Court partially allowed insurance claim against property manager for water damage, rejecting fixed fee but awarding insurance payout.

Lietas Nr. C29456421

Lietas arhīva Nr. C-2093-22/89

ECLI:LV:RPT:2022:0928.C29456421.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 28. septembrī

Rīgas pilsētas tiesa,

tiesnese I. Lūciņa-Linka

rakstveida procesā izskatīja AAS „BALTA” prasību pret SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2021. gada 1. novembrī prasītājas AAS „BALTA” pilnvarotā pārstāve SIA „Julianus Inkasso

Latvija” cēlusi prasību pret atbildētāju SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu piedziņu (Nr. A1032860), kas prasītājai radušies sakarā ar

izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību par dzīvokļa /adrese/ saliešanu, lūdzot piedzīt no atbildētājas zaudējumus 1004,78 EUR, t.sk. izmaksāto

apdrošināšanas atlīdzību 901,48 EUR un fiksēto maksu saskaņā ar sadarbības līgumu Nr. 01490-05-11 103,30 EUR un tiesas izdevumus, noteikt

tiesības prasītājai par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

Prasība pamatota ar sekojošiem apstākļiem.

[1.1] Starp prasītāju un /pers. B/ noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta ģimenes apdrošināšanas polise Nr. 716007022 par dzīvokļa īpašuma

/adrese/ apdrošināšanu, līguma darbības periods no 2020. gada 28. decembra līdz 2021. gada 27. decembrim. Polises darbības laikā dzīvoklis

appludināts, par ko apsaimniekotājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” sastādīja aktu, norādot, ka saliešana notikusi sakarā ar ūdensapgādes un

kanalizācijas sistēmas bojājumiem (kanalizācijas stāvvada plīsums).

[1.2] Eksperts izvērtējis apdrošināšanas lietas materiālus un sastādījis tāmi, kurā būvizdevumi sastāda 971,48 EUR, atskaitot ar polisi noteikto

pašrisku 70 EUR, izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 901,48 EUR.

[1.3] Dzīvojamo māju, kurā atrodas apdrošinātais dzīvoklis, apsaimnieko atbildētāja, kam, pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma

4. panta 1. punktu, jānodrošina pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība, dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšana visā tās

ekspluatācijas laikā.

Atsaucoties uz judikatūru un Augstākās tiesas Civillietu departamenta apkopojumu Tiesu prakse civillietās, kas izriet no dzīvojamo māju

pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”, prasītāja norādījusi, ka lietā atrodas atbildētājas sastādīts akts, kurā ir norādīts mājas izbūves

gads un uz to, ka uz noplūdes dienu dzīvojamās mājas komunikācijas ir nolietojušās.

[1.4] Izmaksu lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētāja ir veikusi normatīvajos aktos paredzētās darbības, kaut arī pati konstatēja, ka komunikācijas

ir nolietotas un var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu.

Ievērojot to, ka ūdens noplūdes cēlonis atradās komunikāciju posmā, kas ietilpst kopīpašuma daļā, atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks

noplūdes brīdī bija atbildīga par šo komunikāciju uzturēšanu, kā arī par to bojājumu rezultātā nodarītiem zaudējumiem, savukārt pienākums rūpēties par

komunikāciju uzturēšanu ietver sevī ne tikai pienākumu novērst komunikāciju bojājumus to rašanās gadījumā, bet arī regulāri pārbaudīt komunikāciju

stāvokli, savlaicīgi veikt to nomaiņu vai labošanu piesardzības apsvērumu dēļ, gādājot, lai komunikācijas pastāvīgi būtu tādā tehniskā stāvoklī, lai pēc

iespējas samazinātu avārijas situāciju risku un no tā izrietošos bojājumus.

[1.5] Lai iestātos zaudējumu atlīdzības pienākums, nav nepieciešams konstatēt, ka zaudējumi būtu nodarīti ar ļaunu nodomu, atbildētājai tīši bojājot

komunikācijas, vai rupju neuzmanību, nepievēršot nekādu vērību komunikāciju stāvoklim un izturoties pilnībā bezatbildīgi un nevērīgi pret acīmredzamu

bojājumu novēršanu. Atbildētājas pienākums bija rūpēties par, t.sk. komunikāciju tehnisko stāvokli. Pats bojājuma fakts dod pamatu atzīt, ka

atbildētājas pārvaldībā esošās komunikācijas nebija pienācīgā kārtībā, ja bija iespējama avārijas situācijas rašanās. Komunikāciju bojājums, kas rada

ievērojamu ūdens noplūdi, nav atzīstams par nejaušu notikumu vai nepārvaramu varu, nav pamata kvalificēt radītos zaudējumus kā nejaušus saskaņā ar

Civillikuma 1773. un 1775. pantu.

[1.6] Ņemot vērā, ka atbildētāja nesedza zaudējumus labprātīgi, prasītāja atbilstoši Sadarbības līgumam Nr. 01490-05-11 ir pilnvarojusi SIA

„Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētājas zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar to radušies papildus zaudējumi fiksētās maksas 103,30 EUR apmērā, ko

prasītāja papildus lūdz piedzīt no atbildētājas.

