Court partially allowed small claims debt recovery, awarding principal, interest, and costs while rejecting excessive penalty claims.

Civillieta Nr.C28380115

S P RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2016.gada 8.februārī, Krāslavā

Daugavpils tiesas tiesnese G.Kusiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasība pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 13.novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk SIA „Julianus Inkasso Latvija”) vērsās tiesā ar

maza apmēra prasību pret /pers. A/ par galvenā parāda 766,49 euro, likumisko kavējuma procentu 248,12 euro piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts,

ka uz atbildētājas iesnieguma pamata starp /pers. A/ un AS „Parex banka” (pēc 2010.gada 1.augusta uzņēmumu pārejas līguma AS „Citadele banka”)

tika noslēgts pakalpojuma līgums ar klienta identifikācijas Nr.159981 par kartes izsniegšanu un tās apkalpošanas nodrošināšanu un citiem ar kartes

lietošanu saistītiem bankas pakalpojumiem. Atbildētāja, iesniedzot bankā iesniegumu, piekrita un apņēmās ievērot kartes lietošanas un apkalpošanas

noteikumus, tai skaitā, arī bankas cenrādi. Līguma ietvaros atbildētājai tika piešķirts kredītlimits. Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas

noteikumiem, atbildētājai kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumos norādītajā norēķinu datumā (t.i. 15.mēneša datums) bija jāmaksā Minimālā

iemaksas summa, kas ir 5% no izmantotā kredītlimita summas plus 100% no kredīta pārtēriņa, ja tāds ir, kopā ar kredīta izmantošanas procentiem un ar

kartes izmantošanu saistītām izmaksām. Kreditors AS „Citadele banka” savas saistības pēc līguma izpildījusi pilnā apjomā, bet atbildētāja pārkāpa līguma

nosacījumus un pielaida maksājuma kavējumu.

2010.gada 18.jūnijā AS „Citadele banka” konstatēja, ka atbildētāja neveic augstāk minētos minimālo iemaksas summas maksājumus, nemaksā

procentus par kredīta lietošanu un ar kartes lietošanu saistīto izdevumu samaksas, tādējādi nepilda līgumu un kartes lietošanas un apkalpošanas

noteikumus. AS „Citadele banka” veica atbildētājas kartes konta stāvokļa analīzi un konstatēja, ka 2010.gada 18.jūnijā izmantotā un neatgrieztā kredīta

summa ir 695,40 euro, procentu parāds par kredīta izmantošanu sastāda 70,83 euro, nesamaksātā bankas komisija (atlīdzības maksas par bankas

sniegtajiem pakalpojumiem) 0,26 euro. 2010.gada 18.jūnijā AS „Citadele banka” izmantoja ar līgumu pielīgtās tiesības un vienpusēji atkāpās no līguma.

2011.gada 22.martā AS “Citadele banka” izsūtīja atbildētājai paziņojumu par parāda samaksu, atbilde netika saņemta. Saskaņā ar 2014.gada

13.februāra AS „Citadeles banka” un SIA „Julianus Inkasso Latvija” starpā noslēgto cesijas līgumu un tam saistošo pielikumu Nr.2, AS „Citadeles

banka” cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no līguma prasītājam ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas

radušies līguma neizpildes rezultātā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943.pantiem, lūdz piedzīt no

atbildētājas galveno parādu 766,49 euro, likumiskos nokavējuma procentus 248,12 euro, visus tiesas izdevumus. Lūdz noteikt tiesības prasītājam par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa paredz lietas par maza apmēra prasībām izskatīt rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par

datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

2016.gada 19.janvārī tiesnese noteica civillietas skatīšanu rakstveida procesā. Prasītājam un atbildētājai ir paziņots datums, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

Prasītājs nav pieteicis noraidījumu.

Atbildētāja/pers. A/ nav iesniegusi paskaidrojumu par prasības pieteikumu, nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē un nav pieteikusi noraidījumu.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājai jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret

prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā norādītos faktus, kā arī nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, līdz ar to secināms, ka atbildētājai nav

pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par

pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Pamatojoties uz atbildētājas 2006.gada 28.septembra iesniegumu, AS „Parex banka” un atbildētāja /pers. A/ noslēdza pakalpojuma līgumu ar

klienta identifikācijas numuru Nr.159981 par kredītkartes American Express Blue izsniegšanu un konta atvēršanu, tās apkalpošanas nodrošināšanu un

citiem ar kartes lietošanu saistītiem bankas pakalpojumiem, ar kuru atbildētājai tika piešķirts kredītlimits 500 Ls apmērā. Saskaņā ar minēto līgumu,

prasītājs apņēmās izsniegt atbildētājai kredītkarti un nodrošināt atbildētāju ar bankas apstiprinātu kredītlimitu, savukārt atbildētāja apņēmās atmaksāt

prasītājam izsniegto kredītu.

