Court dismisses appeal against work accident act, ruling employer failed to provide safe work methods.

Lietas Nr. A420169425

A42-01694-25/40

ECLI:LV:ADRJLTN:2025:0918.A420169425.7.S

Administratīvā rajona tiesa

Liepājas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Liepājā 2025.gada 18.septembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Solvita Sērdiene,

piedaloties pieteicējas /SIA Nosaukums A/ pārstāvjiem:valdes priekšsēdētājam /Persona L/, /Persona G/

unzvērinātai advokātei /Persona K/,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts darba inspekcijas – pārstāvei /Persona J/

un

trešajai personai un trešās personas /Persona F/ likumiskajai pārstāvei /Persona E/,

tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /SIA Nosaukums A/pieteikuma par Valsts darba

inspekcijas direktora vietnieka 2025.gada 9.aprīļa lēmuma Nr. /lēmuma numurs/ „Lēmums par akta Nr./akta

numurs/ par nelaimes gadījumu darbā apstrīdēšanu” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /Reģiona nosaukums/ reģionālā valsts darba inspekcija (turpmāk – inspekcija) izmeklēja nelaimes

gadījumu darbā, kas /datums/ notika ar pieteicējas/SIA Nosaukums A/ darbinieku /Persona I/ (turpmāk – cietušais)

adresē /Adrese A/ (turpmāk – notikuma vieta).

Inspekcija /datums A/ reģistrēja aktu Nr. /akta numurs/ par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – Akts), ar

kuru konstatēja, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts.

Nepiekrītot Aktam, pieteicēja to apstrīdēja.

Izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, inspekcijas direktora vietniece 2025.gada 9.aprīlī pieņēma lēmumu Nr.

/lēmuma numurs/ „Lēmums par akta Nr. /akta numurs/ par nelaimes gadījumu darbā apstrīdēšanu” (turpmāk –

Lēmums), ar kuru nolēma Aktu atstāt negrozītu.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[1.1] Atbilstoši Darba aizsardzība likuma 27. pantam un Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumu

Nr. 749„Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos” (turpmāk – Noteikumi Nr. 749) 8. punktam darba

devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību, veselību darbā un apmācību darba aizsardzības jautājumos. Nelaimes

gadījuma cēlonis ir drošu darba paņēmienu un metožu neesamība šķeldotāja sietveida kurvja nomaiņai.

[1.2] Cietušais, lai gan ir veicis darba pienākumus pie šķeldotāja un regulāri veicis šķeldotāja sietveida

kurvja nomaiņu, nav iepazīstināts ar pieteicējas 2019.gada 4.novembra darba aizsardzības instrukciju Nr. 31

„Veicot darbus ar koksnes šķeldošanas iekārtu” (turpmāk – instrukcija Nr. 31). Uz to norāda darba aizsardzības

ievadapmācības žurnālā (turpmāk – darba apmācību žurnāls) veiktais ieraksts, kas apliecināts ar cietušāparakstu.

Instrukcija Nr. 31 nesatur informāciju par to, ar kādām drošām darba metodēm veicama šķeldotāja sietveida kurvja

nomaiņa.

[1.3] Negadījuma brīdī /Persona A/ veica darbu ar traktoru, bet nav iepazīstināts ar 2019.gada 4.novembra

darba aizsardzības instrukciju Nr. 36 „Traktora vadītājiem” (turpmāk – instrukcija Nr. 36). To apliecina darba

apmācību žurnālā veiktais ieraksts, ko /Persona A/ apstiprinājis ar parakstu.

[1.4] Cietušajam un /Persona A/2018.gada 18.augustā izsniegtajiem /SIA Nosaukums C/ sertifikātiem par

apmācību „Darbam ar traktortehniku /Nosaukums/ un šķeldotāju /Transportlīdzeklis B/ Z saskaņā ar šo iekārtu

lietošanas rokasgrāmatām” (turpmāk – apmācību sertifikāti) lietā nav nozīmes un tie neliecina, ka cietušais un

/Persona A/ būtu iepazīstināti ar drošām metodēm darba veikšanā.

[1.5] Atbilstoši /SIA Nosakums B/ 2024.gada /datums C/ eksperta slēdziena Nr. /slēdziena numurs/

(turpmāk – eksperta 2024.gada /datums C/ slēdziens) 7.punktā norādītajam šķeldotāja lietotāja rokasgrāmatā nav

ietverta informācija par to, ar ko un kādā veidā droši no šķeldotāja ir izceļams sietveida kurvis.

