Court partially allowed divorce property claim to free half share from seizure but denied mortgage removal.

Lietas arhīva Nr. CA-0135-18/11

ECLI:LV:KUAT:2018:0615.C19037817.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2018.gada 15.jūnijā

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese L. Vēbere

tiesneses A. Klaiše un Z. Zaiceva

ar sekretāri /sekretāre/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu apelācijas kārtībā pēc /pers. E/ apelācijas sūdzības par Kuldīgas rajona tiesas 2018.gada 2.janvāra

spriedumu /pers. E/ prasībā pret /pers. F/ un Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma atzīšanu par laulāto kopmantu, īpašuma tiesību atzīšanu

uz 1/2 daļu no laulāto kopīgā īpašuma, zemesgrāmatas ieraksta dzēšanu un piedziņas atzīmju un hipotēku dzēšanu zemesgrāmatā uz ½ domājamo daļu no

nekustamā īpašuma.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 15.jūnijā /pers. E/ (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret /pers. F/ (turpmāk - atbildētājs) un Valsts ieņēmumu

dienestu (turpmāk – VIeD), lūdzot atzīt, ka nekustamais īpašums /Nosaukums A/, un dzīvojamā māja /Nosaukums A/, kas nav reģistrēta zemesgrāmatā,

ir prasītājas un atbildētāja kā laulāto kopīga manta; atzīt un ierakstīt zemesgrāmatā prasītājai īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no nekustamā

īpašuma /Nosaukums A/, vienlaicīgi dzēšot atbildētājam īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma; atzīt un ierakstīt zemesgrāmatā

prasītājai īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no dzīvojamās mājas /Nosaukums A/, atsvabināt prasītājai piederošo mantu no piedziņas, kas vērsta

pret atbildētāju, tajā skaitā dzēšot uz prasītājai piederošo laulātās kopmantas domājamo 1/2 daļu no nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ ierakstītās

piedziņas atzīmes un nostiprinātās hipotēkas.

[1.1] Prasībā norādīts, ka prasītāja un atbildētājs ir laulātie - laulība reģistrēta /datums/.

Laulības laikā par abu laulāto kopīgiem un ar kopīgu darbu iegūtiem sertifikātiem tika izpirkta zeme, kas tika nostiprināta zemesgrāmatā uz

atbildētāja vārda. Uz šīs zemes no 2012.gada augusta līdz 2015.gada oktobrim ar abu laulāto kopīgiem līdzekļiem un līdzekļiem, ko prasītājai aizdeva

meita, tika uzcelta dzīvojamā māja. Dzīvojamo māju nav iespējams ierakstīt zemesgrāmatā, jo īpašumam ierakstīta piedziņas atzīme, kas kavē jebkādu

īpašnieka labprātīgi izdarāmu nostiprinājuma izdarīšanu.

Prasītājas ieskatā, nekustamais īpašums (gan zeme, gan dzīvojamā ēka) ir abu laulāto kopīgā manta, pieņemot, ka nekustamais īpašums

pieder abiem līdzīgās daļās.

Par to, ka līdz šim atbildētājs ir pārvaldījis prasītājas domājamo daļu nekustamajā īpašumā liecina arī tas, ka, lūdzot un saņemot kredītu

bankā, tika pieprasīta prasītājas kā laulātās piekrišana.

[1.2] Atbildētājam ir radušās parādu saistības pret valsti, uzsākts parādu atgūšanas process, piedziņa tiek vērsta uz atbildētājam piederošo

mantu, tajā skaitā uz strīdus īpašumu.

Pamatojoties uz Civillikuma 99.panta pirmo daļu, 100.pantu, prasītāja lūdz atsvabināt viņai piederošās daļas laulāto kopīgajā mantā no

piedziņas.

[2] Atbildētājs iesniedzis paskaidrojumus par celto prasību norādot, ka prasību atzīst pilnībā, jo laulības laikā ģimenē nekas nav ticis dalīts,

proti,- savu labklājību veidojuši kopīgi, atsevišķus lēmumus pieņēmuši un pienākumus pildījuši atsevišķi. Nodokļu parādi izveidojušies ZS /Nosaukums

A/, kuras vienīgais īpašnieks ir viņš, atbildētājs piekrīt, ka piedziņas atzīmes un aizliegumi zemesgrāmatā ierakstīti tiesiski, taču prasītājai piederošā daļa no

īpašuma ir jāatsvabina no piedziņas.

[3] VIeD savos paskaidrojumos uz prasību norāda, ka pēc būtības prasība ir par laulāto kopīgu mantu, kas neskar VIeD.

Nodokļu parādi izveidojušies atbildētājam piederošai ZS /Nosaukums A/

Ņemot vērā to, ka ZS īpašnieks labprātīgi nebija samaksājis kavētos nodokļu maksājumus, saskaņā ar Civilprocesa likuma 539.panta

otrās daļas 2.punktu, VIeD 2015.gada 22.janvārī nosūtīja Kurzemes apgabaltiesas zvērinātai tiesu izpildītājai izpildei 2015.gada 21.janvāra lēmumu

Nr.4.6-10/5218 par nodokļu parāda 192 131,46 EUR bezstrīda piedziņu no atbildētāja.

Bez šī lēmuma VIeD pieņēmis vēl divus lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, un nosūtījis zemesgrāmatai trīs nostiprinājuma

lūgumus hipotēku nostiprināšanai.

Tā kā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 570.panta pirmo daļu, piedziņu vērš uz fiziskās personas mantu, arī uz šīs personas daļu kopīpašumā

un laulāto kopmantā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos - uz laulāto mantas kopību, līdz ar to VIeD uzskata, ka ir rīkojies tiesiski.

