Court dismissed VAT and tax claims where transactions were deemed fictitious and employees unidentifiable.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the taxpayer's request to annul the State Revenue Service's decision regarding unpaid taxes and penalties. The court found that transactions with specific companies were fictitious because the companies lacked the capacity to perform construction work and were excluded from the tax register. Consequently, the court ruled that the taxpayer's employees performed the work and that social security contributions should be calculated without identifying specific individuals.
Legislator headnote
AI generatedLaw on Taxes and Duties; Law on State Social Insurance: When transactions are fictitious and the employer cannot identify specific workers, tax authorities may apply indirect calculation methods and impose obligations without personification.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420340613
Lietas arhīva Nr. A42-00852-14/18
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2014.gada 15.aprīlī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese A.Zariņa,
piedaloties sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ziemeļu Jumtu Grupa” pārstāvei G.K. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē
pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei D.S.,
atklātās tiesas sēdēs izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ziemeļu Jumtu
Grupa” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 4.marta lēmuma Nr.22.7/L-6267 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvalde no 2012.gada 15.oktobra līdz 2013.gada 14.janvārim SIA
„Ziemeļu Jumtu Grupa” (turpmāk – pieteicēja) veica pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par 2011.gada jūliju –
2012.gada jūliju, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk –
VSAOI) auditu par 2011.gada jūniju – 2012.gada jūliju, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2011.gadu.
Saskaņā ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu otrās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2013.gada
14.janvāra lēmumu Nr.23.8/36 (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējai papildus nomaksai budžetā aprēķināts PVN 17 500,34
euro (Ls 12 299,31), soda nauda 5250,10 euro (Ls 3 689,79) un nokavējuma nauda 2600,04 euro (Ls 1 827,32), VSAOI 12 054,63
euro (Ls 8 472,04), soda nauda 36 163,88 euro (Ls 25 416,12) un nokavējuma nauda 1664,12 euro (Ls 1 169,55), IIN soda nauda
22 930,92 euro (Ls 16 115,94), kā arī UIN 3306,75 euro (Ls 2 324), soda nauda 992,03 euro (Ls 697,2) un nokavējuma nauda
281,07 euro (Ls 197,54). Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septīto daļu pieteicējai pēc pārbaudes nomaksai
budžetā noteikta PVN soda nauda 2625,06 euro (Ls 1844,9), kā arī UIN soda nauda 496,01 euro (Ls 348,6).
[2] Ar VID ģenerāldirektores 2013.gada 4.marta lēmumu Nr.22.7/L-6267 sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar
šādiem argumentiem.
[2.1] Darījums uzskatāms par faktiski notikušu, ja pakalpojums (prece) faktiski saņemts, turklāt tieši no tās personas, kas izrakstījusi
nodokļa rēķinu.
[2.2] SIA „Avallona” deklarētais darbības veids ir tūrisma operatoru pakalpojumu sniegšana, SIA „Timbo Trading” – kokmateriālu un
būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieku darbība, mežizstrāde, kas neatbilst minēto sabiedrību vārdā norādīto pakalpojumu
(būvniecības darbu veikšana) veidam.
[2.3] SIA „Avallona” un SIA „Timbo Trading” pēc darījumu noformēšanas ar pieteicēju ir izslēgtas no VID ar PVN apliekamo personu
reģistra (attiecīgi 2012.gada 27.martā un 10.jūlijā).
[2.4] Nav konstatējama SIA „Avallona” un SIA „Timbo Trading” saimnieciskās darbības veikšanas vieta. Uz SIA „Timbo Trading”
deklarēto juridisko adresi (Baznīcas iela 13-17, Rīga) 2012.gada 3.jūlijā VID sūtītā korespondence nosūtīta atpakaļ. VID
amatpersonas 2012.gada 3.februārī veica apsekošanu SIA „Avallona” juridiskajā adresē (Dagmāras iela 9-28, Rīga), tika konstatēts,
ka sabiedrība juridiskajā adresē nav sasniedzama un saimniecisko darbību neveic. Minētās sabiedrības VID nav reģistrējušas
struktūrvienības.
