Court recognizes property rights via acquisitive prescription after 10 years of open possession despite registration gaps.

Lietas Nr. C06044913

Lietas arhīva Nr. C-0449-13/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Zemgales apgabaltiesa

Civillietu tiesu kolēģija

tiesnese R.Knabe

sekretāre I. Butkus

piedaloties lietas izskatīšanā prasītājam /pers. C/ un viņa pārstāvim zvērinātam advokātam /pers. D/

izskatīja atklātā tiesas sēdē Jelgavā, 2013.gada 9.decembrī

civillietu /pers. C/ prasībā pret LR Finanšu ministriju, ar trešo personu Jelgavas novada pašvaldību par īpašuma tiesību atzīšanu uz

nekustamo īpašumu.

Aprakstošā daļa

/pers. C/ apgabaltiesā cēlis prasību pret LR Finanšu ministriju, ar trešo personu Lielplatones pagasta pārvaldi kur lūdz:

- atzīt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu- būvi- dzīvojamo māju /Nosaukums/, Jelgavas novads, Lielplatones pagasts,

nekustamā īpašuma kadastra Nr./adrese//adrese/, (būve ar kadastra apzīmējumu Nr./adrese/).

Prasības pieteikumā norāda, ka /pers. F/, /personas kods/, 1956. gada 25. februāri nopirka no Lielplatones ciema pagasta padomes

nekustamo īpašumu – /Nosaukums/ saimniecības klēti, ko apliecina pirkuma līgums. Norāda, ka darījums tika reģistrēts nekustamā

īpašuma inventarizācijas birojā, ko apliecina 1985. gada inventarizācijas lieta, 2004. gada inventarizācijas lieta un Valsts zemes

dienesta kadastra izziņas, kur ir redzams, ka norādīts šis darījums un kā /Nosaukums/ īpašnieks un tiesiskais valdītājs ir norādīts

/pers. F/. Norāda, ka nosaukuma maiņu no /Nosaukums/ uz /Nosaukums/ apliecina Lielplatones pagasta pārvaldes izziņa. Norāda, ka

/pers. F/ ir miris /miršanas datums/, ko apliecina miršanas apliecība. Prasītājs /pers. C/ ir /pers. F/ dēls, ko apliecina dzimšanas

apliecība. /pers. C/ ir vienīgais /pers. F/ mantinieks, ko apliecina mantojuma apliecība. Prasības pieteikumā norāda, ka nezināmu

iemeslu dēļ, Valsts zemes dienestā atrodas tikai pirkuma līguma kopija. Latvijas Nacionālais arhīvs uz pieprasījumu par apliecināta

pirkuma līguma izsniegšanu savā atbildē ir norādījis, ka Lielplatones ciema Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas notariālo

darbību dokumenti par 1956. gadu arhīvā nav nodoti. Norāda, ka likumdošanas mainīguma dēļ un arhīva ziņu trūkuma dēļ, prasītājam

nav iespējams nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Prasītājs norāda, ka /Nosaukums/ nepārtraukti ir atradušies

/persona C/valdījumā un viņš līdz savai nāvei veicis visus maksājumus, kas saistīti ar to un /Nosaukums/ bija viņa pēdējā dzīves vieta.

Norāda, ka /pers. F/ un /pers. C/ ir valdījuši šo īpašumu – tiesiski, kā savu. Prasītājs nepārtraukti kopš tēva nāves ir uzturējis šo

īpašumu, maksājis par to nodokļus. Prasības pieteikumā norāda, ka nevienam citam līdz šim nav bijušas pretenzijas pret /pers. F/ un

prasītāja tiesībām uz īpašumu /Nosaukums/.

2013. gada 26. jūlijā no trešās personas Jelgavas novada pašvaldības Lielplatones pagasta pārvaldes saņemti rakstveida

paskaidrojumi par celto prasību, kuros norāda, ka likuma noteiktajā kartībā /pers. F/ īpašumu nebija reģistrējis zemesgrāmatā, līdz ar

to minētai personai tika izbeigtas lietošanas tiesības. Norāda, ka /pers. C/, kā vienīgais mantinieks 2011. gada 1. augustā noslēdzis

lauku apvidus zemes nomas līgumu Nr. 12-3/10/129, kas apliecina, ka nekustamais īpašums /nosaukums/” ir piekritīgs /pers. C/.

