Court dismisses appeal against company deregistration due to failure to declare beneficial owners within statutory deadlines.

Lietas arhīva Nr. AA43-0357-23/16

ECLI:LV:ADAT:2023:0630.A420292721.13.S

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr. A420292721

AA43-0357-23/16

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2023.gada 30.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents Valters Poķis,

tiesneses Inga Juhņeviča-Knoka un Sanita Kanenberga,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicēja /pers. C/ pieteikumu par

Uzņēmuma reģistra 2021.gada 30.novembra lēmuma Nr.1-5n/814 atcelšanu, sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 19.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs 2021.gada 24.novembrī iesniedza Uzņēmumu reģistram (turpmāk – reģistrs) iesniegumu, kurā lūgts

atjaunot procesuālo termiņu 2020.gada 2 oktobra reģistra lēmuma Nr.6-12/98473 (turpmāk – pirmais lēmums) un 2021.gada

22.janvāra lēmuma Nr.6-12/7899 (turpmāk – otrais lēmums) apstrīdēšanai. Iesniegumā norādīts, ka termiņš nokavēts

Covid-19 saslimšanas dēļ un saistībā ar ārvalstu ceļojumiem. Iesniegumā arī lūgts izdarīt ierakstus par SIA /Nosaukums A/

(turpmāk – sabiedrība) saimnieciskās darbības atjaunošanu.

[2] Reģistrs, izskatot pieteicēja sūdzību, 2021.gada 30.novembrī pieņēma lēmumu Nr.1-5n/814 (turpmāk –

noslēdzošais lēmums), ar kuru pieteicēja izteiktais prasījums par ierakstu atjaunošanu noraidīts, norādot turpmāk minēto

argumentāciju.

[2.1] Reģistra pienākumi veikt ierakstus saistībā ar patiesā labuma guvējiem ir regulēti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 22.pantā, kas

paredz, ka kapitālsabiedrībām ir jāiesniedz komercreģistrā pieteikums par patiesā labuma guvēju līdz 2018.gada 1.martam.

Secīgi, ja tas netiek izdarīts, tad tiek piemērots Novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punkts, kas paredz, ka

kapitālsabiedrību, kuras šo prasību nav ievērojušas, darbību izbeidz ar reģistra lēmumu. Likvidācijas procesā reģistrs

piemēro Komerclikuma 317., 318.1 panta trešo daļu.

[2.2] Komerclikuma 318.1 panta trešajā daļā noteiktais termiņš ir materiāltiesisks. Līdz ar to tā atjaunošana ir iespējama

tad, ja to paredz speciālās tiesību normas, vai tā iemesla dēļ, ka termiņa neatjaunošana varētu būtiski skart personas

cilvēktiesības. Komerclikumā nav paredzēta iespēja šo termiņu pagarināt vai atjaunot. Līdz ar to, ja vien nav konstatējams

kāds būtisks cilvēktiesību aizskārums, ieinteresēto personu tiesības iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par

likvidatora iecelšanu un tādējādi prasīt sabiedrības likvidāciju beidzas līdz ar šo termiņu. Savukārt, vērtējot pēc būtības

prasījumu par lēmuma atcelšanu, reģistrs var atcelt lēmumu par sabiedrības izslēgšanu tikai tad, ja nav iestājušies tiesību

normā norādītie apstākļi, – sabiedrības darbība likumā noteiktajā kārtībā izbeigta, ir publicēts paziņojums oficiālajā

izdevumā, neviena persona nav iesniegusi pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Iepriekš minētie noteikumi ir ievēroti,

tādējādi lēmuma atcelšana nav pamatota.

[3] Par reģistra lēmumu pieteicējs iesniedza pieteikumu tiesā, kurā lūgts anulēt ierakstu par sabiedrības izslēgšanu no

komercreģistra un izdarīt ierakstu par uzņēmuma darbības atjaunošanu. Pieteikumā norādīti turpmāk norādītie apsvērumi.

[3.1] Pieteicējs sava veselības stāvokļa dēļ nebija spējīgs apstrīdēt pirmo un otro lēmumu. Pieteicējam kopš 2016.gada

ir diagnosticētas nopietna slimība (/slimības nosaukums/). Slimības dēļ pieteicējs kopš 2016.gada darbā nevarēja pastāvīgi

koncentrēties. Situācija uzlabojās 2019.gada vasarā, tāpēc pieteicējs 2019.gada novembrī iesniedza reģistram ziņas par sevi.

