Legislator Case Law & Legislation
C29499915 / C-1076-16 AI generated

Court orders defendant to pay plaintiff's debt, late interest, and court costs in a commercial dispute.

Case Number C29499915 / C-1076-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's partial payment defense and ordered full payment of the outstanding debt, late interest, and court costs. The plaintiff proved the delivery of goods and the defendant's failure to pay the remaining balance within the statutory period. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff to enforce the contractual obligations and compensate for the delay.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law; Civil Procedure Law: The court applies the Civil Law provisions on default interest and the Civil Procedure Law on court costs to order the full satisfaction of a monetary claim when the debtor fails to pay within the statutory period.

Keywords

AI generated
commercial debt collection default interest calculation court costs allocation statutory payment period partial payment defense

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Article 1668.2
Civil Law Article 1757
Civil Law Article 1765
Civil Procedure Law Article 41
Civil Procedure Law Article 189
Civil Procedure Law Article 192
Civil Procedure Law Article 193
Civil Procedure Law Article 195
Civil Procedure Law Article 204.1
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C29499915

Lietas arhīva Nr. C-1076-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā 2016.gada 5.aprīlī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inta Marnauza, ar sekretāri Līgu Locovu izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu UAB „Atargatis”, reģistrācijas

Nr.123544649, prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Līksna V”, reģistrācijas Nr. 40003557400, par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 30.aprīlī UAB „Atargatis” (turpmāk tekstā – prasītāja) iesniedza Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasības pieteikumu pret

sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “Līksna V” (turpmāk tekstā – atbildētāja) par naudas piedziņu 3787.15 euro apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 32.1pantu, civillieta ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas D.Vilsones

2015.gada 31.augusta rezolūciju nodota izskatīšanai Ludzas rajona tiesai (pēc reorganizācijas – Rēzeknes tiesa Ludzā) un lieta pieņemta tiesneses

tiesvedībā.

Prasībā prasītāja norādīja, ka UAB “Atargatis” (Lietuvas Republikas reģistrācijas Nr.123544649), 2014.gada 15.aprīlī un 2014.gada 20.jūnijā ir

pārdevusi atbildētājai SIA “LĪKSNA V”, reģistrācijas Nr. 40003557400, preces saskaņā ar pavadzīmēm Nr.20140620 un Nr.20140414-1. Par

minēto preču saņemšanu liecina SIA “LĪKSNA V” pārstāvja paraksts uz pavadzīmēm, kā arī 2014.gada 15.septembrī abpusēji parakstīts salīdzināšanas

akts, kuru atbildētāja nosūtīja prasītājai elektroniski.

Atbildētāja 2014.gada 17.decembrī daļēji apmaksāja rēķinu Nr.20140414-1, veicot pārskaitījumu 2178 euro apmērā uz prasītājas kontu.

Uz prasības sastādīšanas dienu atbildētāja joprojām nav samaksājusi prasītājai rēķina Nr. 20140414-1 daļu 1000 euro apmērā un rēķinu

Nr.20140620 pilnā apmērā, t.i., 2454 euro. Kopā atbildētājas pamatparāds pret prasītāju sastāda 3454 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1668.2 panta pirmo daļu, ja līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu noteiktā saistība ir izpildāma,

parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis gadījumos, kad parādnieks nav veicis samaksu trīsdesmit dienu laikā pēc rēķina vai cita

līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas dienas. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts,

tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta otro daļu likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda

samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu

pamatlikmes. Procentu pamatlikme uz 2015.gada 1.janvāri ir noteikta 0,05% apmērā, tādējādi likumiskie procenti sastāda 8,05% gadā. Likumisko

procentu apmēru, kas prasītājai pienākas no atbildētājas uz 30.05.2015., prasītāja aprēķina šādi: pēc rēķina Nr.20140620 – nesamaksātā summa 2454

euro, apmaksas datums 21.07.2014., kavēto dienu skaits 283, likumisko procentu apmērs 153.17 euro; pēc rēķina Nr.20140414-1 – nesamaksātā

summa no 16.05.2014. līdz 16.12.2014. 3178 euro, kavēto dienu skaits 214, likumiskie procenti 149.99 euro un pēc daļēji veiktās apmaksas

nesamaksātā rēķina daļa 1000 euro, kavēto dienu skaits 136, likumisko procentu apmērs 29.99 euro . Kopējais likumisko procentu apmērs ir 333.15

euro.

