Court dismisses appeal against administrative fine for unauthorized entry into restricted zone. Dispute involves procedural delays and fine proportionality.

Lietas arhīva Nr. 104AA-0495-19/9

ECLI:LV:RAT:2019:1010.1A33048618.5.S

SPRIEDUMS

Rīgā 2019. gada 10. oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

tiesnese Ingūna Amoliņa,

tiesnese Signe Kalniņa,

tiesnese Ārija Ždanova

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu saistībā ar /pers. A/ iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2019.gada

19.jūlija spriedumu.

Aprakstošā daļa

2018.gada 31.maijā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors A.Brūveris sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr.724365 par to, ka 2017.gada 28.septembrī plkst.15.20 /pers. A/, vadot transportlīdzekli Mercedes Benz C240, ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, caur “Priedaines satiksmes mezgls” Jūrmalā iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties

caurlaidi. Ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk − Saistošie noteikumi) 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums par kuru

atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā. Protokols sastādīts bez personas klātbūtnes. /pers. A/ uzlikts naudas sods 50,00 euro apmērā.

Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka V.Kivkucāna 2018.gada 8.oktobra lēmumu Nr.1-13/1205 (turpmāk − Lēmums), ar

pašvaldības policijas inspektora 2018.gada 31.maija administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.724365 pieņemtais lēmums – naudas sods 50 euro −

atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta.

Ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 19.jūlija spriedumu atstāts negrozīts Lēmums.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza /pers. A/ (turpmāk arī − sūdzības iesniedzēja), kurā norāda, ka spriedumam

nepiekrīt un pārsūdz to pilnā apjomā pamatojoties uz šādiem apsvērumiem.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pirmās instances tiesa ir izvērtējusi tikai daļu no sūdzībā norādītajiem apstākļiem. Tāpat sprieduma motīvu daļa

sastāv no apstākļu izvērtējuma un attiecīgā pamatojuma, ko sūdzības iesniedzēja nav apstrīdējusi ne savā sūdzībā pirmās instances tiesai, ne arī sūdzībā,

kas adresēta Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka par administratīvajiem pārkāpumiem viņai paziņots tikai 8 mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas, kas izdarīts

2017.gada 28.septembrī, sastādot attiecīgo administratīvā pārkāpuma protokolu 2018.gada 31.maijā. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka pārtrauktu

iebraukšanu attiecīgajā teritorijā bez maksas jau pēc pirmā fiksētā gadījuma, ja par to tuvākajās dienās tiktu sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols. Turklāt, sūdzības iesniedzēja tikusi izsaukta uz policiju tikai 3.oktobrī, kas ir pēc maksas sezonas beigām iebraukšanai Jūrmalas pilsētā.

Sūdzības iesniedzēja nepiekrīt arī pirmās instances tiesas norādītajam attiecībā uz sūdzībā ietvertajām atsaucēm uz Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesas 2018.gada 21.septembra spriedumu lietā Nr.1A68011218 un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada 8.jūnija spriedumu

(lietas arhīva Nr.104AA-0160-19), atzīstot to, ka tās neattiecas uz izskatāmo lietu. Pirmās instances tiesa nav devusi savu vērtējumu un motivāciju

šādam savam apgalvojumam.

Tāpat sūdzības iesniedzēja norāda, ka pirmās instances tiesa ir sniegusi savu vērtējumu apstākļiem, ko savā sūdzībā nav apstrīdējusi sūdzības

iesniedzēja. Caurlaidi iebraukšanai Jūrmalā līdz 2017.gadam sūdzības iesniedzēja ir pirkusi vienmēr, bet konkrētajā gadījumā to solīja izdarīt paziņa, ko

tomēr nebija izdarījis. Sūdzības iesniedzēja atzīst to, ka viņai vajadzēja pārliecināties par to vai caurlaide ir, līdz ar to uzskata par pamatotu Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesas 2018.gada 21.septembra spriedumu lietā Nr.1A68011218, kur jāmaksā viņai bija sods tikai par pirmo administratīvo pārkāpumu,

kas izdarīts maksas sezonas laikā.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Lēmums ir pieņemts neievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 286.panta

pirmās daļas prasības, kurā norādīts, ka sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtu lēmumu augstāka iestāde izskata rakstveida

procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka sūdzība izskatīta ilgākā laika periodā nekā noteikts

minētajā pantā, tādejādi netika ievērotas šā panta prasības, kādā termiņā tiek izskatīta sūdzība. Sūdzības iesniedzēja vērš uzmanību uz lietas izskatīšanas

saprātīgiem termiņiem.

Sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā, pamats Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai (turpmāk – tiesas kolēģija) pieņemt

lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē nav objektīvi konstatējams.

Motīvu daļa

Tiesas kolēģija, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā

izteiktos argumentus, atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts, apelācijas sūdzība noraidāma.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi novērtējusi lietā esošos apstākļus un lietā iegūtos pierādījumus, konstatējot, ka sūdzības

iesniedzēja ir izdarījusi administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.

Par apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem un iebildumiem tiesas kolēģija norāda sekojošo.

Tiesas kolēģija pretēji sūdzībā minētajam norāda, ka sūdzības iesniedzējas atsauces uz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada

8.jūnija spriedumu un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 21.septembra spriedumu ir nepamatotas, jo minētajās lietās ir konstatēti citi apstākļi.