Pieteicēja nav cietušo instruējusi par drošām darba metodēm, veicot darbu, ko viņš veica brīdī, kad notika

nelaimes gadījums.

Aktā atspoguļotā informācija vērtējama šauri, fiksējot nevis to, vai darbinieks vispār ir apmācīts un instruēts

darba aizsardzībā, bet gan to, vai ir instruēts un apmācīts tieši par darbu, ko tas ir veicis nelaimes gadījuma brīdī.

[1.6] Lietā nav iegūti pierādījumi, kas liecinātu, ka cietušā rīcību būtu ietekmējusi tā asinīs esošā alkohola

koncentrācija. Liecinieku paskaidrojumos nav konstatēts, ka cietušā uzvedība bijusi izmainīta. Līdz ar to, kaut arī

atrašanās darba vietā un darba veikšana alkohola ietekmē nav atbalstāma, konkrētajos apstākļos nav pamata

apgalvojumam, ka cietušā nāve ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka viņa asinīs ir konstatēta alkohola koncentrācija 0,21

promile.

[2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums

pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Lēmumā minētais, ka cietušā uzvedība nebija izmainīta, ir pretrunā ar /Persona A/ paskaidrojumā

sniegto informāciju. /Persona A/ paskaidrojumā norāda, ka cietušā uzvedība bija savādāka, viņš esot ļoti steidzies

un steidzinājis arī /Persona A/.

[2.2] Saskaņā ar Valsts policijas KRP /Reģiona nosaukums/ iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas inspektores

/Persona H/ vēstulē Nr. /vēstules numurs/ sniegto informāciju Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra tiesu

medicīnas ekspertīžu departamenta /Pilsētas nosaukums/ reģionālās nodaļas vadītājs – vecākais tiesu medicīnas

eksperts –2024.gada /Datums B/ veica cietušā medicīnisko ekspertīzi, sastādot atzinumu Nr. /atzinuma numurs/

(turpmāk – tiesu medicīnas eksperta atzinums), cietušā asinīs konstatējot 0,21 ‰ etilspirta.

Tas, ka nelaimes gadījuma brīdī cietušais bija alkohola reibumā, acīmredzot ir ietekmējis cietušā rīcību,

neievērojot darba drošības noteikumus. Tādēļ ir piemērojams Ministru kabineta 2012.gada 12.februāra noteikumu

Nr. 950 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 950) 35.1.

apakšpunkts.

[2.3] Nav pamatots inspekcijas arguments, ka cietušais un /Persona A/ nav apmācīti, kā droši veikt

šķeldotāja sietveida kurvja nomaiņu. To, ka viņi ir apmācīti, apliecina izdotie apmācību sertifikāti un pieteicējas

darba aizsardzības speciālista /Persona G/ 2024.gada /Datums K/ paskaidrojums, ka sietveida kurvja maiņa veikta

ar hidraulisko manipulatoru; apmācību apstiprina 2023.gada 5.septembra SIA „Mācību centrs Liepa” atestācijas

protokols Nr. 1091.

[3] Inspekcija tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā

ietvertajiem argumentiem, papildus paskaidrojot, ka nav iegūti pierādījumi, ka cietušajam asinīs konstatētā

alkohola koncentrācija ietekmēja cietušā rīcību. Turklāt tika noskaidrots, ka tādā veidā, kā tika veikta šķeldotāja

sietveida kurvja nomaiņa nelaimes gadījuma darbā brīdī, pieteicējas uzņēmumā tiek veikta vienmēr; citas metodes

šķeldotāja sietveida kurvja izcelšanai uzņēmumā nav noteiktas un izmantotas.

[4] Trešās personas rakstveida paskaidrojumā tiesai pievienojušās inspekcijas paskaidrojumiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, balstoties savos paskaidrojumos

uz pieteikumā norādīto, bet inspekcijas pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā minēto.

Trešā persona un trešās personas /Persona F/ likumiskā pārstāve /Persona E/ no paskaidrojuma sniegšanas

atturējās.

Trešā persona /Persona D/ iesniedza tiesā iesniegumu par lietas izskatīšanu bez viņas sakarā ar aizņemtību

skolā.

Motīvu daļa

[6] Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 13. panta pirmo daļu darba devējs nodrošina nelaimes gadījumu

darbā izmeklēšanu un veic to uzskaiti. Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru

kabinets.

