Legislator Case Law & Legislation
133096116 / 1-0071-17 AI generated

Court dismissed appeal against administrative fine for selling alcohol to minor, upholding police decision.

Case Number 133096116 / 1-0071-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the company's appeal against a police fine for selling alcohol to a minor. The police established that a store employee sold 0.33 liters of cider to a person under 18, violating the Alcohol Circulation Law. The court found the police's reasoning sufficient and the fine appropriate under the Administrative Offences Code, rejecting the company's arguments without further review.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta 3. daļa; 289.6 panta; 289.12 panta 2. daļa 1. punkts; 289.17 panta; 289.18 panta: The court may decline to re-examine administrative offence facts if the institution's reasoning is correct and sufficient, and the imposed fine must comply with statutory limits and serve punitive and preventive purposes.

Keywords

AI generated
administrative offence appeal alcohol circulation law selling to minor administrative fine sufficient reasoning standard administrative offences code procedural review scope

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta 3. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta 2. daļa 1. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.17 panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.18 panta
Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6. panta 2. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155. panta 3. daļa

Cited Case Law

AI generated
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada 2.oktobra spriedums lietā Nr. SKA-378/2008
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2004.gada 23.novembra spriedums lietā Nr. SKA-216/2004
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2005.gada 22.novembra spriedums lietā Nr. SKA-378/2005
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.133096116

Lietas arhīva Nr.1-0071-17/20

SP RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2017.gada 14.februārī

Rīgas rajona tiesas tiesnese A.Ilstere rakstveida procesā izskatīja SIA /nosaukums/ sūdzību par Saulkrastu pašvaldības policijas 2016.gada

3.oktobra lēmumu Nr.401062/206, un

k o n s t a t ē j a

2016.gada 24.oktobrī Rīgas rajona tiesā no Saulkrastu pašvaldības policijas (turpmāk - Iestāde) saņemta SIA /nosaukums/ (turpmāk - sūdzības

iesniedzēja) sūdzība par Saulkrastu pašvaldības policijas 2016.gada 3.oktobra lēmumu Nr.401062/206 (turpmāk - Iestādes lēmums) un administratīvā

pārkāpuma lietas materiāli.

No lietas materiāliem konstatējams, ka 2016.gada 24.augustā Saulkrastu pašvaldības policijas patruļpolicijas nodaļas vecākā inspektore Edīte

Lauga sastādījusi SIA /nosaukums/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.SP401062 par to, ka 2016.gada 5.augustā plkst.16.01 /adrese/, kafejnīcā

/nosaukums/ pārdevēja /pers. A/ nepilngadīgai personai pārdevusi alkoholisko dzērienu – izlejamo sidru, tilpums 0,33 l, 4,2% alk., līdz ar ko pārkāpusi

Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta otro daļu. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk –

LAPK) 155.panta trešajā daļā (lietas 31.lapa).

Ar 2016.gada 3.oktobra Saulkrastu pašvaldības policijas lēmumu Nr.401062/206 SIA /nosaukums/ uzlikts naudas sods 700 euro apmērā.

Lēmumā norādīts, ka Saulkrastu pašvaldības policijas (turpmāk - SPP) priekšnieks Aleksandrs Inārs Zaharans, izskatot lietas materiālus par SIA

/nosaukums/, Reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese/, valdes locekles /pers. C/, personas kods /personas kods/ (turpmāk - Pārstāve),

saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 155.panta trešās daļas, konstatēja:

2016.gada 24.augustā plkst.11.20 SIA /nosaukums/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.SP401062 par to, ka 2016.gada 5.augustā

plkst.16.01 kafejnīcā /nosaukums/, /adrese/, pildot veikala pārdevējas pienākumus, /pers. A/ pārdeva nepilngadīgai personai alkoholisko dzērienu

izlejamo sidru ar tilpumu 0,33 l, kurā absolūtā spirta daudzums ir 4,2 tilpumprocenti, tādejādi pārkāpjot Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta

otrās daļas noteikumus.