[1.7] Prasība pamatota uz Apdrošināšanas līguma likuma 45. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.-6.

pantu, Civillikuma 1635., 1652., 1753., 1756., 1775., 1779. pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, Nr. 907 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu”, Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”, Nr.

905 „Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības”.

[2] 2021. gada 2. decembrī lietā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, norādot, ka prasība netiek atzīta.

[2.1] Atbildētājas ieskatā prasītājas sastādītā tāme nav noformēta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas

un noformēšanas kārtība” un Dokumentu juridiskā spēka likuma noteikumiem, prasībā nav norādīts appludināšanas datums, nepilnīgi norādīts saliešanas

iemesls, nav ziņas par iepriekšējā remonta vērtību, par pēc appludināšanas remonta paveikšanas faktu, sastādītā tāme nav saskaņota ar atbildētāju.

[2.2] Prasītāja, atsaucoties uz neatļautu darbību (bezdarbību) no atbildētājas puses tikai pēc īpašnieka iesnieguma, nepārliecinoties, vai remonts

ticis paveikts, pavirši izvērtējusi zaudējumu nodarīšanas apstākļus un atlīdzinājuma apmēru, nevērtējot samērojamību ar priekšmeta vērtību zaudējumu

nodarīšanas laikā. Atbildētājas ieskatā zaudējumu atlīdzības summa ir nesamērīgi liela, salīdzinot ar 2021. gada 19. jūlija aktā par saliešanas gadījumā

konstatētajiem bojājumiem, no akta izriet, ka bojājumi nav konstatēti, savukārt no prasības izriet, ka remonta izmaksas bez pašriska noteiktas 901,48

EUR, kas ir nesamērīgi liela summa. Prasītāja nav iesniegusi dzīvokļa stāvokļa salīdzinājumu pirms un pēc remonta.

[2.3] Atbildētāja ir izpildījusi savas likumiskās un līgumiskās saistības, t.sk. 2021. gada 22. martā sastādījusi aktu par dzīvojamās mājas vizuālo

apsekošanu, no kura izriet, ka kanalizācijas stāvvadi ir apmierinošā stāvoklī (nav bojājumu, kuru novēršanai nepieciešams ārkārtas remonts), tiem nav

iestājies vidējais kalpošanas ilgums un tie ir iekļauti remontdarbu plānā.

Minētais liecina, ka atbildētāja regulāri apsekojusi dzīvojamo māju, pildot Ministru kabineta 2010. gada 29. septembra noteikumu Nr. 907

„Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 3.1, 6., 13. un 13.1

punkta prasības par dzīvojamās mājas iekārtu un inženierkomunikāciju pārbaudi, atbildētājai nav un nav bijis pienākums apsekot atsevišķos īpašumus

(dzīvokļus). Atbildētāja norādījusi, ka tiesai iesniegti atsevišķi akti, uzskatot, ka visas dokumentācijas iesniegšana nav lietderīga.

[2.4] Atbildētāja 2012. gada oktobrī un turpmāk, sagatavojot dzīvojamajai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumus (plānus) 2013.-

2021. gadam, informējusi dzīvojamās mājas iedzīvotājus par citu komunikāciju vidējā kalpošanas ilguma iestāšanos (29.09.2010. Ministru kabineta

noteikumu Nr. 907 2. pielikuma 2.1.3. punkts – pirms grozījumiem 60 gadi, pēc grozījumiem 45 gadi) un nepieciešamību tās nomainīt; māja nodota

ekspluatācijā 1984. gadā, tātad mājai iestājies vidējai kalpošanas ilgums. Mājā pirms šīs komunikācijas nomaiņas bija citi vairāk svarīgi darbi, kuru

prioritātes noteica kopība, kā arī kopība ir parādā atbildētājai.

Kopība likumā noteiktajā kārtībā 2014.-2021. gadā pieņēmusi lēmumus par citiem darbiem, kā arī nav pieņēmusi lēmumus par finansējuma

nodrošināšanu. Par uzturēšanas darba plānu grozījumiem kopība lēmumu pieņēma, bet par uzkrājumu kārtējam remontam lēmumu nepieņēma, savukārt

atbildētājai nav tiesību brīvi veikt kārtējo remontu vai atteikties no mājas apsaimniekošanas, ja kopība nenodrošina finansējumu.

[2.5] Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta un 3. panta otrās daļas 2. punkta, Ūdenssaimniecības pakalpojumu

likuma 10. panta pirmās daļas 2., 4. un 5. punktiem noteikumiem kanalizācijas sistēma līdz stāvvadu ievadam ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.

2013. gada un turpmāk dzīvojamajai mājai /adrese/ remonta darbu apkopojumos (plānos) tika norādīts uz kanalizācijas stāvvadu nomaiņu, tādēļ

atbildētāja par radītajiem zaudējumiem atbildību nenes, par dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašumā inženierkomunikāciju daļu tehnisko stāvokli atbild

dzīvokļa īpašnieks. Tātad par atsevišķajā dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašumā esošo inženierkomunikācijas daļas tehnisko stāvokļa uzraudzību atbild

dzīvokļa īpašnieks.