[2.5] No 2011.gada 1.decembra uzņēmuma līguma Nr.01-12/11, kas noslēgts starp pieteicēju un SIA „Timbo Trading”, un no
2011.gada 1.septembra uzņēmuma līguma Nr.01-09/11, kas noslēgts starp pieteicēju un SIA „Avallona”, izriet, ka SIA „Avallona” un
SIA „Timbo Trading” ir uzņēmušās veikt liela apjoma būvniecības darbus, kuru veikšanai ir nepieciešami darbaspēka resursi. SIA
„Avallona” 2011.gada septembrī deklarējusi divus darba ņēmējus, bet SIA „Timbo Trading” 2011.gada decembrī, 2012.gada janvārī
un februārī – attiecīgi trīs, sešus un septiņus darba ņēmējus. Minēto sabiedrību deklarētie darba ņēmēji paskaidrojumos norādījuši, ka
viņu pienākumi nav bijuši saistīti ar būvniecības veikšanu.
[2.6] SIA „Timbo Trading” VID iesniegtajā 2011.gada pārskatā pamatlīdzekļu un krājumu esamību nav deklarējusi. SIA „Avallona” nav
iesniegusi VID 2011.gada pārskatu un attiecīgi nav deklarējusi saimnieciskās darbības veikšanu.
[2.7] SIA „Avallona” 2011.gada PVN deklarācijā darījuma partnerus nav deklarējusi, uzrādot darījumus, kuru vērtība nepārsniedz
1422,87 euro (Ls 1000). SIA „Timbo Trading” 2012.gada PVN deklarāciju iesniegusi VID bez skaitliskām vērtībām.
[2.8] SIA „Avallona” vārdā noformēto 2011.gada 19.septembra rēķinu Nr.19/09-01 pakalpojuma sniedzēja vārdā saskaņā ar paraksta
atšifrējumu parakstīja SIA „Avallona” amatpersona L.Š.. L.Š. VID sniegtajā paskaidrojumā norādīja, ka nav veikusi darbus
būvobjektos, kā arī nav piesaistījusi apakšuzņēmumus darbu veikšanai.
[2.9] SIA „Timbo Trading” amatpersona I.O. VID sniegtajā paskaidrojumā norādījusi, ka par sabiedrības amatpersonu kļuva pēc
trešās personas lūguma, saimniecisko darbību sabiedrībā nav veikusi un par SIA „Timbo Trading” darījumiem, darbiniekiem, kā arī
grāmatvedības dokumentu atrašanās vietu neko nezina.
[2.10] Lietā konstatētie apstākļi liecina par dokumentu noformēšanu par faktiski neesošiem darījumiem, lai iegūtu fiskālās
priekšrocības. Pieteicējas grāmatvedībā iegrāmatotie SIA „Avallona” un SIA „Timbo Trading” rēķini par faktiski nenotikušajiem
pakalpojumu sniegšanas darījumiem, gūstot labumu no rēķinos norādītā priekšnodokļa atskaitīšanas, ir pamats secinājumam, ka
pieteicēja zināja vai tai bija jāzina, ka, veicot grāmatvedības reģistros norādīto pirkumu, sabiedrība ir piedalījusies ar PVN krāpšanos
saistītā darbībā.
[2.11] Valsts darba inspekcijas amatpersonas 2011.gada 11.oktobrī veica apsekošanu pieteicējas būvprojektā „Schenker ražošanas
ēku energoefektīva renovācija”. Tika konstatēts, ka objektā darba pienākumus veic konkrētas fiziskās personas, taču pieteicēja nav
noslēgusi ar personām darba līgumus.
[2.12] Tā kā pieteicēja nodevusi būvdarbu pasūtītājiem SIA „Avallona” un SIA „Timbo Trading” vārdā noformētajos rēķinos norādītos
jumtu montāžas darbus, taču nav uzrādījusi grāmatvedības uzskaitē būvobjektos nodarbināto darbinieku darba ienākumus, turklāt nav
identificējamas konkrētās personas – būvdarbu veicējas, tad VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti saskaņā ar likuma „Par valsts
sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmo daļu, 16.panta otro daļu, 16.1 panta pirmo un trešo daļu, likuma „Par nodokļiem un nodevām”
29.panta otro daļu pieteicējai papildus nomaksai budžetā aprēķināja VSAOI 12 054,63 euro (Ls 8 472,04), soda naudu 36 163,88
euro (Ls 25 416,12) un nokavējuma naudu 1664,12 euro (Ls 1 169,55).