Saskaņā ar LAPK 248.panta pirmo daļu SIA /nosaukums/ noteikts ierašanās datums 2016.gada 8.septembrī plkst.15.00 SPP Raiņa ielā 8,

Saulkrastos, Saulkrastu novadā uz lietas izskatīšanu, par ko SPP Patruļpolicijas nodaļas vecākā inspektors Edīte Lauga izdarīja ierakstu administratīvā

pārkāpuma protokolā Nr. SP 401062.

2016.gada 6.septembrī no /pers. C/ saņemta e-pasta vēstule (policija@saulkrasti.lv) par lietas izskatīšanas datuma pārcelšanu pamatdarba grafika

dēļ. 2016.gada 7.septembrī ar izejošo Nr.1-7/640 uz e-pasta adresi /elektroniskā pasta adrese/ nosūtīts jauns uzaicinājums par lietas izskatīšanu

2016.gada 29.septembrī plkst. 15.00. /pers. C/ noteiktajā laikā ieradās, lieta izskatīta viņai klātesot.

Saskaņā ar LAPK 243.1panta noteikumiem pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības,

eksperta atzinums, kompetentas institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās darbībās vai citā

veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, SPP konstatēja šādus pierādījumus: administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.SP401062, kas sastādīts SIA

/nosaukums/; administratīvā pārkāpuma protokols Nr. SP 400926, kas sastādīts pārdevējai /pers. A/, personas kods /personas kods/; 2016.gada

4.augusta Rīkojums Nr. R-34 par tirdzniecību vietu pārbaudi; 2016.gada 5.augusta nepilngadīgo personu apliecinājumi, atļaujas, paskaidrojumi;

2016.gada 5.augusta Akts par kontrolpirkuma veikšanu; 2016.gada 5.augusta pirkuma čeks Nr.161296, Kvīts Nr.BO 309683; 2016.gada 5.augusta

SPP Patruļpolicijas nodaļas vecākās inspektores Edītes Laugas Dienesta ziņojums; izdrukas no IeM Informācijas centra un Lursoft par SIA

/nosaukums/; 2016.gada 5.augusta fotokopijas uz divām lapām.

2016.gada 4.augusta Rīkojumā par tirdzniecību vietu pārbaudi Nr.R-34 norādīts, ka 2016.gada 5.augustā SPP Patruļpolicijas nodaļas

darbiniekiem uzdots veikt tirdzniecības vietu pārbaudi, lai konstatētu likumīgā apritē esošo alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu aprites

noteikumu ievērošanu, tai skaitā, kafejnīcā /nosaukums/, /adrese/, kur kontrolpirkuma veikšanā tiek iesaistītas nepilngadīgās personas.

2016.gada 5.augusta paskaidrojumā nepilngadīgā persona (dzimusi /datums/) norāda, ka 2016.gada 5.augustā plkst.15.58 iegāja kafejnīcā

/nosaukums/, /adrese/ kopā ar draudzeni. Kafejnīcā bez personu apliecinoša dokumenta prasīšanas pārdevēja pārdeva alkoholisko dzērienu sidru ar

tilpumu 0,33 l, kurā absolūtā spirta daudzums ir 4,2 tilpumprocenti, ielejot stikla glāzē. Par pirkumu izsniedza kvīti Nr. BO 309683.

Nepilngadīgās personas apsēdušās pie galda, turpat ārā pie kafejnīcas, par veikto kontrolpirkumu telefoniski informējušas SPP darbinieci Edīti

Laugu, kura nekavējoties ieradusies notikumu vietā. Pēc Edītes Laugas ierašanās notikumu vietu atstāja, naudu par pirkumu atstājot policijas darbiniecei.

Aptuveni pēc 10 min. telefoniski zvanīja Edīte Lauga, lai atgriežas kafejnīcā, jo pārdevēja vēlreiz vēlas uz personām vizuāli paskatīties, vai tiešām viņas ir

nepilngadīgas personas. Pienākot pie kafejnīcas, no tās izskrējusi pārdevēja, izskatījusies dusmīga un agresīvi noskaņota, paaugstinātā tonī teikusi, kāpēc

nav teikuši, ka ir nepilngadīgi. Nepilngadīgā persona bija pārbijusies, policijas inspektore nostājās starp personām un pārdevēju. Edīte Lauga lūdza, lai

personas iet prom, un centās nomierināt pārdevēju. Pēc inspektores lūguma notikumu vietu atstāja.

