Court fully allows bank's debt collection claim including interest and costs against defaulting debtor.
Legislator summary
AI generatedThe court fully allowed Citadele Bank's claim for debt collection against the defendant, ordering payment of the principal debt, contractual penalty, and litigation costs. The defendant had defaulted on monthly payments under a loan agreement with Parex Bank, which was subsequently transferred to Citadele Bank. The court ruled in favor of the plaintiff based on the Civil Procedure Law provisions regarding debt enforcement and cost allocation.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 190. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 193. panta 1. daļa: The court must fully allow a debt collection claim when the plaintiff proves the existence of a valid contract and the defendant's failure to perform obligations, thereby establishing the right to claim principal, interest, and procedural costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C29 6493 13
Lietas arhīva Nr. C-2853-14/5
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 06.novembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Sanita Rūtenberga
ar sekretāri Lieni krūmiņu
Lomonosova ielā 10, Rīgā, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu akciju sabiedrības „Citadele banka” prasībā pret /pers. A/ par parāda
piedziņu.
Apra k s t o š ā da ļ a
2013.gada 31.maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts akciju sabiedrības „Citadele banka” prasības pieteikums pret /pers. A/
par parāda piedziņu un ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 5.jūnija lēmumu ierosināta civillieta.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 18.martā starp AS „Parex banka” (turpmāk tekstā - Banka) un /pers. A/ (turpmāk arī - atbildētājs)
tika noslēgts līgums par parāda samaksu Nr.LPS-27-09/0045 (turpmāk arī - Līgums). Parakstot Līgumu, atbildētājs apliecināja savu parāda saistību pret
Banku 2111,46 LVL (turpmāk tekstā - Parāds) apmērā uz Līguma parakstīšanas dienu un apņēmās veikt Parāda samaksu, izdarot regulārus ikmēneša
(katra mēneša pēdējā datumā) maksājumus kontā Nr.LV86PARX0000316860003 laika periodā no 2009.gada 31.marta līdz 2009.gada 31.jūlijam,
atbilstoši Līgumam pievienotajam maksājumu grafikam. 2009.gada 30.oktobrī Banka un atbildētājs parakstīja Līguma grozījumus Nr.1 ar kuriem grozīja
maksājumu grafiku, nosakot par galīga norēķina dienu 2010.gada 30.martu. Atbildētājs pārtrauca veikt maksājumus pēdējo maksājumu izdarot
2009.gada 30.oktobrī samaksājot 40 LVL apmērā, tādējādi pārtraucot pildīt savas saistības pret Banku. 2010.gada 28.jūlijā AS „Parex banka” un AS
„Citadele banka”, vienotais reģistrācijas Nr.40103303559 (turpmāk tekstā - prasītājs), noslēdza līgumu par kredītiestādes uzņēmuma pāreju un saskaņā
ar Kredītiestāžu likuma 59.2pantu Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2010.gada 30.jūlijā ir sniegusi atļauju līgumā minētā kredītiestādes uzņēmuma
pārejai 2010.gada 1.augustā. Tā rezultātā, saskaņā ar minēto līgumu, prasītājam ar 2010.gada 1.augustu, cita starpā ir pārgājuši Bankas prasījumi un
citas tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Līguma. Līguma 2.2.punkts nosaka, ka Līguma maksājumu grafikā noteiktā maksājuma kavējuma vai
maksājuma veikšanas nepilnā apmērā gadījumā atbildētājs maksā prasītājam līgumsodu 0,25% apmērā no terminā nesamaksātās summas par katru
nokavējuma dienu. Līgumsods tiek aprēķināts līdz pilnīgai Līgumā noteikto saistību izpildei. Līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no Līguma galvenās
saistību izpildes. Atbildētājs savas parāda saistības uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu nav nokārtojis. Kaut arī Līguma 4.1.punkts paredz, ka visi
ar Līguma noslēgšanu saistītie un no Līguma izrietošie strīdi tiek izšķirti Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC)
2011.gada 6.jūlija lēmumā Nr.E03-RIG-107, kas stājies spēkā, cita starpā norādīts, ka Bankas noslēgtie līgumi par parāda samaksu ir uzskatāmi par
līgumiem, kas noslēgti ar patērētāju un tajos nevar tikt iekļauti eventuāli netaisnīgi līguma noteikumi, kuru apspriešanu ar patērētāju (klientu) banka nevar
pierādīt. Tādējādi prasītājs nav tiesīgs Līguma noteiktajā kārtībā celt prasību pret atbildētāju Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā un tai savu interešu
aizsardzībai ir jāgriežas vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Atbildētāja no Līguma izrietošo un neizpildīto saistību apmērs
(parāda summa) uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu ir 3`034,17 LVL, kas sastāv no: 1) atbildētāja galvenā parāda 2`590,06 LVL apmērā; 2)
līgumsoda (saskaņā ar Līgumu 0,25% dienā no termiņā nesamaksātās summas par katru nokavējuma dienu) 444,11 LVL apmērā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1651., 1652.p.3.p., 1716., 1717., 1720., 1722., 1828.pantu, Civilprocesa likuma 195.pantu, un
prasītājs lūdz: piedzīt no /pers. A/ par labu AS „Citadele banka” galveno parādu 2`590,06 LVL un aprēķināto līgumsodu 444,11 LVL, kā arī samaksāto
valsts nodevu 286,37 LVL un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmaksu 3,30 LVL apmērā, bet pavisam kopā 3`323,84 LVL; atzīt AS „Citadele
banka” tiesības saņemt 6% gadā no piedzītās, bet vēl nesaņemtās galvenā parāda summas līdz sprieduma izpildei.