Pamatojoties uz Zemesgrāmatu likuma 1.pantu, Civillikuma 994.pantu un to, ka zemnieku saimniecības īpašnieks (atbildētājs) atbild par

zemnieku saimniecības saistībām ar visu savu mantu, VIeD uzskata, ka nodrošinājumi nekustamajam īpašumam uzlikti tiesiski, jo starp laulātajiem nav

noslēgts laulību līgums.

[4] Ar Kuldīgas rajona tiesas 2018.gada 2.janvāra spriedumu prasība apmierināta daļēji.

Tiesa nospriedusi:

1. Atzīt zemi, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, ierakstīta Kuldīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Turlavas pagasta

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/un dzīvojamo māju, kura uzcelta uz zemesgabala, kadastra Nr. /numurs A/, kurš ierakstīts Kuldīgas

rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Turlavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs C/, par /pers. F/ un /pers. E/ laulāto kopīgo mantu.

2. Atzīt prasītājai īpašuma tiesības uz 1/2 (vienu pusi) domājamo daļu no zemes, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, ierakstīta

Kuldīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Turlavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/un dzīvojamās mājas, kura uzcelta uz

zemesgabala, kadastra Nr. /numurs A/, kurš ierakstīts Kuldīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Turlavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā

Nr. /numurs C/.

3. Dzēst īpašuma tiesības atbildētājam uz 1/2 (vienu pusi) domājamo daļu no zemes, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, ierakstīta

Kuldīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Turlavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs C/.

Prasība daļā par nekustamā īpašuma atsvabināšanu no piedziņas, piedziņas atzīmju un hipotēku dzēšanu, attiecībā uz prasītājai piederošo

½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma ir noraidīta.

[4.1] Izvērtējot pušu paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus, tiesa secinājusi, ka atbildētājs nav cēlis iebildumus par prasību, līdz ar ko,

pamatojoties uz Civillikuma 89.panta otro daļu, tiesas ieskatā, visa zemesgrāmatā ierakstītā zeme un dzīvojamā māja pieder abiem laulātajiem.

Tiesa secinājusi, ka strīdus manta ir laulāto kopīgā manta, ko laulības laikā laulātie ieguvuši atbilstoši Civillikuma 89.panta otrajā daļā

paredzētajiem līdzdalības veidiem, t.i., mantu laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību

un, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās, proti, katram 1/2 domājamā daļa.

Neskatoties uz to, ka prasība daļēji apmierināta, prasītājas samaksāto valsts nodevu 1410,06 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 5,27 EUR no atbildētāja tiesa nav piedzinusi, jo prasītāja šādu lūgumu nav pieteikusi.

[4.2] No Zemesgrāmatu apliecības tiesa konstatējusi, ka zemesgrāmatā izdarītas trīs piedziņas atzīmes, kas ierakstītas sakarā ar ZS

/Nosaukums A/ saistībām pret valsti.

Tāpat Zemesgrāmatu apliecība liecina, ka zemesgrāmatā nostiprinātas trīs hipotēkas VIeD labā, bet konkrēti: hipotēka 192 131,46 EUR

apmērā, hipotēka 158 216,49 EUR apmērā, hipotēka 181 184,39 EUR apmērā, un hipotēkas ierakstītas sakarā ar ZS /Nosaukums A/ saistībām, proti,

nodokļu parādiem.

Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 110.panta otro daļu, kas nosaka, ka laulāto mantas sadalīšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības,

un trešo personu iegūtās tiesības paliek spēkā.

Spriedumā citētas judikatūras atziņas par to, ka persona, kura iegūst tiesības no piedziņas atzīmes un secīgi no hipotēkas, labā ticībā,

paļaujoties uz ierakstu zemesgrāmatā, ir aizsargājama. Šādai personai jābūt pārliecinātai par iegūto tiesību patiesumu, neapstrīdamību un prioritāti. Pretējā

gadījumā būtiski būtu apdraudēta privāttiesiskā stabilitāte (sk. Senāta 2013.gada 10.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-940).

Spriedumā citētas Zemesgrāmatu likuma normas, pamatojoties uz kurām tikušas ierakstītas piedziņas atzīmes un nostiprinātas hipotēkas,

izdarīta atsauce uz Civillikuma 1480.pantu, kas paredz, ka koroborācija nevar aizskart jau agrāk zemes grāmatā ierakstītas trešo personu tiesības.

Tiesa pievienojusies judikatūras atziņām par to, ka ķīlas tiesība kā lietu tiesība ir absolūta un pastāv spēkā tik ilgi, kamēr nav pilnībā

apmierināts kreditors, līdz ar ko šī tiesība nevar izbeigties īpašnieka maiņas dēļ.

Tiesa atzinusi, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 633.panta otro daļu, prasība par piedziņas atzīmes dzēšanu ceļama gan pret parādnieku,

gan piedzinēju, tāpēc pamatoti prasība par piedziņas atzīmju dzēšanu un hipotēku dzēšanu ir celta pret VIeD, bet tā kā prasību šajā daļā tiesa noraida,

VIeD nav atbildīgs par tiesas izdevumiem, kas sakarā ar šo prasību radušies.

[5] Par šo spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi prasītāja, norādot, ka spriedums tiek pārsūdzēts prasības noraidītajā daļā.

[5.1] Prasītāja norāda, ka nekustamais īpašums ir atzīts par prasītājas un atbildētāja kā laulāto kopīgu mantu un īpašuma tiesības uz ½

domājamo daļu no nekustamā īpašuma ir atzītas prasītājai.

Prasītājas ieskatā, viņas daļa nekustamajā īpašumā neatbild par atbildētāja saistībām, līdz ar to ir tiesisks pamats prasītājas ½ domājamo

daļu no nekustamā īpašuma atsvabināt no piedziņas.

[5.2] Pirmās instances tiesa spriedumā nav argumentējusi, kāpēc nav pamata piemērot Civillikuma 99.panta pirmo daļu un 100.panta pirmo

un trešo daļu, līdz ar to tiesa ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu.