[2.13] Tā kā pieteicēja 2011.gada septembrī un 2012.gada februārī nodarbinājusi neidentificējamas personas, nenodibinot darba
tiesiskās attiecības, pamatoti saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.1 panta 1.1 daļu pieteicējai aprēķināta IIN
soda nauda 22 930,92 euro (Ls 16 115,94) trīskāršā nodokļa apmērā no personām aprēķinātās atlīdzības.
[2.14] Tā kā pārbaudē konstatētie fakti ļauj secināt, ka SIA „Avallona” fakstiski nav veikusi minētās sabiedrības vārdā noformētajā
rēķinā norādītos darījumus, tad pamatoti saskaņā ar Gada pārskatu likuma 4.panta trešo daļu un 22.panta pirmo daļu pieteicējai
samazinātas 2011.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādītās izmaksas par 46 651,7 euro (Ls 32 787).
Vienlaikus pārbaudē pamatoti saskaņā ar Gada pārskatu likuma 25.panta pirmo daļu un 22.panta otro daļu palielinātas pieteicējai
VSAOI par 19 097,79 euro (Ls 13 422) (pārbaudē papildus aprēķinātā darbinieku darba alga 15 390,49 euro (Ls 10 816,5), kā arī
darba devēja VSAOI 3707,58 euro (Ls 2605,7)).
Pārbaudē pamatoti saskaņā ar likuma ,,Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmo daļu noteikts 2011.gada apliekamais
ienākums 36 518,01 euro (Ls 25 665) un budžetā maksājamais UIN 4382,45 euro (Ls 3 080). Tā kā nodokļu maksātājs deklarējis
budžetā maksājamo 2011.gada UIN 1075,69 euro (Ls 756), tad VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti papildus aprēķināja UIN
3306,75 euro (Ls 2 324).
[2.15] Saskaņā ar likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septīto daļu pieteicējai pamatoti aprēķināta PVN soda nauda
2625,06 euro (Ls 1 844,9), kā arī UIN soda nauda 496,01 euro (Ls 348,6).
[3] 2013.gada 3.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores
2013.gada 4.marta lēmuma Nr.22.7/L-6267 atcelšanu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.
[3.1] Pieteicējas sūdzībā minētos apsvērumus VID pārsūdzētajā lēmumā nav vērtējis.
[3.2] Pieteicējas darījumi bija faktiski notikuši. VID nebija pamata apšaubīt 2011.gada 1.septembra uzņēmuma līgumu, kas noslēgts
ar SIA „Avallona”, un 2011.gada 1.decembra uzņēmuma līgumu, kas noslēgts ar SIA „Timbo Trading”. Līgumu noslēgšanas brīdi šīs
sabiedrības bija reģistrētas VID ar PVN apliekamo personu reģistrā. Neviens normatīvais akts nedod tiesības un neuzliek par
pienākumu pieteicējai identificēt uzņēmumu amatpersonas.
[3.3] Darījumus un pušu saistības neviena no pusēm nav apstrīdējusi. Darījumu un pušu saistību izpildes kontrole neietilpst nodokļu
administrācijas kompetencē. VID ir pārkāpis likumā „Par nodokļiem un nodevām” 18.pantā un likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”
10.pantā noteiktās pilnvaras.
[4] 2013.gada 22.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts VID rakstveida paskaidrojums, kurā VID norādījis, ka pieteikumu
neatzīst un lūdz tiesu to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem.
[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata.
[6] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu
pamata.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka
pieteikums ir noraidāms.
[8] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts noteica, ka tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai
apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām
apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli
apliekamo darījumu nodrošināšanai.
Priekšnoteikums priekšnodokļa atskaitīšanai cita starpā ir tas, ka prece (pakalpojums) saņemta no citas ar PVN apliekamās
personas. Lai persona izmantotu likumā noteiktās tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, obligāti jāpastāv visiem tiesību normā
minētajiem priekšnoteikumiem, tostarp attiecīgajam darījumam jābūt faktiski notikušam. Ja kaut viens no priekšnoteikumiem iztrūkst,
personai nav tiesību veikt priekšnodokļa atskaitījumu (sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2006.gada
17.novembra sprieduma lietā Nr.SKA - 466/2006 13.punkts).