Nelaimes gadījumus, kas notikuši ar nodarbināto vai jebkuru citu personu, kura faktiskos apstākļos

uzskatāma par nodarbināto, izmeklē un uzskaita atbilstoši Noteikumiem Nr. 950.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 950 1. punktu nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas mērķis ir noteikt nelaimes

gadījumu cēloņus un novērtēt tos, lai uzlabotu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, veicinātu

nelaimes gadījumā cietušajai personai paredzētās apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu, kā arī nodrošināt nelaimes

gadījumu uzskaiti atbilstoši starptautiskajām prasībām.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 950 5.2., 25.4. apakšpunktam, 31. un 34. punktam un Noteikumu Nr. 950 1.

pielikumam nelaimes gadījumu, kurā iestājusies cietušā nāve darba vietā, izmeklē inspekcija, pēc izmeklēšanas

beigām, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūtajiem materiāliem, sastādot aktu, kurā norāda, vai nelaimes gadījums ir

vai nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts.

Noteikumu Nr. 950 33.2. un 33.3. apakšpunkts paredz, ka, noformējot aktu, 6. punktā apraksta nelaimes

gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, raksturojot darbavietu un lietoto aprīkojumu vai

iekārtas, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus un traumējošo faktoru (ar vārdiem) atbilstoši šo noteikumu 5.

pielikumam, ja nepieciešams, 7. punktā norāda būtisku papildinformāciju, tostarp par uzņēmuma darba aizsardzības

sistēmas organizēšanu vai par izmeklēšanā atklātu darba aizsardzības prasību pārkāpumu, kas bijis tiešs cēlonis

nelaimes gadījumam, norādot par šādu pārkāpumu atbildīgās personas.

[7] Lietā ir strīds par to, vai nelaimes gadījums, kas /Datums/ notika ar cietušo, ir darba vides faktoru

iedarbībasrezultāts.

[8] Kā atzinusi Labklājības ministrija, nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanas mērķis ir iespējami ticami

noskaidrot apstākļus un bīstamās situācijas, kas ļāvušas tiem īstenoties nelaimes gadījumā, lai, zinot faktus, varētu

sākt noskaidrot nelaimes gadījuma cēloņus. Tas savukārt ir nepieciešams, lai novērstu līdzīgu nelaimes gadījumu

atkārtošanos un izmantotu iegūto pieredzi preventīvo pasākumu uzlabošanai (Darba drošība. Labklājības

ministrija. 47.–55.lapaspuse).

Izmeklēšanā konstatētās ziņas (par nelaimes gadījumu, tā apstākļiem un cēloņiem, par cietušo, darba

devēju), kā arī slēdziens par to, vai nelaimes gadījums ir vai nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts, tiek

atspoguļoti aktā par nelaimes gadījumu darbā. Vienlaikus akta būtība nav noteikt iesaistīto personu vainas pakāpi

(Ministru kabineta noteikumu projekta „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” anotācija,

Senāta 2009.gada 9.novembra lēmuma lietā Nr. SKA-639/2009 6. punkts).

No šajā spriedumā iepriekš minētajām tiesību normām un akta veidlapas satura kopsakarā izriet, ka par akta

rezolutīvo daļu ir uzskatāms atzinums par to, vai nelaimes gadījums ir vai nav darba vides faktoru iedarbības

rezultāts. Tādas akta sastāvdaļas kā 6. punktā paredzētās ziņas par nelaimes gadījuma cēloņiem un 7. punktā

paredzētās ziņas par darba aizsardzības prasību pārkāpumu, kas bijis tiešs cēlonis nelaimes gadījumam, norādot par

šādu pārkāpumu atbildīgās personas, ir daļa no akta pamatojuma.

Iepriekš minēto apstiprinājis arī Senāts, papildus norādot, ka akta mērķis nav vērtēt darba devēja vai

darbinieka pieļautos darba aizsardzības pārkāpumus un noteikt vainas pakāpi, kā arī konstatēt darba devēja

civiltiesisko un cita veida atbildību. Vienīgās tiesiskās sekas, kuras rada akts, ir konstatējums par to, vai nelaimes

gadījums ir bijis darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Akts, kurā atzīts, ka nelaimes gadījums ir darba vides

faktoru iedarbības rezultāts, ir priekšnoteikums, lai nodarbinātais, kas cietis darbā notikušā nelaimes gadījumā,

saņemtu sociālās apdrošināšanas atlīdzību (sal. Senāta 2018.gada 12.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-

287/2018 2. punktu, 2018.gada 25.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-459/2018

(ECLI:LV:AT:2018:0425.A420362814.3.S) 8., 9. un 11. punktu). Tādējādi akts par nelaimes gadījumu darbā ir

uzskatāms par konstatējošu administratīvo aktu, kura mērķis ir konstatēt, vai nelaimes gadījums ir vai nav darba

vides faktoru iedarbības rezultāts (sal. Senāta 2017.gada 28.decembra sprieduma lietā Nr. SKA-161/2017

(ECLI:LV:AT:2017:1228.A420412412.2.S) 8. punktu, 2018.gada 22.marta sprieduma lietā Nr. SKA-274/2018

(ECLI:LV:AT:2018:0322:A420309714.2.S) 6. punktu).