Atbildētāja nav pieļāvusi jebkādu darbību, kas būtu par pamatu notikušajam kanalizācijas atzara bojājumam vai bezdarbību, zinot par draudošo

bojājumu un savas kompetences ietvaros nerīkojoties, lai novērstu draudošo bojājumu, ņemot vērā, ka atbildētāja kā dzīvojamās mājas apsaimniekotāja,

kas var rīkoties uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulču lēmumiem. Atbildētāja ir veikusi nepieciešamās darbības un informējusi īpašniekus par

nepieciešamajiem remontdarbiem, bet kopīpašnieki nav pieņēmuši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, uz kura pamata pārvaldnieks būtu varējis veikt

kanalizācijas stāvvada plānotu nomaiņu un nodrošinājuši attiecīgu finansējumu.

[2.6] Aktā konstatēts un fotouzņēmumi apstiprina, ka bojājumus izraisīja kanalizācijas stāvvada plīsums dzīvoklī /numurs/, dzīvokļa īpašnieks aktu

neapstrīd, dzīvokļa apsekošana nav nodrošināta. Šāds plīsums nevar izveidoties pārvaldnieka darbības vai bezdarbības dēļ. Par atsevišķajā dzīvokļa

īpašumā ietilpstošo kopīpašumā esošo inženierkomunikāciju daļas tehniskā stāvokļa uzraudzību atbild dzīvokļa īpašnieks.

[2.7] Atsaucoties uz tiesas nolēmumiem, kuros vērtēts jautājums par zaudējumu piedziņu no apsaimniekotāja, atbildētāja norādījusi, ka uzskata, ka

prasītāja nav pierādījusi remontdarbu paveikšanas faktu un zaudējumu atlīdzības prasījumu, atbildētājas prettiesisku rīcību vai bezdarbību, zaudējumu

esamību un apmēru, cēloņsakarību starp prettiesisku rīcību, līdz ar to prasība noraidāma pilnā apmērā.

[2.8] Atbildētājai nav jāizmaksā prasītājai atlīdzība 103,30 EUR, kas nelikumīgi iekļauta galvenajā parādā, ņemot vērā, ka pārstāvības vai parāda

piedziņas tiesības piešķiršana ir tikai un vienīgi prasītājas iniciatīva, kuras pamatojums vai nepieciešamība nav apstiprināta.

[3] Lietā pieprasīta un saņemta prasītājas atsauksme par paskaidrojumiem.

[4] Civilprocesa likuma 250.26 pants noteic, ka tiesa, ievērojot Civilprocesa likumā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts

puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa atsaka

lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

Ņemot vērā, ka atbildētājas pārstāvis paskaidrojumos formāli norādījis, ka nepieciešams lietu izskatīt mutvārdu procesā, lietā saņemti atbildētājas

paskaidrojumi, kuros detalizēti izklāstīti argumenti un iebildumi pret celto prasību, kā arī 2022. gada 10. janvārī lietā saņemta atsauksme no prasītājas par

atbildētājas sniegtajiem paskaidrojumiem, bet 2022. gada 14. februārī – papildu paskaidrojumi, tiesa atzīst par pietiekamiem lietas izskatīšanai rakstveida

paskaidrojumus un lietas materiālos esošos pierādījumus, neuzskata par nepieciešamu un lietderīgu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā lietas dalībniekiem paziņots, nosūtot rakstveida paziņojumu 2022. gada 5. septembrī prasītājai un

atbildētājai uz saziņai ar tiesu norādītajām elektroniskā pasta adresēm.

[5] 2022. gada 28. septembrī lietā sastādīts saīsinātais spriedums, 2022. gada 17. oktobrī lietā saņemts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvja

iesniegtais lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu, kam pievienots sprieduma sastādīšanas lūgums, kurš ticis iesniegts elektroniski 2022. gada 7.

oktobrī.

Ar Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 20. oktobra lēmumu nolemts apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pieteikumu par procesuālā termiņa

atjaunošanu sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā un paskaidrojumos izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka, prasība

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet atbilstoši

Civilprocesa likuma 8. panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta

piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[7] Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Saskaņā ar

Civillikuma 1775. pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Judikatūrā ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasībai ir nepieciešams konstatēt visus civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumus: 1) zaudējumu

esamību; 2) prettiesiski vainojamu rīcību; 3) cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un rīcību (sk. Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 14. oktobra

spriedumu lietā Nr. SKC-255/2009, 2013. gada 24. maija spriedumu lietā Nr. SKC-132/2013, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada

20. septembra spriedumu lietā Nr. SKC-242/2016, 2017. gada 7. decembra spriedumu lietā Nr. SKC-384/2017).

[7.1] Lietā nav strīda par to, ka starp prasītāju un /pers. B/ noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta ģimenes apdrošināšanas polise Nr.

716007022 par īpašuma /adrese/ apdrošināšanu, līguma darbības periods no 2020. gada 28. decembra līdz 2021. gada 27. decembrim (lietas 22.-23.

lapa).