2013. gada 1. augustā no atbildētāja LR Finanšu ministrijas saņemti rakstveida paskaidrojumi par celto prasību, kuros norāda, ka

prasība nav celta pret īsto atbildētāju, Finanšu ministrija nekādā veidā nav aizskārusi prasītāja tiesības uz būvi- dzīvojamo māju

/Nosaukums/, Lielplatones pagastā, Jelgava novadā. Norāda, ka nekustamais īpašums „Apiņi” saskaņā ar Civillikuma 416. pantu nav

atzīsts par bezmantinieka mantu piekrītošu valstij, tikai gadījumā, ja prasītājs nevarēs pierādīt īpašuma tiesības uz nekustamo

īpašumu- dzīvojamo māju, tad īpašums piekritīs valstij un saskaņā ar 2006. gada 25. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 315

„Kārtība kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un

realizācijas ieņēmumu uzskaitīšana valsts budžetā”, 26.4. punktu to nodos VAS „Privatizācijas aģentūra” valdījumā. Sakarā ar to

atbildētājs uzskata, ka īstais atbiedētājs lietā ir VAS /Nosaukums/. Norāda, ka saskaņā ar Valsts zemes dienesta Informatīvo izdruku

no kadastra Informācijas sistēmas teksta datiem redzams, ka nekustamais īpašums /Nosaukums/ sastāv no dzīvojamās mājas,

kadastra apzīmējums/adrese/, un kā tās īpašnieks norādīts 1996. gada 26. februārī mirušais /pers. F/, kas iegādājies būvi,

pamatojoties uz 25.02.1956. pirkuma-pārdevuma līgumu. Norāda, ka dzīvojamā māja , kadastra apzīmējums/adrese/, atrodas uz

zemesgabala, kadastra apzīmējums/adrese/, un kā īpašnieks ir norādīta Jelgavas novada pašvaldība. Atbildētājs norāda, ka uzskata,

ka prasītājs nepamatoti prasības pieteikumā norādījis, ka dzīvojamā māja atrodas uz prasītājam piederošā zemesgabala, kadastra

apzīmējums/adrese/, kā arī prasītājs nav lūdzis atzīt īpašuma tiesības uz otru būvi- pagrabu, kadastra apzīmējums /kad. numurs/, un

lietas izskatīšanā nav pieaicināta Jelgavas novada pašvaldība kā zemesgabala īpašnieks. Norāda, ja /pers. F/ ieguvis dzīvojamo

māju pamatojoties uz pirkuma-pārdevuma līgumu, tad tiesību rašanās uz būvi apspriežama pēc likumiem, kas bija spēkā darījuma

slēgšanas brīdī. LPSR Civilkodeksa 248. pantā ir noteikts, ka dzīvojamās mājas pirkuma- pārdevuma līgumam jābūt notariāli

apliecinātam, ja kaut viena puse ir pilsonis, un reģistrētam vietējās Tautas deputātu padomes izpildkomitejā. Norāda, ja šā panta

noteikumus neievēro, dzīvojamās mājas pirkuma- pārdevuma līgums nav spēkā. Atbildētājs paskaidrojumos norāda, ka nav ievēroti

minētajā pantā norādītie noteikumi, lai pirkuma pārdevuma līgums būtu spēkā. Paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka prasība nav

pamatota un apmierināma. Atbildētājs lūdz noraidīt prasību pret Finanšu ministriju, pieaicināt lietas izskatīšanai Jelgavas novada

pašvaldību, izskatīt civillietu Nr. C06044913 bez Finanšu ministrijas pārstāvja piedalīšanās un tiesas spriedumu saskaņā ar

Civilprocesa likuma 2008. pantu nosūtīt pa pastu.

Jelgavas novada pašvaldības Lielplatones pagasta pārvaldes rakstveida paskaidrojumā norādīts, ka /pers. F/ bija piešķirta lietošanā

zemes pie mājām /Nosaukums/, taču tā kā /pers. F/ īpašumu nebija reģistrējis zemesgrāmatā, lietošanas tiesības tika izbeigtas.