[9] Izvērtējusi lietas apstākļus kopsakarā ar procesa dalībnieku sniegtajiem paskaidrojumiem, balstoties uz

iepriekš norādītajām atziņām, tiesa secina, ka inspekcija pamatoti atzinusi, ka nelaimes gadījums ir darba vides

faktoru iedarbības rezultāts.

[9.1] Darba aizsardzības likuma 1. panta 6. punkts noteic, ka darba vide ir darba vieta ar tās fizikālajiem,

ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais

pakļauts, veicot savu darbu. Savukārt darba vieta saskaņā ar minētā panta 9. punktu ir vieta, kurā nodarbinātais veic

savu darbu, kā arī uzņēmuma ietvaros jebkura cita vieta, kura nodarbinātajam ir pieejama darba gaitā vai kur

nodarbinātais strādā ar darba devēja atļauju vai rīkojumu.

[9.2] Lietā nav strīda par to, ka nelaimes gadījums notika, cietušajam veicot darba pienākumus.

Proti, atbilstoši Akta 6.1. apakšpunktā norādītajam, ko pamato kopsakarā /Persona A/ un /Persona C/

sniegtie paskaidrojumi, un lietā esošais videoieraksts (lietas 101. – 102., 105, CD lietas 53.lapā), /Datums/

cietušais kopā ar /Persona A/ darba devēja uzdevumā veica šķeldošanas darbus ar riteņtraktoru /Transportlīdzeklis/

(turpmāk – riteņtraktors) un uz maināmās velkamās iekārtas uzstādītu šķeldotāju /Transportlīdzeklis B/ (turpmāk –

šķeldotājs), un hidraulisko manipulatoru /Nosaukums/ (turpmāk – hidromanipulators). /Persona A/ vadīja

riteņtraktoru un veica šķeldotāja un hidromanipulatora vadību.Darbu veikšanas laikā darba devējs deva uzdevumu

veikt šķeldotāja apkopes darbus, tai skaitā šķeldotāja sietveida kurvja nomaiņu. Lai sagatavotos šķeldotāja sietveida

kurvja nomaiņai, cietušais uzkāpa uz šķeldotāja tā priekšpusē, bet /Persona A/ nokāpa no šķeldotāja un devās uz

riteņtraktora kabīni, lai ar hidromanipulatora satvērēja palīdzību izceltu sietveida kurvi no šķeldotāja. Cietušais

turpinājadarboties uz šķeldotāja un pakāpās uz tā vēl augstāk, bet /Persona A/ iekāpa riteņtraktora kabīnē un

iedarbināja riteņtraktoru. Kad /Persona A/ pārlika savu somu uz citu vietu, viņš izdzirdēja, ka sāk darboties

šķeldotājs, ir palaista jūgvārpsta, kura griež šķeldošanas mehānismu. /Persona A/ uzsāka hidromanipulatora

satvērējkausa pacelšanu. Tā kā hidromanipulatora paceltā kāja aizsedza skatu, /Persona A/ neredzēja cietušo, kurš

atradās uz šķeldotāja. Divas sekundes pēc tam, kad /Persona A/ pacēla hidromanipulatora satvērēju, cietušais tika

ierauts šķeldotājā.

Tāpat lietā nav strīda par Akta 6.1. apakšpunktā norādīto, ka sietveida kurvja izcelšana no šķeldotāja parasti

notiek, iedarbinot riteņtraktoru un ar hidromanipulatora palīdzību izceļot kurvi, kā arī par to, ka šajā reizē /Persona

A/ bija plānojis rīkoties kā ierasts.

Lietā arī nav strīda par to, ka cietušais notikuma vietā atradās, pildot savus darba pienākumus, un ka viņam

attiecīgos pienākumus darba devēja uzdevumā bija jāveic.