Priekšnodokli var atskaitīt vienīgi par reāli notikušu darījumu. Tas izriet no pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas sistēmas, kur
pievienotās vērtības nodokļa objekts ir pievienotā vērtība (izmaksas, kas palielina preces vai pakalpojuma iepriekšējo vērtību).
Priekšnodoklis ir atskaitāms, ja tas ir apliekama darījuma nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu sastāvdaļa. Rēķina izsniegšana un
samaksa pati par sevi neapliecina reāli notikuša darījuma faktu. Ja objektīvi ir konstatējams, ka darījums faktiski nav noticis, bet ir
vienīgi veiktas formālas darbības darījuma uzrādīšanai (piemēram, noformēti dokumenti), priekšnodokli nevar atskaitīt un rēķina vai
citu dokumentu noformēšana atskaitīšanu nepamato (sk., piemēram, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta
2012.gada 10.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-69 9.punktu).
[9] Lai liegtu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ir jākonstatē viens no šādiem apstākļiem:
1) darījums faktiski nemaz nav noticis (preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai dokumenti),
2) pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā;
3) pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu.
Pierādījumus par to, ka ar lielu ticamību pastāv kāds no minētajiem apstākļiem, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, bet tie
jāatspēko pieteicējai (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-
12/2013 12.punktu).
[10] Valsts ieņēmumu dienests pārsūdzētajā lēmumā norādījis, ka darījumi starp pieteicēju un SIA „Avallona” un SIA „Timbo Trading”
faktiski nav notikuši.
Pieteicēja ir iesniegusi līgumus, rēķinus, pieņemšanas-nodošanas aktus par darījumiem ar SIA „Avallona” un SIA „Timbo Trading”.
Valsts ieņēmumu dienests ir atzinis, ka rēķini ir noformēti, taču pieteicējas darījuma partneru materiāltehniskie resursi un darbaspēks
liek apšaubīt to spēju izpildīt nolīgto darbu, arī darījuma partneru vienīgās amatpersonas darījumus noliedz.
[11] Pieteicēja 2011.gada 1.septembrī noslēdza uzņēmuma līgumu Nr.01-09/11 ar SIA „Avallona” par jumta seguma montāžas darbu
veikšanu Katlakalna ielā 11c, Rīgā (lietas 77.-79.lapa). 2011.gada 19.septembrī sastādīta tāme (lietas 167., 168.lapa), kā arī
izrakstīts rēķins Nr.19/09-01 (lietas 77.lapa). 2011.gada 7.oktobrī tika noformēts arī darbu pieņemšanas-nodošanas akts (lietas
82.lapa).
No rēķina izriet, ka tas ir izrakstīts par pakalpojumiem, kas sniegti no 2011.gada 1.-19.septembrim. Rēķins ir izrakstīts par visu
nolīgto summu 56 914,87 euro (Ls 40 000). No minētajiem dokumentiem izriet, ka nepilnās divdesmit dienās pieteicējai tika sniegti
visi būvniecības darbi. Tiesa apšauba, ka tik īsā laikā ir iespējams izdarīt nolīgtos būvniecības darbus. Kā to VID norādīja pieteicējas
amatpersona, tad pieteicēja pati objektā strādāja jau no 2011.gada 28.jūnija (lietas 90.lapa). Ja pieteicējas darbinieki minētos
darbus nespēja paveikt vairāku mēnešu garumā, tad ir apšaubāma apakšuzņēmēja spēja tos izpildīt 20 dienās. Īpaši ievērojot to, ka
2011.gada septembrī SIA „Avallona” bija nodarbināti tikai divi darbinieki (lietas 116.lapa).
Salīdzinot pieteicējas un SIA „Avallona” līguma tāmi (lietas 163., 164., 167., 168.lapa) ar pieteicējas un SIA „Preiss Būve” līguma tāmi
(lietas 195.-197.lapa), secināms, ka tajās norādīto izpildāmo darbu veids un apjoms ir identiski. Proti, no minētajām tāmēm izriet, ka
SIA „Avallona” ir apņēmusies veikt visus tos būvniecības darbus Katlakalna ielā 11c, Rīgā, kurus pieteicēja apņēmās sniegt SIA
„Preiss Būve”. Pieteicējas un SIA „Preiss Būve” pieņemšanas-nodošanas akti norāda, ka daļa būvniecības darbu ir izpildīti jau
2011.gada jūnijā un jūlijā (lietas 165., 166.lapa), bet daļa 2011.gada augustā un septembrī (lietas 169.-171.lapa). Tātad pieteicēja
bija izpildījusi un nodevusi būvniecības darbus, par kuru veikšanu ar SIA „Avallona” 2011.gada 1.septembrī tika noslēgts līgums.
