Court dismisses police non-attendance objection and convicts defendant for refusing entry while intoxicated.

Lietas Nr.173095418

Lietas arhīva Nr. 1-0030-19/19

ECLI:LV:ZRT:2019:0201.173095418.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2019. gada 1. februārī

Zemgales rajona tiesas

tiesnese S. Daukšte

ar tiesas sēdes sekretāri D. Venderoti,

atklātā tiesas sēdē 2019. gada 23. janvārī izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/, dzīvojoša /adrese

A/, Aizkraukles novadā, pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā.

Aprakstošā daļa

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībniece A. Litovska

2018. gada 14. decembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka 2018. gada 20. oktobrī, plkst. 22.30 Aizkrauklē, sabiedriskā vietā,

Maurēnu ielā 4 kāpņutelpā /pers. B/, atrodoties alkohola reibumā, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām – stājās priekšā

durvīm un neļāva ieiet dzīvoklī, kurā pats nedzīvo.

Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā.

Uz tiesas sēdi nav ieradies Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – Iestādes) pilnvarotais pārstāvis. Iestādei par tiesas sēdi

paziņots 2018. gada 21. decembrī nosūtot tiesas pavēsti uz Iestādes elektroniskā pasta adresi (lietas 1.,17. lapa).

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteikts, ka iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties

tiesas sēdē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi

nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez Iestādes pārstāvja klātbūtnes. Tiesnese secina, ka, neierodoties

uz tiesas sēdi, Iestāde nav vēlējusies izmantot tai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteiktās tiesības piedalīties tiesas sēdē.

/pers. B/ tiesas sēdē atzina vainu pārkāpumā un paskaidroja, ka 20.oktobrī viss noticis Maurēnu ielā, tur biji “tusiņš”, iedzeršana pie

paziņām. Paziņu vārdus nepateikšot. Paziņa esot sieviete. Lietojuši alkoholu, skaļi uzvedušies. Ieradusies policija. Saticies ar policiju kāpņu telpā.

Policisti gribējuši tikt dzīvoklī. Nostājies pie durvīm un neesot laidis viņus iekšā, jo bijis diezgan iedzēris. Lielāko daļu no tā, kas noticis, neatceroties.

Notikušo atceroties minimāli, fragmentāri. Atceroties, ka sēdējuši dzīvoklī, dzēruši un to, ka ieradās policija. Pārējais ir “melna bilde”. To, ka neesot

laidis policiju dzīvoklī, to viņam izstāstījuši policijā. Nevarot izskaidrot, kāpēc tā rīkojies. Saprotot, ka jāklausa policijai.

Motīvu daļa

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un uzklausījusi pie administratīvas atbildības saucamās personas paskaidrojums, tiesnese

atzīst, ka /pers. B/ ir saucams pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto pārkāpumu un viņam

piemērojams administratīvais sods.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta devītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj

jautājumus, vai ir noticis administratīvs pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai

ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar

lietiskajiem pierādījumiem u.c. izņemtām lietām, garantijas naudu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas

darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās

kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzētā pārkāpuma

izdarīšanu, nepieciešams konstatēt, ka policijas darbinieks ir izteicis likumīgu rīkojumu un persona ļaunprātīgi nav pakļāvusies izteiktajam rīkojumam.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22. pantā noteikto, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi,

ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.

Likuma „Par policiju” 12. pantā „Policijas darbinieku vispārējās tiesības” noteikts: „Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus

atbilstoši dienesta kompetencei ir tiesības:

1)prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi[..],

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas jaunākais inspektors G.

Ziediņš ziņojumā norādījis, ka 2018. gada 20.oktobrī veicis dienesta pienākumus kopā ar kārtībnieci A. Litovsku, Saņēmuši informāciju par to, ka

Aizkrauklē, Maurēnu /numurs/ izraisījies kautiņš starp diviem vīriešiem.

Ierodoties šajā adresē un piezvanot pie durvīm, no dzīvokļa iznācis vīrietis, kuru pazinis kā /pers. B/. Uz jautājumu, kas notiek, viņš

atbildējis, ka viss ir kārtībā. Tad no dzīvokļa iznākusi sieviete, dzīvokļa saimniece /pers. D/. Viņa paskaidrojusi, ka /pers. B/ izraisījis kautiņu un viņa

vēlas, lai viņš atstātu viņas dzīvokli, jo viņš izraisījis kautiņu ar citu viņas viesi. /pers. B/ uzaicināts doties prom. To viņš atteicies darīt. Ar /pers. D/ atļauju

gribējis ieiet dzīvoklī, lai aprunātos ar otru kautiņā iesaistīto vīrieti. Vēlāk noskaidrots, ka tas ir /pers. E/. /pers. B/ nostājies priekšā durvīm un nav ļāvis