Pēc tam veselības stāvoklis atkal pasliktinājās. Slimības ietekmē pieteicējs atlika problēmu risināšanu un pārstāja par tām

domāt.

[3.2] Pieteicēja attieksmi pret problemātiskiem darba jautājumiem ietekmēja dēla piedzimšana 2020.gada septembrī.

Pieteicējs koncentrējās uz šīm pozitīvajām emocijām un attālinājās no problēmsituācijām.

[3.3] Sabiedrībai pieder ievērojama manta, kas atbilstoši Komerclikuma 317.panta trešajai daļai piekrīt valstij.

2021.gada 14.decembrī banka pārskaitīja uz valsts kasi 472 517,70 euro no sabiedrības konta. Vēstules autors ir Valsts

ieņēmumu dienests, tomēr banka šo vēstuli pieteicējam neizsniedza. Citā bankas kontā ir vērtspapīri 261 893,78 euro

vērtībā. Tāpat sabiedrībai pieder dzīvoklis ne mazāk kā 160 000 euro vērtībā ar autostāvvietu ne mazāk kā 17 000 euro

vērtībā. Tādējādi sabiedrības mantas vērtība ir vismaz 915 000 euro.

Lietas juridiskais vērtējums no reģistra puses nav pietiekams. Novēršanas likuma regulējuma mērķis ir novērst

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un profilēšanas finansēšanu. Konkrētās lietas apstākļi pārliecinoši norāda,

ka šāds mērķis konkrētajā gadījumā nav sasniegts.

[3.4] Lēmums būtiski aizskāra pieteicēja cilvēktiesības, kas paredzētas Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā. Nav

šaubu, ka pieteicējs nav izpildījis likumā noteikto pienākumu savlaicīgi iesniegt reģistrā pieteikumu par patiesā labuma

guvēju, tomēr nav šaubu, ka sabiedrības patiesais labuma guvējs bija pieteicējs. Lēmuma atstāšana spēkā nav samērīga un

atbilstoša labas pārvaldības principam, jo sabiedrība neiegūst nekādu labumu, izņemot nepilnu miljonu euro, kuri tika

netaisnīgi atņemti pieteicējam.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēja pieteikums noraidīts, pamatojoties ar šādiem motīviem.

[4.1] Novēršanas likuma 18.2panta pirmā daļa noteic, ka juridiskā persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā

no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz reģistram pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem

reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai. Saskaņā ar Novēršanas likuma pārejas noteikumu 22.punktu

attiecīgā informācija par patieso labuma guvēju reģistram jāiesniedz līdz 2018.gada 1.martam. Pretējā gadījumā juridiskajai

personai ir jārēķinās ar Novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punktā noteiktajām sekām, proti, sabiedrības darbību

izbeidz, pamatojoties uz reģistra lēmumu. Savukārt sabiedrības likvidācijas gadījumā, kad kapitālsabiedrības darbība ir

izbeigta, piemēro Komerclikuma normas.

Novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punktā lietotie vārdi (tās darbību izbeidz) norāda, ka, konstatējot tiesību

normā minētos priekšnosacījumus, reģistram jāpieņem obligātais administratīvais akts.

[4.2] No lietas materiāliem redzams, ka pieteikums par patiesā labuma guvēja reģistrāciju gan ir ticis 2019.gada

11.novembrī iesniegts, bet ar reģistra lēmumu konstatēti trūkumi pieteikumā, kas netika novērsti. Tāpēc ieraksts netika

veikts. Reģistrs sabiedrībai 2020.gada 10.jūlijā nosūtīja brīdinājumu, kurā tā informēta par sekām, kas iestāsies, ja tā viena

mēneša laikā reģistrā neiesniegs pieteikumu par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju. Tā kā pieteikums netika saņemts,

tad reģistra notārs pamatoti pieņēma lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu.

[4.3] 2020.gada 2.oktobra lēmums likumā noteiktajā kārtībā netika apstrīdēts un komercreģistrā tika ierakstītas ziņas

par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu. 2020.gada 10.decembrī Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas

Vēstnesis” Nr.239 tika izsludināts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, vienlaikus uzaicinot kapitālsabiedrības

likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā iesniegt reģistrā pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Tāpat netika

noteiktajā termiņā saņemts likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumus par likvidatora iecelšanu. Tādējādi ir iestājušies visi

likumā paredzētie priekšnosacījumi lēmuma pieņemšanai par kapitālsabiedrības izslēgšanu no reģistra.