Pamatojoties uz Civillikuma 1473., 1587., 1589.pantu, 1652.panta otrās daļas 1.punktu, 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.panta trešo

daļu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 23.pantu, 127.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta e) apakšpunktu, 41.panta pirmo daļu, 195.pantu,

prasītāja lūdza tiesu: piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parāda summu 3454 euro apmērā, tajā skaitā rēķina Nr. 20140414-1 daļu 1000 euro

apmērā, rēķinu Nr.20140620 pilnā, t.i., 2454 euro apmērā; likumiskos procentus 333.15 euro apmērā, piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus

tiesāšanās izdevumus; atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus - Latvijas Bankas noteiktā

procentu pamatlikme plus 8% gadā - no piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas.

2015.gada 11.jūnijā tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētāja neatzīst prasību. Atbildētāja norādīja, ka tika veikts

preču pasūtījums no prasītājas, par ko atbildētājai tika piestādīts avansa rēķins Nr.20140620. Iepriekš minētais avansa rēķins atrodas atbildētājas

grāmatvedībā, bet norādītās preces atbildētāja joprojām nav saņēmusi. Atbildētāja nepiekrīt prasības pieteikumā minētajam, ka atbildētājas pārstāvis

būtu parakstījis avansa rēķinu. Rēķinā redzamais paraksts nav nedz atbildētājas pārstāvja, nedz pilnvarotās personas paraksts. Līdzīga situācija

izveidojusies saistībā ar precēm, kas norādītas avansa rēķinā Nr.20140114-1. Pēc pasūtījuma veikšanas UAB „Atargatis” ilgstoši neveica preču piegādi.

Pēc pārrunām ar piegādātāja pārstāvjiem tika saņemta daļa preču 2178 euro vērtībā. Tādēļ 2014.gada 17.decembrī atbildētāja veica daļēju avansa

rēķina apmaksu. Atlikušās avansa rēķinā norādītās preces UAB „Atargatis” joprojām nav piegādājusi. Atbildētāja norāda, ka uz avansa rēķina

Nr.20140414-1 redzamais paraksts arī nav atbildētājas pārstāvja paraksts. Nav saprotams, kādēļ prasītāja norādīja, ka abpusējais salīdzināšanas akts

liecinot par preču saņemšanu. Kā redzams, nekādas atzīmes par preču saņemšanu salīdzināšanas aktā nav veiktas. 2014.gada 15.septembra

salīdzināšanas aktā atbildētājas grāmatvedis apstiprināja summas, kuras nepieciešams samaksāt, lai varētu saņemt pasūtītās preces. Atbildētāja uzskata

par iespējamu veikt iepriekšminēto avansa rēķinu apmaksu tikai tādā gadījumā, ja tiks veikta pilnīga preču piegāde (lietas 30.-31.lapa).

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis neieradās. 2016.gada 21.martā tiesā saņemts tā iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītājas pārstāvja

klātbūtnes. Vienlaicīgi prasītājas pārstāvis norādīja, ka nepiekrīt atbildētājas argumentiem par preces daļēju piegādi un par to, ka preču pavadzīmes

parakstīja atbildētājai nepazīstami cilvēki, bet grāmatvedis salīdzināšanas aktā apstiprinājis vien summas, kuras nepieciešams samaksāt, lai saņemtu

preces nevis faktisko parādu. Minētais skaidrojums neatbilst normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību kādā kārtojama grāmatvedība Latvijas

