Court convicted drunk driver of aggravated traffic offenses and imposed combined prison and license bans.

Lieta Nr.11520100714

SP RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 8.decembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Ādamsone-Struža

piedaloties prokuroram Dž.Pookam,

aizstāvim /pers. A/

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. B/, personas kods /personas kods/ (turpmāk arī apsūdzētais), apsūdzēts pēc

Krimināllikuma (turpmāk-KL) 262.panta otrās daļas un 260.panta trešās daļas (likuma redakcijā līdz 2015.gada 3.decembrim), un

tiesas izmeklēšanā

ko ns tatē ja

Apsūdzētais apsūdzēts par to, ka viņš, 2014.gada 16.decembrī laikā ap plkst.16.40, pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada

29.jūnija noteikumu Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk-CSN) 4., 10., 34., 38.5., 39.1.1., 39.4.punktā noteiktās prasības,

Salaspils novadā, pa slapju asfaltbetona autoceļu Rīgas TEC 2-Salaspils, no Salaspils puses, Rīgas virzienā, vadīja transportlīdzekli

automašīnu Volvo XC90 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, bez transportlīdzekļa vadītāja tiesībām, atrodoties alkohola

ietekmē, alkohola saturs izelpotajā gaisā 1,61%, braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas,

nebija piesprādzējies un veda pasažieri /pers. D/, kurš nebija piesprādzējies, un uz autoceļa Rīgas TEC 2-Salaspils, 1358,4 m pirms

Granīta ielas, noziedzīgi pašpaļāvīgi pārkāpa CSN 38.4., 112. un 113.punktā noteiktās prasības, vieglprātīgi uzskatot, ka kaitīgas sekas

neiestāsies, nerīkojās tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus, nedarīja visu

iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, neizvēlējās pieļaujamo braukšanas ātrumu, ņemot vērā ceļa un

meteoroloģiskos apstākļus, tuvojoties autoceļa līkumam pa kreisi nesamazināja braukšanas ātrumu, tādējādi radot citiem ceļu satiksmes

dalībniekiem bīstamu situāciju, kā rezultātā autoceļa līkumā pa kreisi, zaudēja automašīnas vadāmību un apsūdzētā vadītā automašīna

Volvo XC90 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ nobrauca no autoceļa braucamās daļas uz labās nomales, kur pār minētās

automašīnas labo sānu vairākkārt apgāzās. Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā automašīnas Volvo XC90 ar valsts reģistrācijas numura

zīmi /TL numurs/ pasažierim /pers. D/ tika nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, kas izraisīja ilgstošus veselības traucējumus uz

laiku virs 21 dienas.

Ar savu rīcību, pārkāpjot CSN 4., 10., 34., 38.4., 38.5., 39.1.1., 39.4., 112. un 113.punktā noteiktās prasības, vadot

transportlīdzekli, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē, un tā rezultātā nodarot cietušajam vidēja

smaguma miesas bojājumus, apsūdzētais izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti KL 260.panta trešajā daļā un 262.panta otrajā

daļā.

Apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 262.panta otrajā daļā KL 260.panta trešajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā un lūdza neveikt pierādījumu

pārbaudi tiesas izmeklēšanā, paskaidrojot, ka ir saprotama pierādījumu pārbaudes neveikšanas būtība un procesuālās sekas. Nožēlo

izdarīto.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzina sevi par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti KL 260.panta trešajā daļā un

262.panta otrajā daļa, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā iegūta pārliecība, ka tie apstiprina apsūdzētā vainu, prokurors neiebilda

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk-KPL) 499.pantu, tiesas sēdē pieņemts lēmums

neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina krimināllietā ir pierādīta, un saskaņā ar KPL 527.panta trešo daļu spriedumā pierādījumu analīze un

to uzskaitījums nav nepieciešams.

Tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētās darbības atzītu par noziedzīgu

nodarījumu un kvalificē tās pēc KL 260.panta trešās daļas un 262.panta otrās daļas.