Turklāt, ja SIA „Avallona” 2011.gada 19.septembrī būtu izpildījusi visus nolīgtos būvniecības darbus, tad pieteicēja varēja šos darbus
2011.gada 21.septembrī nodot arī SIA „Preiss Būve”. Kā izriet no 2011.gada 21.septembra pieņemšanas akta, tad visi būvniecības
darbi objektā nebija pabeigti (lietas 169.-171.lapa), tie tika turpināti arī oktobrī un novembrī (lietas 172.-174.lapa).
Aprakstītās nesakritības dokumentos rada šaubas par to, ka SIA „Avallona” faktiski izpildīja nolīgtos darbus, jo daļa būvniecības darbu
jau bija izpildīti, pirms līgumu noslēgšanas ar SIA „Avallona”, bet daļa nolīgto darbu tika veikti pēc SIA „Avallona” darbu pabeigšanas.
Pieteicējas bijusī amatpersona tiesas sēdē liecināja, ka SIA „Avallona” sastādītā tāme ir neatbilstoša, jo tajā ir norādīts, ka SIA
„Avallona” veic visus būvniecības darbus, taču faktiski SIA „Avallona” veica tikai daļu būvniecības darbu divos korpusos, pārējos
darbus veica pieteicēja (2014.gada 26.marta tiesas sēdes protokola 10.16.-12.11.minūte). Tiesa piekrīt norādītajam, ka tāme ar SIA
„Avallona” ir sastādīta neatbilstoši faktiski izpildītajiem darbiem.
Taču tiesa nepiešķir ticamību pieteicējas bijušās amatpersonas tiesas sēdē norādītajam, ka arī SIA „Avallona” veica būvdarbus, jo
tas ir pretrunā ar pieteicējas bijušās amatpersonas iepriekš sniegtajiem paskaidrojumiem.
Pieteicējas amatpersona 2011.gada 31.oktobra paskaidrojumos Valsts darba inspekcijai norādīja, ka būvniecības darbus Katlakalna
ielā 11 c, Rīgā, veica pieteicējas darbinieki no 2011.gada 1.jūlija, apakšuzņēmēji nav piesaistīti (lietas 64.lapa). Arī no lietā
esošajiem Valsts darba inspekcijas 2011.gada 11.oktobra aktiem izriet, ka Katlakalna ielā 11 c, Rīgā, būvniecības darbus veica
pieteicējas nelegāli nodarbināti darbinieki (lietas 60.-63.lapa).
Tiesas ieskatā no minētajiem pierādījumiem izriet, ka pieteicēja pati ir veikusi būvniecības darbus Katlakalna ielā 11 c, Rīgā, SIA
„Avallona” to veikšanai nav bijusi piesaistīta.
SIA „Avallona” amatpersona 2012.gada 12.decembra paskaidrojumos Valsts ieņēmumu dienestam ir norādījusi, ka uzņēmums
nodarbojas ar metāllūžņu iepirkšanu un pārdošanu, uzņēmumā sākotnēji strādāja trīs līdz četri darbinieki, būvdarbus
uzņēmējsabiedrība nav veikusi, būvdarbu veikšanai nav piesaistījusi apakšuzņēmējus (lietas 87., 88.lapa). Arī SIA „Avallona”
darbinieks paskaidrojumos norādīja, ka viņa darba pienākumos ietilpa metāllūžņu savākšana (lietas 89.lapa). No minētajiem
paskaidrojumiem izriet, ka SIA „Avallona” nodarbojās ar metāllūžņu iepirkšanu un pārdošanu, uzņēmums ar celtniecības darbiem
nenodarbojās, darbinieku, kas varētu veikt jumta seguma montāžu, tai nebija. Arī izvērtējot informāciju par SIA „Avallona” darbību,
secināms, ka tā nebija spējīga izpildīt būvniecības darbus.