Republikā. Tā piemēram, lai nodrošinātu grāmatvedības informācijas kvalitāti, atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 11.panta pirmajai daļai katra pārskata

gada beigas uzņēmums veic inventarizāciju, kurā nosaka visas uzņēmuma mantas un lietojumā esošas mantas apjomu dabā, kā arī salīdzina uzņēmuma un

debitoru un kreditoru prasījumu un saistību summas. Arī Gada pārskatu likuma 37.panta pirmā daļa paredz, ka debitoru un kreditoru parādu atlikumi

bilancē jāparāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros un tiem jābūt saskaņotiem ar pušu debitoru un kreditoru

uzskaites datiem bilances datumā. Vēl jo vairāk rēķinā Nr.20140414-1 minētās preces nemaz nav iespējams saņemt un apmaksāt daļēji tādā veidā, lai

rēķina atlikums būtu precīzi 1000 euro, kā tas ir uz šo brīdi. Saskaņā ar publiski pieejamā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā datu bāzē pieejamo

informāciju, 2016.gada februāra 26.datumā nodokļu maksātājam SIA “LĪKSNA V” ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds 725130.21 euro

apmērā. Prasītājas ieskatā minētais arī ir pamatā atbildētājas un prasītājas strīdam (lietas 39.-41.lapa).

Tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209., 210.pantā paredzētos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus un uzskatīja par iespējamu izskatīt lietu

bez prasītājas pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.

Atbildētājas pārstāvis uz pilnvaras pamata /pers. D/ prasību neatzina pilnā apmērā, norādīja, ka nepiekrīt prasības pieteikumā minētajam, ka

atbildētājas pārstāvis būtu parakstījis avansa rēķinus. Rēķinos redzamie paraksti nav ne atbildētājas pārstāvja, ne pilnvarotās personas paraksti. Nav

saprotams, kam prasītāja ir nodevusi preci, kas ir parakstījis abas pavadzīmes. Prasītājas uzrādītās pavadzīmes ir nepareizi noformētas, nav parakstu

atšifrējumu, kas liecinātu, ka konkrēta persona - atbildētājas pārstāvis vai pilnvarotā persona parakstījusies pavadzīmēs par preču saņemšanu. Uz doto

brīdi prece no prasītājas netika saņemta. Par 2178 euro maksājumu atbildētājas pārstāvis neko nevar komentēt un viņam nav zināms, vai pēc

2014.gada 15.aprīļa rēķina ir veikta daļēja preču apmaksa. 2014.gada 15.septembra salīdzināšanas aktā atbildētājas grāmatvede apstiprināja summas,

kuras nepieciešams samaksāt, lai varētu saņemt pasūtītās preces. Kāpēc salīdzināšanas akts taisīts tikai 2014.gada 15.septembrī, bet tajā iekļauti

2014.gada 15.aprīļa rēķins un 2014.gada 20.jūnija rēķins, atbildētājas pārstāvis nezin, jo tas ir grāmatvedes kompetencē. Atbildētājai nav parādsaistību

pret prasītāju, jo preci atbildētāja no prasītājas nav saņēmusi un attiecīgi nav par ko maksāt.

Motīvu daļa

Noklausījusies atbildētājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem ir redzams, ka prasītāja 2014.gada 15.aprīlī izrakstīja atbildētājai rēķinu Nr.20140414-1 (lietas 11.-12.lapa, skat. arī

11.lapas otru pusi) par preču (riepu) piegādi par kopējo summu 3178.00 euro un 2014.gada 20.jūnijā izrakstīja rēķinu Nr.20140620 (lietas 13.-

14.lapa) par preču (riepu, akumulatoru un disku) piegādi par kopējo summu 2454.00 euro. Abos norādītajos rēķinos ir piegādātāja UAB “Atargatis”

pārstāvja /pers. E/ paraksti un vēl kādas personas izpildīti paraksti bez atšifrējuma. Atbildētāja noliedz, ka rēķinus būtu parakstījis tās pārstāvis.

Vienlaicīgi atbildētāja rakstveida paskaidrojumā norādīja, ka bija saņemta daļa preču pēc viena rēķina (Nr.20140414-1), tiesas sēdē atbildētājas

pārstāvis paskaidroja, ka rēķinos norādīto preci atbildētāja vispār nesaņēma.