Tiesas kolēģija piekrīt pirmās instances tiesas konstatētajam, ka no lietas materiāliem izriet, ka transportlīdzeklis 2017.gada 28.septembrī bija

sūdzības iesniedzējas īpašumā un viņas dzīvesvieta 2017.gada 28.septembrī nebija deklarēta Jūrmalas pilsētā, līdz ar to uz sūdzības iesniedzēju nav

attiecināmi Saistošo noteikumu 20. un 21.punkta nosacījumi, kas paredz atbrīvojumus no nodevas maksāšanas, iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Saskaņā ar LAPK 35.panta pirmo daļu, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts

par katru pārkāpumu atsevišķi. No minētās normas secināms, ka katra iebraukšanas reize īpaša režīma zonā Jūrmalā bez attiecīgās caurlaides ir atzīstama

kā atsevišķs administratīvais pārkāpums.

Sūdzībā minētā atsauce uz Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 21.septembra spriedumu tiesas kolēģijas ieskatā nevar tikt pielīdzināma šai

konkrētajai lietai, jo šis pārkāpums nav turpinājums iepriekš minētajā lietā sastādītajiem 65 pārkāpumiem, bet gan vērtējams atsevišķi par konkrētajā lietā

konstatētajiem apstākļiem.

Tiesas kolēģija piekrīt sūdzības iesniedzējas atzinumam, ka sūdzības iesniedzējai vajadzēja pārliecināties par to vai viņai ir caurlaide iebraukšanai

Jūrmalā. Vienlaikus tiesas kolēģija piekrīt pirmās instances tiesas norādītajam, ka informācija par caurlaides nepieciešamību, iebraucot Jūrmalas pilsētas

īpaša režīma zonā, ir vispārpieejama, un tā sūdzības iesniedzējai bija zināma, līdz ar to sūdzības iesniedzējas norādītie apstākļi nav par pamatu tam, lai

viņu atbrīvotu no soda.

Vērtējot sūdzības iesniedzējas iebildumu, ka par administratīvajiem pārkāpumiem viņai paziņots tikai 8 mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas, kas

liedza sūdzības iesniedzējai laicīgi pārtraukt iebraukšanu attiecīgajā teritorijā bez maksas jau pēc pirmā fiksētā gadījuma, tiesas kolēģija atzīst, ka jāņem

vērā apstāklis, ka administratīvais pārkāpums tiek fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.

Atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes apstiprinātajos “Transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā

nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas organizatoriskie un lietošanas noteikumi Jūrmalas pilsētas pašvaldības teritorijā” 1., 2. un 5.punktos un

šo noteikumu 4.sadaļā minētajam, datus par administratīvo pārkāpumu pieprasa pašvaldības policijas amatpersona, līdz ar to tikai pēc šo datu

pieprasīšanas pašvaldības policijas rīcībā nonāk ziņas par konkrēto administratīvo pārkāpumu.

No administratīvo pārkāpumu lietas materiāliem redzams, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas atbildīgs darbinieks transportlīdzekļa Mercedes

Benz C240, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, caurlaides derīguma pārbaudi, pieprasot datus no Sistēmas, ir veicis 2018.gada

26.martā, konstatējot, ka 2017.gada 28.septembrī plkst.15:20:21 iepriekš minētais transportlīdzeklis iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez

caurlaides. Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas Administratīvās nodaļas priekšnieka Ē.Ločmeļa rezolūciju 2018.gada 26.martā uzsākta

administratīvā lietvedība, attiecīgi pēc tam 2018.gada 31.maijā sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu.

Tiesas kolēģija secina, ka administratīvā lietvedība uzsākta likumā noteiktajā termiņā un noilguma termiņš nav iestājies.

Attiecībā par sūdzībā minēto apstākli, ka pieņemot Lēmumu netika ievērotas LAPK 286.panta pirmās daļas prasības, tādejādi pārkāpjot likumā

noteikto 30 dienu izskatīšanas termiņu, tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas atzinumam, ka konkrētajā gadījumā termiņa nokavējums

neietekmē Lēmuma saturu, sūdzības izskatīšanas rezultātā pieņemtā Lēmuma datums neietekmē faktu, ka administratīvais pārkāpums ir izdarīts, un

minētais nav vērtējams kā sūdzības iesniedzējas tiesību uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā aizskārums. Tādejādi tiesas kolēģija atzīst, ka šis

procesuālais pārkāpums nav atzīstams par būtisku procesuālu pārkāpumu, kas būtu par pamatu pārsūdzētā Lēmuma atcelšanai.

Tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa ir vērtējusi uzliktā administratīvā soda atbilstību LAPK 22.pantā noteiktajam mērķim, atzīstot, ka

administratīvais sods piemērots tiesiski un pamatoti. Tāpat atzinusi, ka naudas sods ir samērīgs un piemērots atbilstoši LAPK 32.panta prasībām, kam

tiesas kolēģija pievienojas.

Ņemot vērā minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas rajona tiesa izskatot lietu ir ievērojusi vispārīgos tiesību principus un normatīvo aktu regulējumu,

spriedums ir tiesisks un atstājams negrozīts, bet apelācijas sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.21 un 289.22 pantu, Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas rajona tiesas 2019.gada 19.jūlija spriedumu, /pers. A/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sagatavošanas dienā.

Tiesnese Ingūna Amoliņa

Tiesnese Signe Kalniņa

Tiesnese Ārija Ždanova