Court orders termination of rental contract and joint debt collection for unpaid rent and utilities in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendants' defenses and fully granted the plaintiff's claim to terminate the residential lease and collect outstanding debts. The plaintiff, a municipal housing authority, alleged that the defendants failed to pay rent and utility bills, creating a significant arrears balance. Relying on the Civil Procedure Law and the Housing Act, the court ruled that the contractual obligations were breached and ordered the defendants to pay the principal debt, penalties, and court costs jointly.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 41; Civil Code Art. 1587, 1651, 1652, 1662, 1716, 1765, 1779, 1828; Housing Act Art. 9, 10, 11, 28.2; Privatization Act Art. 50(7): The court may terminate a residential lease and order joint debt collection when the tenant fails to pay rent and utilities, provided the plaintiff proves the breach and the defendants cannot demonstrate a valid alternative dwelling.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C32245015
Lietas arhīva Nr. C-2450-15/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015. gada 23. decembrī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere
ar tiesas sēdes sekretāri E.Ozoliņu
piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /Nosaukums R/ prasībā pret /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ par īres līguma izbeigšanu, īres maksas, komunālo
maksājumu parāda piedziņu. Tiesa
konstatēja
2015. gada 13. aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemta prasītāja /Nosaukums R/ prasība pret atbildētājiem /pers. C/, /pers. D/ un /pers.
E/ par īres līguma izbeigšanu, īres maksas, komunālo maksājumu parāda piedziņu, kurā, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9., 10., 11. un
28.2 pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu, Civillikuma 1587., 1651. pantu, 1652. panta trešo
daļu, 1662., 1716., 1765., 1779. un 1828. pantu, lūdz atzīt par izbeigtu 1995. gada 25. maijā noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot
atbildētājus bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītajam pamatparādu 4 249,13 EUR, līgumsodu
424,91 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 57,89 EUR un tiesāšanās izdevumus. Atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
likumiskos procentus 6 % gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.
Prasības pieteikumā norādīts, ka /Nosaukums R/ (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības /Nosaukums S/apsaimniekošanā, saskaņā ar Rīgas
domes lēmumu Nr. 3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku
zaudējušiem” (2011. gada 5. jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr. RD-11-910-lī, pirms tam 2002. gada 14. oktobra Nekustamo īpašumu
apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr. 597) atrodas māja /adrese/.
1995. gada 25. maijā, pamatojoties uz 1995. gada 23. marta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona valdes Rīkojumu un Lēmumu Nr. 153 starp prasītāju
un atbildētāju /pers. C/ noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokli Nr. /adrese/.
Norādīts, ka prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētājiem, taču atbildētāji nav norēķinājušies par īres maksu,
saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.
Pamatojoties uz 2015. gada 18. marta rēķinu Nr. 21361715/15031 un piedzenamās summas aprēķinu atbildētāju parāds par īres maksu,
apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem sācis veidoties no 2010. gada novembra un uz 2015. gada 27. martu pamatparāds ir 4 249,13 EUR,
līgumsods 2 616,58 EUR, ko prasītājs samazinājis līdz 424,91 EUR, likumiskie procenti 57,89 EUR, kopā 4 731,93 EUR.
Īres maksas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem
par iepriekš minēto periodu. Līgumsoda aprēķins veikts saskaņā ar Dzīvojamās telpas īres līguma 2.4. punktu 0,1% apmērā no kopējās parāda summas
par katru nokavēto dienu.
Atbilstoši Civillikuma 1716. panta trešās daļas noteikumiem prasītājs līgumsodu ir samazinājis līdz 10% no pamatparāda summas, lūdzot piedzīt
līgumsodu 424,91 EUR apmērā. Likumisko procentu aprēķins veikts, pamatojoties uz Civillikuma 1765. pantu.
2014. gada 9. decembri atbildētājiem nosūtīti pirmstiesas brīdinājumi. Atbildētāji brīdinājumus nav saņēmuši. 2015. gada 26. janvārī prasītājs
publicēja pirmstiesas brīdinājumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr. 17.
Norādīts, ka dzīvojamās telpas īres maksa, samaksa par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, norēķināšanās kārtība par
saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz Rīgas domes atsevišķiem lēmumiem un 2006. gada 12. decembra Ministru kabineta
noteikumiem Nr. 999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvojamās telpas lietošanu”.
2015. gada 14. aprīlī atbildētājiem nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai. Atbildētāji rakstveida
paskaidrojumus vai iebildumus uz celto prasību nav snieguši.
2015. gada 16. novembrī tiesā saņemts pieteikums par pieauguma pievienošanu prasībai, kurā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 36., 74. un
93. pantu, lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītajam pamatparādu 4 875,31 EUR, līgumsodu 424,91 EUR, likumiskos procentus
232,39 EUR un tiesāšanās izdevumus un atzīt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no
nenomaksātās pamatparāda summas. Norādīts, ka likumisko procentu apmērs ir aprēķināts par laika periodu no 2015. gada 1. februāra līdz 2015. gada
11. novembrim. Līgumsoda aprēķins veikts no 2011. gada 1. marta līdz 2014. gada 31. decembrim.