Polises darbības laikā dzīvoklis appludināts, par ko 2021. gada 19. jūlijā atbildētāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” sastādīja aktu, norādot, ka

saliešana notikusi kanalizācijas stāvvada plīsuma dēļ (lietas 24. lapa).

[7.2] Lietas materiāliem pievienots 2021. gada 19. jūlija Atlīdzības pieteikums (lietas 25. lapa), ĪAAP /amats/ /pers. D/ 2021. gada 23. jūlijā

sastādītā tāme Nr. 1032860 telpu atjaunošanas remonta darbu izmaksas pēc negadījuma aprēķinātas kopsummā 971,48 EUR (lietas 26. lapa).

2021. gada 27. jūlijā pieņemts lēmums atlīdzību lietā, no kura izriet, ka /pers. B/ izmaksāta atlīdzība 901,48 EUR (lietas 27.-29. lapa), par ko

atbildētājai 2021. gada 27. jūlijā nosūtīta pretenzija ar regresa atlīdzību, lūdzot zaudējumus atlīdzināt, saņemta atbilde par zaudējumu atlīdzības

noraidīšanu (lietas 31.-33. lapa).

[7.3] Tiesa atzīst, ka līdz ar to ir pierādīts, ka prasītājai ir nodarīti zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā par apdrošinātā dzīvokļa

appludināšanu.

Atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmajai daļai apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība

(tiesība pārņemt apdrošinātā prasības tiesības izmaksātās summas apmērā pret personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem).

[8] Izvērtējusi prasības pieteikumu un atbildētājas paskaidrojumos norādīto, tiesa secina, ka lietā nav strīda par to, ka atbildētāja veic dzīvojamās

mājas /adrese/ apsaimniekošanu/pārvaldīšanu. No atbildētājas paskaidrojumiem izriet, ka dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai pilnvarota

persona nav pārņēmusi pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kā arī dzīvokļu īpašnieki nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un

noteikuši maksu par to.

[8.1] Ņemot vērā, ka dzīvokļa appludināšanas cēlonis ir kanalizācijas stāvvada bojājums (stāvvada plīsums), nav strīda arī par to, ka prasītāja pati

nav vainīga pie zaudējumu nodarīšanas, jo nav ievērojusi pienācīgu rūpību un, ka prasītāja pati nav rīkojusies ļaunā nolūkā. Līdz ar to tiesai jāvērtē, vai

prasītājai ir radušies zaudējumi atbildētājas kā dzīvojamās mājas apsaimniekotāja/pārvaldnieka prettiesiski vainojamas rīcības (bezdarbības) dēļ, kā arī

prasītājai atlīdzināmo zaudējumu apmērs.

[8.2] Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikācijas sistēmas, iekārtas

un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma ietilpst dzīvojamās mājas kopīpašuma

daļā.

Kanalizācijas tīkls ir cauruļvadu, veidgabalu, skataku, armatūras, aprīkojuma, iekārtu un ierīču kopums notekūdeņu novadīšanas pakalpojumu

sniegšanai. Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1. panta 8. punktu minēto tīklu piederības robeža ir robeža starp ūdenssaimniecības

pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošajām centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām un ūdenssaimniecības

pakalpojumu lietotāja īpašumā (dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā) vai valdījumā esošajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām.

Konkrētajā gadījumā secināms, ka mājas iekšējie kanalizācijas tīkli (tajā skaitā stāvvadi) ir dzīvojamās mājas koplietošanas inženierkomunikācijas,

jo veido vienotu kopumu notekūdeņu novadīšanas pakalpojumu saņemšanai.

[8.3] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4. pantā noteikti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi, t.sk., noteikts, ka pārvaldīšanas procesa

nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā, savukārt 7. panta pirmās daļas 1.

punktā noteikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi ir maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu, kas ietver šā likuma 6.

panta otrajā daļā minētajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamos izdevumus un trešajā daļā minētajām pārvaldīšanas darbībām

paredzētos izdevumus, ja uzdotās pārvaldīšanas darbības nodrošina pārvaldnieks kā pakalpojuma sniedzējs, kā arī atlīdzība par pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

No Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta pirmās daļas satura izriet, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības sadalītas divās grupās:

obligāti veicamajās un citās. punkts). Dzīvojamās mājas tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts un

kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta b) un d) apakšpunktam ir obligāti veicamās pārvaldīšanas

darbības. Savukārt šā panta trešajā daļā dots citu pārvaldīšanas darbību raksturojums, paredzot, ka pie tām pieder ar dzīvojamās mājas uzlabošanu,

attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu saistītas darbības, kas tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas

īpašnieka gribai un maksātspējai.