[4.4] SIA /Nosaukums A/ ar tiesību normām bija piešķirts pietiekošs laiks iesniegt ziņas par patiesā labuma guvēju un

pieteikties likvidācijas procesa uzsākšanai. Lai arī pieteicējam, iespējams, ir bijušas veselības problēmas, tiesa nekonstatē

apstākļus, kas liecinātu, ka pieteicējs ilgstošā laikā nebūtu pats spējis nodrošināt sabiedrības darbību vai pilnvarot citas

personas pārstāvēt sabiedrību. No iesniegtā izraksta redzams, ka ārsts norādījis, ka pieteicējam veselības stāvokļa

saasinājumi bijuši periodiski. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka pastāvētu apstākļi, kas varētu būt par pamatu atkāpties no

likumā noteiktās kārtības.

[4.5] Lietas apstākļi ir atzīstami par tipiskiem, līdz ar to nav pamata atkāpties no tiesību normu piemērošanas

konkrētajā gadījumā. Tas, ka SIA /Nosaukums A/ pieder ievērojama manta, nav pamats pieņemt citādu lēmumu.

Izskatāmajā gadījumā pieteicējs nav pieteicies veikt likvidācijas procesu, līdz ar to nav pamata piemērot citu kārtību.

[5] Pieteicējs par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, norādot turpmāk minētos

argumentus.

[5.1] Tiesa kļūdaini atzina, ka konkrētās lietas apstākļi nav atzīstami par netipiskiem. Tiesa nepietiekami novērtēja

pieteicēja veselības stāvokli un pārējos lietas apstākļus. Lietai ir pievienoti 2019. un 2022.gada izraksti no pieteicēja

medicīnas kartes. Slimība ir raksturojama ar /slimības apraksts/. Trīs gadu laikā, no 2016.gada, pieteicējam bija veselības

pasliktinājums. Situācija uzlabojās 2019.gada vasarā, tāpēc pieteicējs iedziļinājās darbā un iesniedza reģistrā ziņas par sevi.

Savukārt 2019.gada beigās veselības stāvoklis atkal pasliktinājās.

Tiesa pēc būtības atzina, ka pieteicējs bija nepietiekami slims, lai pieteikumu varētu apmierināt. Šāds secinājums ir

kļūdains.

[5.2] Tiesa bez ievērības atstāja pieteicēja argumentus par to, ka sabiedrības darbības izbeigšana un izslēgšana no

komercreģistra nesasniedz Novēršanas likuma mērķi. Novēršanas likuma mērķis nav izbeigt darbību jebkurai sabiedrībai,

kas kādu apstākļu sakritības dēļ nav nodrošinājusi pieteikumu par patiesā labuma guvēju iesniegšanu reģistrā. Līdz ar to

rezultāts ir nesamērīgs, turklāt būtiski ir aizskartas pieteicēja tiesības uz īpašumu. Veselības stāvokļa dēļ pieļauto formālo

pārkāpumu rezultātā pieteicējs ir pārlieku smagi sodīts.

[6] Reģistrs paskaidrojumos par pieteicēja apelācijas sūdzību norāda, ka apelācijas sūdzība nav pamatota. Apelācijas

sūdzībā pieteicējs atkārto tos pašus argumentus, kas jau tika minēti sākotnējā pieteikumā. Līdz ar to reģistra viedoklis par

šiem argumentiem jau ir sniegts reģistra paskaidrojumos par pieteikumu.

Motīvu daļa

[7] Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja mērķis ir panākt ar pirmo un otro lēmumu izdarīto ierakstu par SIA

/Nosaukums A/ saimnieciskās darbības izbeigšanu un izslēgšanu no reģistra tiesisko seku novēršanu.

Precizējot prasījuma priekšmetu, apgabaltiesa atzīst par nepieciešamu norādīt, ka pirmais un otrais lēmums likumā

paredzētajos termiņos nav apstrīdēts.

Pieteicējs pirmā un otrā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumu iestādei iesniedza tikai 2021.gada 24.novembrī, proti, vairāk

nekā gadu pēc pirmā lēmuma spēkā stāšanās un aptuveni deviņus mēnešus pēc otrā lēmuma spēkā stāšanās.

Apstrīdēšanas termiņa kavējuma tiešās sekas ir tas, ka šie lēmumi kļuva neapstrīdami. Līdz ar to iestāde varēja lemt par

termiņa atjaunošanu Administratīvā procesa likuma 46.panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā vai lemt par procesa

uzsākšanu no jauna saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 83.-88.panta noteikumiem.