Tajā pašā laikā 2014.gada 15.septembrī prasītājas un atbildētājas grāmatveži sastādīja abpusēji parakstītu aktu par savstarpējiem norēķiniem 5632

euro apjomā, ar ko apstiprinās atbildētājas saistības pret prasītāju attiecīgi 3178.00 euro un 2454.00 euro apmērā, kā pamatojumu norādot rēķinu

Nr.20140414 un rēķinu Nr.20140620 (lietas 15., 16.lapa). Minētais akts atbilst likuma “Par grāmatvedību” 11.panta pirmajā daļā noteikto prasību

ievērošanas nodrošināšanai, proti, katra pārskata gada beigās uzņēmums veic inventarizāciju, kurā [..] salīdzina uzņēmuma un debitoru un

kreditoru prasījumu un saistību summas; kā arī Gada pārskatu likuma 37.panta pirmās daļas prasību ievērošanai, ka debitoru un kreditoru parādu

atlikumi bilancē jāparāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros, un tiem jābūt saskaņotiem ar pašu

debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances datumā.

Ņemot vērā augstākminēto, ir pamats secināt, ka sastādot un parakstot šādu aktu, atbildētāja atzina savas parādsaistības pret prasītāju 5632 euro

apmērā un atzina, ka tās izriet no aktā norādītajiem diviem rēķiniem, tādējādi arī neapstrīdot, ka rēķinos norādītā prece ir saņemta; savukārt atbildētājas

apgalvojums, ka 2014.gada 15.septembra salīdzināšanas aktā atbildētājas grāmatvedis vien apstiprināja summas, kuras nepieciešams samaksāt, lai

varētu saņemt pasūtītās preces, ir nekorekts. Turklāt pēc minētā akta sastādīšanas atbildētāja veica prasītājai maksājumu 2178.00 euro apmērā,

maksājuma mērķī norādot faktūrrēķinu Nr.20140414-1, tādējādi arī atzīstot preču piegādi (lietas 17.-18.lapa). Ievērojot faktūrrēķinā Nr.20140414-1

norādīto preču raksturu, daudzumu (gab.) un katras preces cenu, prasītājas pārstāvis ir pamatoti norādījis, ka minētajā rēķinā norādītās preces nemaz

nav iespējams saņemt un apmaksāt daļēji tādā viedā, lai rēķina atlikums būtu precīzi 1000 euro, kā tas ir uz šo brīdi. Līdz ar to ir arī nepamatots

atbildētājas paskaidrojumā norādītais, ka atbildētāja no prasītājas saņēmusi vien preču daļu 2178 euro vērtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Ar

augstākminētajiem pierādījumiem tajā skaitā faktūrrēķiniem apstiprinās, ka prasītāja piegādāja atbildētājai preci un atbildētāja par piegādātajām precēm

pilnā apmērā nav samaksājusi. Tādējādi prasītājas prasība pret atbildētāju radusies no tiesiska darījuma, kas saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu ir

saistību tiesību rašanās pamats.

Saskaņā ar Civillikuma 1473.pantu, tiesiska darījuma forma atkarājas no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus.

Civillikuma 2109.pants nosaka, ka, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem.

Atbilstoši Civillikuma 2004.panta nosacījumiem – pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un

maksu. No iesniegtiem faktūrrēķiniem, akta par savstarpējiem norēķiniem redzams, ka puses ir vienojušās par pirkuma līguma priekšmetu un maksu.

Saskaņā ar Civillikuma 2021.pantu no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījuma tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz

zaudējuma piedziņu. Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētājas parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo no kopējā pēc

abiem rēķiniem veicamā maksājuma 5632 euro apmērā atbildētāja samaksājusi 2178 euro, pārējā daļā samaksa nav veikta; saskaņā ar Civillikuma

1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tādejādi, tiesai nav šaubu, ka prasītāja savas ar līgumu uzņemtās saistības ir izpildījusi, savukārt atbildētāja savas saistības nav izpildījusi, proti, nav

pilnā apmērā samaksājusi pirkuma maksu. Līdz ar to prasītājas labā no atbildētājas ir piedzenams pirkuma maksas parāds 3454 euro apmērā, tajā

skaitā pēc rēķina Nr.20140414-1 1000 euro apmērā, pēc rēķina 20140620 2454 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1668.2 panta pirmās daļas 1.punktu, ja līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu noteiktā saistība ir

izpildāma, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis gadījumos, kad parādnieks nav veicis samaksu trīsdesmit dienu laikā pēc

rēķina vai cita līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas dienas. Konkrētajā gadījumā atbildētājai prešu apmaksa saskaņā ar 2014.gada 15.aprīlī

un 2014.gada 20.jūnijā nosūtītajiem rēķiniem bija jāveic attiecīgi līdz 2014.gada 16.maijam un 2014.gada 21.jūlijam.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma. Atbilstoši Civillikuma 1652.panta 3.punktam parādnieka

nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc

parašas.