2016.gada 5.augusta paskaidrojumā nepilngadīgā persona (dzimusi /datums/) norāda, ka 2015.gada 5.augustā plkst.15.58 iegāja kafejnīcā

/nosaukums/, /adrese/ kopā ar draugu. Kafejnīcā bez personu apliecinoša dokumenta prasīšanas pārdevēja pārdeva alkoholisko dzērienu izlejamo sidru

ar tilpumu 0,33 l, kurā absolūtā spirta daudzums ir 4,2 tilpumprocenti. Par pirkumu izsniedza pagaidu kvīti Nr. BO 309683.

Nepilngadīgās personas apsēdušās pie galda, turpat ārā pie kafejnīcas, par veikto kontrolpirkumu draugs telefoniski informējis SPP darbinieci Edīti

Laugu. Notikuma vietā ieradāusies policijas darbiniece un nepilngadīgās personas notikumu vietu atstājušas. Pēc, aptuveni, 10 minūtēm draugam zvanījusi

policijas darbiniece, lai atgriežas kafejnīcā. Pieejot pie kafejnīcas, no tās iznākusi pārdevēja, un skaļā balsī prasījusi, kāpēc neesot viņai teikuši, ka ir

nepilngadīgi, lūgusi uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Bija pārbijušies par pārdevējas attieksmi un paaugstināto runas tembru, nostājusies aiz drauga

muguras. SPP darbiniece nostājusies pa vidu starp personām un agresīvi noskaņoto pārdevēju. Edīte Lauga lūgusi personas atstāt notikumu vietu.

2016.gada 5.augusta Dienesta ziņojumā SPP Patruļpolicijas nodaļas vecākā inspektore Edīte Lauga norāda, ka 2016.gada 5.augustā veikts

kontrolpirkums kafejnīcā SIA /nosaukums/, Reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, /adrese/, kur tika iesaistītas nepilngadīgas personas. Kafejnīcas pārdevēja

/pers. A/ pārdeva nepilngadīgām personām alkoholisko dzērienu - izlejamo sidru ar tilpumu 0,33 l, kurā absolūtā spirta daudzums ir 4,2 tilpumprocenti,

ko apliecina pārdevējas izsniegtā Kvīts Nr. BO 309683. Pēc brīža SPP Patruļpolicijas nodaļas vecākā inspektore Edīte Lauga ieradusies notikumu vietā,

nepilngadīgās personas bija jau atstājušas notikumu vietu, atstājot naudu par pirkumu inspektorei. Izskaidrojot pārdevējai izdarītā pārkāpuma būtību,

pārdevēja savu vainu atzinusi, taču bija agresīvi noskaņota, runājusi paaugstinātā tonī, lūgusi, lai nepilngadīgās personas atgriežas un samaksā par

pirkumu. Tika atsauktas nepilngadīgās personas, pārdevēja uzvedusies agresīvi, runājusi paaugstinātā tonī, izskrējusi no kafejnīcas, pēc kā inspektore

nostājusies starp pārdevēju un bērniem un mēģinājusi pārdevēju nomierināt. Bērni bija pārbijušies un notikuma vietu atstāja. Vēlreiz pārdevējai tika

izskaidrota izdarītā pārkāpuma būtība, iedota nauda par bērnu pirkumu un pārdevēja /pers. A/ izsniedza pirkuma čeku Nr. 161296. Iegādātais

alkoholiskais dzēriens atgriezts pārdevējai. /pers. A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.SP 400962 pēc LAPK 155.panta trešās daļas,

par Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta otrās daļas prasību neievērošanu. No rakstiska paskaidrojuma sniegšanas /pers. A/ atteikusies.