Reģistrs, izskatot pieteicēja sūdzību, nav lēmis par termiņa atjaunošanu, lai arī sūdzībā ir izteikts lūgums atjaunot

termiņu. Vienlaicīgi reģistrs lēmumā ir norādījis, ka tas izskata pēc būtības apstrīdēšanas iesniegumu saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu. Tādējādi secināms, ka reģistrs bez jebkādas argumentācijas un

pamatojuma ir atjaunojis pirmā un otrā lēmuma apstrīdēšanas procesuālo termiņu. Reģistrs ar noslēdzošo lēmumu ir

pārskatījis pirmo un otro lēmumu pēc būtības kā augstāka iestāde. Šādā situācijā pieteicēja prasījuma priekšmets ir

formulējams, ka noslēdzošā lēmuma atcelšana, kas sevī ietver arī prasījumus par atbilstošu ierakstu atjaunošanu (jaunu

ierakstu izdarīšanu).

Vienlaicīgi apgabaltiesa atzīst par nepieciešamu norādīt, ka termiņa atjaunošanu reģistram ir jāpamato, jo pretēja

gadījumā netiek ievērots tiesiskās stabilitātes princips.

[8] Pieteicēja argumenti liecina, ka lietā nav strīda par to, ka SIA /Nosaukums A/ nebija reģistrējusi informāciju par

patiesā labuma guvēju. Nav strīda arī par to, ka visi Novēršanas likuma pārejas noteikuma 49.punktā paredzētie nosacījumi

bija iestājušies, kas savukārt noveda pie pirmā lēmuma pieņemšanas. Nav strīda arī par to, ka ir izpildīti Komerclikuma

317., 318.1panta trešajā daļā norādītie priekšnoteikumi otrā lēmuma pieņemšanai (izslēgšanai no reģistra).

Strīds lietā ir vienīgi par to, vai pieteicēju var atbrīvot no tiesiskajām sekām, kas paredzētas Novēršanas likuma pārejas

noteikumu 49.punktā un Komerclikuma 317.pantā, ņemot vērā pieteicēja norādītos apstākļus (pieteicējam noteikto diagnozi,

slimību).

[9] Aplūkojot apstākļu kopumu, kas raksturo kavējuma ilgumu un pieteicēja darbības šajā laikā posmā, apgabaltiesa

konstatē turpmāk norādīto apstākļu secīgu iestāšanos.

[9.1] Aplūkojot pirmā lēmuma tiesiskumu, apgabaltiesa konstatē, ka Novēršanas likuma 18.1panta pirmā daļa paredz

juridiskās personas pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas,

iesniegt reģistram pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai. Novēršanas likuma pārejas

noteikumu 22.pants paredz, ka sākotnējais pieteikums (tiesību normas stājās spēkā 2017.gada 1.decembrī) ir jāiesniedz līdz

2018.gada 1.martam.

Pieteicējs 2019.gada 11.novembrī iesniedza pieteikumu par patiesā labuma guvēju, kurš netika reģistrēts. Tādējādi

pieteicējs neizpildīja tiesību normā paredzēto pienākumu nedz līdz 2018.gada 1.martam, nedz arī turpmākā laika posmā.

Turklāt nav šaubu, ka pieteicējs apzinājās šo faktu. Pieteikuma saturs apliecina, ka pieteicējs nenoliedz faktu, ka, būdams

SIA /Nosaukums A/ amatpersona, zināja, ka ar reģistra 2019.gada 15.novembra lēmumu Nr.21-6/135994 reģistrācija ir

atlikta, bet noteiktos trūkumus nenovērsa. Tādējādi secināms, ka pieteicējs faktiski vairāku gadu garumā bija informēts par

to, ka SIA /Nosaukums A/ nav izpildījusi tiesību normās paredzētās prasības par patiesā labuma guvēja norādīšanu, bet

nepiešķīra nozīmi šo pienākumu izpildei.

Nav arī strīda, ka pieteicējs nav ņēmis vērā arī reģistra 2020.gada 10.jūlija brīdinājumu, kurā SIA /Nosaukums A/ tika

dots viens mēnesis laika un vērsta uzmanība uz Novēršanas likuma 49.pantā paredzētajām sekām, proti, sabiedrības

darbības izbeigšanu. Pēc termiņa beigām reģistrs 2020.gada 2.oktobrī pieņēma pirmo lēmumu par sabiedrības darbības

izbeigšanu.

[9.2] Otrais lēmums tiek pieņemts pēc tam, kad neapstrīdams kļūst pirmais lēmums.