Ņemot vērā, ka atbildētāja noteiktajā termiņā nav veikusi parāda samaksu, ir iestājies

samaksas nokavējums.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas

norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs. Civillikuma 1765.pants noteic, ka

procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši

procenti no simta gadā. Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi,

par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā [..].

Saskaņā ar Latvijas Bankas interneta mājas lapā pieejamo informāciju (https://www.bank.lv/statistika/procentu-likmju-statistikas-

raditaji/pamatlikmesaskana-ar- civillikuma-1765-pantu) procentu pamatlikme 2014.gada pirmajā pusgadā bija 0,25 %, tātad, likumisko procentu likme

laikā no 2014.gada 01.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam bija 8,25 % gadā; procentu pamatlikme 2014.gada otrajā pusgadā bija 0,15%, tātad,

likumisko procentu likme laikā no 2014.gada 01.jūlija līdz 2014.gada 31.decembrim bija 8,15 % gadā; procentu pamatlikme visā 2015.gadā bija 0,05

%, tātad, likumisko procentu likme 2015.gadā bija 8,05 % gadā. Prasītāja likumisko procentu aprēķinā par visu nokavējuma periodu no 2014.gada

16.maija piemēroja vienotu procentu likmi 8.05% gadā, t.i., mazāku procentu likmi nekā bija līdz 2014.gada 31.decembrim. Tomēr vadoties no

Civilprocesa likuma 192.pantā noteiktā par prasījuma robežu ievērošanu, tiesa atzīst par pamatotu piedzīt no atbildētājas prasītājas labā likumiskos

nokavējuma procentus prasītājas aprēķinātajā apmērā, t.i., kopā 333.15 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētājas likumiskos procentus astoņu procentpunktu virs procentu pamatlikmes apmērā gadā (Civillikuma 1765.pants).

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai ir jāpiedzen samaksātie tiesas izdevumi - valsts nodeva

386.23 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4.70 euro, kopā 390.93 euro. Taču ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir 12.94 euro,

tādējādi no atbildētājas valsts labā piedzenama ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa 8.24 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 192., 193., 195., 204.1pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LīksnaV”, reģistrācijas Nr.40003557400, UAB “Atargatis”, reģistrācijas Nr.123544649, labā

pamatparādu saskaņā ar rēķinu Nr.20140414-1 1000 (viens tūkstotis) euro apmērā;

pamatparādu saskaņā ar rēķinu Nr.20140620 2454 (divi tūkstoši četri simti piecdesmit četri) euro;

likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti pēc rēķina Nr.20140620 par periodu no 2014.gada 21.jūlija līdz 2015.gada 30.maijam 153.17

euro;

likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti pēc rēķina Nr.20140414-1 par periodu no 2014.gada 16.maija līdz 2014.gada 16.decembrim

149.99 euro un no 2014.gada 17.decembra līdz 2015.gada 30.maijam 29.99 euro, kopā 179.98 euro;

tiesas izdevumus 390.93 euro;

kopā 4178.08 euro (četri tūkstoši simts septiņdesmit astoņi euro 8 centi).

Noteikt UAB ”Atargatis”, reģistrācijas numurs 123544649, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no SIA “Līksna V”, reģistrācijas

numurs 40003557400, likumiskos procentus - 8 (astoņi) procentpunktus virs procentu pamatlikmes gadā no nesamaksātās pamatparāda summas 3454

(trīs tūkstoši četri simti piecdesmit četri) euro.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LīksnaV”, reģistrācijas Nr.40003557400, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

8.24 euro (astoņi euro 24 centi) apmērā. Valsts ienākumos piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami jebkurā bankas iestādē,

maksājuma uzdevumā norādot – saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas nr. 90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja

banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499, kā arī personas vai lietas identificēšanas dati.

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no tā pasludināšanas dienas - 2016.gada 5.aprīļa var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā Ludzā.

Tiesnese I.Marnauza