Court partially allowed insurance recovery claim against drunk driver for damages and interest.

ECLI:LV:ZRT:2018:1001.C73333518.3.S

Civillieta Nr. C 73333518

Lietvedības Nr. C 3335-18/33

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2018. gada 1. oktobrī

Zemgales rajona tiesa

tiesnese L. Bārbale

ar tiesas sēdes sekretāri I. Cīruli,

piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AAS „BALTA” prasībā pret /pers. D/ par zaudējumu piedziņu regresa kārtībā.

Aprakstošā daļa

2018. gada 14. maijā prasītāja AAS „BALTA’’ (turpmāk arī - Prasītājs) pārstāvis SIA “JULIANUS INKASSO LATVIJA” iesniedzis Zemgales

rajona tiesā prasību pret atbildētāju /pers. D/ (turpmāk arī - Atbildētājs) par zaudējumu piedziņu regresa kārtībā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2016. gada 28. augustā (prasībā kļūdaini norādīts ? 2015. gada 18. septembrī) Atbildētājs, vadot automašīnu

VW TOURAN, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, izraisījis CSNg, kurā cietusi gājēja. Atbildētājs vadījis transportlīdzekli alkoholisko

dzērienu ietekmē, kas ticis atspoguļots tiesas spriedumā. Prasītājs izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību par cietušas miesas bojājumiem 2400 euro un

izmaksājis VSAA 1933,91 euro, kopā 4333,91 euro.

No polises SBD452398 kopijas esot redzams, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātas apdrošināšanas polise

automašīnas VW TOURAN, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, īpašniekam bijusi noformēta pie Prasītāja.

Prasītājs norāda, ka saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātas apdrošināšanas likuma (turpmāk arī –

OCTA likums) 41. panta pirmās daļas a) punktu, apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes

negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo

vai citu apreibinošu vielu iespaidā.

Atbildētājs zaudējumu labprātīgi neesot atlīdzinājis, kaut arī bijis brīdināts par zaudējuma apmēru un likumiskajiem procentiem.

Pamatojoties uz Civillikuma 1757., 1765. pantu Prasītājs aprēķinājis likumiskos procentus 0,01644 % dienā, no 2017. gada 4. novembra līdz

2018. gada 8. maijam par 184 dienām, kopā 140,61 euro.

Prasības pieteikumā norādīts, ka sakarā ar to, ka Atbildētājs nav sedzis Prasītājam zaudējumus labprātīgi, Prasītājs atbilstoši Sadarbības līguma

Nr. 01490-05-11 nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai, ir pilnvarojis SIA “JULIANUS INKASSO LATVIJA” iekasēt no Atbildētāja iepriekš minētos

zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar ko Prasītājam rādījušies papildus zaudējumi fiksētās maksas 103,30 euro (fiksētā maksa 85,37 euro + PVN 21 %

17,93 euro) apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to

apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana utt.).

Prasītājs uzskata, ka Atbildētājam esot pienākums segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet arī zaudējumus,

kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā.

Prasītājs norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība” 11. punktu apdrošinātājs veic regulāros ikmēneša atskaitījumus no

sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām (turpmāk - regulārie ikmēneša atskaitījumi). Attiecīgi

Prasītājs arī veic atskaitījumus Garantijas fondā, līdz ar ko esot pamats piemērot judikatūru, LR Augstākas tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 30.

jūnija spriedumu lietā Nr. SKC - 0093/2015. Minētais spriedums nosakot, ka “pildot ar likumu noteikto pienākumu nodrošināt ceļu satiksmes

negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību (???? likuma 44. panta pirmā daļa), LTAB Garantijas fonda līdzekļus izlieto ne tikai

apdrošināšanas atlīdzības izmaksai, bet arī ar to saistīto pasākumu finansēšanai”. Attiecīgi līdzekļi, kurus Prasītājs iztērējis zaudējuma piedziņai, esot

piedzenami no Atbildētāja. Šāds Prasītāja viedoklis esot apstiprināts arī tiesu praksē spriedumos civillietās Nr. C12172816, Nr. C12184816,

Nr. C12185016, Nr. C37137215, Nr. C33618815, Nr. C23037616.

Prasītājs norāda, ka saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātas apdrošināšanas likuma 51.panta trešās

daļas 1. punktu izdevumi par regresa lietas administrēšanu, tāpat kā izdevumi par lietas administrēšanu, atbilstot minētā panta norādītajiem izdevumiem.