[5.3] Pamats prasītājai atbildēt par atbildētāja saistībām pret valsti rastos gadījumā, ja puses būtu sadalījušas nekustamo īpašumu pretēji

likuma prasībām.

Tiesa nav atzinusi, ka prasītājai pieder lielākā daļa no nekustamā īpašuma, bet gan puse, kā tas noteikts Civillikuma 89.panta otrajā daļā.

[5.4] Tiesa spriedumā atsaucas uz judikatūru ķīlas un atsavinājuma darījumu gadījumā, taču nav norādījusi nevienu tiesību atziņu, kas būtu

iekļauta tādā spriedumā, kuru lietas faktiskie apstākļi būtu atbilstoši šajā lietā esošajiem apstākļiem, proti,- kad uzsākta parādu piedziņa par vienam

laulātajam piederošas zemnieku saimniecības parādiem.

[5.5] Turklāt kreditors (VIeD) nav iebildis tam, ka nekustamais īpašums tiktu atzīts par laulāto kopīgo mantu un ½ no nekustamā īpašuma

tiktu atzīta par prasītājas mantu.

[5.6] Ne Civillikums, ne citi tiesību akti neparedz pienākumu prasītājai atbildēt par citas personas saistībām, ja tādu pienākumu viņa nav

noteikti uzņēmusies.

LR Satversmes 105.pantā un Eiropas pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā ir noteikts aizliegums bez īpaša likumiska

pamata ierobežot īpašuma tiesības un realizēt īpašuma piespiedu atsavināšanu.

[6] Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers. I/ uzturēja spēkā prasību un apelācijas sūdzību, papildus paskaidrojot, ka nodokļu

parādi izveidojušies ZS, kas pieder atbildētājam kā fiziskai personai, nevis ģimenei, līdz ar ko prasītāja kā laulātā nenes materiāltiesisku atbildību par šiem

parādiem. Pārstāve apliecināja, ka zvērināts tiesu izpildītājs ir izsludinājis atbildētājam piederošajai ½ domājamajai daļai no strīdus nekustamā īpašuma,

izsole ir notikusi un izsoles objektu izsolē iegādājies prasītājas un atbildētāja dēls, taču tiesu izpildītāja paziņojusi, ka tikko tiks atcelts prasības

nodrošinājums izsolē tiks pārdota arī prasītājai piederošā īpašuma daļa. Pārstāve paskaidroja, ka viņa nav bijusi iesaistīta vīra saimnieciskajā darbībā

viņam piederošajā ZS, kopdzīves laikā viņa strādājusi par šuvēju, audzinājusi bērnus, vadījusi saimniecību, atbildīgs par nodokļu maksājumiem bija vīrs

kā ZS īpašnieks, līdz ar ko viņa uzskata, ka ir pamats Civillikuma 100.panta trešās daļas piemērošanai un prasītājas daļa laulāto kopīgajā mantā ir

atbrīvojama no piedziņas, vienlaicīgi dzēšot atzīmes un hipotēkas.

[7] Atbildētāji/pers. J/ un VIeD uz tiesas sēdi nav ieradušies, par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Tā kā uz iepriekšējo tiesas sēdi tika saņemta VIeD vēstule, kurā minēts, ka tiek uzturēti rakstveida paskaidrojumi, kas iesniegti pirmās

instances tiesā, taču tie nesaturēja nekādus iebildumus attiecībā uz tiem prasījumiem, kas tika noraidīti pirmās instances tiesā un par kuriem ierosināta

apelācijas tiesvedība, tiesa 25.05.2018. nosūtīja VIeD informatīvu paziņojumu par lietā iesniegtajiem papildus pierādījumiem un izskaidroja, ka līdz

04.06.2018. VIeD tiesīgs iesniegt rakstveida iebildumus uz prasību, kas tiek iztiesāta apelācijas instances tiesā. Paskaidrojumi netika iesniegti.

Motīvu daļa

[8] Civillietu tiesas kolēģija, uzklausījusi prasītājas pārstāves paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus, atzīst, ka prasība par ½

domājamās daļas no nekustamā īpašuma atsvabināšanas no piedziņas, piedziņas atzīmju un hipotēku dzēšanu ir apmierināma daļēji.

Pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru apmierināta prasība par nekustamā īpašuma atzīšanu par laulāto kopīgu mantu un īpašuma

tiesību atzīšanu prasītājai uz 1/2 domājamo daļu no zemes, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, ierakstīta Kuldīgas rajona tiesas

Zemesgrāmatu nodaļas Turlavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/ un uz ½ domājamo daļu no dzīvojamās mājas, kura uzcelta uz

zemesgabala kadastra Nr. /numurs A/, kas ierakstīts Kuldīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Turlavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.

/numurs C/, kā arī daļā par

īpašuma tiesību dzēšanu atbildētājam uz ½ domājamo daļu no zemes, kas ierakstīta Kuldīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Turlavas pagasta

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/ar kadastra Nr. /numurs A/, ir stājies spēkā, jo nav ticis pārsūdzēts apelācijas kārtībā.

Spriedums šajā daļā ir ticis izpildīts, par ko liecina ieraksti zemesgrāmatā, atbilstoši ierakstiem zemesgrāmatā prasītājai pieder ½ domājamā

daļa no zemes, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, ierakstīta Kuldīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Turlavas pagasta zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs C/.

[9] Tiesas kolēģija konstatē, ka par lietas faktiskajiem apstākļiem, kas attiecas uz izšķiramo strīdu, starp pusēm strīda faktiski nav, bet

konkrēti:

[9.1] Iepazīstoties ar ierakstiem zemesgrāmatā, tiek nodibināts, ka nekustamais īpašums “/Nosaukums A/”, kas ierakstīts Turlavas pagasta

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/ar kadastra Nr. /numurs D/, sastāv no vairākiem zemes gabaliem ar kopplatību 99,8 ha un uz zemes atrodas

būve ar kadastra apzīmējumu /numurs E/(angārs).

