilprocesa likuma

59.panta noteikumiem, atbildētāja par lietas izskatīšanu informēta, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2017.gada 27.oktobrī

laidienā Nr. 214.

Motīvu daļa

Pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma šādu apsvērumu

dēļ.

Konstatēts un ar tiesai iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka 2006.gada 3.janvārī starp Rīgas pašvaldības SIA “Valdemāra nami”

kā apsaimniekotāju un dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļa Nr. /numurs/ īpašnieci /pers. A/ kā dzīvokļa īpašnieku noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas līgums Nr. /numurs/ (l.l. 18.-19.). Līguma 3.1.punktā noteikts, ka maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, un

saņemtajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašnieks saskaņā ar apsaimniekotāja izrakstītajiem rēķiniem veic pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz

5.datumam. 3.3.punkts paredz, ka maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu maksājama apsaimniekotājam vienlaikus ar maksu par

apkuri, auksto ūdeni, karsto ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, lifta apkalpošanu un lifta elektroenerģijas patēriņu, koplietošanas elektroenerģijas

patēriņu, kolektīvo antenu, radiotranslāciju. Maksa par šī līguma 3.3.punktā noteiktajiem pakalpojumiem tiek aprēķināta pēc skaitītāju rādījumiem,

noteiktajiem tarifiem vai noteiktās metodikas uz līguma slēgšanas brīdī dzīvoklī pierakstīto vai dzīvesvietu deklarējušo cilvēku skaitu, bet, ja tādu nav,

maksa par pakalpojumiem tiek aprēķināta par vienu cilvēku (3.4.punkts).

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Funkciju izpildes departamenta 11.08.2016 izziņa Nr. 7-3-150861 apliecina, ka SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” izveidota reorganizācijas veidā apvienojot vairākus uzņēmumus, tai skaitā Rīgas pašvaldības SIA “Valdemāra nami” (l.l. 10.).

Lietas materiāliem pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.

/numurs A/izdruka (l.l. 15.-17.), no kuras redzams, ka dzīvokļa īpašuma Nr. /numurs/, kas atrodas /adrese/, īpašniece laikā no 2002.gada 6.jūnija līdz

2016.gada 21.jūnijam bija atbildētāja /pers. A/.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo un otro daļu, dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā. Līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma

normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst

tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, t.sk., dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājas pienākums ir uz likuma pamata maksāt prasītājai par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu, kas proporcionāli atbilst dzīvokļa īpašuma lielumam, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, maksājumus veicot pēc

saņemtajiem rēķiniem.

No prasības pieteikuma, lietas materiāliem pievienotā rēķina un piedzenamās summas aprēķina izriet, ka atbildētājas /pers. A/ parāds aprēķināts

1889,80 euro, kas sastāv no apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda 1790,78 euro par laiku no 01.08.2015. līdz 21.06.2016.,

līgumsoda 86,44 euro par laiku no 01.09.2015. līdz 10.01.2016. un likumiskajiem procentiem 12,58 euro par laiku no 01.09.2015. līdz 10.01.2016. (l.l.

5.-6., 11., 13.-14.).

Civillikuma 1071.pants noteic, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāds

1790,78 euro par laiku no 01.08.2015. līdz 21.06.2016. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas sniegto pakalpojumu maksas apmēru.

Prasītāja par laiku no 01.09.2015. līdz 10.01.2016. aprēķinājusi atbildētājai līgumsodu 86,44 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. un 1717.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsodu var pievienot katram līgumam, tā apmēru noteic līdzēji. Saskaņā ar civiltiesisko

regulējumu, kreditoram ir tiesības prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bija norunāts par saistību neizpildīšanu īstā laikā (Civillikuma

1720.panta 2.punkts). Līdz ar likuma nosacījumiem līgumsods ir līguma blakus noteikums, kas noteikts ar pušu pausto gribu un ir nesaraujami saistīts ar

spēkā esošu līgumu.

Pušu starpā noslēgtā dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.6.punktā noteikts, ka maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu

un apsaimniekošanu, kā arī maksājumu par pakalpojumiem kavējuma gadījumā par katru nokavēto dienu dzīvokļa īpašnieks maksā līgumsodu 0,3 %

apmērā no kopējās parāda summas.

Ņemot vērā to, ka atbildētāja nav izpildījusi savu pienākumu veikt maksājumus līgumā norādītajos termiņos, un līgumsoda apmērs nepārsniedz 10

% no pamatparāda summas (Civillikuma 1716.pants), atbildētājas pienākums ir maksāt līgumsodu, kas pielīgts saistību nepildīšanas gadījumiem.

Civillikuma 1753. un 1756.pantā ir noteikts, ka procenti ir atlīdzība par naudas summas lietošanu vai kavējumu, kas dodami tad, ja bija tieši

norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu, un tie nosakāmi ar tiesisku darījumu vai likumu. Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti

jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādā gadījumā: par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu

bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Prasītāja par laiku no

01.09.2015. līdz 10.01.2016. aprēķinājusi likumiskos procentus 12,58 euro (6 % gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas), kas atbilst

Civillikuma nosacījumiem un piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

Izvērtējot minēto kopumā, tiesa secina, ka prasītājai kā pakalpojumu sniedzējai ir prasījuma tiesības par sniegto pakalpojumu apmaksas parādu

piedziņu, bet atbildētājai kā pakalpojuma saņēmējai, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3.punktu, ir pienākums samaksāt

prasītājai parādu par saņemtajiem pakalpojumiem 1790,78 euro, kā arī līgumsodu 86,44 euro un likumiskos procentus 12,58 euro apmērā. Prasība par

parāda piedziņu ir pamatota un pierādīta ar prasībai pievienotajiem rakstveida pierādījumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu, maksājumu saistību izpilda ar samaksu. Lietā nav pierādījumu tam, ka atbildētāja uz lietas izskatīšanas dienu

savas saistības ir izpildījusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu, nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei vai izsoles

dienai saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6 % (seši procenti no simta) gadā no neatmaksātās parāda summas 1790,78 euro, nosakot, ka to

pieaugums apstājas, kad procentu apmērs sasniegs pamatparāda lielumu (Civillikuma 1765.panta pirmā daļa, 1763.panta 1.punkts).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva 283,47

euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un tiesas paziņojumu piegādi 3,30 euro un par sludinājuma sagatavošanu un

publicēšanu 17,36 euro (l.l. 8., 9., 36.-38.), kopā 304,13 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 104., 189.-193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda :

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, parādu 1790,78

euro (viens tūkstotis septiņi simti deviņdesmit euro un 78 centus), līgumsodu par laiku no 01.09.2015. līdz 10.01.2016. 86,44 euro (astoņdesmit sešus

euro un 44 centus), likumiskos procentus par laiku no 01.09.2015. līdz 10.01.2016. 12,58 euro (divpadsmit euro un 58 centus) un tiesas izdevumus

304,13 euro (trīs simti četrus euro un 13 centus), kopā 2193,93 euro (divi tūkstoši viens simts deviņdesmit trīs euro un 93 centus).

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas

/pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6 % (seši procenti no simta) gadā no pamatparāda 1790,78 euro (viens tūkstotis septiņi

simti deviņdesmit euro un 78 centiem), nosakot, ka to pieaugums apstājas, kad procentu apmērs sasniegs pamatparāda lielumu.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt atbildētājai termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums - 2018.gada 6.marts.

Tiesnese S.Rūtena – Laizāne