Court imposes 20 euro fine for intentional violation of police control restrictions by defendant.

Lietas arhīva Nr. 1-0637-19/25

ECLI:LV:KURT:2019:1127.169063719.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2019. gada 27. novembrī

Kurzemes rajona tiesa,

tiesnese Anita Simsone,

piedaloties pārkāpējam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvesvieta /adrese A/, saukšanu pie

administratīvās atbildības administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus, būdams persona, kuram noteikta policijas kontrole.

/pers. A/, būdams persona, kuram ar Kuldīgas rajona tiesas 2014. gada 12. marta spriedumu noteikta policijas kontrole un policijas

kontroles laikā piemērots ierobežojums laikā no plkst.23.00 līdz 6.00 atrasties dzīvesvietā /adrese/, tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus un 2019.

gada 3. novembrī plkst.00.05 neatradās savā dzīvesvietā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Motīvu daļa

/pers. A/ tiesas sēdē vainu atzina pilnībā, izdarīto nožēloja un paskaidroja, ka protokolā norādītais pilnībā atbilst patiesībai. /pers. A/

paskaidroja, ka norādītajā laikā nav atradies dzīvesvietā, jo sastrīdējies ar māti un māte izdzinusi viņu no mājas. Lūdz tiesu ņemt vērā, ka minētais ir

pirmais pārkāpums, sadarbojas ar sociālo dienestu, aktīvi meklē dzīvesvietu, lai izvairītos no konfliktiem ar māti, strādā, gūst ienākumus.

Iestāde 2019. gada 15. novembrī iesniegusi iesniegumu, kurā lūdz lietu izskatīt bez pārstāvja piedalīšanās. Tiesa uzskata, ka lietu iespējams izskatīt

bez iestādes pārstāvja piedalīšanās.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši

un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi,

personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota

uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

/pers. A/ vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. 252865 (lietas 3.lapa), ar kuru fiksēts, ka /pers.

A/, būdams persona, kuram ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole un piemēroti ierobežojumi, zinot, ka laikā no plkst. 23.00 līdz plkst.6.00

jāatrodas savā norādītajā dzīvesvietā /adrese/, pārbaudes laikā 2019. gada 3. novembrī plkst. 00.05 tajā neatradās, ar ziņojumos (lietas 5.,6.lapa)

ietverto informāciju pierādīts, ka /pers. A/ pārbaudes laikā savā norādītajā dzīvesvietā nav atradies un viņa māte paskaidrojusi, ka nezin kur atrodas dēls;

lēmumu (lietas 8.lapa), kurā ietvertās ziņas pierāda, ka 2019. gada 3. jūlijā /pers. A/ ar savu parakstu apliecinājis, ka viņam ir zināms, ka policijas

kontroles laikā viņam tiek piemērots ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu laikā no pulksten 23.00 līdz pulksten 06.00; ar Kuldīgas rajona tiesas

2014. gada 12. marta spriedumu un Liepājas tiesas 2015. gada 26. marta lēmumu (lietas 12.–35.lapa), no kura redzams, ka /pers. A/ piemērots

papildsods policijas kontrole uz trim gadiem; /pers. A/ paskaidrojumā (lietas 7.lapa) atzīst, ka 2019. gada 3. novembrī plkst. 00.05 nav atradies savā

dzīvesvietā un paskaidrojis, ka no dzīvokļa izgājis, jo sastrīdējies ar māti. Savu vainu atzīst, izdarīto nožēlojot.

Lieciniece/pers. E/ liecināja, ka viņai no /pers. A/ stāstītā ir zināms, ka notiesātais nav atradies savā dzīvesvietā, laikā, kad tajā saskaņā ar

policijas kontroles noteikumiem bija jāatrodas. Liecina, ka /pers. A/ mātei ir negatīva attieksme pret dēlu. Arī viņai māte reizēm ir pateikusi, ka /pers. A/

dzīvesvietā neatrodas, kaut gan patiesībā /pers. A/ ir bijis mājās. /pers. A/ aktīvi sadarbojoties ar sociālo dienestu un esot vērsts uz to, ka vēlas laboties.