2016.gada 29.septembra administratīvās lietas izskatīšanas laikā valdes locekle /pers. C/ savu vainu neatzina, izteica neizpratni, kādēļ vēlreiz

jāierodas SPP telpās. Nebija informēta par instruktāžas žurnālu, kurā pārdevējiem jāparakstās par Alkoholisko dzērienu aprites likuma prasību

ievērošanu. Akcentējusi, ka pārdevēja /pers. A/ ir ar pieredzi un instruktāža nav nepieciešama. /pers. C/ uzrakstījusi iesniegumu, lai lēmums tiktu nosūtīts

uz faktisko dzīves vietas adresi - /adrese/.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, SPP secina, ka ar lietā esošiem pierādījumiem ir pierādīts fakts, ka SIA /nosaukums/ ir pārkāpusi Alkoholisko

dzērienu aprites likuma 6.panta otrās daļas prasības, par ko paredzēta administratīvā atbildība pēc LAPK 155.panta trešās daļas.

Saskaņā ar LAPK 33.pantu un 34.pantu lietā netiek konstatēti personas vainu mīkstinošie vai pastiprinošie apstākļi.

Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta otrā daļa nosaka, ka alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18

gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Lai pārliecinātos par personas vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt, lai persona uzrāda

personu apliecinošu dokumentu. Savukārt LAPK 155.panta trešā daļa paredz atbildību par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu

nepilngadīgajiem, par ko uzliek naudas sodu pārdevējam no divsimt astoņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt

līdz tūkstoš četrsimt euro.

Lēmums pamatots uz Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu, LAPK 33., 34., 37.pantu, 155.panta trešo

daļu, 214.1pantu, 243.pantu, 272.pantu, 275.panta pirmās daļas 1punktu un 276.pantu.

2016.gada 24.oktobrī tiesā saņemta S I A /nosaukums/ sūdzība par Saulkrastu pašvaldības policijas 2016.gada 3.oktobra lēmumu

Nr.401062/206

Sūdzībā norādīts, ka sūdzības iesniedzēja 2016.gada 24.augustā saņēmusi ierakstītu vēstuli no Saulkrastu pašvaldības policijas par aicinājumu

ierasties iecirknī pie vecākās inspektores Edītes Laugas uz pārrunām par administratīvā pārkāpuma 155.panta trešās daļas protokola sastādīšanu.

Kad ieradusies uz tikšanos ar vecāko inspektori E.Laugu, protokols Nr. SP 401062 jau bijis sastādīts. Iepazīstoties ar to, sūdzības iesniedzēja

konstatējusi daudzas nepilnības. Piemēram, - sūdzības iesniedzējas darba ņēmēja it kā vārds un uzvārds, bet bez personas koda; nav nepilngadīgo

personu datu vai vismaz nepilnīgu datu, kuriem it kā pārdots alkohols.

Noteikumi par administratīvā pārkāpuma protokola veidlapu paraugiem un to izgatavošanas un izmantošanas kārtību, kas izdoti saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta sesto daļu -

1. Noteikumi nosaka administratīvā pārkāpuma protokolu veidlapu paraugus, kā arī veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtību.

2. Administratīvā pārkāpuma protokola veidlapā (1.pielikums) norāda sērijas apzīmējumu (divi latīņu alfabēta burti) un veidlapas sešzīmju kārtas

numuru, kuru attiecīgajai iestādei ir piešķīris Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Veidlapā iekļauj vismaz šādu informāciju:

2.1. protokola sastādīšanas vieta (pilsēta, novads, pagasts), datums un laiks;

2.2. protokola sastādītājs (amatpersonas vārds, uzvārds, iestāde, amats);

2.3. tiesību norma, ar kuru saskaņā protokols sastādīts;

2.4. pārkāpējs (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums, dzīvesvietas adrese vai juridiskās personas nosaukums,

reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

2.5. citas ziņas, kas nepieciešamas administratīvā pārkāpuma lietas izlemšanai (piemēram, ziņas par personas darba vai mācību vietu un

ienākumiem mēnesī, par apgādībā esošām personām, personai piešķirtajām speciālajām tiesībām, personas iepriekšējo administratīvo sodīšanu, personas

nogādāšanu protokola sastādīšanai, personas un mantu apskati, mantas un dokumentu izņemšanu, kā arī ziņas par transportlīdzekli);