Šī nekustamā īpašuma vienīgais īpašnieks līdz 2018.gada 20.martam zemesgrāmatā bija ierakstīts atbildētājs, pēc šī datuma notikušas

izmaiņas, pamatojoties uz pirmās instances tiesas spriedumu šajā lietā, un šobrīd prasītājai un atbildētājam katram pieder ½ domājamā daļa no zemes, bet

būve pieder atbildētājam, jo pirmās instances tiesa nav taisījusi spriedumu par šīs mantas iekļaušanu laulāto kopīgajā manta, nav taisījusi spriedumu par

šīs mantas sadali.

Lietā nodibināts, ka uz minētā nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zemesgabala ar kadastra Nr. /numurs F/uzbūvēta dzīvojamā māja, ar

kadastra apzīmējumu /numurs G/, kas pieņemta ekspluatācijā 2015.gada 16.oktobrī, bet joprojām nav ierakstīta zemesgrāmatā. Pirmās instances tiesa

atzinusi šo būvi par abu laulāto kopīgu mantu un atzinusi prasītājai īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no šīs ēkas.

[9.2] Uz strīdus īpašumu, kas ierakstīts zemesgrāmatā, ir tikusi vērsta piedziņa, bet konkrēti:

[9.2.1] Pamatojoties uz zvērinātas tiesu izpildītājas nostiprinājuma lūgumu, 25.09.2013. zemesgrāmatā ierakstīta piedziņas atzīme

86 534,66 LVL, piedzinējs VIeD.

Pamats šādas piedziņas atzīmes ierakstīšanai norādīts VIeD 2013.gada 5.septembra lēmums Nr.4.1.2-4/94468.

Šāda lēmuma kopija lietā netiek iesniegta, taču no citiem VIeD lēmumiem (lietas 168.-171.lapa) izriet, ka VIeD 05.09.2013. lēmums par

nodokļu parāda 27 688,54 EUR piedziņu no ZS /Nosaukums A/ ir ticis daļēji izpildīts, bet atlikusī summa pēc šī lēmuma ir 7707,32 EUR.

[9.2.2] Pamatojoties uz zvērinātas tiesu izpildītājas lūgumu, /datums/zemesgrāmatā ierakstīta piedziņas atzīme 234 411,83 EUR, piedzinējs

Valsts kase.

Pamats šādas atzīmes ierakstīšanai norādīts Kuldīgas rajona tiesas izpildu raksts krimināllietā Nr./numurs/.

Ar likumīgā spēkā stājušos 2016.gada 4.novembra Kuldīgas rajona tiesas spriedumu krimināllietā Nr. atbildētājs atzīts par vainīgu

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ko paredz Krimināllikuma 218.panta otrā daļa un tiesa apstiprinājusi starp prokuroru un atbildētāju kā apsūdzēto

noslēgto vienošanos, ar spriedumu no atbildētāja par labu valstij piedzīta kompensācija par radīto mantisko zaudējumu 236 411,83 EUR (lietas 161.-

164.lapa).

Atbildētājs saukts pie kriminālatbildības par to, ka no 2009.gada 15.aprīļa līdz 2015.gada 30.novembrim viņš kā ZS īpašnieks ar paraksta

tiesībām, tīši izvairījās no nodokļu nomaksas un citu obligāti veicamo maksājumu veikšanas, tādējādi radot valstij zaudējumus 255 144,46 EUR apmērā.

Atbildētājam kā ZS “/Nosaukums A/” amatpersonai ar paraksta tiesībām kriminālprocesā tikušas inkriminētas konkrētas darbības: ZS

“/Nosaukums A/” pievienotā nodokļa deklarāciju un ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām, paziņojumu par valsts riska

nodevas iemaksām sastādīšana, parakstīšana un iesniegšana.

[9.2.3] Pamatojoties uz VIeD nostiprinājuma lūgumu, 2017.gada 8.maijā zemesgrāmatā ierakstīta piedziņas atzīme 181 184,39 EUR.

Pamats šādas atzīmes ierakstīšanai norādīts VIeD 2017.gada 25.aprīļa lēmums Nr.30.4-4.6.3/38230 un tā grozījumi.

Apelācijas instancē prasītāja iesniedza šī lēmuma un lēmuma grozījumu kopiju (lietas 165.-167. un 156. lapa). No šiem dokumentiem

izriet, ka 2017.gada 25.aprīlī ZS “/Nosaukums A/” nokavētie nodokļu maksājumi, kuri ir pakļauti piedziņai bezstrīda kārtībā, ir 181 184,39 EUR, jo

parādnieks daļēji ir izpildījis ar VIeD 21.02.2015. lēmumu un 12.01.2016.lēmumu noteiktos nodokļu parāda maksājumus.

[9.3] Īpašums apgrūtināts ar hipotēkām, bet konkrēti:

[9.3.1] Pamatojoties uz 2015.gada 21.janvāra VIeD lēmumu Nr.4.6-10/5218 un saskaņā ar Civilprocesa likuma 602.pantu, 03.02.2015.

nostiprināta hipotēka par labu Latvijas valstij 192 131,46 EUR apmērā, parādnieks - ZS “/Nosaukums A/” un tās īpašnieks-atbildētājs lietā.

[9.3.2] Pamatojoties uz 2016.gada 12.janvāra VIeD lēmumu Nr.30.4-4.6.10/3043 un saskaņā ar Civilprocesa likuma 602.pantu,

03.02.2015. nostiprināta hipotēka par labu Latvijas valstij 158 216,49 EUR apmērā, parādnieks - ZS “/Nosaukums A/” un tās īpašnieks-atbildētājs

lietā.