Saskaņā ar Komerclikuma 318.1panta trešo daļu, ja sabiedrības darbība ir izbeigta, pamatojoties uz reģistra lēmumu,

un neviena ieinteresētā persona nav ieteikusi tiesai likvidatora kandidātu, reģistrs pēc tam, kad reģistrā izdarīts ieraksts par

sabiedrības darbības izbeigšanu, publicē paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Paziņojumā uzaicina sabiedrības

likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt reģistram pieteikumu par

likvidatora iecelšanu.

Saskaņā ar Komerclikuma 318.1panta trešo daļu pēc tam, kad pirmais lēmums kļuva neapstrīdams, reģistrs

2020.gada 10.decembrī ievietoja paziņojumu „Latvijas Vēstnesī”, dodot viena mēneša termiņu ieinteresētajām personām

iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Pēc termiņa noslēguma reģistrs 2021.gada 22.janvārī pieņēma otro lēmumu par

sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

Tādējādi pieteicējs neizmantoja arī Komerclikuma 318.1panta trešajā daļā paredzēto viena mēneša termiņu, lai pieteiktu

likvidatoru uzņēmumam. Likvidatora iecelšana nodrošinātu pieteicēja interešu aizsardzību saistībā ar uzņēmuma mantas

pārņemšanu savā īpašumā.

[10] Iepriekšējā sprieduma punktā minēto apstākļu kopums norāda uz ilgstošu SIA /Nosaukums A/ un pieteicēja

bezdarbību, kas noveda pie pirmā un otrā lēmuma pieņemšanas.

Komerclikuma 318.1panta trešās daļas termiņš ir materiāltiesisks (sal. Senāta 2021.gada 1.jūnija sprieduma lietā

Nr.SKA-341/2021 ( ECLI:LV:AT:2021:0601.A420318017.17.S) 11., 12.punkts). Līdz ar to atkāpties no tiesisko seku

piemērošanas ir pieļaujams, ja konkrētā situācija ir netipiska un tiek nepamatoti aizskartas būtiskas cilvēktiesības.

Pieteicējs pārtrauca termiņa kavējumu 2021.gada 24.novembrī. Tādējādi pieteicēja kavējums Komerclikuma 318.1panta

trešajā daļā noteikto darbību izpildei ir laika posmā no 2020.gada 10.decembra līdz 2021.gada 24.novembrim. Savukārt

Novēršanas likuma 18.1panta pirmajā daļā paredzēto pienākumu izpildi pieteicējs ir kavējis laika posmā no 2018.gada

1.marta līdz 2021.gada 24.novembrim, proti, kavējuma periods ir vēl ilgāks.

Pieteicējs ir norādījis, ka slimoja, kas ietekmēja viņa spējas koncentrēties un pieņemt lēmumus. Kā apliecinājumu

slimības faktam pieteicējs ir iesniedzis 2019.gada 14.jūlija izrakstu no ambulatorās pacienta medicīniskās kartes, kurā ir

norādīts, ka pieteicējam konstatēta noteikta veida slimība (/slimības nosaukums/). Rekomendēts saudzējošs režīms, stresa

mazināšana, medikamentu lietošana un ģimenes atbalsts. Vēlāk pieteicējs iesniedza 2022.gada 5.aprīļa izrakstu no

ambulatorās pacienta medicīniskās kartes, kurā ir norādīts, ka pieteicējam konstatēta slimība, veselības stāvoklis mainīgs,

pacēlumi un /slimības nosaukums/krituma periodi, kas ietekmē koncentrēšanos, domāšanu un lēmumu pieņemšanu.

Rekomendēts lietot medikamentus.

[11] Attiecībā par informācijas sniegšanu reģistram par patiesā labuma guvēju (Novēršanas likuma prasību izpilde)

norādāms, ka šis pienākums primāri attiecas uz pašu juridisko personu. Tāpat jānorāda, ka parasti uzņēmuma amatpersonas

slimība nav pamats termiņa atjaunošanai. Parasti no juridiskās personas sagaida, ka tā spēj organizēt savu darbību tādējādi,

ka tā nodrošina informācijas pienācīgu apriti un atbilstošu reaģēšanu uz valsts institūciju pieprasījumiem pat tad, ja tās

amatpersonai ir darbnespēja.

SIA /Nosaukums A/ un pieteicējs par pienākumu iesniegt reģistram informāciju par patiesā labuma guvēju skaidri zināja

vismaz no 2019.gada (vajadzēja zināt no 2017.gada decembra), bet nepieciešamās darbības atkārtoti SIA /Nosaukums A/

centās izpildīt tikai 2021.gada 24.novembrī.