2.6. pārkāpuma izdarīšanas (konstatēšanas) vieta, datums un laiks;

2.7. pārkāpuma būtība;

2.8. ārējā normatīvā akta nosaukums un tiesību norma (pants, daļa, punkts un apakšpunkts), kas paredz atbildību par pārkāpumu;

2.9. pārkāpumu izdarījušās personas paraksts;

2.10. ieraksts par pārkāpumu izdarījušās personas atteikšanos parakstīt protokolu;

2.11. piezīmes par protokola saturu;

2.12. ziņas par protokolam pievienotajiem dokumentiem;

2.13. ziņas par lieciniekiem vai cietušajiem (vārds, uzvārds, paraksts);

2.14. informācija par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku;

2.15. ziņas par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu (apstākļi, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu,

normatīvais akts un tiesību norma, ar kuru saskaņā pieņemts lēmums, un lietā pieņemtais lēmums, kā arī informācija par nosacītu daļēju atbrīvošanu no

naudas soda samaksas un informācija par lēmuma apstrīdēšanu);

2.16. amatpersonas paraksts;

2.17. ieraksts par protokola eksemplāra saņemšanu.

Tik nekompetenti sastādītu protokolu, kurā nav ievēroti Noteikumu par administratīvā pārkāpuma protokola veidlapu paraugiem un to

izgatavošanas un izmantošanas kārtību 2.4, 2.9, 2.13 punkti, sūdzības iesniedzēja parakstīt atteikusies.

Sūdzības iesniedzējas neparakstītajā protokolā ar numuru SP 401062 noteikts ierašanās datums 2016. gada 8.septembrī plkst.15.00 uz lietas

izskatīšanu pie Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieka A.I. Zaharāna. Tā kā sūdzības iesniedzējas pamatdarbs saistīts ar medicīnu un grafiks ir

stingri noteikts jau mēnesi iepriekš, sapratusi, ka šajā datumā būs darbā. Sūdzības iesniedzēja elektroniska veidā sazinājusies ar Saulkrastu pašvaldības

policiju par ierašanas datuma pārcelšanu. Ierašanās datums uz lietas izskatīšanu pārcelts uz 2016. gada 29.septembri pl.15.00.

Zinot to, ka darba ņēmējas /pers. A/ sūdzība ir apstiprināta Rēzeknes tiesā ar izskatīšanas datumu 2016.gada 22.novembrī, bijusi pārliecināta, ka

sūdzības iesniedzējas lietas izskatīšanas datumu pārcels pēc galējā lēmuma pieņemšanas, jo abas lietas ir saistītas ar viena administratīvā likuma

pārkāpšanu.

Tā arī, nesagaidot datuma pārcelšanu, sūdzības iesniedzēja 2016.gada 29.septembrī plkst. 14.20 ieradusies Saulkrastu pašvaldības policijā, kur

dežūrdaļā viņai pateikts uzgaidīt. Pēc apmēram 5 minūtēm iznākusi viena no Saulkrastu pašvaldības policijas darbiniecēm un pateikusi, ka priekšnieka

A.I.Zaharāna uz vietas nav, būs aptuveni pēc 15.00. Sūdzības iesniedzēja izgājusi pastaigāties un atgriezusies 14.55. Apmēram 15.15 pie Saulkrastu

pašvaldības policijas iecirkņa piebraukusi pašvaldības policijas trafarēta apvidus ceļa automašīna. No tā izkāpis vīrietis civilapģērbā un pajautājis vai

sūdzības iesniedzēja ir no SIA /nosaukums/. Atbildējusi, ka ir. Vīrietis pateicis, ka priekšnieka A.I.Zaharāna nebūs, ka viņš (tas vīrietis civilapģērbā)