Tiesas sēdē prasītājas AS „Citadele banka” pārstāvis nav ieradies, rakstveidā lūdzis izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes,
vienlaikus norādot, ka prasību uztur pilnā apmērā. (lietas 29.lapa)
Atbildētājs/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu viņam paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā,
nosūtot tiesas korespondenci uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi, līdz ar ko uzskatāms, ka atbildētājam ir paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku
saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta un 56.1panta 3.punkta noteikumiem. Atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumus sakarā ar prasību, nav informējis
tiesu par neierašanās iemesliem, un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu.
Tiesa neatrod pamatu lietas atlikšanai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209., 210.panta noteikumiem un pastāvot šādiem apstākļiem,
atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta 3.punktam un 156.panta pirmajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja un
atbildētāja klātbūtnes.
M o t īv u da ļa
Iepazinusies ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.
2009.gada 18.martā starp akciju sabiedrību „Parex banka” un /pers. A/ noslēgts Līgums par parāda samaksu Nr.LPS 27-09/0045, ņemot vērā,
ka starp pusēm 2006.gada 19.septembrī noslēgts Iesniegums maksājuma American Express Gold maksājuma kartes saņemšanai un konta atvēršanai,
un 2006.gada 8.decembrī noslēgts Iesniegums maksājuma ECMC maksājuma kartes saņemšanai un konta atvēršanai, kurā puses konstatē un atbildētājs
atzīst, ka atbildētāja parāda saistības pret banku Līguma noslēgšanas dienā par American Express Gold maksājuma karti ir 1`239,69 LVL, bet par
ECMC maksājuma karti - 1`226,47 EUR, kā arī sastādīts Maksājuma grafiks līdz 2009.gada 31.jūlijam. Atbildētājs uzņemas samaksāt bankai parādu
Maksājuma grafikā noteiktajos termiņos un apmērā, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa. (lietas 8.-11.lapa) 2009.gada 30.oktobrī starp akciju
sabiedrību „Parex banka” un /pers. A/ noslēgti Grozījumi Nr.1 2009.gada 18.marta Līgumā par parāda samaksu Nr.LPS 27-09/0045 ar kuriem
sastādīts jauns maksājuma grafiks līdz 2010.gada 30.martam. (lietas 12.-13.lapa)
AS „Parex banka” uzņēmuma pārejas rezultātā, kas notikusi 2010.gada 1.augustā, ir nodevusi akciju sabiedrībai „Citadele banka”, vienotās
reģistrācijas numurs 40103303559, savas tiesības un saistības, kas izriet no augstāk minētā Līguma par parāda samaksu. (lietas 16.lapa)
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,
ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu
atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati
summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona
uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta
otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu,
kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
No prasības pieteikumā norādītā un parāda summas aprēķina (lietas 14.lapa) tiesa secina, ka atbildētājs ir veicis pēdējo maksājumu 2009.gada
30.oktobrī 40 LVL apmērā un pārtraucis veikt turpmākos maksājumus, kādēļ izveidojies parāds 2`590,06 LVL apmērā, bet par maksājuma kavējumu,
saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu 444,11 LVL apmērā.
Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta
piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav cēlis iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem prasību pamatojošiem apstākļiem un pamatiem, nav cēlis
iebildumus par parāda, procentu un līgumsoda apmēru, to noteikšanas un aprēķināšanas kārtību, kā arī izvērtēt līgumsoda pamatotību tiesai nav lūdzis.
Tiesai nav pamata uzskatīt, ka līguma noteikumi, kas pamato prasījumu, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.pantu, būtu atzīstami par
netaisnīgiem līguma noteikumiem. Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds un līgumsods prasības pieteikumā
norādītā apmērā.
Prasītāja lūdz noteikt tā tiesības saņemt sešus procentus gadā no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar
Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja 6% gadā no nesamaksātā
galvenā parāda. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla
lielumu. Tādējādi procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā galvenā parāda apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu
apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami šādi tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva 286,37 LVL apmērā un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu 3,30 LVL apmērā, kopā piedzenot
289,67 LVL.
Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 LVL (4,70 EUR), taču faktiskie ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi ir 9,41 EUR saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 2.lapa). Tādējādi neapmaksāties ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 4,71 EUR ir piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu,
39.panta pirmās daļas 5.punktu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par
tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt
garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Civillikuma 1833.pantā noteikts, ka visi maksājumi izdarāmi euro. Tādejādi parāda apmērs pārrēķināms no latiem uz euro. Saskaņā ar
Padomes noteikto maiņas kursu 1 euro = 0,702804 lati.
R e zo l ut ī v ā da ļ a
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 10., 39., 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193. un 204.1pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību pilnīgi apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, galveno
parādu 3685,32 EUR (2590,06 LVL) un līgumsodu 631,91 EUR (444,11 LVL), kā arī tiesāšanās izdevumus 412,16 EUR (289,67 LVL), kopsummā
4729,39 EUR (četri tūkstoši divdesmit deviņi euro 39 centi), samaksu veicot a/s „Citadele banka” norēķinu kontā Nr.LV59PARX0000316860004.
Atzīt akciju sabiedrības „Citadele banka” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātās galvenā parāda summas
par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,71 EUR (četri euro 71 cents), kas
iemaksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr.
LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C29-2853-14. Maksājumu apliecinošu dokumentu
iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai.
Noteikt /pers. A/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada 6.novembra - Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese Sanita Rūtenberga