[8.4] Saskaņā ar Civillikuma 3. pantu katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bija spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanas, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajām prasībām” (redakcijā, kas ir spēkā no 2018. gada 21. decembra) 3. punktu un 3.1. punktu dzīvojamās mājas, tās

konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā apskatē. Vizuāli neapskata dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā

arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves tehniskā risinājuma dēļ nevar piekļūt. Vizuālās apskates faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas

reģistrācijas žurnālā, kas ir mājas lietas sastāvdaļa; dzīvojamās mājas konstrukcijas, koplietošanas iekārtas un inženiertīklu daļas, kas atrodas dzīvojamo

un nedzīvojamo telpu grupās, vizuāli apskata reizi gadā izlases kārtībā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks nodrošinājis šādu iespēju. Ja dzīvojamās mājas

īpašnieks pārvaldītājam nenodrošina iespēju veikt vizuālo apskati, minēto faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.

Minēto noteikumu 13.2. punktā noteikts, ka divas reizes gadā dzīvojamās mājas koplietošanas telpu grupās un citās kopīpašumā esošajās telpu

grupās un daļās veicama inženiertīklu vizuālā apskate saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu ūdensapgādes sistēmai.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka, t.sk. kanalizācijas sistēmas apskate un tehniskā apkope ir atbildētājas obligāti veicamais pienākums.

[8.5] Rakstveida paskaidrojumos par prasību atbildētāja norādījusi, ka ir pildījusi savus pienākumus spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros, kā

pierādījumus atbildētāja iesniegusi 2021. gada 22. marta dzīvojamās mājas apsekošanas aktu, kurā konstatēts, ka kanalizācijas stāvvadi ir apmierinošā

stāvoklī pagrabos (dzīvokļi nav apsekoti), nenorādot iemeslu tam, kādēļ kanalizācijas stāvvadi apsekoti tikai pagrabā (lietas 60.-64. lapa).

Citi pierādījumi par dzīvojamās mājas komunikāciju apsekošanu nav pievienoti.

[8.6] Tiesa secina, ka pierādījumus par to, ka atbildētāja būtu pieprasījusi nodrošināt iespēju apsekot komunikācijas, kas atrodas atsevišķo

dzīvokļu īpašumu robežās, t.sk. kanalizācijas stāvvadus, kā arī izteikusi dzīvokļu īpašniekiem pretenzijas par to, ka dzīvokļu īpašnieki pārkāpuši

Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 10. panta pirmās daļas 2., 4. un 5. punkta noteikumus un apsaimniekotājam nav iespējams veikt likumā noteikto

apsekošanu, nav iesniegusi. Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus par dzīvokļa īpašnieka darbībām, kuru dēļ izveidojies kanalizācijas stāvvada plīsums,

t.sk. par veiktiem remontdarbiem.

[8.7] Secināms, ka atbildētājas darbinieki 2021. gada 19. jūlija aktā atzīmējuši, ka kanalizācijas stāvvada bojājums ietilpst atbildētājas atbildības

robežām (lietas 24. lapa).

Minētajā aktā norādīts, ka no 2019. gada, piedāvājot remontdarbus atbildētāja piedāvājusi iedzīvotājiem veikt uzkrājumus inženierkomunikāciju

nomaiņai. Iedzīvotāji nav pieņēmuši lēmumu par līdzekļu uzkrāšanu, līdz ar to līdzekļi netika uzkrāti, Rīgas namu pārvaldnieks var veikt darbus tikai tad,

kad tam pietiks finansējuma un finansējuma trūkumu dēļ nevar mainīt inženierkomunikācijas, kā arī nenes atbildību par avārijas sekām, jo no savas puses

informēja iedzīvotājus par inženierkomunikāciju nomaiņas nepieciešamību,

[8.8] Atbildētāja pievienojusi dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumu 2013. gadam, kurā ietverta pozīcija kanalizācijas

cauruļvadu nomaiņa pagrabā, remonta darbu apkopojumā no 2014.-2017. gadam, kuros kanalizācijas stāvvadu nomaiņa nav paredzēta, kā arī

Dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu 2018.-2021. gadam, kuros attiecībā uz kanalizācijas stāvvadiem 2018./2019. gadā norādīts, ka beidzas

ekspluatācijas termiņš, jāveido uzkrājums (lietas 65.-72. lapa).

Dzīvojamās mājas uzturēšanas dabu plānā 2020.-2021. gadam norādīta aukstā ūdens un kanalizācijas stāvvadu nomaiņa, plānotās izmaksas

29992,50 EUR, norādot, ka jāveido uzkrājums (lietas 73.-82. lapa).

No atbildētājas pievienotajiem Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas ieņēmumu un izdevumu pārskata par 2018.-2021. gadu

izriet, ka atbildētājas izdevumus veido dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju vizuālā pārbaude, tehniskā apkope, t.sk. ūdensvada un

kanalizācijas sistēmas tehniskā apkope (lietas 83.-89. lapa).

Ministru kabineta noteikumu Nr. 408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, kas stājušies spēkā

2017. gada 21. jūlijā, 1. un 2. punkts noteic kārtību, kādā pārvaldnieks, balstoties uz ar dzīvojamās mājas uzturēšanu saistītajām izmaksām, aprēķina

maksu par pārvaldīšanas pakalpojumiem nākamajam kalendāra gadam; savukārt noteikumu 21. punkts paredz gadījumus, kad pārvaldniekam ir tiesības

papildus noteiktajiem pārvaldīšanas maksājumiem pieprasīt un dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums segt par ārpuskārtas remontu iztērētos līdzekļus.