/pers. C/ kā vienīgais mantinieks 2011.gada 1.augustā noslēdzis lauku apvidus zemes nomas līgumu Nr.12-3/10/129, kas apliecina,

ka nekustamais īpašums /Nosaukums/ ir piekritīgs /pers. C/. Lūdz izskatīt lietu bez pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītājs /pers. C/ prasību uzturēja pēc prasības pieteikumā minētajiem motīviem.

Atbildētāja/pers. I/ ministrijas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, par tiesas sēdes vietu un laiku likumā noteiktā kārtībā ir paziņots.

Rakstveida paskaidrojumā lūdz izskatīt lietu bez pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.

Trešās personas Jelgavas novada pašvaldības pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, par tiesas sēdes vietu un laiku likumā noteiktā

kārtībā ir paziņots.

Tiesa nolēma izskatīt lietu bez minēto personu piedalīšanās tiesas sēdē, tā kā par tiesas sēdes laiku un vietu likumā noteiktā kārtībā

ir paziņots.

Motīvu daļa

Noklausoties prasītāja un viņa pārstāvja paskaidrojumus un argumentus, izvērtējot rakstveida pierādījumus lietā, Civillietu tiesu

kolēģija atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Valsts zemes dienesta valsts kadastrā ir reģistrēta zemes vienība ar kadastra numuru/adrese//adrese/, kas atrodas Jelgavas

novada, Lielplatones pagastā ar nosaukumu /Nosaukums/, kas ir pašvaldībai piekritīga zeme un tās tiesiskā valdītāja ir Jelgavas

novada pašvaldība, kā to apliecina izdruka no Kadastra informācijas sistēmas. Zemesgrāmatā īpašums nav reģistrēts.

Valsts zemes dienesta valsts kadastrā reģistrēts būvju īpašums /Nosaukums//adrese/ ar kadastra numuru/adrese/, kura sastāvā ir

viena dzīvokļa dzīvojamā māja ar apzīmējumu kadastrā/adrese/ un pagrabs ar apzīmējumu kadastrā/adrese/.

Minētais ēku īpašums ar nosaukumu /Nosaukums/ atrodas uz pašvaldībai piekritīgā zemes īpašuma ar kadastra

numuru/adrese//adrese/ ar nosaukumu /Nosaukums/ kā tas redzams no izdrukas no Kadastra informācijas sistēmas un zemes nomas

līgumam pievienotā grafiskā izkopējuma no zemes robežu plāna. Ēku īpašuma tiesiskais valdītājs norādīts /pers. F/.

Jelgavas novada pašvaldība 2012.gada 27.februāra izziņā apliecināts, ka nekustamais īpašums /Nosaukums/ pēc nosaukuma

maiņas uz šo brīdi ir nekustamais īpašums ar nosaukumu /Nosaukums/, kas atrodas Jelgavas novada Lielplatones pagastā.

Ar Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas 2004.gada 9.decembra Izziņu par kadastra apzīmējumu piešķiršanu

apliecināts, ka nekustamā īpašuma ar kadastra apzīmējumu/adrese//adrese/, pēc litera apzīmējuma agrāk pēc pirkuma līguma

saimniecības klēts, tagad- dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu/adrese//adrese/.

Netiek apstrīdēts un ar minētajiem dokumentiem ir identificējama prasības pieteikumā norādītā būve ar apzīmējumu kadastrā/adrese/

– viena dzīvokļa dzīvojamā māja, uz kuru īpašuma tiesības sev uz ieilguma pamata lūdz atzīt prasītājs /pers. C/.

Prasītājs lūdz atzīt viņam īpašuma tiesības uz minēto ēku, kā ieilguma tiesisko pamatu norādot 1956.gada 25.februāra Līgumu, ar

kuru prasītāja tēvs /pers. F/ no Lielplatones ciema padomes par 850 rubļiem nopircis /Nosaukums/ klēti, kuru pielāgojis dzīvojamās

mājas vajadzībām, norādot, ka ēka atrodas prasītāja nedalītā un neapstrīdētā valdījumā kopš tēva /pers. F/ nāves/datums/.

Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

kārtību” 1.pantā noteikts, ka mantojuma tiesību un lietu tiesību daļa stājas spēkā ar 1992.gada 1.septembri. Valdījums, kas

nodibinājies pirms 1992.gada 1.septembra atbilstoši tajā laikā spēkā esošajiem likumiem, aizsargājams saskaņā ar Civillikuma

noteikumiem (Likuma 12.pants).Īpašuma iegūšanai uz ieilgumu ( Civillikuma 998.-1031.pants) ieilguma termiņš sāk tecēt ar

1992.gada 1.septembri neatkarīgi no tā, kad persona, kura pretendē lietu iegūt savā īpašumā uz ieilguma pamata, ieguvusi to savā

valdījumā (Likuma 16.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 876.,879.pantiem lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu. Tas pastāv, kad

ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi kā

īpašniekam.

Valdījums ir vai nu labticīgs, vai ļaunticīgs. Labticīgs valdītājs ir tas, kas pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību valdīt lietu

kā viņam, bet ļaunticīgs – tas, kas zina, ka viņam nav tiesības lietu valdīt vai ka kādam citam šajā ziņā ir lielākas tiesības nekā viņam (

Civillikuma 910.p.).Katrs valdījums uzskatāms par tiesīgu un labticīgu, kamēr nav pierādīts pretējais (Civillikuma 918.p.).

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 998.pantu – ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis likumā noteiktu laiku kā

savu, ievērojot arī citus likumiskus nosacījumus.

Civillikuma 999.pantā ir noteikts, lai valdījums nodibinātu īpašumu ar ieilgumu, ir vajadzīgs: priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (

1000.-1005.p.); tiesisks pamats (1006.-1012.p.); valdītāja laba ticība ( 1013.-1017.p.); nepārtraukts valdījums (1018.-1022.p.);

noteiktā laika notecējums (1023.-1024.p.); lietas īpašnieka tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu ( 1025.-1029.p.).

Civillikuma 1006.pantā noteikts, ka valdījumam, lai tas dotu tiesību iegūt kādu lietu par īpašumu ar ieilgumu, jābalstās uz tāda tiesiska

pamata, kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību, bet kam attiecīgā gadījumā sevišķa šķēršļa dēļ īpašuma iegūšana nav

tūliņ sekojusi. Tāds pamats ir arī visi tiesiskie darījumi, saprotot ar to kā vienpusējus gribas izteikumus, kā arī līgumus, kuru mērķis ir

atdot citam īpašumu, kā tas noteikts 1007.panta 2.punktā.

Tikai tad, ja ievēroti visi iepriekš minētie likuma nosacījumi, ieguvējs iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu uz ieilguma

pamata.

Tiesa uzskata, ka minēto likuma normu nosacījumi ir guvuši apstiprinājumu izskatāmajā lietā.

No Līguma, kas noslēgts 1956.gada 25.februārī Lielplatonē, redzams, ka starp Lielplatones ciema padomi kā pārdevēju, kuru

pārstāv Lielplatones ciema padomes priekšsēdētājs /pers. J/, un /pers. F/ kā pircēju noslēgts pirkuma pārdevuma līgums par

/nosaukums/” bezsaimnieku saimniecības klēti, kuru Lielplatones ciema padome pārdod /pers. F/ kā bezsaimnieku saimniecības

ēku sakarā ar inventarizācijas aktu. Pirkuma maksa par “Jaunzemju” klēti norādīta 850 rubļi. Uz Līguma ir atzīme, no kuras izriet, ka

par ēku ir saņemta samaksa atbilstoši 1956.gada 25.februāra un 12.maija kvītīm ar Nr. 468896 un Nr.192827. Līgumu parakstījušas

minētās līgumslēdzējas puses, tas apstiprināts ar Lielplatones ciema darbaļaužu deputātu padomes ģērboņa zīmogu.