Tādējādi izdevumi par regresa lietas administrēšanas saistītu pasākumu finansēšanu ir atzīstami par prasītāja mantiski novērtējamu pametu, jeb

zaudējumu, kura atlīdzināšanas pienākums saskaņā ar ???? likuma 41. pantu un Civillikuma 1779. pantu ir uzlikts atbildētājam.

Prasītājs norāda, ka nevēlas izmantot mediāciiu strīda risināšanai.

Pamatojot prasību ar OCTA likuma 2., 3. pantu, 41. panta otrās daļas a) punktu, Civillikuma 1587., 1753., 1756., 1775., 1779. pantu, Prasītājs

lūdz tiesu piedzīt no /pers. D/ par labu AAS “BALTA” izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 4333,91 euro, izdevumus par zaudējumu atgūšanas lietas

administrēšanu 103,30 euro, likumiskus procentus par laiku no 2017. gada 4. novembra līdz 2018. gada 8. maijam 140,61 euro, kopā 4577,82 euro,

ka arī visus tiesāšanas izdevumus, un noteikt tiesības Prasītājam par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no galvenā

parāda.

Atbildētājs/pers. D/ iesniedzis tiesai rakstveida paskaidrojumu (lietas 51. lapa), kurā norāda, ka prasību atzīstot daļēji. Atbildētājs norāda, ka atzīst

prasījumu daļā par 1933,91 euro piedziņu, ko Prasītājs, kā apdrošinātājs, izmaksājis VSAA par cietušajai /pers. J/ izmaksāto slimības pabalstu.

Attiecībā uz prasījuma daļu par /pers. J/ izmaksātajiem 2400 euro Atbildētājs prasību neatzīstot, jo uzskata, ka ar Jēkabpils rajona tiesas

2017. gada 13. februāra spriedumu krimināllietā Nr. 11210069216 no viņa cietušās labā jau tikuši piedzīti nemateriālie zaudējumi (morālā

kompensācija) 5000,00 euro apmērā. Līdz ar ko Atbildētājs uzskatot, ka vēl papildus nemateriālā zaudējuma piedziņai no viņa esot pamata.

Tiesas sēdē Prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. C/ iesniedza precizējumus prasības pieteikumam un paskaidroja, ka prasības pieteikumā

ieviesusies kļūda likumisko procentu aprēķinā – nekorekti ticis norādīts likumisko procentu aprēķināšanas termiņš.

Prasītāja pārstāve paskaidroja, ka Atbildētāja nodarīto zaudējumu pamatsumma 4333,91 euro sastāvot no divām summām, tas ir VSAA

izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sakarā ar cietušās /pers. J/ pārejošu darbnespēju 1933,91 euro, un cietušajai /pers. J/ izmaksātā atlīdzība par ceļu

satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem 2400 euro, kura /pers. J/ tikusi izmaksāta 2018. gada 11. janvārī.

VSAA apdrošināšanas atlīdzība tikusi izmaksāta 2017. gada 4. septembrī, un tajā paša dienā Atbildētājam tikusi nosūtīta pretenzija par regresa

prasības atlīdzību un noteikts termiņš labprātīgai parāda samaksai līdz 2017. gada 4. oktobrim. Atbildētājs noteiktajā laikā samaksu neesot veicis, līdz ar

ko Prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2017. gada 5. oktobra līdz 2017. gada 16. septembrim 110,31 euro apmērā

(1933,91 x 6 % : 365 x 347).

/pers. J/ atlīdzība 2400 euro apmērā tikusi izmaksāta 2018. gada 11. janvārī, par ko Atbildētājs ticis informēts 2018. gada 1. jūlijā. Tādējādi

Prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2018. gada 2. jūlija līdz 2018. gada 16. septembrim 30,38 euro

(2400 x 6 % : 365 x 77), samazinot tos līdz 30,30 euro.

Ievērojot minēto, Prasītāja pārstāve lūdz piedzīt no Atbildētāja zaudējumus 4437,21 euro, likumiskos procentus kopējā summā 140,61 euro,

tiesāšanās izdevumus un noteikt Prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no Atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no galvenā

parāda.

Atbildētājs/pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradies, lūdz izskatīt lietu bez viņa piedalīšanās tiesas sēdē, jo invaliditātes dēļ viņam ir grūtības pārvietoties

(lietas 51. lapa).