ieiet dzīvoklī. Uz vairākkārtējiem aicinājumiem paiet malā viņš nav reaģējis, pateicis, ka dzīvoklī nelaidīšot. Brīdinājis /pers. B/, ka tā ir ļaunprātīga

nepakļaušanās likumīgām policijas darbinieka prasībām, ka par to paredzēta administratīva atbildība. Uz to /pers. B/ atbildējis, ka viņam vienalga. Ņemot

vērā to, ka /pers. B/ bijis neprognozējams un alkohola reibumā, izsaukti papildspēki. Pēc to ierašanās /pers. B/ aizturēts un nogādāts policijas iecirknī

administratīvās lietvedības nodrošināšanai pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā (lietas 11. lapa).

Analogi notikuma faktiskos apstākļus ziņojumā atspoguļojusi arī Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas

nodaļas Patruļdienesta kārtībniece A. Litovska (lietas 13.lapa)

/pers. B/ 2019. gada 20. oktobrī plkst. 22.50 administratīvi aizturēts par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto pārkāpumu, lai nodrošinātu administratīvo lietvedību, par ko sastādīts administratīvās

aizturēšanas protokols Nr. 172 (lietas 7. lapa).

2018. gada 20. oktobrī ar mēraparātu „ ALCO QUANT 6020” /pers. B/ izelpas gaisā konstatēta alkohola koncentrācija plkst. 23.08-

4,18 promiles, plkst. 23.24- 3,70 promiles (lietas 8.-10. lapa).

2018. gada 14. decembrī /pers. B/ par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto pārkāpumu sastādīts

administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC244410 (lietas 2. lapa). Protokols sastādīts bez /pers. B/ klātbūtnes un administratīvā pārkāpuma protokols

viņam nosūtīts pa pastu (lietas 4. lapa), jo viņš 2018. gada 14. decembrī nav ieradies uz lietas izskatīšanu (lietas 5.,12. lapa).

Tiesnese atzīst, ka rīkojoties atbilstoši likuma „Par policiju” 12. panta 1. punkta prasībām, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes

darbinieki pieprasīja, lai /pers. B/ netraucē viņu darbu un atļauj viņiem ieiet /pers. D/ dzīvokli, lai aptaujātu otru kautiņā iesaistīto vīrieti. Uz policijas

darbinieku likumīgajām prasībām pārtraukt rīcību, kas traucē policijas darbu, un brīdinājumiem par iespējamu administratīvo atbildību, /pers. B/

nereaģēja.

2018. gada 14. oktobrī plkst. 22.30 Aizkrauklē, Maurēnu ielā 4 mājas kāpņu telpā /pers. B/, būdams alkohola reibumā, ļaunprātīgi

nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, nostājās priekšā dzīvokļa durvīm, un neļāva policijas darbiniekiem ieiet dzīvoklī.

Tātad /pers.B/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu 175. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. panta otrajai daļai, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. No /pers. B/ paskaidrojumiem tiesas sēdē zināms, ka viņš

algotu darbu nestrādā, viņam nav apgādājamo personu.

No Informācijas centra Sodu reģistra izdrukas zināms, ka /pers. B/ vienu reizi administratīvi sodīts ( lietas 16.-17. lapa).

/pers. B/ atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstinošus apstākļus tiesnese nekonstatē. Par /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesnese

atzīst to, ka viņš pārkāpumu izdarījis alkohola reibumā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pants noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķis - personas audzināšana likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā - ir sasniedzams piemērojot par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ naudas sodu un tas būs taisnīgs un samērīgs sods.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes

pārbaudes kārtība” 14. punktu, un Ministru kabineta 2007. gada 18. decembra noteikumu Nr. 915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas

saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” ja izelpotajā gaisā konstatētā

alkohola koncentrācija ir 0,5 promiles vai lielāka, pārbaudes izdevumus 15,65 EUR apmērā sedz pārbaudāmā persona. Tā kā /pers. B/ konstatētā

alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir lielāka par 0,5 promilēm, viņam jāsedz pārbaudes izdevumi 15,65 EUR apmērā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31., 32., 33., 34., 175.pantu, 258. panta trešo daļu, 289. 6, 289.11, 289.16,

289.17, 289.18 pantu, tiesnese

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. B/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzētā pārkāpuma

izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu 30 EUR (trīsdesmit euro).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas konstatēšanai veiktajām

pārbaudēm, 15,65 EUR (piecpadsmit euro 65 centus). Noteikt termiņu labprātīgai izdevumu, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas konstatēšanai

veiktajām pārbaudēm, segšanai 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā 2019. gada 1. februāra var pārsūdzēt

Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese S. Daukšte