No Būves tehnislās inventarizācijas lietām par Lielplatones pagasta /nosaukums/ , kadastra Nr./adrese//adrese/, redzams, ka sastāvā

ietilpst dzīvojamā māja ar apzīmējumu kadastrā/adrese/, kuras ekspluatācijas uzsākšanas gads norādīts 1896. Telpu grupas

nosaukums norādīts – viena dzīvokļa mājas dzīvojamā telpu grupa ar apbūves laukums 129,5 kvadrātmetri, ar kopējo platību 111,0

kvadrātmetru, tajā skaitā istaba-14,2 kvadrātmetri,istaba -19,2 kvadrātmetri,istaba – 22 kvadrātmetri, virtuve – 7,5 kvadrātmetri,

gaitenis, pieliekamais, pieliekamais, neizbūvēta telpa. Namīpašuma kartītē kā īpašnieks norādīts /pers. F/.

Ar Miršanas apliecību pierādīts, ka /pers. F/ miris/adrese/.gada 23.februārī. Prasītājs /pers. C/ ir /pers. F/ dēls, kā to apliecina

Dzimšanas apliecība.

Ar 2012.gada 3.maija zvērinātas notāres /pers. K/ izdotu Mantojuma apliecību mantojuma tiesībās pēc likuma uz/datums/mirušā

/pers. F/ atstāto mantojumu, tajā skaitā tiesības īpašumā iegūt nekustamo īpašumu - ēku, kas atrodas Jelgavas novadā, Lielplatones

pagastā /nosaukums/ir apstiprināts mantojuma atstājēja dēls /pers. C/, kurš mantojumu, kā norādīts, ir pieņēmis.

Civillikuma 918.pants noteic, ka katrs valdījums uzskatāms par tiesīgu un labticīgu, kamēr nav pierādīts pretējais.

Saskaņā ar Civillikuma 1018.pantu ,1011.pantu,1013.pantu, lai iegūtu īpašumu ar ieilgumu, ieguvējam vajag pa visu likumā noteikto

laiku nepārtraukti un netraucēti valdīt iegūstamo priekšmetu (876.p.1.d.) un rīkoties ar to kā īpašniekam un pa visu ieilguma laiku

neatteiktos no gribas valdīt lietu kā savu, nezinot šķēršļus, kas nepielaiž iegūt to par īpašumu.

Ja ieilguma laikā vairākas personas valdījušas lietu cita pēc citas un tas, pret ko tek ieilgums, valdījumu nav pārtraucis, tad

priekšgājēja valdījums pēcniekam nāk par labu, tā, ka visu tādu personu valdījuma laiki saskaitāmi kopā, kā tas noteikts Civillikuma

1021.pantā.

Jelgavas novada pašvaldības 2011.gada 5.jūlija izziņā apliecināts, ka /pers. F/ deklarētā dzīvesvieta līdz viņa naves brīdim ir bijusi

Lielplatones pagasta /nosaukums/No Mantojuma apliecības izriet, ka prasītājs /pers. C/ tēva mantojumu ir pieņēmis un pārvalda to.

Šie apstākļi apstiprināti ar Jelgavas novada pašvaldības/datums/izziņu, kurā apliecināts, ka nekustamajam īpašumam “Apiņi” nav

nekustamā īpašuma nodokļu parādu. No Jelgavas novada pašvaldības Maksāšanas paziņojuma par nekustamā īpašuma nodokli

redzams, ka nodokļa maksātājs ir /pers. C/.

2011.gada 1.augustā Jelgavas novada Lielplatones pagastā noslēgts Lauku apvidus zemes nomas līgums, no kura redzams, ka

Jelgavas novada pašvaldība /pers. C/ ir nodevusi nomas lietošanā zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem/adrese//adrese/

un/adrese//adrese/ kopplatībā 0,900 ha. Netiek apstrīdēts un no nomas līgumam pievienotā grafiskā izkopējuma redzams, ka uz

iznomātās zemes vienības ar kadastra Nr./adrese//adrese/ platībā 0,600 ha atrodas būve; Līgums noslēgts ar termiņu līdz/datums/.

Latvijas PSR Civilkodekss, uz kuru savu iebildumu pamatošanai atsaucas atbildētājs, likumīgā spēkā stājies 1964.gada 1.jūnijā.