Ievērojot to ka no Atbildētāja saņemts lūgums izskatīt civillietu bez viņa klātbūtnes tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka nepastāv Civilprocesa likuma 209. un

210. pantā paredzētie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai un atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez Atbildētāja piedalīšanās tiesas sēdē, pret ko neiebilst

arī Prasītāja pilnvarotā pārstāve.

Motīvu daļa

Uzklausījusi Prasītāja pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka

prasība ir apmierināma daļēji.

Saskaņā OCTA likuma 18. pantu, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa

īpašnieka civiltiesisko atbildību [..], saskaņā ar apdrošinātāja atbildības limitu atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā novērtētos zaudējumus, kas ceļu

satiksmes negadījumā nodarīti trešajai personai.

Par nepamatotu atzīstams Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā izteiktais arguments par to, ka viņš nepiekrīt segt vēl 2400 euro nemateriālos

zaudējumus, kurus apdrošinātājs izmaksājis cietušajai personai papildus jau ar tiesas spriedumu noteiktajai summai - 5000 euro.

Atbilstoši OCTA likuma 19. panta pirmajai daļai ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie materiālie zaudējumi ir zaudējumi sakarā ar cietušās

personas: 1) ārstēšanu; 2) pārejošu darbnespēju; 3) darbspēju zaudējumu; 4) nāvi, bet atbilstoši minētā panta otrajai daļai Ceļu satiksmes negadījumā

personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar: 1) cietušās personas fizisku traumu;

2) cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti; 3) apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi; 4) apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1. grupas invaliditāti.

Saskaņā ar OCTA likuma 19. panta trešo daļu apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem

un nemateriālajiem zaudējumiem nosaka Ministru kabinets.

Šajā sakarā Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus Nr. 340 “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par

personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”, kuri nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem

zaudējumiem.

Prasītājs apdrošināšanas atlīdzības apmēru ir aprēķinājis vadoties no tā, ka cietušajai personai negadījuma rezultātā, kā to konstatējusi arī tiesa,

tikuši nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi, kas saistīti ar mugurkaula attiecīgu jostas skriemeļu sānu izaugumu un smailo izaugumu lūzumiem bez

dislokācijas.

Kā paskaidroja tiesas sēdē Prasītājs pilnvarotā pārstāve, tad faktiski aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību par nodarītajiem nemateriālajiem

zaudējumiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 340, galīgā summa, kura pienācās cietušajai sastādījusi 7400 euro, no kuriem 5000 euro

tikuši piedzīti no Atbildētāja ar tiesas spriedumu, līdz ar ko apdrošinātājs izmaksājis starpību 2400 euro.

Saskaņā ar OCTA likuma 20. panta pirmo daļu zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu, ir izdevumi, kas saistīti ar cietušās personas

nogādāšanu, ievietošanu, uzturēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas iestādē, cietušās personas

kopšanu, ārstniecisko līdzekļu iegādi, ārstniecisko uzturu, ārstēšanos mājas apstākļos (ieskaitot ceļa izdevumus, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās

rehabilitācijas iestādi), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu.

Kā redzams no lietas materiāliem, 2016. gada 28. augustā Jēkabpilī notikušā ceļu satiksmes negadījuma rezultātā tikuši nodarīti zaudējumi

cietušajai personai /pers. J/, ko apliecina: Jēkabpils rajona tiesas 2017. gada 13. februāra spriedums krimināllietā Nr. 11210069216 (lietas 22. ?

26. lapa), ar kuru Atbildētājs atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 262. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un no

Atbildētāja par labu /pers. J/ piedzīta materiālā kaitējuma kompensācija 421,00 euro apmērā un morālā kaitējuma kompensācija 5000 euro apmērā;

2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iesniegums par /pers. J/ izmaksātā pabalsta atlīdzināšanu valsts budžetā (lietas 29. lapa); 3) Prasītāja

paziņojums par zaudējumu atlīdzināšanu (lietas 27. lapa); 4) maksājuma uzdevumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu (lietas 40., 41. lapa).

OCTA likuma 31. panta otrā daļa paredz, ka CSNg rezultātā nodarītos zaudējumus atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu

nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību [..]. Ar polisi (lietas 18. lapa) ir pierādīts, ka CSNg brīdī transportlīdzekļa īpašnieka

civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu bija veicis Prasītājs.