Izvērtējot liecinieces liecību, tiesa secina, ka /pers. A/ sadarbojas ar sociālo dienestu, bet liecība nesatur ziņas, kas tieši apstiprinātu faktu, ka

/pers. A/ māte 2019. gada 3. novembrī dēlu pa nakti izdzina no dzīvokļa.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu, policijas kontroli notiesātā persona izcieš pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Ieslodzījumu vietu

pārvaldes Liepājas cietuma izziņas (lietas 9.,10.lapa) liecina, ka /pers. A/ no soda izciešanas vietas, pēc pamatsoda izciešanas, atbrīvojies 2019. gada

1. jūlijā.

Policijas kontroles izpilde tiek organizēta saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punktu un Ministru kabineta

2008. gada 30. jūnija noteikumiem Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība”.

Notiesātajam ir jābūt likumpaklausīgam un policijas kontroles laikā jārēķinās ar piemērotajiem ierobežojumiem, jāpilda uzliktie pienākumi,

un sociālais dzīvesveids, un saskarsme ar līdzcilvēkiem, ir jāveido tādā veidā, lai notiesātais nepārkāptu policijas kontroles noteikumus. Liepājas cietuma

izziņā (lietas 11.lapa) norādīts, ka /pers. A/ tiek raksturots kā viltīgs, ar manipulatīvu uzvedību. Audzinoša rakstura rekomendācijas uzklausa, bet mēdz

rīkoties pēc saviem uzskatiem. Savu viedokli aizstāv agresīvā veidā.

Izvērtējot /pers. A/ sniegto informāciju par to, ka dzīvesvietā protokolā norādītajā laikā nav atradies, tāpēc ka māte izdzinusi no mājas, tiesa

vērtē kritiski, jo minētais ir tikai notiesātā apgalvojums, kas nav pierādīts ar pārbaudāmiem pierādījumiem. Tiesa uzskata, ka šādu viedokli /pers. A/ pauž

realizējot aizstāvības taktiku, jo /pers. A/ apzinās sekas, kādas iestājas, ja tiek pārkāpti policijas kontroles noteikumi.

Izvērtējot norādīto cēloniskā kopsakarā, tiesa uzskata par pierādītu, ka /pers. A/, būdams persona, kuram ar Liepājas tiesas 2015. gada

26. marta lēmumu piemērota policijas kontrole un policijas kontroles laikā piemērots ierobežojums, laikā no plkst.23.00 līdz 6.00 atrasties savā

norādītajā dzīvesvietā, tīši pārkāpa policijas kontroles ierobežojumus un 2019. gada 3. novembrī plkst. 00.05 savā dzīvesvietā neatradās, kas fiksēts ar

policijas darbinieku ziņojumiem (skatīt lietas 5.,6.lapas). Apstāklis, ka notiesātais ir sastrīdējies ar māti un tāpēc savu dzīvesvietu pametis, laikā, kad

viņam tajā jāatrodas, nav tāds apstāklis, kas izslēdz administratīvo atbildību. Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas

paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā, par ko sodāms.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantu par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi

persona, kurai noteikta policijas kontrole uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

IeM Informācijas centra Sodu reģistra dati par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 36.lapa) liecina, ka /pers. A/ ir izdarījis

vienu administratīvo pārkāpumu par kuru ir sodīts.

Atbildību mīkstinošs apstāklis pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktu – vaļsirdīgi

nožēlo izdarīto.

Atbildību pastiprinoši apstākļi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.pantu nav konstatēti.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka pārkāpējs strādā, resocializācijas nolūkā aktīvi sadarbojas ar sociālo dienestu, ir stājies dzīvokļa saņēmēju

uzskaitē, kas personu raksturo labi.

Novērtējot minēto kopsakarībā, tiesa uzskata, ka /pers. A/ sodāms ar naudas sodu. Tiesa uzskata, ka soda mērs nosakāms tuvāk

minimālajam soda mēram.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 289.16, 289.12 pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvo /adrese B/, par vainīgu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta un

sodīt ar naudas sodu 20 EUR (divdesmit euro).

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no 2019. gada 27. novembra, apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot

Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese A. Simsone