Turklāt, no Latvijas PSR Civilkodeksa 248.panta komentāriem izriet, ka tiesai bija pamats atzīt arī neatbilstoši noformētu darījumu par

tiesisku, ja līgums ir pilnīgi vai daļēji izpildīts.

Pirkuma līgums izskatāmajā lietā noslēgts 1956.gada 25.februārī, t.i.,pirms Civilkodeksa spēkā stāšanās. Pirkuma līgums likumā

noteiktā kārtībā nav apstrīdēts un tiesas sēdē konstatēts un ar iepriekš minētajiem pierādījumiem apstiprināts, ka Līgums no

līgumslēdzēju pusēm ir izpildīts. /pers. F/ strīdus īpašumā dzīvojis līdz savam nāves brīdim, /pers. C/ īpašumu mantošanas ceļā ir

pārņēmis un valda to uz tiesiska pamata, labā ticībā, nepārtraukti un netraucēti kā savu, rīkojās ar to kā īpašnieks. Likumā noteiktajā

termiņā uz īpašumu /Nosaukums/ bez prasītāja nav pieteikušies nekādi iespējamie mantinieki vai citi pretendenti, mājsaimniecība

neatrodas pašvaldības valdījumā vai īpašumā, to tiesiski visu šo laiku ir valdījis /pers. F/ pēc viņa nāves /pers. C/.

Pie šādiem tiesas sēdē konstatētiem apstākļiem un saskaņā ar minētajām likuma normām, tiesa uzskata, ka ir iegūti pierādījumi, kas

ļauj atzīt, ka prasītājs /pers. C/ uz tiesiska pamata, labā ticībā, nepārtraukti un netraucēti valdījis ēku īpašumu /Nosaukums/,

Lielplatones pag. kā savu, rīkojās ar to kā īpašnieks un pa visu ieilguma laiku ( vairāk kā desmit gadus) neatteicās no gribas valdīt to

kā savu īpašumu.

Latvijas Republikas Finanšu ministrija likumā noteiktā kārtībā prasību par īpašuma tiesību atzīšanu nav apstrīdējusi.

Arī Jelgavas novada pašvaldība pret prasību iebildumus nav cēlusi, bet rakstveida paskaidrojumā apstiprinājusi prasītāja norādītos

apstākļus, atzīstot prasību par pamatotu.

Saskaņā ar Civillikuma 1024.pantu - kas pēc ieilguma noteikumiem ( 1000.-1022.p.) valdījis desmit gadu laikā nekustamu īpašumu,

kurš zemesgrāmatās uz viņa vārda nav ierakstīts, tas atzīstams par tādu, kas ieguvis šo nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un tam ir

tiesība un pienākums prasīt šā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemesgrāmatās uz savu vārdu.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka ir pamats prasību apmierināt uz prasībā norādītajiem pamatiem, atbilstoši Civillikuma 1060.pantam, kas

nosaka, ka prasītājam jāpierāda sava īpašuma prasība; šim nolūkam pietiek, ja viņš pierāda, ka patiesi ieguvis šo tiesību tiesīgā

kārtā; pēc tam jau atbildētājam jāpierāda, ka prasītājs nav īpašnieks.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no prasītāja valsts ienākumos piespriežami tiesas izdevumi par

pavēstu piegādāšanu Ls 9,90, nosakot desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei šajā daļā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 189.-194.pantiem, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda

Prasību apmierināt.

Atzīt /pers. C/, /personas kods/, īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma /nosaukums/kadastra Nr. /kad. numurs/, – būvi – dzīvojamo

māju ar apzīmējumu kadastrā/adrese/ pagasts, Jelgavas novads.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 9,90, nosakot desmit dienu termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei šajā daļā, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai, divdesmit dienu laikā iesniedzot apelācijas

sūdzību Zemgales apgabaltiesā.

Pilns spriedums izgatavots 2013.gada 9.decembrī.

Tiesnese(paraksts) R.Knabe

NORAKSTS PAREIZS

Zemgales apgabaltiesas tiesnese R.Knabe

Jelgavā, 2013. gada 9.decembrī