izskatīs sūdzības iesniedzējas lietu. Tad šis vīrietis civilapģērbā ieaicinājis sūdzības iesniedzēju iecirkņa kabinetā. Sācis uzdot jautājumus par administratīvo

pārkāpumu pēc Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta otrās daļas noteikumiem. Vīrietis neminēja ne savu vārdu un uzvārdu, kā arī neuzrādīja

nekādu personu apliecinošu dokumentu, viņš nebija pat pašvaldības policijas formā. Sūdzības iesniedzēja bijusi neizpratnē, kāpēc svešs vīrietis

civilapģērbā var pildīt policista pienākumus. Līdz ar to, sūdzības iesniedzēja neuztvēra šī cilvēka kompetenci viņas lietā un neuzskatīja par vajadzīgu

attaisnoties šīs lietas jautājumā. Sarunas beigās vīrietis sūdzības iesniedzējai piedāvājis izmantot iespēju divu nedēļu laikā nomaksāt pusi no soda, kas tiktu

piemērots, ja sūdzības iesniedzēja atzītu savu vainu. Tā kā viņa neatzīst ne savu, ne sava darba ņēmēja vainu, nepiekrita šādam aizdomīgam

piedāvājumam.

2016.gada 7.oktobrī u z sūdzības iesniedzējas adresi /adrese/, pienākusi ierakstīta vēstule no Saulkrastu pašvaldības policijas ar lēmumu

Nr.401062/206, kurā SIA /nosaukums/ uzlikts naudas sods 700 euro.

Iepazīstoties ar lēmuma materiāliem, kā arī ar darba ņēmēja /pers. A/, sūdzību, kura tika nosūtīta Saulkrastu pašvaldības policijai 2016.gada

12.septembrī, konstatējusi nekompetentas Saulkrastu pašvaldības policijas rīcības un metodes.

Pielikumā šai sūdzībai ir darba ņēmēja /pers. A/ sūdzība un paskaidrojums visai 2016.gada 5.augusta situācijas norisei, kā arī pielikumā lietas

materiālu kopijas.

Lēmumā Nr.401062/206 teikts, ka darba ņēmēja /pers. A/ par jauniešu pasūtītajiem dzērieniem iedevusi pagaidu kvīti. Bet lēmuma

Nr.400926/161 lietas materiālu kopijās ir šīs pagaidu kvīts kopija. To var elektroniski pārbaudīt Valsts Ieņēmumu dienesta mājas lapā, ka šī pagaidu

kvīts nenes nekādu juridisko spēku vai atbildību ne no darba ņēmēja, ne no darba devēja puses. Tātad pirkuma līgums starp jauniešiem un sūdzības

iesniedzēju nenotika, jo kontrahents neizpildīja savu mutiskā līguma pusi. Vecāka inspektore E.Lauga dienesta formā paņēma no jauniešiem 10 euro un

norēķinājās, esot kafejnīcā divatā ar sūdzības iesniedzējas darba ņēmēju. Tātad pirkuma līgums noslēgts starp vecāko inspektori E.Laugi un sūdzības

iesniedzējas darba ņēmēju. Policiste formā par citu cilvēku līdzekļiem iegādājusies sev alkoholu.

Pielikumā nosūta Rēzeknes tiesas lēmuma kopiju par darba ņēmēja /pers. A/ sūdzības izskatīšanas kārtību. Lietas izskatīšana notiks 2016.gada

22.novembrī. Tātad lēmums Nr.401062/206 nenes juridisko spēku procesuāla pārkāpuma dēļ, jo šīs lietas starp darba devēju, sūdzības iesniedzēju

/pers. C/ un darba ņēmēju /pers. A/ ir saistītas.

Lūdz atcelt lēmumu Nr. 401062/206, sakarā ar tiešo pierādījumu trūkumu, kā arī procesuālo pārkāpumu, kas tika veikts no Saulkrastu

pašvaldības puses.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmo daļu sūdzības iesniedzējai un Saulkrastu pašvaldības policijai nosūtīts

paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 14.februārī, vienlaicīgi izskaidrojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

289.6panta ceturtajā daļā noteikto, ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus

ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2016.gada 28.novembrim (lietas 69.lapa).

