Court convicted defendant of three thefts and reduced sentence due to guilty plea and poverty.

Lietas Nr. 11370033815 Lietas arhīva Nr. K07-0165-15/5 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2015.gada 7.jūlijā

Aizkraukles rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Baltmane-Zepa ar tiesas sēdes sekretāri G.Volkmani, tulci K.Zolotorenko, piedaloties prokurorei D.Morevai, aizstāvim zvērinātam advokātam J.Zēģelem, atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas. Tiesa

konstatēja:

/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā. 2013.gada 2.oktobrī ap plkst.12.50 /pers. A/, atrodoties SIA “Maxima Latvija” veikalā “Maxima X”, Aizkrauklē, Skolas ielā 6, nolēma izdarīt kafijas zādzību. Īstenojot savu nodomu, /pers. A/, mantkārīgu motīvu vadīts, slepeni no plaukta nozaga SIA “Maxima Latvija” piederošās sešas 500 gramus pakas ar malto kafiju “Jacobs Kronung” par cenu 6,65 EUR, kopvērtībā par 39,90 EUR, nodarot par šo summu SIA ,,Maxima Latvija” mantisko kaitējumu. Nozagtās kafijas pakas /pers.

A/ salika līdzi paņemtajā maisā un, nesamaksājot par tām, izgāja no veikala. Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā. /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā. 2014.gada 6.decembrī ap plkst.13.30 /pers. A/, atrodoties SIA “Maxima Latvija” veikalā “Maxima X”, Kokneses novada Kokneses pagastā, 1905.gada ielā 8a, nolēma izdarīt kafijas zādzību. Īstenojot savu nodomu, /pers. A/, mantkārīgu motīvu vadīts, slepeni no plaukta nozaga SIA “Maxima Latvija” piederošās desmit 500 gramu pakas ar malto kafiju “Jacobs Kronung” par cenu 7,99 EUR, kopvērtībā par 79,90 EUR, nodarot par šo summu SIA “Maxima Latvija” mantisko kaitējumu.

Nozagtās kafijas pakas /pers. A/ salika līdzi paņemtajā maisā un, nesamaksājot par tām, izgāja no veikala. Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā. /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā. 2015.gada 30.maijā ap plkst.12.30 /pers. A/, atrodoties SIA “Maxima Latvija” veikalā “Maxima X”, Aizkrauklē, Skolas ielā 6, nolēma izdarīt kafijas zādzību. Īstenojot savu nodomu, /pers. A/, mantkārīgu motīvu vadīts, slepeni no plaukta nozaga SIA “Maxima Latvija” piederošās vienpadsmit 500 gramu pakas ar malto kafiju “Jacobs Kronung” par cenu 6,65 EUR, kopvērtībā par 73,15 EUR, nodarot par šo summu SIA “Maxima Latvija” mantisko kaitējumu.

Nozagtās kafijas pakas /pers. A/ salika līdzi paņemtajā maisā un, nesamaksājot par tām, izgāja no veikala. Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā. Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais savu vainu atzina pilnībā visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, neapstrīdēja noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi, atzina kā pamatotu pieteikto mantiskā kaitējuma kompensācijas apmēru.

Prokurore izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie apstākļi; šādam viedoklim pievienojās arī aizstāvis. Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzina savu vainu izvirzītajā apsūdzībā un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainīgumu un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju.

Tiesas sēdē apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas. Tiesa konstatē, ka apsūdzētajam celtā apsūdzība atbilst Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas noteikumiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta apkopoto tiesu praksi noziedzīgo nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, 2013.gads, 6.lpp.) un

ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka apsūdzētā faktiskās darbības ir pareizi kvalificētas pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, lietā ir pierādīts apsūdzētā vainīgums. Apsūdzētais ir sodāms, taisot notiesājošu spriedumu, kā to paredz Kriminālprocesa 520.pants. Tā kā tiesas sēdē pierādījumu pārbaude netika veikta, tad, ievērojot Kriminālprocesa likuma

527.panta trešajā daļā noteikto, šajā spriedumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu apsūdzētajam ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu nosaka Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija, ievērojot Krimināllikuma Vispārīgās daļas noteikumus. Krimināllikuma 46.panta otrā daļa paredz, ka, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, savukārt, nosakot soda mēru, saskaņā ar