Atbildētāji uz tiesas sēdi 2015. gada 26. novembrī nav ieradušies tiesai nezināma iemesla dēļ. Atbildētājiem par tiesas sēdi paziņots atbilstoši
Civilprocesa likuma 56. pantam, nosūtot tiesas pavēsti uz fiziskas personas deklarētās dzīvesvietas adresi, kur atbildētājiem ir pienākums būt
sasniedzamiem. Tiesa atzina par iespējamu lietas iztiesāšanu bez atbildētāju piedalīšanās saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā un pieteikumā par prasības summas pieaugumu
norādītajiem pamatiem. Papildus precizēja prasības pieaugumā norādīto līgumsoda un likumisko procentu aprēķināšanas periodu no 2010. gada 1.
februāra līdz 2015. gada 31. janvārim, papildināja, ka pēdējais maksājums saņemts 2012. gada 3. jūlijā.
Tiesa, uzklausījusi prasītāja pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus,
atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Tiesa atzīst, ka apstākļos, kad neviens atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot iemeslus, un nav
konstatēti Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā norādītie apstākļi, kuriem pastāvot aizmuguriska sprieduma taisīšana nav pieļaujama, ir pamats
taisīt aizmugurisku spriedumu lietā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājai jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma
96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
No lietas materiāliem redzams, ka 1995. gada 28. februārī atbildētāja /pers. C/ paziņoja, ka īrnieks /pers. G/ nomira un viņa kā sieva lūdz
pārformēt īres līgumu, savukārt 1995. gada 25. maijā starp prasītāju kā izīrētāju, no vienas puses, un atbildētāju /pers. C/ kā īrnieku, no otras puses,
noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums, ar kuru un nodošanas-pieņemšanas aktu atbildētājai /pers. C/ lietošanā nodota dzīvojamā telpa Nr. 34, /adrese/
(turpmāk tekstā arī - nekustamais īpašums). Īres līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, un no 1. pielikuma redzams, ka lietošanas tiesības ir arī īrnieka
ģimenes locekļiem: dēlam /pers. D/, dzimušam 1981. gadā, un meitai /pers. E/, dzimušai 1985. gadā.
No Uzņēmuma reģistra 2014. gada 4. decembra izziņas Nr. 7-3-188957 redzams, ka ar Uzņēmuma reģistra 2010. gada 29. decembra lēmumu
reģistrēta komercsabiedrību reorganizācija, apvienojot vairākas komercsabiedrības, tostarp Rīgas pašvaldību SIA /Nosaukums S/, un izveidota
/Nosaukums R/ ar vienoto reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/. Tādējādi /Nosaukums R/ atzīstama par Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums S/ tiesību
un saistību pārņēmēju.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai
personai par maksu.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka kāds no atbildētājiem būtu veicis maksājumus par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem pilnā
apmērā un regulāri. Parāda esamības faktu un tā apmēru neviens atbildētājs nav apstrīdējis.
Atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam parāds sācis veidoties kopš 2010. gada novembra.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku
kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās
telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 2. punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku
kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par
pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem
aktiem.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina
īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi
iepriekš laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.
No lietas materiāliem redzams, ka 2014. gada 9. decembrī atbildētājiem nosūtīts brīdinājums par īres un komunālo pakalpojumu parāda
3 852,81 EUR un līgumsoda 2 512,56 EUR samaksas nepieciešamību līdz 2015. gada 7. janvārim, kurā katrs atbildētājs vienlaikus brīdināts par
prasības par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu un izlikšanu celšanu tiesā parāda nesamaksāšanas gadījumā. Atbildētāji brīdinājumu nav saņēmuši.
2015. gada 26. janvārī publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr. 17 pirmstiesas brīdinājums atbildētājiem.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā 2015. gada 13. aprīlī, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 otrajā daļā noteikto brīdinājuma
termiņu ir ievērojis.
No prasības pieteikuma un pievienotā brīdinājuma redzams, ka pamatparāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, kas sācis
veidoties kopš 2010. gada novembra, uz 2015. gada 27. martu sastādīja 4 249,13 EUR, līgumsods 2 616,58 EUR, kas samazināts uz 424,91 EUR, un
likumiskie procenti 57,89 EUR.
Savukārt no 2015. gada 16. oktobra rēķina Nr. 21361715/15101 un piedzenamās summas pieauguma aprēķina redzams, ka atbildētāju
pamatparāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem sastāda 4 875,31 EUR. Lietā nav iegūti pierādījumi, ka kāds no atbildētājiem
strīdus periodā būtu pienācīgi veicis maksājumus.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība par dzīvojamās telpas īres izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas ir apmierināma, jo neviens
atbildētājs nav veicis samaksu par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem vairāku gadu garumā, lai gan viņiem bija nodrošināta iespēja lietot
dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. panta otro daļu dzīvojamās telpas īres maksu veido: 1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas
izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, 2) peļņa.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1 panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās
pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus
dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks: 1) pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens,
kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana);
2) papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža,
autostāvvieta u.c.), un, no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.