[8.9] Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētājas iebildumus kanalizācijas sistēmas nemainīšanai dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas un papildus

finansējuma trūkuma dēļ, ņemot vērā, ka pretēji paskaidrojumos norādītajam, lietas materiālos nav pierādījumu par dzīvokļu īpašnieku kopsapulces

informēšanu par remontdarbu nepieciešamību un to, ka īpašnieki atteikušies pieņemt lēmumu, uz kuru pamata pārvaldnieks būtu varējis veikt kanalizācijas

stāvvada nomaiņu.

Kā izriet no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 408, tajos regulēta pārvaldnieka aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas

saskaņošanas ar dzīvokļu īpašniekiem procedūra, nevis lēmuma par uzkrājumu veidošanu pieņemšanas kārtība, savukārt ārpuskārtas remontam, kura

izmaksas sedzamas no saņemtajiem pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksājumiem, nav nepieciešams īpašs dzīvokļu īpašnieku akcepts (sk. Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2019. gada 19. septembra spriedumu Nr. CA-2247-19 CLI:LVRAT:2019:0919.C29484618.6.S.).

[8.10] Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētāja, pretēji paskaidrojumos norādītajam, apsaimniekojot minēto nekustamo īpašumu, veikusi savus

pienākumus formāli, nepievēršot lielāku rūpību savu pienākumu pildīšanai, jau no 2013. gada konstatējot, ka inženiertehnisko komunikācijām iestājies

vidējais kalpošanas ilgums, proti stāvoklis ir tāds, ka nepieciešama to nomaiņa, no kā izriet, ka atbildētājas bezdarbība ir pierādīta, jo, rīkojoties pēc

labākās gribas un kā krietns saimnieks, tas ir, veicot mājas komunikāciju apsekošanu, tehniskās apkopes un kārtējos nepieciešamos remontdarbus, kas

paredzēti atbildētājas sastādītajos Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas ieņēmumu un izdevumu pārskatos, atbildētājai bija visas

iespējas, lai izvērtētu ārpuskārtas remonta darbu veikšanas nepieciešamību un tādējādi nepieļautu apdraudējuma iestāšanos, t.sk. lietā pierādīto

kanalizācijas stāvvada bojājumu.

Dzīvokļu īpašniekiem nav pienākums pašiem noteikt, kādi remontdarbi mājai nepieciešami un kādā steidzamībā, turklāt, viņiem ir tiesības paļauties

uz to, ka pārvaldnieks godprātīgi pildīs savus likumā noteiktos pienākumus viņu īpašuma uzturēšanā.

Tiesa secina, ka atbildētāja nav pierādījusi savos iebildumos norādīto argumentu, ka dzīvojamās mājas iedzīvotāji 2018. gadā notikušajā dzīvokļu

īpašnieku kopsapulcē no atbildētājas kā apsaimniekotāja puses būtu informēti par sapulcē izlemjamo jautājumu, proti, par nepieciešamību nomainīt

kanalizācijas stāvvadus, kā arī paredzamajām sekām. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 905 12.-17. punkta prasībām, atbildētāja nav iesniegusi

pierādījumus tam, ka būtu sastādījusi tāmi un plānotos darbu iekļāvusi pārvaldīšanas darbu plānā, norādījusi rekonstrukcijas darbu izmaksas, finansēšana

sadalījumu pa gadiem un iesniegusi sagatavoto pārvaldīšanas darbu plānu dzīvojamās mājas īpašniekiem apstiprināšanai, savukārt kopīpašnieki atteikušies

pieņemt atbilstošu lēmumu (lietas 97.-103. lapa).

Šādi apstākļi neizriet no pievienotā 2021. gada 25. maija iesnieguma, no kura secināms, ka dzīvokļu kopība pilnvarojusi biedrību /nosaukums/

līguma slēgšanai ar atbildētāju un SIA /nosaukums/ par pagraba guļvada, aukstā ūdens apakšējās sadales cauruļvada rekonstrukciju, kā arī pievienotā

balsošanas protokola (lietas 104.- 107. lapa).

Nav šaubu, ka lēmums par kanalizācijas stāvvadu remonta/nomaiņas veikšanu un tā finansēšanas kārtību bija jāpieņem dzīvokļu īpašnieku

kopsapulcei. Taču, lai kopsapulce varētu šādu jautājumu izlemt, pārvaldniekam bija jāsniedz dzīvokļu īpašniekiem visa būtiskā informācija, kas

kopsapulcei nepieciešama attiecīga lēmuma pieņemšanai, t.i., pārvaldniekam bija jāveic darbības, kas ir pamatoti sagaidāmas no pakalpojuma sniedzēja,

kurš dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu veic profesionāli.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai normatīvajos aktos ir noteikts pienākums veikt komunikāciju stāvokļu apsekošanu un nepieciešamības gadījumā

bojājumus novērst. Savukārt atbildētāja to nav darījusi, līdz ar to atbildētājas apgalvojums, ka par zaudējumiem ir atbildīga dzīvokļu īpašnieku kopība, ir

nepamatots, jo pienākums uzturēt māju fiziski derīgā stāvoklī ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu noteikts mājas pārvaldītājam, un par šā uzdevuma

pildīšanu dzīvokļu īpašnieki maksā pārvaldītājam apsaimniekošanas maksu.