Savukārt tiesu medicīnas eksperta atzinumā, par ko inspekciju 2024.gada 10.septembra vēstulē informējusi

Valsts policija (lietas 145.–146.lapa) norādīts, ka cietušā nāve ir vardarbīga un tā iestājās no politraumas, par ko

liecina konstatētie miesas bojājumi: (..). Iepriekš minētie miesas bojājumi varēja tikt nodarīti asu, cietu, rotējošu

šķautņu iedarbības rezultātā, cietušā labajai kājai un ķermeņa labajai pusei nonākot šķeldošanas ierīcē, un pēc sava

rakstura pieskaitāmi pie smagiem miesas bojājumiem, un tie ir tiešā cēloniskā sakarībā ar cietušā nāves iestāšanos.

Tādēļ tiesai nav šaubu, ka nelaimes gadījums, kura rezultātā iestājās cietušā nāve, notika, cietušajam

nonākot tiešā saskarē ar šķeldošanas ierīci, veicot tās apkopi.

[9.3] Apstākļus, kādiem pastāvot nelaimes gadījums nav uzskatāms par darba vides faktoru iedarbības

rezultātu, noteic Noteikumu Nr. 950 35. punkts.

Šādi apstākļi ir: nelaimes gadījums, pēc kura ir iestājies darbspēju zaudējums vai nāve, ir tiešā

cēloņsakarībā ar to, ka cietušais lietojis alkoholiskās, narkotiskās, toksiskās, psihotropās vai citas kaitīgas vielas vai

to produktus, un nelaimes gadījumu nav izraisījusi minēto vielu izmantošana darbā vai attiecīgo vielu neatbilstoša

glabāšana vai pārvietošana (35.1. apakšpunkts); inspekcija, ņemot vērā ārstniecības iestādes izveidotas ārstu

komisijas arodslimībās atzinumā par nelaimes gadījumā darbā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem

(6. pielikums) norādīto, izvērtējusi, ka cietušā nāves cēlonis darba vietā nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts

vai nav iespējams noteikt nelaimes gadījumā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem un darba vides

riska novērtējumu (35.2. apakšpunkts); izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības

institūcijas (35.3. apakšpunkts); nelaimes gadījums noticis, cietušajam izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to ir

uzsākts kriminālprocess, izņemot gadījumu, ja pret cietušo uzsākts kriminālprocess par ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli (35.4. apakšpunkts); nelaimes gadījums noticis pirms vai pēc darba laika,

noteiktajā tehnoloģiskā procesa pārtraukumā, pusdienas pārtraukumā vai citā pārtraukumā un nav konstatēta darba

vides riska faktoru iedarbība, izņemot gadījumus, ja cietušais saskaņā ar darba vai dienesta pienākumiem glābis

citu personu vai īpašumu un novērsis draudošās briesmas (35.5. apakšpunkts); nelaimes gadījums noticis strīda

laikā, un tā cēlonis nav saistīts ar darba vai dienesta pienākumu pildīšanu (35.6. apakšpunkts).

[9.3.1] Lietā nav strīda par to, ka nepastāv neviens no Noteikumu Nr. 950 35.2.–35.6. apakšpunktā

minētajiem apstākļiem, ka darba vietā notikušais nelaimes gadījums nav uzskatāms par darba vides faktoru

iedarbības rezultātu.

[9.3.2] Tā kā atbilstoši tiesu medicīnas eksperta atzinumā, par ko inspekciju 2024.gada 10.septembra

vēstulē informējusi Valsts policija (lietas 145.–146.lapa), norādītajam cietušā asinīs konstatētas 0,21 promiles

etilspirta, lietā ir strīds par to, vai inspekcija pamatoti nav atzinusi, ka nelaimes gadījums notika Noteikumu Nr. 950

35.1. punktā minētajos apstākļos.

[9.3.3] Kā atzinis Senāts, nelaimes gadījuma tieša saistība ar alkohola lietošanu Noteikumu Nr. 950 35.1.

apakšpunktā ir izdalīta kā speciāls pamats secinājumam, ka nelaimes gadījums nav darba vides faktoru iedarbības

rezultāts. Ja ir konstatējams, ka nelaimes gadījums ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka cietušais lietojis alkoholiskās

vielas, nav nozīmes pārējiem nelaimes gadījuma cēloņiem, ja tādi attiecīgajā lietā ir konstatēti. Tādējādi, ja

darbinieka atrašanās alkohola reibumā darba pienākumu izpildes laikā ir atzīstama par galveno un tiešo nelaimes

gadījuma cēloni, nav izšķirošas nozīmes citiem darbinieka argumentiem (sal. Senāta 2021.gada 28.oktobra

spriedums lietā Nr.SKA-85/2021 (ECLI:LV:AT:2021:1028.A420359416.7.S) 21. punktu). Tādēļ, lai atzītu, ka

nelaimes gadījums nav darba vides iedarbības rezultāts, jākonstatē, ka nelaimes gadījums ir tiešā cēloņsakarībā ar

to, ka cietušais lietojis alkoholiskās vielas vai to produktus.

Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabineta

2008.gada 2.jūnija noteikumi Nr. 394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes

kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 394). Noteikumu Nr. 394 IV nodaļas „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai

toksisko vielu ietekmes konstatēšana, sniedzot medicīnisko palīdzību pacientam traumas gadījumā” 37. punkts

noteic, ka, ja fiziska persona cietusi citstarp nelaimes gadījumā darbā un nogādāta jebkurā ārstniecības iestādē

medicīniskās palīdzības saņemšanai, ārsts, kurš sniedz medicīnisko palīdzību, ambulatorā vai stacionārā pacienta

medicīniskajā kartē (medicīniskajā dokumentācijā) norāda, vai personai ir vai nav alkohola, narkotisko, psihotropo

vai toksisko vielu lietošanas klīniskās pazīmes, kā arī norāda datus par bioloģiskās vides paraugu ņemšanu

konkrētas vielas noteikšanai.

Tātad likumdevējs ir paredzējis, ka, pārbaudot alkohola ietekmi, nozīme ir ne tikai konstatētajam etilspirta

daudzumam cietušā asinīs, bet arī tam, vai cietušajam ir vai nav alkohola lietošanas klīniskās pazīmes.

Tiesai nav iemesla uzskatīt, ka gadījumā, ja persona ir mirusi, klīniskajām pazīmēm, ja tās ir iespējams

konstatēt, nebūtu piešķirama nozīme.

Izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus atbilstoši minētajam, tiesa konstatē un secina turpmāko.

Reibuma stāvoklis ir tāds stāvoklis, kad pārbaudāmās personas (darbinieka) ārējais izskats un uzvedība

liecina par izmaiņām, salīdzinot ar viņa ierasto stāvokli darba vietā, viņš nepilnīgi orientējas apkārtējā vidē, ir

palēnināta reakcija, neadekvāta uzvedība un komunikācija, grīļīga gaita, uzbudinājums u. tml. (/Tīmekļvietne A/,

134.lapa).

Arī Senāts 2012.gada 24.augusta spriedumā lietā Nr. SKC-1041/2012, konstatējot pārbaudāmās personas

ārējo izskatu, norādījis, ka darbinieka izelpā konstatētais alkohola daudzums 0,09 promiles neliecina nedz par viņa

atrašanos alkohola ietekmes, nedz alkohola reibuma stāvoklī.

Turklāt tiesa nevar atstāt bez ievērības likumdevēja izšķiršanos Noteikumu Nr. 394 28. punktā, ka

uzskatāms, ka persona atrodas alkohola ietekmē tad, ja alkohola koncentrācija pārbaudāmās personas asinīs

pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot) vai tam atbilstošu koncentrāciju citā bioloģiskā vidē (ja vien persona nepārstāv

civilās aviācijas personālu).

Tādēļ arī izskatāmajā gadījumā ir nozīme ne tikai apstāklim, kas liecina par to, ka cietušais, iespējams, bija

lietojis alkoholiskās vielas, par ko liecina eksperta atzinumā konstatētais etilspirta daudzums cietušā asinīs 0,21

promiles, bet arī citām pazīmēm.

[9.3.4] Pieteicējas darbinieks /iniciālis/ /Persona A/ 2024.gada /datums E/ paskaidrojumā inspekcijai

norādījis citstarp, ka nelaimes gadījuma dienā pirms notika nelaime cietušajam kāds piezvanīja, un pēc sarunas

cietušais palika steidzīgs un mudināja /Persona A/ ātrāk pabeigt sieta nomaiņu (lietas 101.–102.lapa). Nekādi citi

apstākļi, kas raksturotu cietušā izmainītu uzvedību notikuma dienā, /Persona A/ paskaidrojumā nav minēti.

Pieteicējas darbinieks /Persona B/2024.gada /Datums J/ paskaidrojumā inspekcijai norādījis citstarp,

kanelaimes gadījuma dienā pirms notika nelaime nekas neliecināja par to; nenotika nekas īpašs. /Persona B/ cietušo

raksturoja kā mierīgu, nosvērtu, tādu, kas žiglas un nepārdomātas kustības parasti neveica, nebija straujš (lietas

105.lapa). Nekādi citi apstākļi, kas raksturotu cietušā izmainītu uzvedību notikuma dienā, /Persona B/

paskaidrojumā nav minēti.