Ilgstoša bezdarbība pati par sevi neradītu šāda veida sekas, ja Novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punkts

neparedzētu noteikta veida tiesiskas sekas par bezdarbību. Par reģistra nodomu pieņemt pirmo lēmumu pieteicējs ir

informēts ar 2020.gada 10.jūlija brīdinājumu. Līdz ar to pieteicējs bija arī brīdināts par pirmā lēmuma pieņemšanu, bet

neveica nepieciešamās darbības.

Jānorāda, ka pieteicēja mantiskās intereses galvenokārt skāra tieši otrais lēmums, tomēr pirmais lēmums ievada otrā

lēmuma pieņemšanas procesu. Līdz ar to lietas izskatīšanā izšķiroša nozīme ir to apstākļu kopumu, kas saistāms ar

objektīvu šķēršļu esību pieteicējam izpildīt tiesību normu prasības laika posmā no 2020.gada 10.jūlija līdz 2021.gada

24.novembrim.

[12] Apgabaltiesas vērtējumā pieteicēja iesniegtais 2022.gada 5.aprīļa izraksts no ambulatorās pacienta medicīniskās

kartes neapliecina, ka laika posmā no 2020.gada 10.jūlija līdz 2021.gada 24.novembrim pieteicēja darba spējas bija būtiski

ierobežotas. Gluži pretēji, iepriekš minētajā izrakstā ir skaidri norādīts, ka slimībai ir mainīgs raksturs, proti, pozitīvus

pacēlumus nomaina /slimības nosaukums/periodi. Izrakstā tiek vispārīgi norādīts, ka brīžos, kad slimība progresē,

pieteicējam var būt apgrūtināti koncentrēties un pieņemt lēmumu. No šāda satura izraksta nav iespējams konstatēt, kurā laika

posmā pieteicējam bija /slimības nosaukums/stāvoklis, kas ietekmēja pieteicēja koncentrēšanas spējas. Tāpat pieteicēja

iesniegtie izraksti no ambulatorās medicīnas kartes neapliecina, ka pieteicējs principā zaudēja spēju pieņemt lēmumus pat

tad, kad viņam bija /slimības nosaukums/stāvoklis, bet tikai to, ka tā bija samazināta.

Apgabaltiesa, lai precīzāk noskaidrotu situāciju saistībā ar pieteicēja veselības stāvokli, ar 2023.gada 28.februāra

paziņojumu lūdza pieteicēju iesniegt informāciju par slimības gaitu laika periodā no 2020.gada 10.jūlija līdz

2021.gada 1.martam, norādot, kādā veidā slimība ietekmēja pieteicēja darba spējas un kādi pierādījumi to apliecina.

2023.gada 17.martā no pieteicēja pārstāvja zvērināta advokāta Timura Šika saņems lūgums pagarināt termiņu tiesas

pieprasīto pierādījumu iesniegšanai. Atbilstoši izteiktajam lūgumam tiesa arī pagarināja termiņu pierādījumu iesniegšanai un

atlika lietas izskatīšanu. Tomēr līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai netika saņemta pieprasītā informācija.

Ņemot vērā, ka papildus pierādījumi nav saņemti arī pēc tiesas norādēm par šādu pierādījumi nepieciešamību, tad

apgabaltiesa secina, ka pieteicēja rīcībā nav atbilstoši pierādījumi vai tie neapliecina pieteicēja norādīto informāciju, ka

kavējums ir saistīts ar pieteicēja slimību.

Apgabaltiesa papildus arī vērš uzmanību uz atsevišķiem apstākļiem, kas drīzāk pastiprina šaubas par to, ka slimība

bija galvenais iemesls termiņa kavējumam. Apstrīdēšanas iesniegumā reģistram 2021.gada 24.novembrī pieteicējs norāda, ka

kavējuma iemesls ir ārvalstu ceļojumi un Covid-19 slimības radītie apstākļi (slimošana, pašizolācija). Arī šiem

paskaidrojumiem nav pievienoti dokumenti, kas tos apstiprinātu. Ambulatorās pacienta medicīniskās kartes 2022.gada

