Court orders management company to recover maintenance fees, interest, and penalties from resident for breach of contract.

ECLI:LV:RPPT:2017:1208.C28348716.1.S

Civillieta Nr.C28348716

C-1597-17/12

S P R I E D U M S

L a t v i j av sā r Rd eā p u b l i k a s

Rīgā, 2017.gada 8.decembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnese I.Augustāne ar tiesas sēdes sekretāri L.Beļsku atklātā tiesas sēdē, piedaloties SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/, izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2016. gada 13.oktobrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā (tagad – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa) saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”

(turpmāk tekstā arī – prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk tekstā arī – atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāres R.Ritenbergas-Balodes 2010.gada 29.decembra

lēmumu reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar

2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr./numurs/apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr. /numurs/ atbildētājai no 2001.

gada 27. augusta līdz 2015. gada 23. martam bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra Nr. /kadastra numurs/), kas atrodas

/adrese/.

Dzīvojamās mājas /adrese/ (turpmāk - māja) dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt

un apsaimniekot māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2001. gada 7. janvārī prasītāja ar atbildētāju noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu

Nr. /numurs/ (turpmāk - līgums).

Saskaņā ar Līguma 3.3. punktu, atbildētājai ir jāveic maksājumus atbilstoši prasītājas izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi

līdz mēneša pēdējam datumam, bet prasītājai saskaņā ar līguma 3.7. punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no

atbildētājas līgumsodu 0,2 % apmērā no neapmaksātās rēķina summas par katru nokavēto dienu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja ir izpildījusi savas no līguma izrietošās saistībās, tas ir, sniegusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas pakalpojumus, taču atbildētāja savus pienākumus saskaņā ar noslēgto līgumu nav izpildījusi. Atbildētāja nav sniegusi nekādus

konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Prasības pieteikumā norādīts, ka, tā kā prasītāja nav saņēmusi savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājai ir

izveidojies parāds par periodu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 23. martam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 4312,71 euro (četri tūkstoši trīs simti divpadsmit euro un 71 cents) apmērā, līgumsods par periodu no 2013.

gada 3. novembra līdz 2015. gada 1. janvārim - 1305,98 euro un likumiskie procenti par periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 1. jūlijam

377,74 euro (trīs simti septiņdesmit septiņi euro un 74 centi).

Ievērojot judikatūru un grozījumus Civillikuma 1716.panta trešajā daļā, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsoda daļu 10% apmērā no

pamatparāda, kas uz 2015. gada 1. janvāri ir 431,27 euro (četri simti trīsdesmit viens euro un 27 centi). Līdz ar to prasības kopsumma sastāda 5121,72

euro.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10. pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu,

Civillikuma 876., 1587., 1759, 1765., 1716., 1720. pantu, kā arī Civilprocesa likuma 1., 23., 24., 26., 33., 34., 41., 128., 129. un 195. pantu, prasītāja

lūdz tiesu: (1) piedzīt no /pers. B/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un

saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 23. martam 4312,71 euro (četri tūkstoši trīs simti divpadsmit euro

un 71 cents) apmērā, pārskaitot līdzekļus uz vienu no norādītajiem norēķinu kontiem. (2) Piedzīt no /pers. B/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”

līgumsoda daļu par laika periodu no 2013. gada 3. novembra līdz 2015. gada 1. janvārim - 431,27 euro (četri simti trīsdesmit viens euro un 27 centi).

(3) Piedzīt no /pers. B/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” likumiskos procentus par laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 1.

jūlijam 377,74 euro (trīs simti septiņdesmit septiņi euro un 74 centi). (4) Atzīt tiesības prasītājai SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” saņemt 6% gadā par

laiku līdz sprieduma izpildei. (5) Piedzīt no /pers. B/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, tajā skaitā, valsts

nodevu 439,61 euro (četri simti trīsdesmit deviņi euro un 61 cents) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro un 70 centi)

apmērā.

2016.gada 24. oktobrī atbildētājai uz viņas prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adrese, nosūtīts

prasības pieteikums, nosakot datumu, līdz kuram tiesā sniedzami paskaidrojumi – 2016.gada 24. novembrim. Atbildētāja nav tiesā sniegusi rakstveida

paskaidrojumus par prasību.2016.gada 28.novembrī tiesā atpakaļ saņemts tiesas sūtījums ar atzīmi – “beidzies glabāšanas laiks”.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja un lūdza to apmierināt.

Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās, nav paziņojusi par neierašanās iemesliem un nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu.

Par tiesas sēdi atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst atbildētājas neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu, tiesa uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas

klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to savstarpējā saistībā, prasītājas pārstāves pausto tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka prasība

ir pilnīgi apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

2001.gada 7.janvārī Rīgas domes Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmums “Kurzemes nami” un atbildētāja noslēdza Dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr. /numurs/ (lietas 20.-22.lapa). Saskaņā ar minēto līgumu Rīgas domes Kurzemes rajona pašvaldības

uzņēmums “Kurzemes nami” apņēmās veikt dzīvojamās mājas /adrese/ uzturēšanas un apsaimniekošanas darbus, bet dzīvokļa /adrese/ īpašniece –

atbildētāja, apņēmās maksāt pārvaldniekam par dzīvojamās uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī komunālajiem pakalpojumiem.

N o 2014.gada 7. aprīļa Uzņēmumu reģistra izziņas Nr.7-3-55517 redzams, ka 2010.gada 29.decembrī notikusi reorganizācija, apvienojot

komercsabiedrības, tajā skaitā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”, un izveidojot SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (lietas 8.lapa).

Saskaņā ar Komerclikuma 335.panta piektās daļas noteikumiem, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet

iegūstošajai sabiedrībai. Tādējādi prasītājai prasījuma tiesības radušās uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” un Dzīvokļa īpašuma likuma pamata.

Prasības pieteikumam pievienotais 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr./numurs/ apstiprina, ka SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks” uz līguma pamata apņēmies apsaimniekot Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, valdījumā vai pārvaldīšanā esošos nekustamos īpašumus, kas

minēti līguma pielikumā Nr.1, tostarp – īpašumu /adrese/ (lietas 10.-16.lpp.).

No lietas materiāliem pievienotās izdrukas no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījuma Nr. /numurs/izriet, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, no 2001.gada 27. augusta līdz 2015.gada 23. martam bija reģistrētas

atbildētājai – /pers. B/ (lietas 17.lapa).

Tiesa atzīst, ka pušu starpā noslēgtais līgums atbilst Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma būtiskajām sastāvdaļām. Līgums nav

apstrīdēts un līdz ar to, kā spēkā esošs tas ir saistošs abām līgumslēdzēja pusēm.

Atbilstoši Civillikuma 1402.panta noteikumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas tai par labu parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem

pakalpojumiem par periodu no 2013.gada 1. oktobra līdz 2015.gada 23. martam 4312,71 euro apmērā.

Saskaņā ar starp pusēm noslēgtā dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 5.1.1. apakšpunktu, atbildētāja uzņēmās pienākumu

maksāt mājas pārvaldniekam par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī komunālajiem pakalpojumiem, par kuriem tiek maksāts mājas

pārvaldniekam, saskaņā ar šī līguma noteikumiem,

Lietas materiāliem pievienotais piedzenamās summas aprēķins apliecina, ka parāds par laika periodu no 2013.gada 1. oktobra līdz 2015.gada

23.martam ir 4312,71 euro (lietas 23.lpp.).

Lietas materiāliem pievienotais 2015.gada 4.marta brīdinājums (lietas 26.lapa) apliecina, ka atbildētāja tika brīdināta par pamatparāda, līgumsoda

un/ vai nokavējuma/ likumisko procentu esamību un apmēru, kā arī par prasītājas nodomu vērsties tiesā ar prasību, ja atbildētāja parādu nesamaksās līdz

2015.gada 16. martam (lietas 26.lapa).

Atbildētāja parāda summu prasītājai nav apmaksājusi, nav vērsusies ar lūgumu noslēgt izlīgumu, kā arī nav sniegusi pamatotus iebildumus par

parāda apmēru, kā rezultātā atbildētāja pēc būtības ir atzinusi brīdinājuma pamatotību.

Tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas dotu pamatu apšaubīt prasītājas apgalvojumu, ka atbildētāja ir lietojusi dzīvokli un saņēmusi komunālos

pakalpojumus laika periodā no 2013.gada 1. oktobra līdz 2015.gada 23.martam.

Ņemot vērā augstāk norādīto, tiesa apmierina prasītājas prasību piedzīt no atbildētājas parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un

apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2013.gada 1. oktobra līdz 2015. gada 23.martam 4312,71 euro apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.jūlijam 377,74 euro apmērā.

Prasītāja iesniegusi tiesā likumisko procentu aprēķinu (lietas 23.-24. lapa).

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Savukārt Civillikuma 1759.panta 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu (nokavējuma procentus), kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa secina, ka atbildētāja pieļāvusi parādnieka nokavējumu un prasītājai ir radušās tiesības veikt likumisko procentu aprēķinu no nesamaksātās

parāda summas.

Tiesa atzīst par apmierināmu prasītājas lūgumu par likumisko procentu piedziņu par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.jūlijam

377,74 euro apmērā.

Prasības pieteikumā prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas arī līgumsoda daļu 431,27 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 3.novembra līdz

2015.gada 1.janvārim.

Atbilstoši Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.7. apakšpunktam, ja maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu un komunālie maksājumi, kas izdarāmi vienlaikus ar maksājumiem par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, tiek veikti ar

kavējumu, par katru nokavēto dienu dzīvokļa īpašnieks maksā mājas pārvaldniekam līgumsodu 0,2 % apmērā no kopējās laikā nesamaksātās summas.

Prasītājas tiesības prasīt līgumsodu izriet arī no Civillikuma 1720.panta 2.punkta, kurā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsoda, tā arī līguma

izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Tiesa atzīst, ka prasījums par līgumsoda daļas 431,27 euro apmērā atbilst Civillikuma 1.pantam un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5. un

6.pantam, tas nav pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, tas ir samērīgs un taisnīgs sods par termiņa kavējumu, līdz ar to prasība

šajā daļā ir apmierināma un no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama līgumsoda daļa 431,27 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada

3.novembra līdz 2015.gada 1.janvārim.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam likumiskie procenti nosakāmi seši

procenti no simta gadā. Tādējādi prasītājai nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 439,61 euro apmērā (lietas 6.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro

apmērā (lietas 7. lapa). Ņemot vērā minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 439,61 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā, kopā 444,31 euro.

Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka

atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189. – 195., 204.1 pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, parādu par

dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz

2015.gada 23.martam 4312,71 euro apmērā, likumiskos procentus par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.jūlijam 377,74 euro

apmērā, līgumsoda daļu par laika periodu no 2013.gada 3.novembra līdz 2015.gada 1.janvārim 431,27 euro apmērā un tiesāšanās izdevumus 444,31

euro, kopā 5566,03 euro (pieci tūkstoši pieci simti sešdesmit seši euro, 03 centi), pārskaitot uz vienu no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu

kontiem:

1) LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS „Swedbank”;

2) LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS „Citadele banka”;

3) LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS „SEB banka”;

4) LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS „DnB banka”;

5) LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas

kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese I.Augustāne