Saskaņā ar KL 46.panta prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās

daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī KL 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot

taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas

personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Nosakot apsūdzētajam soda veidu, atbilstoši KL 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un

radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Saskaņā ar KL 7.pantu apsūdzētais izdarīja noziedzīgus nodarījumus, pēc KL 260.panta trešās daļas, kas pieskaitāms pie smagiem

noziegumiem un pēc KL 262.panta otrās daļas, kas pieskaitāms mazāk smagiem noziegumiem.

Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka viņš dzimis /datums/, Rīgā, Latvijas pilsonis, deklarētā un faktiskā dzīvesvieta /adrese

A/, neprecējies, apgādībā nepilngadīgs bērns, ar vidējo izglītību, nestrādā (lietas 94., 68.lapa. Tiesu informatīvās sistēmas dati).

Iepriekš saukts pie administratīvās atbildības, iepriekš nesodīts (lietas 70.-71.lapa).

Nosakot apsūdzētajam soda veidu, atbilstoši KL 46.panta trešajai daļai, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

Saskaņā ar KL 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli atzīstama savas vainas atzīšana, izdarītā nožēlošana.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu

vainu.

Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka KPL

21.pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu

krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav

atzīstams par patstāvīgu viņas atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu

prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments nolēmumus lietā Nr.SKK-232/08).

Saskaņā ar KL 48.panta nosacījumiem atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Ņemot vērā minētos apstākļus, noklausoties apsūdzētā paskaidrojumus, izvērtējot prokurora viedokli par soda noteikšanu brīvības

atņemšanas veidā atbilstoši KL 260.panta trešās daļas sankcijai un 262.panta otrās daļas sankcijai, sodu nosakot nosacīti, tiesa uzskata,

ka soda mērķi, sodīt apsūdzēto par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, var panākt, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

Ņemot vērā, ka apsūdzētais iepriekš ir nesodīts, ir patstāvīga dzīvesvieta, lietā nav atbildību pastiprinošu apstākļu, ir atbildību

mīkstinošais apstāklis, nodarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, tiesa atrod par iespējamu piemērot viņam

KL 55.panta nosacījumus un brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti. Tāpat tiesa atzīst par lietderīgāku un audzinošāku konkrētajā

gadījumā apsūdzētajam noteikt pārbaudes laiku, nevis izolēt viņu no sabiedrības, jo ņemot vērā nosacītas notiesāšanas būtību, ja nosacīti

notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais brīvības atņemšanas sods ir izpildāms reāli,

konkrētajā gadījumā pārbaudes laika noteikšana apsūdzētajam būs audzinošāks sods par reālas brīvības atņemšanas sodu, tas stimulēs

apsūdzēto atturēties no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas pārbaudes laikā, dos iespēju apsūdzētajam arī turpmāk pierādīt savu

labošanos un, ka spēj būt likumpaklausīgs. Šāds sods ir ne vien taisnīgs un apsūdzētā izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam adekvāts,

bet arī atbilstošs apsūdzētā personībai un soda preventīvo mērķu sasniegšanai, lai apsūdzēto motivētu turpmāk ievērot likumus.

Citu panta sankcijā noteikto sodu tiesa nevērtē, atsaucoties uz Augstākās tiesas 2014.gada Tiesu prakses apkopojumu „Tiesas

nolēmumu struktūra un saturs lietās par vairākiem vienveidīgiem noziedzīgiem nodarījumiem”, kas apspriests Augstākās tiesas

Krimināllietu departamenta tiesnešu sapulcē un atzīts par publiskojamu, proti, tiesai jāmotivē, kāpēc kādu no sodiem piemēro, nevis

kāpēc kādu no tiem nepiemēro.