5.aprīļa izrakstā ir norādīts, ka slimība pieteicējam ir konstatēta jau kopš 2015.gada. Vispārīgi var konstatēt, ka ilgstošajā

slimības periodā pieteicējs ir veicis neskaitāmas darbības, kas liecina, ka slimība pieteicējam principā neliedza turpināt

uzņēmējdarbību dažādās kapitālsabiedrībās visā laika posmā (tostarp regulāri sniegt dažādas nodokļu atskaites un kārtot

citu nepieciešamo dokumentāciju). Ja pieteicējs ilgstošā laika posmā (no 2015.gada) ir informēts par savu veselības

stāvokli, turklāt turpina aktīvu saimniecisko darbību, tad var secināt, ka pieteicējs varēja apzināties iespējamos riskus un

atbilstoši organizēt savu saimniecisko darbību, pilnvarojot citas personas, kas var operatīvi pārvaldīt uzņēmumus, kurus

kontrolē pieteicējs. Šādas situācijas principā atšķiras no tādām, kad persona negaidīti saslimst ar slimību, kas faktiski liedz

tai veikt pat ikdienas darbus.

Apkopjot iepriekš minēto, secināms, ka Komerclikuma 318.1panta trešajā daļā paredzēto termiņu pieteicējs nokavējis

nevis saistībā ar no pieteicēja neatkarīgiem apstākļiem, kuru ietekmi pieteicējs objektīvi nevarēja novērst, bet pieļautas

neuzmanības dēļ. Šādi apstākļi nav atzīstami par netipiskiem apstākļiem Komerclikuma 318.1panta trešajā daļas izpratnē.

[13] Pieteicējs apelācijas sūdzībā uzsver, ka lēmumi nav samērīgi un būtiski aizskar pieteicēja cilvēktiesības. Pieteicēja

pieteikumā un apelācijas sūdzībā paustā argumentācija par samērīguma principa piemērošanu tomēr ir vērtējama kā

nekonkrēta, jo tajā nav norādīts, kādas tieši tiesību normas pieteicēja ieskatā ir nesamērīgas un kādēļ pieteicējs ir nonācis

pie šādiem secinājumiem.

Pieteicēja pieļautā neuzmanība saistībā ar SIA /Nosaukums A/ pārvaldību ir galvenais iemesls tam, ka ir iestājušās

tiesību normās paredzētas sekas. Ņemot vērā, ka tiesību zaudēšana ir notikusi pieteicēja neuzmanības dēļ, tad tiesiskās

sekas nevar mainīt pieteicēja norādītais, ka sekas ir nozīmīgas (uzņēmumam pieder vērtīga manta). Termiņa kavējums,

neraugoties uz tā formālo raksturu, var radīt būtiskas sekas. Arī Komerclikuma 318.1panta trešajā daļā paredzētā termiņa

kavējums uzņēmuma īpašnieku un amatpersonas bezdarbības rezultātā (neuzmanība saimnieciskās darbības procesu

organizēšanā) ir pietiekami tipisks termiņa kavējuma iemesls arī šīs normas tvērumā.

Par netipisku apstākli Komerclikuma 317.panta izpratnē nav atzīstams tas, ka uzņēmumam pieder vērtīga manta. Uz to

skaidri norāda Komerclikuma 317.panta trešā daļa, kas paredz, ka manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no

komercreģistra, piekrīt valstij. Šī norma pārliecinoši norāda, ka Komerclikuma 317.panta piemērošana aptver arī tādus

gadījumus, kuros uzņēmumiem pieder manta.

Tāpat vispārīgi jānorāda, ka cilvēktiesības (īpašuma tiesības) nav pārkāptas, ja interešu aizskāruma galvenais

iemesls ir pašas personas neuzmanība mantas apsaimniekošanas procesā.

Iepriekš minētais norāda, ka vispārīgi izteikumi, kas balstās uz norādēm, ka SIA /Nosaukums A/ piederēja nozīmīgi

materiālie līdzekļi, kas šobrīd ir zaudēti, nav pietiekami, lai konstatētu Satversmes 1., 105.panta pārkāpumu. Uzņēmuma

īpašniekam ir jārūpējas par uzņēmuma pienācīgu pārvaldību. Jo vērtīgākus aktīvus SIA /Nosaukums A/ pārvaldīja, jo

būtiskāk pieteicējam bija noorganizēt darbu uzņēmumā tā, lai uzņēmums spētu nodrošināt tā ikdienas nepārtrauktu darbību.

Šajā ziņā juridiskām personām ir izvirzāmas pat stingrākas prasības par rūpību saimnieciskās darbības vešanā, nekā tās tiek

izvirzītas fiziskajām personām.