šī panta trešo daļu tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešās daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus, tiesa konstatēja, ka apsūdzētais agrāk sodīts 17 reizes,

vairākkārtēji sodīts par zādzību izdarīšanu. Pēdējo reizi apsūdzētais sodīts ar 2015.gada 8.maija Rīgas

rajona prokuratūras prokurores R.Briedes priekšrakstu par sodu (lietas 55.-60., 77.-78.lapa). No Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” informācijas redzams, ka dienesta redzeslokā apsūdzētais ir kopš 2007.gada maija, dienestā vērsies periodiski, galvenokārt, lai saņemtu nakts patversmes pakalpojumus. 2012.gada martā saņēmis vienreizēju pabalstu kā sodu izcietusi persona. Nakts patversmes pakalpojumus apsūdzētais saņēmis īslaicīgi, jo regulāri neievērojis iekšējās kārtības noteikumus – patversmē ieradās alkohola reibumā, draudēja dežurantēm, konfliktēja un fiziski iespaidoja pārējos patversmes iemītniekus. Apsūdzētais kopš 2013.gada 3.oktobra dienestā pēc palīdzības nav vērsies (lietas 80.lapa). No biedrības „Latvijas Sarkanais krusts” informācijas redzams, ka apsūdzētais

sociālā centra “Gaiziņš” nakts patversmē nakšņojis divas reizes, otrajā reizē apsūdzēto atveduši Ropažu

novada Pašvaldības policijas darbinieki. Apsūdzētais tiesas sēdē paskaidroja, ka zadzis tāpēc, ka nebijis naudas, par ko dzīvot. Izvērtējot apsūdzētā personību, tiesa secina, ka viņš ir vērtējams negatīvi, jo apsūdzētā rīcība pierāda viņa nevēlēšanos ievērot likumus, pelnīt iztiku savādākā veidā, nevis zogot. Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas klasificējami kā mazāk smagi noziegumi. Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli atzīst to, ka apsūdzētais atzina savu vainu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, un šis apstāklis mīkstina apsūdzētā atbildību visu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta

pirmās daļas pirmo punktu visu trīs noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā apsūdzētā atbildību pastiprina tas,

ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu. Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais piekrita lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, tā izmantojot savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 21.pants. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav

atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet ir ņemams vērā pie soda veida noteikšanas

(sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumu lietā SKK- 232/08).

Atbilstoši Krimināllikuma 35.panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializētu sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp). Tiesa par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim un soda veida ietekmējošajiem apstākļiem, apsūdzētajam uzskata sodu brīvības atņemšanas veidā, kas atbilstoši Krimināllikuma 38.panta pirmajai daļai ir personas piespiedu turēšana ieslodzījumā. Tiesa neapsver panta sankcijā citu soda veidu piemērošanu apsūdzētajam vai brīvības atņemšanas soda noteikšanu nosacīti. Lai tiesa varētu piespriesto brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti, ir jāpastāv Krimināllikuma 55.pantā minētajiem nosacījumiem, proti, tiesai, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, jābūt pārliecinātai, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Tiesa, izvērtējot alternatīvos soda veidus un nosacītas notiesāšanas iespējamību, secina, ka, pirmkārt, apsūdzētais ir vērtējams negatīvi ne tikai tāpēc, ka viņš vairākkārt ir saukts pie kriminālatbildības, bet arī tāpēc, ka, uzklausot apsūdzēto tiesas sēdē, tiesai radās priekšstats, ka

apsūdzētais neapzinās izdarītā sekas, viņš ir nekritisks. Otrkārt, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam ir bijuši

piespriesti citi soda veidi, brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti, taču nākas secināt, ka šo sodu izciešana neliek apsūdzētajam laboties un izdarīt secinājumus par savu uzvedību. Tiesas ieskatā tikai reāla brīvības atņemšanas soda izciešana liks apsūdzētajam laboties, turklāt šis soda veids it atbilstošs arī sabiedrības interesēm. Tikai ar brīvības atņemšanas soda izciešanu tiks

sasniegts soda mērķis, turklāt brīvības atņemšanas soda reāla izciešana ir apsūdzētā personībai atbilstošs

sods. Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka konstatēts viens apsūdzētā atbildību mīkstinošais apstāklis un viens atbildību pastiprinošais apstāklis visu trīs noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Atbilstoši Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijai, ievērojot Krimināllikuma 38.pantā brīvības atņemšanas noteiktos termiņus, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam brīvības atņemšanas sods nosakāms uz pieciem mēnešiem par katru noziedzīgo nodarījumu, samazinot prokurores prasītā soda apmēru sakarā ar konstatēto atbildību mīkstinošo apstākli. Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, jo apsūdzētais ir izdarījis trīs Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, līdz ar to sods par katru noziedzīgo nodarījumu ir nosakāms atsevišķi, savukārt pēc tam sods nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriestos sodus daļēji saskaitot, kas ir labvēlīgs soda noteikšanas princips apsūdzētajam. Pie galīgā soda noteikšanas apsūdzētajam /pers. A/ vērā ņemams Rīgas rajona prokuratūras prokurores R.Briedes 2015.gada 8.maija priekšraksts par sodu, saskaņā ar kuru /pers. A/ sodu nav sācis izciest. Līdz ar to galīgais sods /pers. A/ nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmās daļas noteikumiem un ar šo spriedumu noteiktajam sodam daļēji pievienojams ar pēc Rīgas rajona prokuratūras prokurores R.Briedes 2015.gada 8.maija priekšraksta par sodu neizciestais sods, galīgo sodu nosakot brīvības atņemšanu un piespiedu darbu uz 100 stundām, atbilstoši Krimināllikuma 51.panta 2. 1 daļai nosakot patstāvīgu soda izpildi. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitāms laiks, ko /pers. A/ pavadījis apcietinājumā - no 2015.gada 31.maija (lietas 41.-45.lapa) līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241.panta trešo daļu apsūdzētajam piemērotais

drošības līdzeklis – apcietinājums, ir atstājams negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai, jo tiesa

uzskata, ka pretējā gadījumā apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes. Cietusī SIA “Maxima Latvija” pieteikusi mantiskā kaitējuma kompensāciju 192,95 EUR apmērā (lietas 11., 26., 34.lapa). Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas procesuālās iespējas materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata. Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Civillikuma 1770.pants skaidro, ka zaudējums ir katrs mantiski novērtējams pametums. Atbilstoši Civillikuma 1775.pantam katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Saskaņā ar Civillikuma 1773.pantu zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesiskas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas. Zaudējumu atlīdzināšanas mērķis ir nodrošināt pēc iespējas pilnīgāku tādu stāvokļa atjaunošanu,

kāds būtu bijis tad, ja aizskārums nebūtu noticis. Turklāt norādāms, ka jāatlīdzina tikai tāds zaudējums,

kuram var noskaidrot nodarītāju. Zaudējumu atlīdzības pienākums rodas sakarā ar neatļautu darbību, un

kā priekšnosacījumi zaudējumu atlīdzināšanai konstatējami 1) nodarītāja prettiesiska rīcība, 2) zaudējumu

esamība, 3) cēloniskais sakars (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības. Mācību grāmata. Rīga, 2014., 207.- 217.lpp). Nav šaubu, ka persona, kura ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu mantas zādzībā, ir atbildīga par

cietušajai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, jo tieši apsūdzētā prettiesiskās rīcības rezultātā cietušajai arī

tika radīts zaudējums. Apsūdzētā vainīgums noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kuru rezultātā cietušajai

radies kaitējums, ir pilnībā pierādīts, lietā ir pierādīts kaitējuma apmērs, līdz ar to radītais kaitējums

piedzenams no apsūdzētā. Procesuālos izdevumus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas ceturto punktu veido samaksa aizstāvim zvērinātam advokātam J.Zēģelem 114,55 EUR apmērā par juridiskās palīdzības sniegšanu apsūdzētajam. Kriminālprocesa 368.panta pirmā daļa noteic, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu

piedzen no notiesātajiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos gadījumus. Šī panta

ceturtā daļa noteic procesa virzītāja tiesības atbrīvot notiesāto no maksas par juridisko palīdzību. Ievērojot minēto, tiesa konstatē, ka ir pamats apsūdzēto atbrīvot no procesuālo izdevumu samaksas, jo apsūdzētais ir maznodrošināts, pirms nokļūšanas ieslodzījuma vietā neguva ienākumus, ir invalīds. Maksa par juridisko palīdzību sedzama no valsts līdzekļiem. Lietiskos pierādījumus – trīs CD diskus, kas glabājas pie lietas materiāliem, arī turpmāk glabājami pie lietas materiāliem. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527.- 530.pantu tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu:

- par 2013.gada 2.oktobrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem;

- par 2014.gada 6.decembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem;

- par 2015.gada 30.maijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem sodu /pers. A/ noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, piespriestos sodus daļēji saskaitot, brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu ar šo spriedumu noteiktajam sodam daļēji pievienot pēc Rīgas rajona prokuratūras prokurores R.Briedes 2015.gada 8.maija priekšraksta par sodu neizciesto sodu un galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem un piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām, nosakot patstāvīgu sodu izpildi. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piektās daļas noteikumiem brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitīt /pers. A/ atrašanos apcietinājumā no 2015.gada 31.maija līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai. Piespiedu darbs izpildāms pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai. Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajai SIA “Maxima Latvija” mantiskā kaitējuma kompensāciju 192,95 EUR (viens simts deviņdesmit divu euro un 95 centu) apmērā. Atbrīvot personu A. no procesuālo izdevumu 114,55 EUR (viena simta četrpadsmit euro un 55

centu) apmērā, kas saistīti ar aizstāvja zvērināta advokāta J.Zēģeles piedalīšanos kriminālprocesā pēc

norīkojuma, samaksas un segt tos no valsts līdzekļiem. Lietiskos pierādījumus – trīs CD ar ierakstiem glabāt lietas materiālos. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas, sūdzību vai protestu iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā. Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 9.jūlijā.

Tiesnese L.Baltmane-Zepa