Savukārt likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. pantā noteikta maksājumu kārtība, šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzot, ka dzīvojamās telpas
īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu,
maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
No 1995. gada 25. maijā noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma 2.1. punkta redzams, ka dzīvojamās telpas īres maksa jāmaksā līdz mēneša
25. datumam, un maksa par komunālajiem pakalpojumiem veicama pēc noteiktiem tarifiem.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz Rīgas domes 2011. gada 29. marta Lēmumu Nr. 2850 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma
vai valdījuma esošo dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kartību” īres maksa atbildētājiem ir noteikta 0,71800 EUR par vienu dzīvokļa
kvadrātmetru. Dzīvojamās telpas platība ir 45,900 m2, tātad īres maksa mēnesī sastāda 32,96 EUR un 36 mēnešos tā sastādīs 1 186,56,24 EUR.
Savukārt neviens no atbildētājiem nav apstrīdējis prasītāja veikto īres maksas aprēķinu.
Tiesa konstatē, ka pilngadīgie atbildētāji noteikto pienākumu maksāt īres maksu un maksu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem nav
pildījuši, kā rezultātā ir izveidojies parāds. Atbildētājiem ir pienākums izpildīt īrnieka pienākumus, kas noteikti likuma „Par dzīvojamo telpu īri”
noteikumos un noslēgtajā īres līgumā. Dzīvojamo telpu īres līguma 2.4. punktā īrnieks apņēmies īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem
samaksas nokavējuma gadījumā maksāt līgumsodu 0,1% apmērā par katru nokavēto kalendāro dienu no mēneša maksājuma summas. Neveicot
samaksu dzīvojamo telpu īres līgumā noteiktajos termiņos un pilnā apmērā, pilngadīgie atbildētāji ir pieļāvuši nokavējumu, kā rezultātā ir iestājies viņu
pienākums ciest līgumsodu, jo saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un
pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas
ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots
ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720. pants paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī
līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu (redakcijā, kas spēkā no 2014. gada 1. janvāra) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest
sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu
īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
No lietas materiāliem pievienotajiem aprēķiniem un prasītāja pārstāves tiesas sēdē precizētā redzams, ka līgumsods par laika periodu no
2011. gada 1. marta līdz 2015. gada 31. janvārim aprēķināts samazinātā apmērā, nepārsniedzot 10% no pamatparāda summas.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka vadoties pēc prasītāja iesniegtā parāda aprēķina, no atbildētājiem solidāri piedzenams pamatparāds 4 875,31 EUR,
līgumsods par periodu no 2011. gada 1. marta līdz 2015. gada 31. janvārim 424,91 EUR un likumiskie procentus par periodu no 2015. gada 1. februāra
līdz 2015. gada 11. novembrim 232,39 EUR.
Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no
atbildētājiem likumiskos procentus – sešus procentus gadā, no nenomaksātās piedzenamās summas, atbilstoši Civillikuma 1765. pantam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Līdz ar to no pilngadīgajiem atbildētājiem prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva 471,48 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 10,96 EUR apmērā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 93., 96., 97., 190., 193., 195., 204.1 un 208.1 pantu, tiesa
nosprieda
Apmierināt prasību.
Izbeigt 1995. gada 25. maijā noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. C/, personas kods /personas kods/, par dzīvojamās telpas /adrese/,
īri, un izlikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, ar viņiem
piederošām mantām no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt solidāri no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas
kods/, par labu /Nosaukums R/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, pamata parādu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem
4 875,31 EUR (četru tūkstoši astoņi simti septiņdesmit pieci euro, 31 cents), līgumsodu 424,91 EUR (četri simti divdesmit četri euro, 91 cents) par
periodu no 2011. gada 1. marta līdz 2015. gada 31. janvārim, likumiskos procentus 232,39 EUR (divi simti trīsdesmit divi euro, 39 centi) par periodu
no 2015. gada 1. februāra līdz 2015. gada 11. novembrim, tiesas izdevumus - valsts nodevu 471,48 EUR (četri simti septiņdesmit viens euro, 48 centi),
ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 EUR (desmit euro, 96 centi), kopā piedzenot 6 015,05 EUR (seši tūkstoši piecpadsmit euro, 5 centi).
Labprātīgi izpildot spriedumu par labu prasītājam /Nosaukums R/samaksu veikt norēķinu kontā pēc atbildētāja izvēles: AS /Nosaukums B/, /konta
numurs/; /pers. N/ Plc. Latvijas filiāle, /konta numurs/; AS /Nosaukums C/, /konta numurs/; AS /Nosaukums D/, /konta numurs/; AS /Nosaukums E/,
/konta numurs/; AS /Nosaukums N//konta numurs/.
Noteikt /Nosaukums R/reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt solidāri no /pers. C/, personas kods
/personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus - 6 (sešus) procentus
gadā no nesamaksātās pamata parāda summas.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona
tiesā.
Atbildētāji nav tiesīgi pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.
Atbildētāji ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu
par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese I.Meldere