Tātad /Persona A/ un /Persona B/ sniegtie paskaidrojumi sniedz informāciju, ka nebija nekādas pazīmes,

kasliecinātu par tādu alkohola ietekmē izmainītu cietušā uzvedību pirms nelaimes gadījuma, kas likumsakarīgi

varētu liecināt par to, ka cietušais nespēj veikt savus darba pienākumus, apzināties savas darbības vai rīcību un to

sekas.

Ņemot vērā apmācības programmas “Par darba aprīkojuma drošu ekspluatāciju un apkopi” 3.2. apakšpunktā

norādīto: “Darba aprīkojuma tehnisko apkopi (uzturēšanu) veic tad, kad aprīkojuma ir izslēgts un atvienots no

enerģijas avota. Ja aprīkojumu nevar izslēgt, darba aprīkojuma tehnisko apkopi (uzturēšanu) veic ārpus bīstamās

zonas vai ievērojot speciālus aizsardzības pasākumus”, ar ko cietušais un /Persona A/ bija iepazīstināti 2023.gada

2.augustā, un Šķeldotāja lietotāja rokasgrāmatā minēto attiecībā uz šķeldotāja apkopi, tai skaitā attiecībā uz

sietveida kurvja nomaiņu, par ko cietušais un /Persona A/ bija izgājuši 24 stundu apmācību, 2018.gada 18.augustā

saņemot apmācību sertifikātu (lietas 87.lapas otra puse, 100.lapa), tiesa atzīst, ka cietušajam nebija pamata

uzskatīt, ka šķeldotājs tā apkopes laikā vai cietušajam atrodoties tā riska zonā var tikt/ tiks iedarbināts (Šķeldotāja

lietotāja rokasgrāmatas 2.8., 2.14., 6.5.4., 7.1. apakšpunkts).

Arī instrukcijā Nr. 39 “Iekārtu remonta un apkopes darbiem”, ar kuru ne cietušais, ne /Persona A/ nebija

iepazīstināti (3.11. un 3.14. apakšpunkts), un instrukcijā Nr. 31, ar kuru cietušais nebija iepazīstināts, bet bija

iepazīstināts /Persona A/, (1.2. apakšpunkts) (skat. CD lietas 53.lapā), norādīts, ka, veicot iekārtas remontu vai

tehnisko apkopi, ierīci jāaptur, jāizslēdz, jāveic pasākumus, lai izslēgtu detaļu rotācijas nejaušu ieslēgšanu.

Tā kā cietušais, sagatavojot šķeldotāju sietveida kurvja nomaiņai, neveica tādas darbības, kas būtu saistītas

ar šķeldotāja vadības palaišanu, tiesai nav šaubu, ka nelaimes gadījumā viņš cieta tādu apstākļu dēļ, kas atradās

ārpus viņa kontroles, un ko viņš nevarēja paredzēt.

To, vai cietušais dzirdēja un/ vai saprata /Persona A/ norādi, kurp cietušajam jādodas, nav iespējams

pārbaudīt, jo cietušais ir miris. Savukārt to, ka pirms nelaimes gadījuma cietušais būtu bijis tādā stāvoklī, ka

/Persona A/ teikto viņš būtu varējis nesaprast vai nedzirdēt tieši alkohola ietekmes dēļ, lietā esošie pierādījumi

neapliecina.

[9.3.5] Ņemot vērā visu spriedumā minēto, tiesai nav pamata uzskatīt, ka nelaimes gadījums, kura rezultātā

iestājās cietušā nāve, būtu tiešā cēloņsakarībā ar alkoholisko vielu vai to produktu lietošanu.

[9.3.6] Tiesa lietā nav konstatējusi Noteikumu Nr. 950 35. punktā minētos apstākļus, kādiem pastāvot

nelaimes gadījums nav uzskatāms par darba vides faktoru iedarbības rezultātu. Tādēļ tiesa atzīst, ka Aktā pamatoti

atzīts, ka nelaimes gadījums, kura rezultātā iestājās cietušā nāve, ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts.

[10] Tā kā tiesu medicīnas eksperta atzinumā ir nepārprotami norādīts, ka cietušā nāve iestājās no

politraumas, par ko liecina konstatētie miesas bojājumi, kas varēja tikt nodarīti asu, cietu, rotējošu šķautņu

iedarbības rezultātā, cietušā labajai kājai un ķermeņa labajai pusei nonākot šķeldošanas ierīcē (lietas 145.–

146.lapa), tiesai arī ir pamats kritiski vērtēt pieteicējas norādīto, ka inspekcija, izmeklējot nelaimes gadījumu, nav

ievērojusi Noteikumu Nr. 950 69. punktu, kas noteic, ka pēc tam, kad saņemts patologanatomiskās izmeklēšanas

akts, kurā iekļauti laboratoriskie izmeklējumi vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma izraksts, inspekcija

nosūta ārstu komisijai pieprasījumu izvērtēt nelaimes gadījumā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba

apstākļiem un darba vides riska faktoru ietekmi (9. pielikums), ja cietušā nāves cēloņa saistība ar darba vides riska

faktoru iedarbību nav skaidra.