Tā kā darījums starp pieteicēju un SIA „Avallona” faktiski nav noticis, pieteicēja nepamatoti iekļāva izdevumos izmaksas par minēto
darījumu.
[12] 2011.gada 1.decembrī pieteicēja noslēdza uzņēmuma līgumu Nr.01-12/11 ar SIA „Timbo Trading” par jumta koka kopņu
rekonstrukcijas un montāžas darbu veikšanu Lauberes pagasta/Nosaukums/, /Nosaukums/, /Nosaukums/ un /Nosaukums/ (lietas 91.,
92.lapa). Uzņēmuma līgumā norādīts, ka SIA „Timbo Trading” pusē līgumu noslēdz J.P. (lietas 91.lapa), bet līgumu faktiski ir
parakstījis J.Š.. J.P. nekad nav bijis SIA „Timbo Trading” amatpersona. J.Š. minētajā uzņēmumā strādāja tikai no 2011.gada
20.decembra līdz 2012.gada 22.februārim. Līguma parakstīšanas laikā viņš šajā uzņēmumā nestrādāja. 2012.gada 29.februārī tika
noformēts arī darbu pieņemšanas akts (lietas 94.lapa) un izrakstīts rēķins Nr.TT-0013 (lietas 94.lapa). Minētos dokumentus ir
parakstījis J.Š., kurš bija SIA „Timbo Trading” darbinieks līdz 2012.gada 22.februārim, tātad pirms minēto dokumentu parakstīšanas.
No minētajiem pierādījumiem izriet, ka dokumentus darījumā ar SIA „Timbo Trading” parakstīja persona, kura nebija tam pilnvarota.
Šis apstāklis ir pamats darījumu faktiskās norises apšaubīšanai.
2011.gada 25.augusta uzņēmuma līgums starp pieteicēju un SIA „AAB Būvnieks” paredzēja, ka pieteicēja veic jumta kopņu
konstrukciju montāžas darbus Lauberes pagastā.
Pieteicējas amatpersona paskaidrojumos VID norādīja, ka darbus uzsāka pieteicēja, tad kopņu montāžas darbu veikšanai pieteicēja
piesaistīja SIA „Timbo Trading” (lietas 99.lapa).
Tiesa secina, ka pieteicējas un SIA „Timbo Trading” tāmē (lietas 93.lapa) un pieteicējas un SIA „AAB Būvnieks” tāmē (lietas
139.lapa) norādītie darbu veidi sakrīt, bet atšķiras to apjoms.
Pieteicējas bijusī amatpersona un darbinieks tiesas sēdē nevarēja plašāk paskaidrot par būvniecības darbiem Lauberes pagastā.
Minētie liecinieki norādīja, ka šajā objektā tika veikta jumta kopņu montāža, taču par pieteicējas un SIA „Timbo Trading” veicamo
darbu apjomu, to nodalīšanu precīzāk paskaidrot nevarēja (2014.gada 26.marta tiesas sēdes protokola 14.07.-15.14., 56.56.-
58.03.minūte). Tas rada šaubas, ka SIA „Timbo Trading” faktiski veica nolīgtos darbus. Turklāt pieteicēja nav iesniegusi ne VID, ne
tiesā būvniecības darbu pieņemšanas aktu ar SIA „AAB Būvnieks”. No pieteicējas amatpersonas 2012.gada 27.novembra vēstulē
tiesā būvniecības darbu pieņemšanas aktu ar SIA „AAB Būvnieks”. No pieteicējas amatpersonas 2012.gada 27.novembra vēstulē
norādītā izriet, ka darbi SIA „AAB Būvnieks” nav pilnībā nodoti (lietas 99.lapa).
SIA „Timbo Trading” amatpersona paskaidrojumos norādīja, ka uzņēmums nodarbojas ar mežizstrādi, būvniecības darbus nav
veikusi, uzņēmumā strādāja četri darbinieki, par darījumiem ar SIA „Ziemeļu Jumtu Grupa” neko paskaidrot nevar (lietas 97., 98.lapa).