[9.3.3] Pamatojoties uz 2017.gada 25.aprīļa VIeD lēmumu Nr.30.4-4.6.3/38230 un lēmumu Nr.30.4-4.6.3/38391 un saskaņā ar

Civilprocesa likuma 602.pantu, 08.05.2017. nostiprināta hipotēka par labu Latvijas valstij 181 184,39 EUR apmērā, parādnieks - ZS “/Nosaukums

A/” un tās īpašnieks-atbildētājs lietā.

[10] Prasība tās noraidītajā daļā tiek pamatota ar faktu, ka par prasītājas laulātā (atbildētāja) parādiem ir tikusi vērsta piedziņa uz laulāto

kopīgu mantu, un prasītāja uzskata, ka ir pamats, veicot mantas dalīšanu, atsvabināt viņai piederošo īpašuma daļu no piedziņas, jo viņa kā laulātā nenes

atbildību par vīra parādiem, kas radušies vīram piederošai ZS nesamaksājot nodokļus valstij (prasības pamats).

Nolūkā rast pušu strīdam taisnīgu risinājumu neatkarīgi no prasības pieteikumā norādītajām materiālo tiesību normām, prasības pamata

kvalificēšana (prasītāja norādīto juridisko faktu saistīšana ar konkrēto civilo attiecību regulējošām tiesību normām) ir tiesas pienākums.

Konkrētajā gadījumā prasītājas uzdotie un lietā nodibinātie fakti un pieteiktais prasījums saistāms ar Civillikuma 100.panta trešajā daļā

ietverto tiesību normu.

Tiesas kolēģija pilnībā pievienojas apelācijas sūdzībā izteiktajam apgalvojumam, ka pirmās instances tiesa, šajā daļā noraidot prasību,

spriedumā nav iekļāvusi nekādu juridisko pamatojumu un argumentāciju.

[10.1] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka nekustamais īpašums, kas apgrūtināts un uz kuru vērsta piedziņa par

atbildētāja parādiem, ir laulāto kopīgā manta, kas konstatēts ar pirmās instances tiesas spriedumu tā nepārsūdzētajā daļā.

Arī mantas dalīšana ir notikusi, jo pirmās instances tiesas spriedums stājies spēkā, tiesa noteikusi, ka katram no laulātajiem pieder ½

domājamā daļa no īpašuma, uz kuru tiek vērsta piedziņa par atbildētāja parādiem.

Tiek nodibināts, ka prasītāja ar atbildētāju ir laulātie kopš 1974.gada līdz šim brīdim, viņiem ir kopīga saimniecība, laulāto starpā pastāv

likumiskās laulāto mantiskās attiecības.

Atbildētājs kopš 1992.gada 14.marta līdz šim brīdim ir vienīgais ZS “/Nosaukums A/” īpašnieks, izziņa no reģistra (lietas 157.lapa) to

apstiprina.

Prasītājas pārstāve paskaidroja, ka prasītāja nav bijusi iesaistīta ZS saimnieciskajā darbībā, proti,- nav bijusi algots darbinieks, nav bijusi

amatpersona, nav guvusi ienākumus no ZS, jo ar saimniecisko darbību nodarbojies vīrs, viņa audzinājusi bērnus, vedusi mājsaimniecību, guvusi

ienākumus kā šuvēja.

[10.2] Ņemot vērā strīdam piemērojamo tiesību normu (Civillikuma 100.panta trešā daļa), tiesas kolēģija secina, ka prasības

apmierināšanai un prasītājai piederošo īpašuma daļu atbrīvošanai no piedziņas būtu nepieciešams konstatēt, ka prasītāja ar savu daļu laulāto kopīgajā

mantā nav atbildīga par atbildētāja saistībām.

Attiecīgi tiesas kolēģija secina, ka prasības pamatotība ir izvērtējama analizējot zemesgrāmatā ierakstīto piedziņas atzīmju izcelsmi un

prasītājas atbildību par konkrēto saistību izpildi.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistība rodas no tiesiska darījuma, no neatļautas darbības vai pēc likuma.

Atbildētāja saistība, kuras izpildei uzsākts piespiedu izpildes process un tā ietvaros vērsta piedziņa uz strīdus īpašumu, kas ir prasītājas un

atbildētāja kā laulāto kopīga manta, izriet no delikta, proti,- atbildētāja kā fiziskas personas (ZS amatpersona un vienīgais īpašnieks) prettiesiskas rīcības.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1.un 2.punkts paredz, ka uzņēmuma atbildīgajai amatpersonai ir pienākums

aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas, noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas.

Konkrētajā lietā nodibināts, ka prasītājas laulātais (atbildētājs), būdams ZS vienīgais īpašnieks un amatpersona ar paraksta tiesībām, nav

izpildījis minētā likuma prasības, ar ko viņš nodarījis zaudējumus valstij un šajā sakarā uzsākts piedziņas process.

[10.3] Tiesas kolēģija pilnībā pievienojas VIeD rakstveida paskaidrojumos izteiktajam apgalvojumam, ka atbilstoši Civilprocesa likuma

570.panta pirmajai daļai, piedziņu vērš uz fiziskas personas mantu, arī uz šīs personas daļu kopīpašumā un laulāto kopmantā, kā arī likumā noteiktos

gadījumos – uz laulāto mantas kopību, taču izskatāmajā lietā netiek nodibināts tas gadījums, kad par atbildētāja kā laulātā parādiem var tikt vērsta

piedziņa uz prasītājas kā laulātās daļu laulāto kopīgajā mantā.

Taču izskatāmajā lietā valstij kā piedzinējam (VIeD personā) bija jāpierāda, uz kāda konkrēti pamata piedziņa var tikt vērsta arī uz laulātā

daļu laulāto kopīgā mantā, ko VIeD nav darījis vispār.