[14] Samērīguma principa aspektā var tikt vērtēts, vai Komerclikuma 318.1panta trešajā daļā noteiktais termiņš nav

nesamērīgi īss (pieteicējs šāda veida iebildumus nav izvirzījis), tomēr konkrētie lietas apstākļi apliecina, ka pieteicējs ir

pieļāvis ilgstošu termiņa kavējumu (aptuveni 11 mēneši). Turklāt apgabaltiesa ņem vērā, ka kavējuma iemesls galvenokārt ir

paša pieteicēja neuzmanība laika posmā, kas ievērojami pārsniedz viena mēneša termiņu. Šādos apstākļos apgabaltiesa

nesaskata nepieciešamību vērsties Satversmes tiesā par Komerclikuma 318.1panta trešās daļas atbilstību samērīguma

principam.

[15] Nav pamatots arī apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka tiesību normu piemērošana nav pamatota, jo nav

sasniegts Novēršanas likuma 2.pantā noteiktais mērķis, ņemot vērā, ka pieteicēja mantai ir legāla izcelsme.

Novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punkts ir paredzēts kā līdzeklis, kas motivē uzņēmējus izpildīt Novēršanas

likumā ietvertās prasības par informācijas sniegšanu reģistram par uzņēmuma patiesā labuma guvējiem.

Apgabaltiesas vērtējumā Novēršanas likuma mērķa tvērumā ietilpst tas, ka

uzņēmējam ir pienākums deklarēt patiesā labuma guvējus arī tad, ja patiesā labuma guvēji ir personas, kuras nav

saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Novēršanas likuma mērķi tiek sasniegti ar noteiktu darbību kopumu,

tostarp, arī ar informācijas sniegšanu par uzņēmuma patiesā labuma guvēju. Šī prasība ir jāizpilda ikvienam saimnieciskās

darbības veicējam (arī tiem, kas neveic neatļautas darbības ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju). Tikai tad, ja to izpilda

pietiekami konsekventi visi saimnieciskās darbības veicēji, tiesību norma sasniedz savu mērķu.

Tāpat valstij jāpanāk, lai normas ievērošanu nodrošinātu pietiekami efektīgi piespiedu mehānismi. Ja tiesību normas

neparedzētu efektīgus līdzekļus, kas nodrošina tiesību normās paredzēto pienākumu izpildi, tad tiesību normai būtu pamatā

deklaratīvs raksturs.

Iepriekš minētie apsvērumi norāda, ka informācijas nesniegšana par uzņēmuma patiesā labuma guvējiem, neatkarīgi no

tā, kādu iemeslu dēļ tas notiek, ir pārkāpums. Līdz ar to noteikta veida piespieda mehānisma piemērošana ir pamatota.

Vispārīgi var norādīt, ka likumdevējs var apsvērt dažādu piespiedu līdzekļu izmantošanu, tādējādi arī šādā aspektā var

vērtēt, vai valsts izvēlētais līdzeklis ir samērīgs (apelācijā nav argumenti par šo aspektu). Vienlaicīgi apgabaltiesa nesaskata

nepieciešamību izvērsti apskatīt apsvērumus par samērīguma aspekta ievērošanu saistībā ar līdzekļu izvēli šīs normas

kontekstā, jo Novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punkts tiešā veidā neatņem pieteicējam īpašuma tiesības (tiesības

rīkoties ar uzņēmuma mantu). Novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punkts paredz vienīgi uzņēmuma saimnieciskās

darbības izbeigšanu, kas ierobežo turpmāku saimnieciskās darbību, bet neatņem īpašuma tiesības uz uzņēmuma aktīviem.

Pieteicējs zaudēja savas tiesības rīkoties ar SIA /Nosaukums A/ mantu tikai pēc tam, kad pieteicējs arī pēc uzņēmuma

saimnieciskās darbības izbeigšanas neizmantoja Komerclikuma 318.1panta trešajā daļā paredzētās tiesības iesniegt reģistram

iesniegumu par uzņēmuma likvidatora iecelšanu. Līdz ar to pieteicēja mantisko interešu aizskārums saistāms ar

Komerclikuma 317.panta trešās daļas piemērošanu.

[16] Apkopojot iepriekš minēto secināms, ka pieteicēja pieteikums nav pamatots un tādēļ ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. C/ pieteikumu par Uzņēmuma reģistra 2021.gada 30.novembra lēmuma Nr.1-5n/814 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnesis Tiesnese Tiesnese

V.Poķis I.Juhņeviča-Knoka S.Kanenberga