Līdz ar to Prasītājam kā apdrošinātājam bija pienākums atlīdzināt zaudējumus cietušajai personai, ko Prasītājs arī ir veicis, izmaksājot zaudējumu

atlīdzību. Šos faktus pierāda 2017. gada 4. septembra maksājuma uzdevums Nr. 72290 par summu 1933,91 euro, ko Prasītājs izmaksājis Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūrai (lietas 40. lapa) un 2018. gada 11. janvāra maksājuma uzdevums Nr. 8126894 par summu 2400,00 euro, ko

Prasītājs izmaksājis /pers. J/ (lietas 41. lapa).

OCTA likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunkts noteic, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret

transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko

dzērienu, narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

Ar Jēkabpils rajona tiesas 2017. gada 13. februāra spriedumu krimināllietā Nr. 11210069216, kas stājies spēkā 2017. gada 10. martā (lietas

22. ? 26. lapa) pierādīts, ka Atbildētājs ticis atzīts par vainīgu Krimināllikuma 262. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, saistībā

ar konkrēto ceļu satiksmes negadījumu un sodīts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Civillikuma vispārējie noteikumi par delikttiesisko atbildību paredz trīs civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumus: 1) prettiesiska vainojama rīcība,

2) kaitējuma esamība un 3) cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un kaitējumu (sk. K. Torgāns Līgumu un deliktu tiesību problēmas. Rīga:

Tiesu namu aģentūra, 2013., 135.lpp.).

Tiesa atzīst, ka lietas materiālos esošie pierādījumi apstiprina priekšnoteikumu esamību zaudējumu atlīdzības pienākumam, tas ir, ir konstatēta

zaudējumu esamība un to apmērs 4333,91 euro apmērā, savukārt pie apstākļiem, kuros par vainīgu CSNg izraisīšanā atzīts Atbildētājs, konstatējama

Atbildētāja prettiesiska rīcība un tiesa secina, ka Atbildētāja prettiesīgā rīcība bijusi cēloniskā saistībā ar zaudējumu rašanos, ko Prasītājs atlīdzinājis

kopējās summas 4333,91 euro apmērā cietušajai personai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Minētais nosaka Prasītāja tiesības iesniegt

regresa prasību pret Atbildētāju.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka Atbildētājs savas saistības pret Prasītāju būtu izpildījis, lai gan atbilstoši Civillikuma 1838. panta pirmajai

daļai samaksas izdarīšanas pienākums gulstas uz parādnieku.

Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami zaudējumi 4333,91 euro apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja likumiskos procentus par laiku no 2017. gada 5. oktobra līdz 2017. gada 16. septembrim 110,31 euro

apmērā, un par laiku no 2018. gada 2. jūlija līdz 2018. gada 16. septembrim 30,30 euro apmērā.

Civillikuma 1753. pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844. p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756. pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.

Saskaņā ar Civillikuma 1651. pantu nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla [..].

Tiesa uzskata, ka Atbildētājs pieļāvis samaksas kavējumu, zaudējums labprātīgi netika samaksāts, tādēļ Prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos

nokavējuma procentus par norādīto laiku un prasījums šajā daļā ir apmierināms.

Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā, 103,30 euro apmērā.

Lietā nav strīda par to, ka Prasītājs un SIA “JULIANUS INKASSO LATVIJA” 2011. gada 12. oktobrī ir noslēguši sadarbības līgumu (lietas

12. lapa) par Prasītāja regresa prasījumu pārvaldīšanu, un faktūrrēķins Nr. 23874 (lietas 16. lapa) un maksājuma uzdevums Nr. 23609 (lietas 17. lapa)

apstiprina, ka Prasītāja ir pārskaitījis SIA “JULIANUS INKASSO LATVIJA” 85,37 euro un pievienotās vērtības nodokli 17,93 euro, pavisam kopā

103,30 euro apmērā.

Prasītāja apsvērumu par to, ka tas veicot atskaitījumus Garantijas fondā, tādēļ tiesai esot pamats piemērot Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2015. gada 30. jūnija spriedumā Nr. SKC-0093/2015 izteiktās atziņas, tiesa atzīst par nepamatotu, jo pienākums veikt atskaitījumus Garantijas fondā

Prasītājam uzliks ar OCTA likumu, tieši tāpat kā pārējām apdrošināšanas sabiedrībām (sk. šā likuma 17. panta piektā daļa), kurām dotas tiesības veikt

sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu Latvijas Republikā. Arī Prasītāja un biedrības “Latvijas

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” kompetence, tiesības un pienākumi, kas vērtēti Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 30.jūnija

spriedumā Nr. SKC-0093/2015, ir atšķirīgi, tādēļ šajā lietā nav piemērojami.

