Court convicts defendant for theft, dismisses evidence request due to guilty plea, and imposes partial credit for prior sentence.

Lieta Nr.11095096716

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 30.janvārī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Vanaga

piedaloties prokuroram D.Reigasam

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14 krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Tiesa konstatēja

Aprakstošā daļā

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), nelielā apmērā, un proti:

2016.gada 1.jūlijā ap plkst.11.24, /pers. A/, SIA “Peek&Cloppenburg” veikala “Peek&Cloppenburg”, tirdzniecības centrā „Rīga Plaza”

Rīgā, Mūkusalas ielā 71, mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma izdarīt svešas kustamas mantas zādzību.

Īstenojot savu nodomu, /pers. A/ uzskatot, ka viņa darbības neviens nenovēro, no veikala plaukta paņēma “Hilfiger Denim” džinsu bikses

EUR 99,95 vērtībā, iegāja pielaikošanas kabīnē, kur noņēma aizsardzības elementu un uzvilka džinsu bikses zem savām biksēm, tādā veidā tās paslēpjot,

pēc tam /pers. A/ izgāja no veikala tirdzniecības zāles, kasē par džinsu biksēm nesamaksājot.

Tādā veidā /pers. A/ slepeni nolaupīja svešu kustamu mantu EUR 99,95 vērtībā, ar ko nodarīja SIA “Peek&Cloppenburg” materiālo

zaudējumu EUR 99,95, tas ir, nelielā apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgu nodarījumu.

Iztiesāšanas laikā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu visā viņam izvirzītajā un tiesas sēdē uzturētajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās

daļas atzina pilnībā, izdarīto nožēloja, kā arī atzina cietušā SIA “Peek&Cloppenburg” pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 99,95 apmērā.

Apsūdzētais/pers. A/ lūdz lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, norādot, ka viņam saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un

sekas.

Prokurors uzturēja apsūdzētā lūgumu neizdarīt lietā pierādījumu pārbaudi.

Tiesa, izskaidrojot procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 499.pantam nolēma neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais /pers. A/ atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā un uzturētajā apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, atzina cietušā SIA “Peek&Cloppenburg” pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 99,95 apmērā un

pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu un piekrita šādas pārbaudes neizdarīšanai, turklāt tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes

nav šaubu par apsūdzētā vainu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ darbības ir kvalificētas pareizi un viņa vainīgums ir pierādīts pilnībā, līdz ar to /pers. A/ atzīstams par vainīgu un

sodāms Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem, pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Cietušā SIA “Peek&Cloppenburg” pieteiktā kaitējuma kompensācija EUR 99,95 apmērā ir pamatota un apmierināma. Apsūdzētais/pers. A/ ar

savām darbībām nodarīja cietušajam zaudējumus minētā apmērā, kas līdz tiesas dienai nav atlīdzināti. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta

pirmās daļas 1.punktu, pienākums samaksāt kompensāciju cietušajam uzliekams apsūdzētajam.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu,

apsūdzētā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā

klasificējams kā tīšs mazāk smags noziegums.

No apsūdzības faktisko apstākļu izklāsta izriet, ka /pers. A/ ar tiešu nodomu un apzināti prettiesiskām darbībām ir vērsies pret īpašumu,

apdraudot cietušā SIA “Peek&Cloppenburg” mantiskās intereses.

Iztiesāšanas laikā, pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personību raksturojošos datus, noskaidrots: dzimis /datums/, Latvijas Republikas nepilsonis

(lietas 34.lapa), ar vidējo - speciālo izglītību, neprecējies, apgādībā esošas personas nav, nestrādā, agrāk sodīts:

1. 2006.gada 18.septembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, 176.panta pirmās daļas,

50.panta pirmās daļas, 55.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem. Spriedums stājies

spēkā 2006.gada 29.septembrī.

2. 2006.gada 13.decembrī Jelgavas tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas, 50.panta piektās daļas, 55.panta pirmās daļas ar

brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 6 mēnešiem nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem. Spriedums stājies spēkā 2006.gada 28.decembrī.

3. 2007.gada 13.februārī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas, 175.panta otrās daļas,

50.panta pirmās daļas, 50.panta piektās daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 9 mēnešiem. Spriedums stājies spēkā 2007.gada 20.maijā.

4. 2007.gada 17.aprīlī Jelgavas tiesā pēc Krimināllikuma 176.panta trešās daļas, 50.panta piektās daļas ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem 1

mēnesi, policijas kontroli uz 2 gadiem, mantas konfiskāciju. Spriedums stājies spēkā 2007.gada 20.augustā.

5. 2007.gada 20.decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas, 180.panta otrās daļas,

50.panta pirmās daļas, 50.panta piektās daļas ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem 1 mēnesi, policijas kontroli uz 2 gadiem, mantas konfiskāciju.

Spriedums stājies spēkā 2008.gada 3.janvārī. Saskaņā ar 2013.gada 28.jūnija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu, pamatojoties

uz Krimināllikuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī, atbrīvots no soda izciešanas pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas.

6. 2008.gada 3.martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas, 50.panta piektās daļas ar brīvības

atņemšanu uz 5 gadiem 1 mēnesi, policijas kontroli uz 2 gadiem, mantas konfiskāciju. Spriedums stājies spēkā 2008.gada 14.martā. 2013.gada

17.decembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā papildsods aizstāts ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem 28 dienām. Lēmums stājies

spēkā 2013.gada 28.decembrī. 2014.gada 7.janvārī atbrīvots pēc soda izciešanas.

7. 2014.gada 11.martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, 51.panta pirmās daļas ar

brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem. Spriedums stājies spēkā 2014.gada 10.jūnijā.

8. 2014.gada 24.martā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 5 mēnešiem.