Civillikuma 96.pants noteic, ka par saistībām, ko laulātie kopīgi noslēguši ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, viņi atbild ar

kopīgo mantu un katrs ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek. Par saistībām, ko viens no laulātajiem noslēdzis ģimenes vai kopīgās

mājsaimniecības vajadzībām, šis laulātais atbild ar savu mantu tad, ja laulāto kopīgās mantas nepietiek. Otrs laulātais par šīm saistībām ar savu mantu

atbild tikai tad, ja pēc saistības saņemtais izlietots ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām.

Uz minētās tiesību normas pamata nevar tikt vērsta piedziņa uz prasītājas kā laulātās daļu laulāto kopīgajā mantā, jo piedziņa vērsta uz

laulāto kopīgu mantu sakarā ar atbildētāja saistībām, kas izriet no delikta.

Arī Civillikuma 99.pants nav piemērojams, jo saistība, kuras izpildei uzsākts piedziņas process, nav netaisna iedzīvošanās un nav atbildētāja

noslēgti darījumi, kuriem nav saņemta laulātā piekrišana.

Civillikuma 98.pantā noteikts, ka par saistībām, kas izriet no viena laulātā neatļautas darbības, atbild vispirms šis laulātais ar savu atsevišķo

mantu, bet, ja tās nepietiek,- ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā.

[10.4] Saskaņā ar Civillikuma 110.panta otro daļu, laulāto mantas sadalīšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības. Trešo personu

iegūtās tiesības paliek spēkā. Tieši uz šiem pamatiem pirmās instances tiesa noraidījusi prasību daļā par piedziņas atzīmju un hipotēku dzēšanu.

Tiesas kolēģija atzīst, ka atbilstoši trešo personu iegūto tiesību aizsardzības principiem laulāto kreditori var tiesiski pamatoti paļauties uz tādu

likumisko mantisko attiecību pastāvēšanu, kādas tās no satura un tiesisko seku viedokļa pastāvēja laulāto starpā pirms viņu kopīgās mantas sadalīšanas,

taču minētais princips nenozīmē, ka laulātais, kurš neuzskata sevi par civiltiesiski atbildīgu par otra laulātā saistībām, nevar Civillikuma 100.panta kārtībā

prasīt savas mantas daļas atsvabināšanu no piedziņas.

Laikā, kad strīdus īpašumam tika ierakstītas piedziņas atzīmes un nostiprinātas hipotēkas, īpašums bija reģistrēts zemesgrāmatā tikai uz atbildētāja

vārda, attiecīgi visas personas, tajā skaitā kreditori (arī valsts VIeD personā) varēja paļauties uz Civillikuma 994.pantā noteikto prezumpciju, proti,- par

īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

Taču, pastāvot laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, gadījumos, kad par viena laulātā parādiem tiek vērsta piedziņa, šis process norit

atbilstoši Civillikumā noteiktajam laulāto atbildības apjomam un kārtībai, cita starpā otrs laulātais ir tiesīgs prasīt mantas dalīšanu un viņa daļas

atsvabināšanu no piedziņas.

Nav apstrīdama arī pirmās instances tiesas atziņa, kas atzīta judikatūrā un citos tiesību avotos, proti,- atbilstoši Civillikuma 108.pantam un

110.panta otrajai daļai laulāto kopīgas mantas sadalīšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības, t.sk., prasījumus pret vienu vai otru vai abiem

laulātajiem. Tādēļ tiesai noteikti jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā, sadalot laulāto kopīgo mantu, kreditoru tiesības netiek skartas.

[10.5] Sadalot laulāto kopīgo mantu, Civillikuma 109.panta trešās daļas (dalot laulāto kopīgu mantu, jāņem vērā arī laulāto saistības)

noteikumi attiecas arī uz citām laulāto kopīgām saistībām pret trešajām personām, kuras iziet no laulāto kopīgi noslēgta darījuma, kopīgi izdarītas

neatļautas darbības un kurās viņi uzstājas kā kopdalībnieki (respektīvi, kā dalāmas saistības parādnieki vai nedalāmas saistības kopparādnieki, sk.

Civillikuma 1669.-1671.pantu), turklāt neatkarīgi no tā, vai attiecīgajai saistībai ir kāds sakars ar ģimenes vai kopīgas mājsaimniecības vajadzībām.

Tas, vai par saistībām, kas izriet no laulāto kopīgi noslēgta darījuma, neatļautas darbības vai likuma, laulātie pret trešajām personām atbild

dalīti vai nedalīti (solidāri), jānosaka atbilstoši noslēgtā darījuma saturam un attiecīgajiem likuma noteikumiem (sk. Civillikuma 1669., 1672-1676.pantu).

Izskatāmajā lietā, sadalot laulāto kopīgu mantu, tika nodibināts, ka atbildētājam ir saistības pret valsti, kas radušās no delikta (neatļauta

darbība), kurā prasītāja noteikti nav atzīstama par kopdalībnieku jeb līdzdalībnieku, jo viņa nav ZS “/Nosaukums A/” īpašniece, amatpersona, viņai

nebija nekāda iespēja izpildīt laulātā vietā pienākumus, kas noteikti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1.un 2.punktā.

Judikatūrā izteiktas atziņas, ka Civillikuma 109.panta trešās daļas noteikumi neattiecas uz tām katra laulātā saistībām pret trešajām

personām, par kurām laulātais primāri atbild ar viņam atsevišķi piederošo mantu, t.i., viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām, kas izriet no

viena laulātā neatļautas darbības vai no darījuma, kuru viens no laulātajiem noslēdzis uz sava personīga rēķina (sk. Augstākās tiesas Senāta 2011.gada

28.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-270/2011).

Līdz ar ko izskatāmajā lietā pie laulāto kopīgas mantas sadales tiesai nebija jāņem vērā atbildētāja saistības pret valsti, kas radušās viņam

kā ZS amatpersonai un īpašniekam nenomaksājot likumā noteiktos nodokļus un nodevas.