Tiesa atzīst, ka lietas materiāliem pievienotais atbildētājas 2006.gada 28.septembra iesniegums par American Express Blue kredītkartes izsniegšanu

apstiprina, ka atbildētāja un AS „Parex banka” nodibinājuši tiesiskās attiecības par kredītlimita 500 Ls (711,44 euro) piešķiršanu. Parakstot norādīto

iesniegumu, atbildētāja apliecināja, ka ir iepazinusies un piekrīt kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem, kā arī prasītāja noteiktajam spēkā

esošajam pakalpojumu cenrādim.

Saskaņā ar AS „Parex banka” produktu un pakalpojumu tarifiem atbildētāja apņēmusies maksāt ikmēneša minimālo iemaksu 5% apmērā no

iztērētā kredītlimita summas un 100% no pārtēriņa, ar kredīta procentu likmi 18% gadā, ar paaugstināto kredīta procentu likmi 18% gadā par kavētiem

norēķiniem (papildus kredīta procentiem) un līgumsodu 0,15% dienā par kredītlimita pārtēriņu.

Tiesa uzskata, ka prasītāja un atbildētājas līgums par kredītkartes un kredīta limita piešķiršanu noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi

vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas ir spēkā esošs un pusēm saistošs. Tādējādi atbildētājai radies no līguma izrietošo

saistību izpildes pienākums, ko atbildētāja lietā nav apstrīdējusi.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Banka, konstatējot, ka atbildētāja nepilda līgumā uzņemtās saistības, proti, nepapildina kredītkartei piesaistīto kontu, izmantoja kartes lietošanas

noteikumu 10.4.1.apakšpunktā pielīgtās tiesības, vienpusēji atkāpās no līguma 2010.gada 18.jūnijā. Tā kā atbildētāja bija pieļāvusi kartes lietošanas

noteikumu pārkāpumu, neveicot minimālās iemaksas, bankas rīcība nav pretrunā ar Civillikuma 1589.pantu, kas nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no

līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti

pielīgta.

No lietas materiālos esošā izraksta no 2014.gada 13.februāra Cesijas līguma, tā pielikuma Nr.2 redzams, ka AS „Citadele banka” (2010.gada

1.augustā AS „Parex Banka” saistības nodeva AS „Citadele banka”, saskaņā ar 2010.gada 28.jūlijā starp abām bankām noslēgto Uzņēmuma pārejas

līgumu) cedēja SIA „Julianus Inkasso Latvija” atbildētājas /pers. A/ parāda summu 766,49 euro apmērā. Saistības fiksēšanas datums norādīts

2010.gada 18.jūnijs.

Lietā atrodas 2014.gada 26.februāra paziņojuma par prasījuma tiesību cesiju apliecināta kopija, no kuras izriet, ka AS „Citadele banka” ir

informējusi atbildētāju par prasījuma tiesību cesiju. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1793.panta 3.punktu, 1798.pantu un 1801.pantu,

tiesa atzīst, ka prasītājs ir ieguvis prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no 2006.gada 28.septembra iesnieguma maksājuma kartes saņemšanai un

konta atvēršanai ar klienta identifikācijas numuru Nr.159981.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

citam un izlietot to pret parādnieku. Atbilstoši Civillikuma 1806.panta pirmajai daļai cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā

bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām.

2014.gada 26.februāra paziņojums par parādsaistībām apstiprina, ka atbildētāja informēta par bankas un prasītāja noslēgto cesijas līgumu, kā arī

par prasītāja prasījuma tiesībām un neizpildīto saistību apmēru.

No lietas materiālos esošās bankas 2014.gada 13.februāra izziņas Nr.2.1.18.2.-01/5380 izriet, ka atbildētājas parāds 2014.gada 13.februārī bija

766,49 euro. Izziņā norādīts, ka atbildētājas pamatparāds pēc izmantotā un neatgrieztā kredīta sastāda 695,40 euro kredīta procenti 70,83 euro

apmērā un bankas komisija 0,26 euro.