Spriedums stājies spēkā 2014.gada 11.aprīlī.

9. 2014.gada 17.aprīlī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas, 185.panta pirmās daļas ar

brīvības atņemšanu uz 2 gadiem. Spriedums stājies spēkā 2014.gada 15.novembrī.

10. 2014.gada 19.jūnijā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, 50.panta piektās daļas ar

brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem. Spriedums stājies spēkā 2015.gada 6.janvārī. 2015.gada 27.aprīlī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā

noteikts galīgais sods – brīvības atņemšana uz 2 gadiem. Lēmums stājies spēkā 2015.gada 9.jūnijā. 2015.gada 29.decembrī atbrīvots pēc soda

izciešanas.

11. 2016.gada 20.decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, 50.panta pirmās daļas ar

piespiedu darbu uz 300 stundām. Spriedums stājies spēkā 2017.gada 3.janvārī. Sodāmība nav dzēsta. (56.-73., 102.-109.lp.)

Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumiem – brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu

noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Tiesa, nosakot apsūdzētajam soda veidu, ievērojot Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus, atzīst, ka

vainīgajam par izdarīto noziegumu ir nosakāms sods piespiedu darbu veidā, kā to tiesas debatēs lūdza arī prokurors un kam piekrita pats

apsūdzētais.Lemjot jautājumu par kriminālsoda piemērošanu, tiesa ņem vērā būtiskus apstākļus – apsūdzētais izdarījis mazāk smagu noziegumu nedzēstas

sodāmības laikā, apdraudot cietušā mantiskās intereses, taču apsūdzētais ir izvērtējis savu prettiesisko rīcību, izdarīto nožēlo, sola likumu turpmāk

nepārkāpt. Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, kas var ietekmēt apsūdzētajam nosakāmo soda veidu, tiesa secina, ka brīvības atņemšana

apsūdzētajam ir pārāk bargs sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Savukārt, naudas sods nav nosakāms, jo šobrīd /pers. A/ nav pastāvīgu ienākumu.

Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, apsūdzētā attieksmi pret izdarīto un to, ka sods nosakāms individualizēti, tiesa uzskata, ka nodrošināt

Krimināllikuma 35.pantā nostiprināto soda mērķi – iespējams /pers. A/ noteikt Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā paredzēto alternatīvo

sodu – piespiedu darbu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

savu vainu vaļsirdīgi atzīst un izdarīto nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst, to ka inkriminētais noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Tāpat, nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētais /pers. A/ ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības

uz sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Ievērojot to, ka apsūdzētais iepriekš sodīts ar 2016.gada 20.decembra Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu, noziedzīgo nodarījumu

konkrētajā kriminālprocesā izdarījis 2016.gada 1.jūlijā, tas ir, pirms iepriekšējā nolēmuma taisīšanas, galīgais sods apsūdzētajam nosakāms saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem. Ņemot vērā to, ka apsūdzētais savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina un nožēloja, tiesa

uzskata, ka sods apsūdzētajam nosakāms daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, soda termiņā ieskaitāms pēc aizturēšanas pavadītais laiks šajā kriminālprocesā no 2016.gada 1.jūlija līdz

2016.gada 2.jūlijam (viena diena), kas atbilst 8 (astoņām) piespiedu darba stundām un pavadītais laiks pēc aizturēšanas pēc 2016.gada 20.decembra

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas sprieduma no 2016.gada 2.aprīļa līdz 2016.gada 4.aprīlim, kas atbilst 24 (divdesmit četrām) piespiedu darba

stundām.

Apsūdzētajam piemērotie drošības līdzekļi – uzturēšanās noteiktā vietā un dzīves vietas maiņas paziņošana atceļami pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Izlemjot jautājumu par lietā esošiem lietiskajiem pierādījumiem, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, tiesa uzskata, ka CD disku ar

videoierakstu un džinsa bikses “Hilfinger Denim”, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, iznīcināmas pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520. pantu, 527.pantu, 528.pantu un 529.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un sodīt ar piespiedu darbu uz

150 (viens simts piecdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pieskaitīt sodu, kas noteikts ar 2016.gada 20.decembra

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu un /pers. A/ galīgo sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības – piespiedu darbu uz 420

(četri simts divdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, soda termiņā ieskaitīt pēc aizturēšanas pavadīto laiku šajā kriminālprocesā no 2016.gada 1.jūlija līdz

2016.gada 2.jūlijam (viena diena), kas atbilst 8 (astoņām) piespiedu darba stundām un pavadīto laiku pēc aizturēšanas pēc 2016.gada 20.decembra

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas sprieduma no 2016.gada 2.aprīļa līdz 2016.gada 4.aprīlim, kas atbilst 24 (divdesmit četrām) piespiedu darba

stundām.

/pers. A/ piemērotos drošības līdzekļus – uzturēšanās noteiktā vietā un dzīves vietas maiņas paziņošana atcelt pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Noteikt cietušā SIA “Peek&Cloppenburg” materiālo kompensāciju EUR 99,95 (deviņdesmit deviņu eiro un deviņdesmit piecu centu) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam SIA “Peek&Cloppenburg” (reģistrācijas numurs 40003924723, juridiskā adrese Muitas iela 1, Rīga, LV-

1004 EUR) 99,95 (deviņdesmit deviņus eiro un deviņdesmit piecus centus) materiālā kaitējuma kompensāciju.

Lietiskos pierādījumus – CD disku ar videoierakstu un džinsa bikses “Hilfinger Denim”, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, iznīcināt pēc

sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) dienu laikā, pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas

nolēmums, iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā apelācijas sūdzību vai protestu.

Pilns spriedums pieejams 2017.gada 31.janvārī.

Tiesnese I.Vanaga