[11] Pieteicēja iebilst arī pret Akta un Lēmuma pamatojumā ietvertajiem secinājumiem.

Akta 6.3. apakšpunktā kā nelaimes gadījuma cēloņi minēti: drošu darba paņēmienu un metožu neesamība

šķeldotāja sietveida kurvja nomaiņai.

Kā norādīts 2024.gada /datums C/ eksperta slēdziena 7. punktā un kā tas konstatējams no Šķeldotāja

lietotāja rokasgrāmatas, tās 6.5.4. apakšpunktā ir aprakstīts sietveida kurvja iemontēšana un demontāža. Minētajā

punktā nav norādīts, ar ko sietveida kurvis ir jāceļ, taču, kā atzīts 2024.gada /datums C/ eksperta slēdzienā,

viennozīmīgi to nedrīkst darīt, iedarbinot riteņtraktoru un sietu izceļot ar riteņtraktora baļķu satvērēju. Gan

konkrētajā traktora, gan Šķeldotāja lietotāja rokasgrāmatā ir norāde, ka, veicot jebkādus remontus vai apkopes,

traktora motoram ir jābūt izslēgtam (lietas 80.lapa).

Tādēļ tiesa atzīst, ka cietušajam un /Persona A/, izejot apmācības un iegūstot apmācību sertifikātu, bija

jāzina, ka sietveida kurvi nedrīkst celt, iedarbinot riteņtraktoru un sietu izceļot ar riteņtraktora baļķu satvērēju.

Visas iespējas par to pārliecināties bija arī pieteicējai, iepazīstoties ar attiecīgajām lietotāju rokasgrāmatām.

Taču, ņemot vērā, ka Šķeldotāja lietotāja rokasgrāmatā nav ietverta informācija par to, ar ko un kādā veidā

sietveida kurvis no šķeldotāja droši izceļams un tajā ievietojams, tiesa piekrīt inspekcijai, ka cietušajam un /Persona

A/ izsniegtie apmācību sertifikāti neapliecina viņu zināšanas drošā šķeldotāja sietveida kurvja nomaiņā.

Arī citi pieteicējas darba aizsardzības dokumenti, ar kuriem bija iepazīstināts cietušais un/ vai /Persona A/,

nesatur norādes par drošiem darba paņēmieniem un metodēm šķeldotāja sietveida kurvja nomaiņai.

Tādēļ tiesa secina, ka inspekcija pamatoti atzina, ka nelaimes gadījuma cēlonis bija drošu darba paņēmienu

un metožu neesība šķeldotāja sietveida kurvja nomaiņai.

Vienlaikus tiesa vēlreiz vērš uzmanību uz to, ka Akta mērķis nav vērtēt darba devēja vai darbinieka

pieļautos darba aizsardzības pārkāpumus un noteikt vainas pakāpi; Aktā netiek paredzēta jebkāda atbildība par

nelaimes gadījumu darbā. Vienīgās tiesiskās sekas, kuras rada Akts, ir konstatējums par to, vai nelaimes gadījums ir

bijis darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Savukārt, tā kā vienīgās tiesiskās sekas rada secinājums, vai nelaimes

gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, Lēmumā ietvertais pamatojums un secinājumi, pret kuriem

iebilst pieteicēja, paši par sevi nerada pieteicējai kādas tiesiskās sekas un tiem arī nav prejudiciāla nozīme citu

strīdu izskatīšanā.

Turklāt minētie apstākļi nevar mainīt secinājumu, ka nelaimes gadījums ir bijis darba vides faktoru

iedarbības rezultāts.

[12] Ņemot vērā visu spriedumā minēto, pieteikuma apmierināšanai nav pamata un tas ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. un 289.–291. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā /SIA Nosaukums A/pieteikumu par Valsts darba inspekcijas direktora vietnieka 2025.gada

9.aprīļa lēmuma Nr. /lēmuma numurs/ „Lēmums par akta Nr. /akta numurs/ par nelaimes gadījumu darbā

apstrīdēšanu” atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese S. Sērdiene