Prasītājs procentus par kredītlīdzekļu izmantošanu 70,83 euro apmērā (atlīdzības maksa, kuru klients maksā bankai par faktiski izlietoto

kredītlimitu) ir iekļāvis aizdevuma pamatsummā. Tiesa atzīst, ka aprēķinātos procentus par kredītlīdzekļu izmantošanu 70,83 euro apmērā prasītājs ir

nepamatoti iekļāvis galvenā parāda aprēķinā, līdz ar to tie ir nodalāmi no galvenā parāda.

Civilprocesa likuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti no prasības pieteikumā norādītā galvenā

parāda 766,49 euro, kurā nepamatoti iekļauti aprēķinātie procenti par kredītlīdzekļu izmantošanu 70,83 euro un bankas komisijas (atlīdzības maksa par

bankas sniegtajiem pakalpojumiem) 0,26 euro.

No lietas materiāliem pievienotās AS „Citadele banka” 2014.gada 13.februāra izziņas izriet, ka neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir

695,40 euro, līdz ar to, likumiskie procenti ir aprēķināmi no pamatsummas parāda, t.i., no 695,40 euro.

Ņemot vērā minēto, likumiskie nokavējuma procenti aprēķināmi atbilstoši Civillikuma 1765.panta ceturtajai daļai, t.i., tikai no paša kapitāla 695,40

euro.

Prasītājs lūdzis piedzīt likumiskos procentus par laika periodu no 2010.gada 18.jūnija, kad prasītājam vēl nebija cedēts prasījums un atbildētāja

nelietoja prasītāja kapitālu.

Kā redzams no AS „Citadele banka” izziņas, prasītājam ir cedēta tikai neatmaksātā pamatsumma 766,49 euro, kurā iekļauti kredīta procenti un

bankas komisijas, no kā secināms, ka atbildētājam cesijas brīdī nav nokavējuma procentu parāda. Tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesība prasīt nokavējuma

procentus tikai no cesijas līguma noslēgšanas brīža, t.i., no 2014.gada 13.februāra, jo nav ziņu, ka atbildētājai pirms tam ir bijis nokavējums (cesijas

līgumā norādīts, ka līgumā norādītas blakus saistības, kas fiksētas uz līguma parakstīšanas datumu). Tiesa atzīst, ka procenti piedzenami, sākot no

2014.gada 13.februāra līdz 2015.gada 9.novembrim par 634 dienām. Līdz ar to, piedzenamā likumisko nokavējuma procentu summa par laika periodu

no 2014.gada 13.februāra līdz 2015.gada 9.novembrim ir 72,48 euro (695,40 euro x 634 kavētās dienas x 0,01644/100 = 72,48 euro), kas

piedzenami no atbildētājas par labu prasītājam, līdz ar ko prasība daļā par likumisko procentu piedziņu 175,64 euro apmērā ir noraidāma kā

nepamatota.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo (..).

Ņemot vērā, ka atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, kas apstiprina naudas samaksas faktu, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam ir

piedzenama neatmaksātā kredīta pamatsumma 695,40 euro, bankas komisijas 0,26 euro, procenti par kredītlīdzekļu izmantošanu 70,83 euro un

likumiskie nokavējuma procenti 72,48 euro.

Prasītājs lūdzis tiesu atzīt tā tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās pamatparāda summas.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie

procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma

izpildei saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 695,40 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram (...). No atbildētājas par labu prasītājam ir jāpiedzen tiesas izdevumi – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, valsts nodeva

125,85 euro, kopā 130,55 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa uzskata, ka atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 250.25pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas numurs

40003717522, pamatparādu 695,40 euro (seši simti deviņdesmit pieci euro 40 centi), bankas komisiju 0,26 euro (nulle euro 26 centi), procentus par

kredītlīdzekļu izmantošanu 70,83 euro (septiņdesmit euro 83 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2014.gada 13.februāra līdz

2015.gada 9.novembrim 72,48 euro (septiņdesmit divi euro 48 centi), tiesas izdevumus 130,55 euro (viens simts trīsdesmit euro 55 centi), kopā

piedzenot 969,52 euro (deviņi simti sešdesmit deviņi euro 52 centi).

Samaksa veicama SIA „Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā kredītiestādē „Swedbank” AS, konts LV61HABA0551008868793.

Noraidīt prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu 175,64 euro (viens simts septiņdesmit pieci euro 64 centi) apmērā piedziņu.

Atzīt SIA „Julianus Inkasso Latvija” tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos sešus procentus gadā no

piespriestās, bet neatmaksātās pamatparāda summas 695,40 euro, nepārsniedzot tās apmēru.

Noteikt/pers.A/termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2016.gada 8.februāra, Latgales apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā, Lāčplēša ielā 19, Krāslavā.

Tiesnese G.Kusiņa