Tiesa neargumentē, kādēļ nepiemēro sankcijās pieļaujamo papildsodu mantas konfiskācija, atsaucoties uz Augstākās tiesas

2014.gada Tiesu prakses apkopojumu „Tiesas nolēmumu struktūra un saturs lietās par vairākiem vienveidīgiem noziedzīgiem

nodarījumiem”, kas apspriests Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu sapulcē un atzīts par publiskojamu, un, kur

secināts, ka nolēmumu motīvu daļā nav jāatspoguļo, kādi sodi netiks piemēroti, bet gan – kāds sods un kāpēc tiks piemērots.

Nosakot galīgo sodu saskaņā ar KL 50.panta pirmo daļu, piemērojot vieglākā soda iekļaušanu smagākajā principu, tiesa ņem vērā,

ka apsūdzētā personību, attieksmi pret izdarīto, atbildību mīkstinošo apstākli.

Lemjot jautājumu par papildsoda, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas - piemērošanas termiņu, tiesa izvērtē lietā

konstatētos apstākļus, tajā skaitā diennakts laiku un vietu, kur izdarīts noziedzīgs nodarījums, to,

ka administratīvā kārtā par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola ietekmē, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola

koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, ir paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz četriem gadiem, un, izskatot

krimināllietu, nodarījumam ir augstāka sabiedriskā bīstamība kā administratīvajiem pārkāpumiem. Apsūdzētajam nozieguma izdarīšanas

laikā konstatētā alkohola koncentrācija asinīs 1,61 promiles (lietas 9.lapa).

Saskaņā ar LSIK 155.panta pirmās daļas pirmo punktu, apsūdzētajam ir pienākums 10 darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās

spēkā pieteikties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pēc deklarētās dzīves vietas, soda izciešanai.

2014.gada 14.maijā apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis, uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 55.-56.lapa), kas tiesas ieskatā,

lai nodrošinātu sprieduma izpildi, atstājams negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Jautājums par lietiskajiem pierādījumiem izlemjams KPL 240.panta noteiktajā kārtībā (lietas 80.lapa).

Lietas materiāliem pievienots CD ar 2014.gada 16.decembra CSNg fotogrāfijām. Ņemot vērā, ka lietas materiālos nav minēto CD

izdruku, tiesa minētos CD atzīt par dokumentiem KPL 135.panta izpratnē, tiesas ieskatā tie ir glabājami pie krimināllietas materiāliem.

No notikuma vietas izņemtā automašīna Volvo XC90 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ administratīvā procesa

ietvaros ar procesa virzītāja lēmumu tika atgriezta tās īpašniekam /pers. D/ (lietas 22.-27.lapa), līdz ar ko minētais jautājums jau ir

izlemts.

Kaitējuma kompensācijas pieteikuma un procesuālo izdevumu lietā nav. Arests apsūdzētā mantai nav uzlikts.

Saskaņā ar KPL 321. 1panta trešās daļas pirmā punkta nosacījumiem sprieduma rakstveida tulkojumu nenodrošina, ja notiesājošs

spriedums taisīts lietā, kura pirmās instances tiesā izskatīta, neizdarot pierādījumu pārbaudi.

Saskaņā ar KPL 240., 499., 511.-512., 514., 520., 527.-529.pantu, tiesa

nospri eda

atzīt /pers. B/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts KL 260.panta trešajā daļā (likuma redakcijā līdz

2015.gada 3.decembrim) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.

Atzīt /pers. B/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts KL 262.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz

2015.gada 3.decembrim) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem.

Saskaņā ar KL 50.panta pirmo daļu, iekļaujot vieglāko sodu smagākajā, galīgo sodu noteikt, brīvības atņemšanu uz 3 gadiem,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.

Saskaņā ar KL 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem.

Atstāt negrozītu, piemēroto drošības līdzekli-uzturēšanās noteiktā vietā-līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Lietiskos pierādījumus pēc sprieduma spēkā stāšanās:

-CD ar 2014.gada 16.decembra CSNg fotogrāfijām, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, turpināt glabāt pie

krimināllietas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma teksta pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesu kolēģijā saskaņā ar KPL 499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem

procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā.

Sprieduma teksta pieejamības diena 2015.gada 8.decembrī.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Ādamsone-Struža