[10.6] Taču lietā noskaidrojams, vai, sadalot kopīgo mantu, laulātie to sadalījuši tādās daļās, kas atbilst katra laulātā daļai viņu kopīgajā

mantā (sk. Civillikuma 89.panta otro daļu) un vai šis sadalījums neaizskar kreditoru tiesības (sk. Civillikuma 108.pantu un 110.panta otro daļu).

Zemesgrāmatā uz atbildētāja vārda reģistrētais nekustamais īpašums sastāv no zemes gabaliem, kas, pastāvot laulāto kopdzīvei, tikuši

privatizēti, privatizācijā izmantoti abu laulāto sertifikāti, kā arī kopīgi iegādāti sertifikāti, tiesa noteikusi, ka katram no laulātajiem pieder ½ domājamā daļa

no šī īpašuma. Turklāt atbilstoši ierakstiem zemesgrāmatā un pirmās instances tiesas spriedumam šajā lietā atbildētājam vienam pieder ēka (angārs), kas

atrodas uz zemes, kas sadalīta kā laulāto kopīga manta.

Lai arī piedziņa nav vērsta uz zemesgrāmatā neierakstītu būvi, proti,- dzīvojamo ēku, ko abi laulātie uzcēluši laulības laikā ar kopīgiem

līdzekļiem un kopīgu darbu, tiesa sadalījusi arī šo mantu, līdz ar ko kreditori var realizēt savas tiesības, vēršot piedziņu uz atbildētāja daļu šajā īpašumā.

Ja kopīgas mantas dalīšanas rezultātā tas laulātais, kurš ir parādā kreditoram, būtu saņēmis vērtības ziņā mazāku daļu salīdzinājumā ar to

daļu no dalāmās mantas kopējās vērtības, kas šim laulātajam pienākas atbilstoši Civillikuma 89.panta otrās daļas noteikumiem (ņemot vērā viņa

ieguldījuma apmēru un abu laulāto izdarīto ieguldījumu savstarpējo apmēru, ievērojot, ka šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās

daļās), tad ar šādu sadali tiek samazināta manta, no kuras šī laulātā kreditori pirms laulāto kopīgās mantas sadalīšanas būtu varējuši apmierināt savus

prasījumus (sk. Civillikuma 89.panta otro daļu, 96.-99.pantu).

Taču izskatāmajā lietā šādi apstākļi netiek nodibināti.

Ja laulāto kopīgas mantas dalīšanas rezultātā faktiski notikusi dalāmas mantas sadale tādās daļās, kas neatbilst katra laulātā daļai viņu

kopīgajā mantā (Civillikuma 89.panta otro daļu), tad aizskartais kreditors, kuram pieder naudas prasījums pret vienu laulāto, var tiešā veidā vērsties pret

otru laulāto (ieguvēju), kura manta palielinājusies uz laulātā pienākušās daļas rēķina (sk. sal. Senāta 2009.gada 28.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC -

37).

Tātad kreditoram jebkurā gadījumā ir tiesības vērsties tiesā un lūgt atļauju vērst piedziņu uz otra laulātā mantas daļu, bet izskatāmajā lietā

kreditors šādu prasījumu nav izvirzījis, nav arī cēlis iebildumus pret izskatāmo prasību.

[10.7] Pamatojoties uz minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka ir pamats atsvabināt prasītājas mantas daļu no atbildētāja parādiem, kas radušies,

atbildētājam izdarot neatļautu darbību (deliktu), proti,- saistībā ar to, ka viņš kā ZS īpašnieks un amatpersona nav samaksājis ar likumu noteiktus

nodokļu un nodevu maksājumus, par ko ir ticis saukts pie kriminālatbildības, notiesāts un saistībā ar ko viņam iestājusies personiska un nedalāma saistība

segt zaudējumus valstij. Mantiskais zaudējums, kas ar tiesas spriedumu piedzīts no notiesātas personas, nevar tikt piedzīts, vēršot piedziņu uz citai

personai piederošu mantu.

Likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 3.pants paredz, ka individuālās zemnieka

saimniecības īpašnieks atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu. Tieši uz

šiem pamatiem iestājusies atbildētāja civiltiesiskā atbildība par ZS nodokļu parādiem.

[10.8] Atsvabinot prasītājai piederošo ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma no piedziņas, tiesai jālemj par zemesgrāmatā ierakstīto

piedziņas atzīmju dzēšanu, jo prasītāja pieteikusi tādu prasījumu.

Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 45.panta 2.punktam atzīmju veidā zemesgrāmatā ieraksta piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu.

Zemesgrāmatā ierakstītas trīs piedziņas atzīmes, visas par labu valstij, divos gadījumos piedzinējs norādīts VIeD, bet vienā - Valsts kase.

Piedziņas atzīmes ierakstītas, pamatojoties uz zvērinātu tiesu izpildītāju nostiprinājuma lūgumiem.

VIeD lēmumi par nokavēto nodokļu parādu piedziņu atbilstoši Civilprocesa likuma 539.panta otrās daļas 2.punktam izpildāmi tādā pat

kārtībā kā tiesas spriedumi, jo šie nodokļu parādi tiek piedzīti bezstrīdu kārtībā (likums “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta pirmā daļa un trešās daļas

3.punkts).

Savukārt tiesas nolēmums krimināllietā par mantisko zaudējumu piedziņu pats par sevi atbilstoši Civilprocesa 539.panta pirmās daļas

2.punktam izpildāms šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Zvērināti tiesu izpildītāji, pamatojoties uz iepriekšminētajiem dokumentiem, ieveduši izpildu lietas, un saskaņā ar Civilprocesa likuma

557.pantu kā piespiedu izpildes līdzekli piemērojuši piedziņas vēršanu uz parādnieka (atbildētāja) nekustamo īpašumu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 600.panta otro daļu, zvērināti tiesu izpildītāji iesnieguši zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumus

par piedziņas atzīmju ierakstīšanu.