Līdz ar to tiesa neatzīst par pamatotiem iebildumus par to, ka atbildētāja par radītajiem zaudējumiem atbildību nenes un izdara secinājumus, ka,

apsaimniekojot minēto nekustamo īpašumu, pienākumi veikti formāli, nepievēršot lielāku rūpību savu pienākumu pildīšanai, no kā izriet, ka atbildētājas

bezdarbība ir pierādīta, jo, rīkojoties pēc labākās gribas un kā krietns saimnieks, tas ir, veicot mājas komunikāciju apsekošanu, atbildētājai bija visas

iespējas nepieļaut zaudējumu nodarīšanu.

[9] Civillikuma 1792. pants noteic, ka, ja zaudējumu atlīdzības prasījums izriet nevis no līgumiskas saistības pārkāpuma, bet no darbības, kas pati

par sevi bijusi prettiesīga, tad zaudējuma vērtējums samērojams ar priekšmeta vērtību zaudējuma nodarīšanas laikā.

[9.1] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos, cita starpā, norādījusi, ka prasītāja pavirši izvērtējusi pieprasīto zaudējumu atlīdzinājuma apmēru,

nevērtējot zaudējumu samērojamību ar priekšmeta vērtību zaudējumu nodarīšanas laikā.

Prasītāja saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likumu, starp pusēm noslēgto apdrošināšanas līgumu (polisi) un apdrošināšanas noteikumiem, saskaņā

ar prasības pieteikumā norādīto aprēķinu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, aprēķinājusi zaudējumu atlīdzības summu 901,48 EUR, kas veidojas no

remontdarbu tāmē norādītajām tiešajām izmaksām, atņemot pašrisku 70 EUR.

No atbildētājas sastādītā 2021. gada 19 .jūlija akta izriet, ka saistībā ar to, ka klients nevar nodrošināt dzīvokļa apsekošanu, akts tiek sastādīts par

fakta konstatāciju, neveicot dzīvokļa apsekošanu (lietas 24. lapa). Atbildot uz tiesas pieprasījumu, prasītāja iesniegusi appludinātā dzīvokļa fotogrāfijas

(lietas 136.-140. lapa).

No lietas materiāliem pievienotās remontdarbu tāmes izriet, ka tajā iekļauti bojātās telpas Nr. 1 sienu un griestu remontam nepieciešamo materiālu

un darba izmaksas (lietas 26. lapa).

[9.2] Atbildētājas iebildumi, ka pieprasīto zaudējumu atlīdzinājuma apmērs izvērtēts pavirši, nevērtējot zaudējumu samērojamību ar priekšmeta

vērtību zaudējumu nodarīšanas laikā, ir nekonkrēti, lietā nav iesniegti pierādījumi, ka tāmē ietvertās cenas būtu neatbilstošas tirgus cenām, atbildētāja nav

iesniegusi citādus aprēķinus. Savukārt, izvērtējot iesniegto tāmi, tiesa atzīst par nepamatotiem un neatbilstošiem lietas faktiskajiem apstākļiem izteiktos

iebildumus par tāmes, kas parakstīta ar drošu elektronisko parakstu neatbilstošu noformēšanu (lietas 134.-135. lapa).

Ņemot vērā loģikas likumus un dzīvē gūtos novērojumus, secināms, ka nav iespējams pilnībā atjaunot salietās telpas sākotnējo stāvokli, aizkrāsojot

griestus un sienas un nomainīt lamināta klājumu tikai tiešas ūdens iedarbības vietās, proti, veikt remonta darbus bojātajā laukumā, neaizskarot pārējo

telpas daļu, līdz ar to nepieciešamo izejmateriālu daudzums var atšķirties no remontējamās platības apjoma.

Atbildētāja nav iebildusi pret norādīto bojājumu apmēru, tāmē ietvertajām pozīcijām un izmaksām, nav iesniegusi tiesai ziņas, kas dotu pamatu

apšaubīt aprēķinā norādīto remontdarbiem nepieciešamo materiālu apmēru un izmaksas, kā arī tāmes sastādītāja kompetenci un kvalifikāciju, nav

iesniegusi savu tāmi vai aprēķinus, līdz ar to tiesa vadās no prasītājas sniegtajām ziņām par remontdarbiem nepieciešamo materiālu apmēru un izmaksām.

[9.3] Tiesa atzīst, ka dzīvoklim nodarīto zaudējumu cēlonis nav uzskatāms par nejaušu notikumu Civillikuma 1773. panta izpratnē, bet ir

atbildētājas prettiesiskas bezdarbības sekas, jo saliešanu varēja novērst, ja mājas inženiertehniskās komunikācijas būtu uzturētas tehniskā kārtībā.

Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēti visi zaudējumu atlīdzības prasībai nepieciešamie priekšnoteikumi – zaudējumu esamība, atbildētāja prettiesiski

vainojama rīcība un cēloniskais sakars starp prettiesisku rīcību un zaudējumiem, lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka atbildētāja ir atlīdzinājusi

prasītājai zaudējumus, līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami zaudējumi 901,48 EUR apmērā.

[10] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumus – fiksēto maksu par zaudējumu lietas administrēšanu 103,30 EUR par nepieciešamo

dokumentu izprasīšanu un to apkopošanu, prasības pieteikuma sagatavošanu, nosūtīšanu utt., kurš ietverts galvenā parāda sastāvā.

[10.1] No 2011. gada 12. oktobra Sadarbības līguma Nr.01490-05-11 (lietas 15. lapa) redzams, ka prasītāja uzdevusi SIA „Julianus Inkasso

Latvija” sniegt pakalpojumus, kas ir saistīti ar kredītinformācijas nodrošināšanu un pasūtītāja regresu prasījumu pārvaldīšanu.

No 2021. gada 19. oktobra faktūrrēķina Nr. 34660 un 2021. gada 26. oktobra maksājuma uzdevuma (lietas 20., 21. lapa) izriet, ka prasītāja

samaksājusi prasītājas pārstāvei par tiesvedības pakalpojumiem saskaņā ar minēto rēķinu, tajā skaitā lietā Nr. A1032860.

[10.2] Tiesa secina, ka prasītājas norādītie izdevumi nav atzīstami par zaudējumiem Civillikuma izpratnē, kuriem jāpiemēro materiālo tiesību

normas, jo tie radušies sakarā ar konkrētu civilprocesu, tas ir, par procesuālu dokumentu sastādīšanu, nosūtīšanu un šādi izdevumi tiek atlīdzināti tikai

tādā kārtībā un apmēros, kā to noteic Civilprocesa likums izsmeļošajā tiesāšanās izdevumu uzskaitījumā Civilprocesa likuma 4. nodaļā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta pirmo daļu tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Minētā likuma

panta otrajā daļā noteikts, ka tiesas izdevumi ir: valsts nodeva; kancelejas nodeva; ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Savukārt ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu veidus noteic Civilprocesa likuma 33. panta trešā daļa, proti: izdevumi par advokāta palīdzību; izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas

sēdēm; ar pierādījumu vākšanu saistītie izdevumi.

No 2011. gada 12. oktobra sadarbības līguma Nr. 01490-05-11 secināms, ka prasītāja par regresa prasījumu pārvaldīšanas pakalpojumiem

apņemas izdarīt SIA „Julianus Inkasso Latvija” samaksu atbilstoši šī līguma nosacījumiem un cenrādim (5.1. punkts), kas norāda uz to, ka pēc būtības šie

izdevumi vērtējami kā ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

[10.3] Ņemot vērā minēto un to, ka jautājums par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu, t.sk., to izdevumu, kas radušies, lietas vešanai pilnvarojot

pārstāvi, izšķirams saskaņā ar Civilprocesa normām un Civillikuma 1786. panta noteikumi par zaudējumu atlīdzību nav piemērojami (sk. Augstākās tiesas

Senāta 2000. gada 11. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-466, 2009. gada 21. janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-6, 2016. gada 22. aprīļa spriedumu

lietā Nr. SKC-204/2016), prasība daļā par zaudējumu 103,30 EUR piedziņu noraidāma kā nepamatota.

[11] Prasītāja par prasības celšanu samaksājusi valsts nodevu 150,72 EUR un ar lietas izskatīšanai saistītos izdevumus 5,37 EUR.

[11.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus, ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto

prasījumu apmēram, ņemot vērā, ka prasība apmierināta daļēji, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva proporcionāli

apmierinātajam prasījumu apmēram (89,72 %) 135,23 EUR apmērā.

[11.2] Ņemot vērā to, ka visi tiesas dokumenti abām pusēm tika piegādāti elektroniskā pasta sūtījumos, prasītāja ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu segšanai samaksātos 5,47 EUR var atgūt, vēršoties Tiesu administrācijā.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, atbilstoši 2021. gada 15. decembra Senāta Civillietu departamenta senatoru

kopsapulces lēmumā norādītajam, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības saņemt Civillikuma 1765. panta pirmajā daļā paredzētos likumiskos

procentus – 6 % gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas par laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai).

[13] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, par labu AAS „BALTA”, reģistrācijas Nr. 40003049409, zaudējumus

901,48 EUR un tiesāšanās izdevumus 135,23 EUR, kopā piedzenot 1036,71 EUR (viens tūkstotis trīsdesmit seši euro, 71 cents).

Noraidīt prasību daļā par fiksētās maksas 103,30 EUR piedziņu.

Piedzītās summas samaksa veicama SIA „Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā „Swedbank” AS, Nr. LV61HABA0551008868793.

Noteikt AAS „BALTA”, reģistrācijas Nr. 40003049409, tiesības saņemt no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, 6%

(sešus procentus) gadā no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2022. gada 31. oktobra –

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Tiesnese I. Lūciņa-Linka

Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu