Court dismisses drunk driving charge due to insufficient evidence proving the defendant was driving.

Lietas Nr. 130026116

Lietas arhīva Nr. 1-0261-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 19.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā : tiesnese K.Maike

ar sekretāri A.Āboltiņu,

piedaloties /pers. A/

2016.gada 18.februārī

Rīgā, Abrenes ielā 3, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā pret /pers. A/, personas kods

/personas kods/, deklarētā dzīves vieta /adrese/, Pļaviņu novads, un

konstatēja:

2016.gada 23.janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.PC211153, par to, ka 2016.gada 22.janvārī plkst.22.28, Rīgā, pa Dzelzavas ielu no Ieriķu ielas puses Gustava Zemgala

gatves virzienā brauca BMW 318 Nr./TL numurs/, vadīja to /pers. A/, kuram alkohola koncentrācija bioloģiskā vidē asinīs bija

2,46%. (Alkohola koncentrācija noteikta VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā” Rīgā, Tvaika ielā 2).

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās

daļas par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola

koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

/pers. A/ lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā neatzīst, paskaidroja, ka

tajā dienā ir bijis alkohola reibumā, bet transportlīdzekli nav vadījis, to vadīja viņam nezināma persona, kura šajā vakarā

atpūtās tajā pašā kompānijā, kurā atpūtās viņš, sākotnēji, kad šī persona viņu veda, viņš bija sēdējis transportlīdzekļa

aizmugurējā sēdeklī un aizmidzis, bet, kad pamodās, konstatējis, ka transportlīdzeklī neviena nav un ir auksti, lai ieslēgtu salonā

siltāku gaisu, pārsēdās vadītāja sēdeklī, sāka meklēt telefonā kontaktus, lai piezvanītu kādam, kas vārēs viņu nogādāt galamērķī,

bet tad aizmiga, pamodās tikai tad, kad transportlīdzeklim bija izsists stikls un atvērtas durvis. Uzskata, ka ir noticis pārpratums.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors Dzintars

Daškovs nopratināts, tiesas sēdē kā liecinieks, liecināja, ka, konkrētu datumu pateikt nevar, bet atceras, ka tas bija janvārī, kad

pildīja dienesta pienākumus un vadīja dienesta transportlīdzekli, tad pa rāciju dzirdēja, ka kāds cits transportlīdzekļa vadītājs

zvana uz dežūrdaļu un informē, ka uz Zemitānu pārvada iespējams transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli alkohola

reibumā, tā kā tajā brīdī atradās uz Brīvības gatves, braucot centra virzienā, ieslēdza bākugunis un devās tajā virzienā, kurā

norādīja zvanītājs, zvanītājs informēja, ka transportlīdzeklis ir apstājies uz Dzelzavas ielas. Kad brauca pa šo ielu, tur stāvēja

BMW, pēc numura zīmes varēja noteikt, ka stāvošais transportlīdzeklis ir tas, par kuru ziņoja zvanītājs, stāvošajā

transportlīdzeklī vadītāja vietā atradās /pers. A/, kurš bija aizmidzis un gulēja, transportlīdzekļa durvis bija nobloķētas, tās atvērt

nevarēja, tāpēc tika izsaukts glābšanas dienests. Apliecināja, ka transportlīdzekļa vadīšanas faktu pats nav redzējis, bet pēc

iekšējās pārliecības, uzskata, ka tieši /pers. A/ bija vadījis šo transportlīdzekli.

Motīvu daļa

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc

savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc

likuma un tiesiskās apziņas.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo

personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks

zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un novērtējusi tajā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā

saistībā, kā arī noklausījusies /pers. A/ paskaidrojumus un liecinieka liecības tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka lietvedība

administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret /pers. A/ par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā

daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu ir izbeidzama turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir

jebkuras Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas

ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai

pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izspriešanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,

attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un

savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir

pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas

atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās

rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka lietā atrodas sekojoši rakstveida pierādījumi: administratīvā pārkāpuma

protokols Nr.PC211153; VP RRP KPP PPP CPB 4.rotas jaunākā inspektora D.Daškova ziņojums; medicīniskās pārbaudes

protokols Nr.342; transportlīdzekļa izņemšanas protokols.

Lai noskaidrotu vai /pers. A/ rīcībā ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma sastāvs, pirmkārt, ir jākonstatē, ka persona ir vadījusi vai mācījusi vadīt automašīnu.

Vērtējot lietā esošos materiālus un /pers. A/ paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa secina, ka lietā nepastāv strīds, par to, ka

/pers. A/ bija alkoholisko dzērienu ietekmē brīdī, kad tika veikta alkohola ietekmes pārbaude, bet pastāv strīds par to, vai /pers.

A/ vadīja transportlīdzekli administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā, būdams alkohola ietekmē. /pers. A/

lietas izskatīšanas laikā kategoriski noliedza, ka bija vadījis transportlīdzekli alkohola ietekmē, norādīja, ka transportlīdzekli

vadīja cits vadītājs, kurš, apturēja transportlīdzekli, izkāpa no tā un aizgāja.

Ceļu satiksmes likuma 1.panta 28.punkts paredz, ka transportlīdzekļa vadītājs ir fiziska persona, kas vada transportlīdzekli,

tai skaitā vadīšanas iemaņu pārbaudes laikā, kura notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vai apmāca vadīt

transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir

vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona.

2016.gada 23.janvāra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC211153 fiksēts, ka 2016.gada 22.janvārī plkst.22.28,

Rīgā, pa Dzelzavas ielu no Ieriķu ielas puses Gustava Zemgala gatves virzienā brauca BMW 318 Nr./TL numurs/, vadīja to

/pers. A/, kuram alkohola koncentrācija bioloģiskā vidē asinīs bija 2,46%.

Izvērtējot /pers. A/paskaidrojumus un liecinieka D.Daškova liecības, kopsakarā ar lietas materiālos esošajiem

pierādījumiem, rodas šaubas par to, ka /pers. A/ vadīja transportlīdzekli administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un

vietā. Minēto šaubu pamatā ir pretrunas starp administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto transportlīdzekļa vadīšanas faktu

minētajā vietā, liecinieka D.Daškova liecībās minēto un viņa sastādīto dienesta ziņojumu. No lietas materiāliem un liecinieka

liecībām tiesas sēdē neizriet, ka D.Daškovs būtu redzējis, ka tieši /pers. A/ vadījis transportlīdzekli administratīvā pārkāpuma

protokolā norādītājā vietā, tas ir, vadījis transportlīdzekli pa Dzelzavas ielu no Ieriķu ielas puses G.Zemgala gatves virzienā,

minēto tiesas sēdē apliecināja arī pats liecinieks. No liecībām izriet, ka D.Daškovs notikuma vietā ieradies, pamatojoties uz

aculiecinieka izsaukumu, kurš informējis policijas darbiniekus pa tālruni, ka šīs personas ieskatā BMW vadītājs, iespējams, ir

alkohola reibumā, un konstatējis, ka uz ielas stāv transportlīdzeklis BMW, vadītāja sēdeklī cilvēks ir iemidzis, pamodināt viņu

nebija iespējams, jo viņš nekādi nereaģēja, tika izsaukts glābšanas dienests, un transportlīdzeklim tika izsists stikls.

Lietas materiālos neatrodas nevienas citas personas liecības vai paskaidrojumi, kura būtu redzējusi transportlīdzekļa

vadīšanas faktu, tāpat arī lietas materiālos neatrodas dienesta ziņojumā minētais audio ieraksts, kurā ir fiksēta izsaucēja saruna

ar policijas darbiniekiem, tāpat arī no lietas materiāliem nav identificējama persona, kura ir paziņojusi policijas darbiniekiem par

iespējamo transportlīdzekļa vadīšanas faktu alkohola reibumā, jo lietas materiāli nesatur ziņas, ar kuru palīdzību būtu

noskaidrojama šīs personas identitāte.

Tiesa uzskata, ka amatpersonai, kura sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu un veikusi lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā nepieciešams arī pievienot pierādījumus, kas apstiprinātu administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, jo

saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta sesto daļu, tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt

pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta praksē ir atzīts, ka tiesai, šaubas ir jātulko par labu

privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija

sprieduma lietā Nr. SKA-219/2007 17.punkts un 2008.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-493/2008 14.punkts).

Konkrētajā gadījumā tiesa, novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka lietai nav pievienoti pietiekami

pierādījumu, kas apliecinātu, ka /pers. A/ vadīja transportlīdzekli administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā,

būdams alkoholisko dzērienu ietekmē, līdz ar to tiesai ir radušās šaubas par to, ka /pers. A/ ir vainīgs Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Administratīvā soda, tāpat kā

jebkura cita soda piemērošanā, šaubas, ko nevar novērst, ir iztulkojamas par labu personai.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta otrā daļa nosaka, ka iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā

pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei.

Savukārt Iestādes pārstāvis uz lietas izskatīšanu nebija ieradies.

Pie norādītajiem apstākļiem tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti pietiekami pierādījumu, kas atspēkotu /pers. A/ paskaidrojumos

norādīto un nav iegūti tādi pierādījumi, kas pārliecinoši apliecinātu, ka /pers. A/ bija vadījis transportlīdzekli, būdams

alkoholisko dzērienu ietekmē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka lietā nav objektīvu un pārliecinošu pierādījumu tam, ka /pers. A/ vadīja

transportlīdzekli administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā. Liecinieka iekšējā pārliecība, ka /pers. A/ ir

vadījis transportlīdzekli administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā, tiesas ieskatā nevar būt par pamatu soda

piemērošanai, jo personas saukšana pie administratīvās atbildības, uz pieņēmumu pamata, nav pieļaujama. Līdz ar to tiesa

uzskata, ka /pers. A/ darbībās nav konstatējams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.1 5 panta ceturtajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs, sakarā ar ko, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

239.panta 1.punktu, lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.panta otrajā daļā un 274.1 panta pirmajā daļā noteiktajam,

izlemjot jautājumu par izņemtajām mantām un dokumentiem, tiesa konstatē, ka /pers. A/ izņemts transportlīdzeklis BMW 318,

ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, kas ir atdodams atpakaļ transportlīdzekļa īpašniekam.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.pantu, 14915.panta ceturto daļu, 239. panta 1. punktu,

243.pantu, 2431.pantu, 244.pantu, 274.pantu, 274.1pantu, 289.6pantu, 289.7pantu, 289.16pantu, 289.17pantu, 289.18pantu,

tiesa

no sprieda:

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Izņemto transportlīdzekli BMW 318, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, atdot atpakaļ šī transportlīdzekļa

īpašniekam.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā

2016.gada 19.februārī.

Tiesnese K.Maike