Prasītāja argumentu par to, ka Atbildētāja pienākums esot segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet

arī zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā, tiesa atzīst par nepamatotu, jo fiksētā maksa 103,30 euro

apmērā, ko Prasītājs samaksājis Prasītāja pārstāvim, pamatojoties uz 2011. gada 12. oktobra sadarbības līgumu Nr. 01490-05-11 (lietas 9. lapa), nav

atzīstama par Prasītāja zaudējumiem OCTA likuma 20. panta pirmās daļas vai Civillikuma 1779. panta izpratnē. Šos izdevumus Prasītājs labprātīgi ir

izvēlējies segt Prasītāja pārstāvim par pakalpojumiem, kas saistīti ar kredītinformācijas nodrošināšanu un Prasītājas regresa prasījumu pārvaldīšanu.

Administrēšanas izdevumi, kurus Prasītājs norādījis kā zaudējumus, nav saistīti ar satiksmes negadījumu, tie nav izmaksāti negadījumā cietušajai personai,

līdz ar ko minētā naudas summa 103,30 euro nav atzīstama par zaudējumiem Civillikuma 1779. panta izpratnē, kas būtu radušies Atbildētāja darbības

vai bezdarbības dēļ un kuru piedziņa būtu iespējama regresa kārtībā. Jāņem vērā arī, ka izmaksas par lietas administrēšanu, kas aprēķinātas saskaņā ar

Prasītāja un tās pārstāvja noslēgto sadarbības līgumu, nekādā veidā citām personām nevar būt saistošas. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība šajā daļā

atzīstama par nepamatotu un noraidāmu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām 2014. gada 4. novembra spriedumā (lieta Nr. SKC-2742-14) un 2016. gada

29. janvāra lēmumā (lieta Nr. SKC-1331/2016), likumiskie procenti (tiesības uz kuriem ir norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma

195. pantam) aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laika posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Civillikuma 1756., 1757. pantu, 1759. panta 1. punktu, 1765. panta pirmās daļas noteikumiem, tiesa atzīst

Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus (6 % gadā) no zaudējumu kā galvenā parāda summas (4333,91 euro) par

laika posmu no dienas, kad iztecēs šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma izpildes dienai, ievērojot Civillikuma 1763. panta

nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41. panta pirmā noteic, ka pusei, kuras labā taisīts sprieduma, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

No lietā esošajiem dokumentiem redzams, ka, iesniedzot prasību, Prasītājs samaksājis tiesas izdevumus: valsts nodevu 417,75 euro

(lietas 7. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (lietas 8. lapa), kopā – 420,95 euro.

Ņemot vērā, ka prasība ir celta par 4577,82 euro piedziņu, bet apmierināta daļēji – 4474,52 euro apmērā, jeb 97,74 % apmērā, no Atbildētāja

par labu Prasītājam attiecīgi piedzenami Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi 97,74 % apmērā no samaksātās tiesas izdevumu summas, jeb 411,44 euro

apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam Atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1 pantu tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu AAS “BALTA”, reģistrācijas numurs 40003049409, zaudējumus 4333,91 euro,

likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2017. gada 5. oktobra līdz 2017. gada 16. septembrim un no 2018. gada 2. jūlija līdz 2018. gada

16. septembrim 140,61 euro, tiesas izdevumus 411,44 euro, kopējā summā 4885,96 euro (četri tūkstoši astoņi simti astoņdesmit pieci euro un 96

centi).

Noteikt, ka Prasītāja labā piedzenamo naudas summu samaksa veicama Prasītāja pārstāvja SIA ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA”,

reģistrācijas numurs 40003717522, norēķinu kontā Nr. LV61HABA0551008868793, AS ,,Swedbank”.

Noteikt /pers. D/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noraidīt prasību daļā par administrēšanas izdevumu 103,30 euro piedziņu.

Noteikt AAS “BALTA” tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās zaudējumu summas (4333,91 euro) par laiku no šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot kapitāla lielumu.

Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā) - 2018. gada 1. oktobra, var

pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese L. Bārbale