VIeD lēmumi un nolēmums krimināllietā ir dokumenti, pamatojoties uz kuriem ievestas izpildu lietas un ierakstītas piedziņas atzīmes, neviens

no šiem dokumentiem neparedz piedziņas vēršanu uz prasītājai piederošo ½ domājamo daļu no laulāto kopīgas mantas.

Tā kā tiesas kolēģija ir nospriedusi, ka prasītājai piederošā ½ domājamā daļa no nekustamā īpašuma ir atsvabināma no piedziņas, nav

pamata zemesgrāmatā ierakstīto piedziņas atzīmju saglabāšanai un tās dzēšamas attiecībā uz ½ domājamo daļu no prasītājai piederošā nekustamā

īpašuma.

Ar mantas daļas atsvabināšanu no piedziņas saprotama zemesgrāmatā ierakstīto piedziņas atzīmju dzēšana attiecībā uz šo mantas daļu, jo

tās saglabāšanai zudis leģitīmais pamats.

Taču piedziņas atzīmes nav jādzēš ar tiesas spriedumu izskatāmajā lietā, jo šīs darbības jāveic ievesto izpildu lietu ietvaros. Tā kā piedziņas

atzīmes ierakstītas, pamatojoties uz zvērinātu tiesu izpildītāju nostiprinājuma lūgumiem, minētās amatpersonas savas kompetences ietvaros tiesīgas izlemt

jautājumu par piedziņas atzīmes dzēšanu, jo zudis tiesiskais pamats piedziņas darbību veikšanai attiecībā uz prasītājai piederošo mantas daļu.

[10.9] Hipotēkas, kuras lūdz dzēst prasītāja, ierakstītas zemesgrāmatā saskaņā ar Civilprocesa likuma 602.pantu, kas paredz, ka

piedzinējam neatkarīgi no piedziņas vēršanas uz nekustamo īpašumu ir tiesības prasīt, lai viņam nostiprina zemesgrāmatā hipotēku piedzenamās summas

apmērā.

Civillikuma 1298.pantā paredzēts, ka tad, ja kopīpašnieka domājamā daļa no kopējās lietas, to ieķīlājot, vēl nav bijusi noteikta, tad ķīlas

tiesība gan attiecas uz visām šīs lietas daļām, bet, lietu sadalot, aprobežojas tikai ar viņa daļu. Tulkojot šo normu kopsakarībā ar Civillikuma 100.panta

otro daļu, jāsecina, ka laulātais, kurš pieprasa kopīgās mantas dalīšanu, kad lieta kopumā apgrūtināta ar ķīlas tiesību, var pieprasīt savas daļas

atsvabināšanu no piedziņas, bet tas nevar kalpot par pamatu ķīlas tiesības dzēšanai kā tādai, jo tas izriet no ķīlas atbildības nedalāmības principa.

Hipotēkas ierakstītas zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu, nevis uz kādu konkrētu tā daļu, līdz ar ko tiesai nav pamata to dzēšanai ar

spriedumu.

Lūgt dzēst hipotēkas tiesīgs hipotekārais kreditors, jo, stājoties spēkā spriedumam, hipotekārajam kreditoram vairs nav tiesības vērst

piedziņu uz prasītājai piederošo īpašuma daļu. Arī pati īpašniece tiesīga lūgt dzēst šīs hipotēkas, iesniedzot zemesgrāmatā tiesas spriedumu ar atzīmi par tā

stāšanos spēkā.

Tā kā prasītājas pārstāve paskaidroja, ka atbildētājam piederošā īpašuma daļa jau ir pārdota izsolē, un tiesa, ielūkojoties elektronisko izsoļu

vietnē, konstatē, ka zvērinātas tiesu izpildītājas izsludinātā atbildētājam piederošās mantas daļas izsole ir noslēgusies 2018.gada 23.maijā, jautājums par

piedziņas atzīmju un hipotēku dzēšanu var tikt atrisināts arī, apstiprinot izsoles rezultātus, pie nosacījuma, ka spriedums, ar kuru prasītājai piederošā

īpašuma daļa atsvabināta no piedziņas, būs stājies spēkā.

[11] Ar spriedumu jāizlemj tiesas izdevumu atlīdzināšanas jautājumi.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.pantu, no prasītājas piedzenami nesamaksātie tiesas izdevumi par tiesas dokumentu un pavēstu

nosūtīšanu. Kopā šie izdevumi lietā ir 12,75 EUR, prasītāja ir iemaksājusi 5,27 EUR, nesegtā summa sastāda 7,48 EUR.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 2041., 430., 432., 434. pantu, Civillietu tiesas kolēģija

n o s p r ie d a

Apmierināt daļēji /pers. E/ prasību pret /pers. F/ un Valsts ieņēmumu dienestu par viņai piederošās ½ domājamās daļas no nekustamā

īpašuma atsvabināšanu no piedziņas, piedziņas atzīmju un hipotēku dzēšanu.

Atsvabināt no piedziņas /pers. E/, personas kods /personas kods/, piederošo ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma (īpašuma tiesības

nostiprinātas uz zemi), kas atrodas /adrese/ ar nosaukumu “/Nosaukums A/”, kadastra Nr. /numurs D/, kas ierakstīts Kuldīgas rajona tiesas

Zemesgrāmatu nodaļas Turlavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/.

Noraidīt prasību daļā par piedziņas atzīmju un hipotēku dzēšanu.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,48 EUR (septiņi euro un 48

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, saņēmēja iestāde - Valsts

kase BIC kods: TRELLV22, kontā LV51TREL2190458019000.

Noteikt prasītājai sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību

Kurzemes apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese L. Vēbere

Tiesnese A. Klaiše

Tiesnese Z. Zaiceva