Court dismissed defendant's silence as a defense and allowed plaintiff's claim for unpaid property management fees and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's claim for unpaid property management fees, interest, and litigation costs against a defendant who failed to submit any written explanation. The defendant had acknowledged partial payments but admitted to owing the balance, while the plaintiff cited specific Civil Code and Property Law articles to substantiate the debt. Since the defendant did not contest the facts or present evidence, the court ruled that no defense was established and ordered the full payment within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 93, 96, 250.21; Civil Code Art. 1753, 1756, 1765; Property Law Art. 2, 8, 10, 13: A party's failure to submit a written explanation or contest facts in a written procedure constitutes a waiver of defense rights, allowing the court to rule based on the uncontradicted claims.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C29256018
Lietas arhīva Nr. C – 2560 – 18/22
ECLI:LV:RLPT:2018:1024.C29256018.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 24.oktobrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Rubina
rakstveida procesā izskatīja civillietu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (turpmāk – DzĪKS) „TEMPS” prasībā par naudas piedziņu pret
/pers. A/.
Aprakstošā daļa
2018.gada 12.februārī DzĪKS „TEMPS” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda
piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja parādu 876,81 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 31,32 EUR, valsts nodevu 136,22 EUR un ar lietas
izskatīšana saistītos izdevumus 3,30 EUR.
Prasības pieteikumā norādīti tālāk minētie apstākļi.
DzĪKS „TEMPS” apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
Pamatojoties uz ierakstu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr. /numurs/ atbildētājam reģistrētas
īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/.
Atbildētājs ar prasītāju nav noslēdzis dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu. Atbildētājs veic maksājumus, taču tikai daļēji
apmaksājot prasītājas izrakstītos rēķinus, veikto maksājumu apmērs nenosedz ne izrakstīto rēķinu summu, ne parādu.
Atbildētāja parāds ir 908,13 EUR, ko veido pamatparāds par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2016.gada
1.decembra līdz 2018.gada 1.janvārim 876,81 EUR un likumiskie nokavējuma procenti par laiku no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 1.janvārim
31,32 EUR.
Prasītāja 2017.gada maijā ir nosūtījusi atbildētājam brīdinājumu, pēc kura saņemšanas atbildētājs ir veicis dažus maksājumus, taču parāds nav
dzēsts. Pēdējo maksājumu atbildētājs veicis 2017.gada augustā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1753., 1756., 1765.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 2., 8., 10. un 13.pantu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 1 pantu, atbildētājam 2018.gada 21.februārī uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības
pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un
pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.
Atbildētājs par celto prasību rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus tiesā nav iesniedzis. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250 21.panta otrajai daļai
paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas
sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots 2018.gada
11.jūlijā nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanas vietu un laiku un sprieduma saņemšanas iespējām.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1., 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā,
segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma
domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas līgumā (..).
Ar lietas materiālos iesniegtajiem prasītājas DzĪKS „TEMPS” 2016.gada statūtiem apstiprinās, ka prasītāja apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
No lietas materiālos esošās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/ izdrukas ir redzams, ka atbildētājam pamatojoties uz
2007.gada 3.jūlija pirkuma līguma pamata pieder nekustamais īpašums /adrese/.
Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam uz likuma pamata ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu,
kā arī sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt
ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.
No prasītājas iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem - grāmatvedības arhīva izdrukām, rēķina un parāda aprēķina ir konstatējams, ka atbildētājs
pilnā apmērā nav atmaksājis rēķinus tajos noradītajos termiņos, tādēļ parāds par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem
pakalpojumiem par laiku no 2016.gada 1.decembra līdz 2018.gada 1.janvārim ir 876,81 EUR.
Kā redzams no lietas materiāliem, tad prasītāja 2017.gada 5.maijā nosūtījusi atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu par parāda esamību un nodomu
vērsties tiesā, taču parāds nav samaksāts.
Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājam nebūtu sniegti pakalpojumi. Tiesai netika iesniegti nekādi pierādījumi, ka atbildētājs ir apmaksājis
prasītājas izrakstītos rēķinus, līdz ar to tiesa uzskata, ka nav pamata neticēt prasītājas argumentiem, ka samaksa pilnā apmērā prasītājas norādītajā laika
periodā nav veikta, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, fakts, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto aprēķinu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem
pareizību, turklāt atbildētājs to nav apstrīdējis līdz ar to parāds 876,81 EUR apmērā piedzenams no atbildētāja prasītājas labā.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti par laiku no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 1.janvārim
31,32 EUR apmērā.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu.
Civillikuma 1753.pants paredz, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas
nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Savukārt no Civillikuma 1765. panta izriet, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēts maksājuma nokavējums no atbildētāja puses, kas rada nokavējuma procentu piemērošanas pamatu.
Tiesai nav pamata apšaubīt veikto procentu apmēru, arī atbildētājs to nav apstrīdējis, tādēļ no atbildētāja piedzenami likumiskie nokavējuma
procenti par laiku no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 1.janvārim 31,32 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta
piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus vai iebildumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējis
prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlis ne atsevišķu prasību, ne pretprasību lietā, no
kā secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi.
Prasītāja ceļot tiesā prasību ir samaksājusi šādus tiesas izdevumus – valsts nodevu 136,22 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30
EUR, kopā samaksājot tiesāšanās izdevumus 139,52 EUR, kas piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas
izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms
nekavējoties.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 2041., 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt prasību pilnā apmērā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu DzĪKS „TEMPS”, reģistrācijas Nr.40003100605, parādu par nekustamā īpašuma
apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2016.gada 1.decembra līdz 2018.gada 1.janvārim 876,81 EUR (astoņi simti
septiņdesmit seši eiro un 81 cents), likumiskos nokavējuma procentus par laiku 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 1.janvārim 31,32 EUR (trīsdesmit
viens eiro un 32 centi) un tiesāšanās izdevumus 139,52 EUR (viens simts trīsdesmit deviņi eiro un 52 centi), kopā 1047,65 EUR (viens tūkstotis
četrdesmit septiņi eiro un 65 centi).
DzĪKS „TEMPS”, reģistrācijas Nr.40003100605, konta numurs kredītiestādē, kurā veicama piedzītās summas 1047,65 EUR (viens tūkstotis
četrdesmit septiņi eiro un 65 centi) samaksa AS ,,Norvik banka”, konta Nr. LV34LATB0002010114393.
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas
apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Rubina