SIA „Timbo Trading” darbinieki paskaidrojumos neko nevar norādīt par būvniecības darbu veikšanu (lietas 95.-96.lapa). Viens no
darbiniekiem paskaidroja, ka būvobjektos nepiedalījās, strādāja mežā par palīgu, zāģēja kokus (lietas 96.lapa). Arī SIA „Timbo
Trading” deklarētais uzņēmējdarbības veids nebija būvniecība, bet gan mežizstrāde. Turklāt SIA „Timbo Trading” nodarbināja četrus
darbiniekus 2011.gada decembrī, sešus – 2012.gada janvārī un septiņus – 2012.gada februārī. No minētajiem pierādījumiem izriet,
ka SIA „Timbo Trading” faktiski nodarbojās ar mežizstrādi, uzņēmums ar celtniecības darbiem nenodarbojās, darbinieku, kas varētu
veikt jumta seguma montāžu, tai nebija. Arī izvērtējot informāciju par SIA „Timbo Trading” darbību, secināms, ka tā nebija spējīga
izpildīt būvniecības darbus.
Tā kā darījums starp pieteicēju un SIA „Timbo Trading” faktiski nav noticis pieteicēja nepamatoti iekļāva izdevumos izmaksas par
minēto darījumu.
[13] Tiesas sēdē pieteicējas bijusi amatpersona liecināja, ka pieteicējas viena no amatpersonām K.M. bija pazīstams ar J.Š., kas
organizēja līguma slēgšanu gan ar SIA „Avallona”, gan ar SIA „Timbo Trading”. K.M. rekomendēja minētās uzņēmējsabiedrības un
bija informēts par minēto uzņēmējsabiedrību darbību (2014.gada 26.marta tiesas sēdes protokola 13.05.-14.17., 25.45.-
27.21.minūte).
Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējas amatpersonas apzinājās, ar kādām uzņēmējsabiedrībām tās iesaistās darījumos. Tiesas
ieskatā minētie apstākļi liecina, ka pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumos ar fiktīvo uzņēmumu.
[14] Ievērojot minētos apsvērumus, pārsūdzētais lēmums daļā par PVN, UIN, nokavējuma naudu un soda naudu par darījumiem ar SIA
„Avallona” un SIA „Timbo Trading” ir tiesisks, jo darījumi faktiski nav notikuši.
[15] Pārsūdzētais lēmums daļā par IIN un VSAOI, kā arī nokavējuma naudu ir tiesisks.
Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1panta trešā daļa noteic, ja tiek konstatēts, ka darba devējs ir nodarbinājis personu,
nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, bet nodokļu administrācijai nav iespējams nodarbināto
personu identificēt, obligātās iemaksas piedzen šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, tās nepersonificējot.
Tā kā SIA „Timbo Trading” un SIA „Avallona” faktiski būvdarbus neveica, bet pieteicēja būvdarbus izpildīja un nodeva pasūtītājam,
iestāde pamatoti secināja, ka būvdarbus, kas norādīti līgumos ar SIA „Avallona” un SIA „Timbo Trading”, veica pieteicējas darbinieki.
Ar 2011.gada 11.oktobra pārbaudes aktiem ir pierādīts fakts, ka pieteicēja Katlakalna ielā 11 c, Rīgā, nodarbināja sešus strādniekus
bez noslēgta darba līguma (lietas 60.-63.lapa). Arī pieteicējas pārstāvis šo faktu 2011.gada 31.oktobra paskaidrojumos nenoliedza
(lietas 64.lapa). Vienlaikus no lietā esošajiem pierādījumiem nav iespējams identificēt, kuras personas tieši veica SIA „Timbo
Trading” un SIA „Avallona” darbus, tāpēc atbildētāja pamatoti noteica darba algu nepersonificētām personām.
Tāmē norādīts, ka darba alga par SIA „Timbo Trading” pasūtītajiem darbiem ir 18 962,93 euro (Ls 13327,22), bet par SIA „Avallona”
– 15 390,49 euro (Ls 10 816,50) (lietas 79., 80., 93.lapa). VID saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta sestās
daļas 5.punktu un septītās daļas 2.punktu pamatoti noteica maksājumus, pielietojot netiešo aprēķina metodi un izmantojot tā rīcībā
esošo informāciju.
Pieteicēja pieteikumā nav norādījusi argumentus, kāpēc iestādes lēmums šajā daļā būtu nepamatots.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 253.pantu un 289. – 291.pantu,
nosprieda
noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ziemeļu Jumtu Grupa” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores
2013.gada 4.marta lēmuma Nr.22.7/L-6267 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese A.Zariņa