Saulkrastu pašvaldības policija tiesas noteiktā termiņā paskaidrojumus nav sniegusi, tiesai nav pieteikti citi ar lietas izskatīšanu saistīti pieteikumi vai

lūgumi, kā arī nav lūgts izskatīt lietu tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieka A.I.Zaharāna 2016.gada 3.oktobra lēmumu

Nr.401062/206, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi sūdzības iesniedzējas argumentus, iestādes lēmuma motivāciju, atzīst, ka sūdzība ir

noraidāma, bet iestādes lēmums atstājams negrozīts.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288.panta pirmā daļa noteic, ka augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie

administratīvās atbildības, [..] var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā [..] juridiska persona – pēc tās juridiskās adreses Latvijā. [..].

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus

jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā

apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma

lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesai neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem

ar lēmumu jāatceļ iestādes lēmums un lieta jānosūta iestādei jaunai izskatīšanai pēc piekritības, ja tiek konstatēts, ka:

1) lietu izskatījusi iestāde, kurai nebija tiesību attiecīgo administratīvo pārkāpumu lietu izskatīt;

2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekam par lietas izskatīšanas vietu un laiku;

3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par lietvedības valodu;

4) lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;

5) lietā nav pilna lēmuma.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā nepastāv Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, pamatojoties

uz kuriem, neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu būtu jāatceļ iestādes lēmums un lieta jānosūta iestādei jaunai izskatīšanai pēc

piekritības.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrai daļai rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā

pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pants noteic, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu,

īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās

intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un

stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu

attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Minētā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu,

kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīva atbildība.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu

citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā, un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Tiesa secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana. Tikai

uz likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem ir pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības esamību tās personas

darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata

institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās

personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās

atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par

faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie

pierādījumi.

Lietā pastāv strīds par to, vai sūdzības iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

155.panta trešās daļas. Sūdzības ieniedzēja uzskata, ka lietā trūkst tiešo pierādījumu, kā arī Saulkrastu pašvaldības policija ir pārkāpusi procesuālo

kārtību.

Alkoholisko dzērienu aprites likuma 2.pantā noteikts vispārējs likuma mērķis – regulēt jebkuras darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem.

Saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta otro daļu alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18

gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Lai pārliecinātos par personas vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt, lai persona uzrāda

personu apliecinošu dokumentu.

Minētā tiesību norma aizsargā gan sabiedrības intereses nepieļaut alkoholisko dzērienu tirdzniecību nepilngadīgām personām, gan nosaka

mazumtirgotājiem veikt atbildīgu alkoholisko dzērienu tirdzniecību, izslēdzot to pārdošanu nepilngadīgām personām.

Arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.panta trešā daļa noteic, ka saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likumu un likumu ,,Par tabakas

izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” bērnam nedrīkst pārdot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.

Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta 2.2daļa noteic, ka alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, par kuru vecumu

mazumtirgotājam ir pamatotas šaubas un kuras pēc mazumtirgotāja pieprasījuma neuzrāda personu apliecinošu dokumentu, kas apliecina šo personu

vecumu.

Savukārt 6.panta 2.4daļa noteic, ka mazumtirgotājs nodrošina, lai alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā tieši iesaistītie darbinieki pirms darba

pienākumu izpildes uzsākšanas un turpmāk ne retāk kā vienu reizi mēnesī tiktu instruēti par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības noteikumiem.

Juridiskā persona savu gribu īsteno ar pārstāvju starpniecību. Pārdevēja darbojas uzņēmuma vārdā un uzdevumā, tādēļ uzņēmums ir atbildīgs par

darbinieku izvēli, apmācību un darba organizāciju. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas paredz juridiskās personas saukšanu pie

administratīvās atbildības (Jelgavas administratīvās rajona tiesas 2010.gada 13.oktobra spriedums lietā Nr. Nr.42833909).

Tādējādi, lai juridisku personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.panta trešajai daļai,

nepieciešams konstatēt, ka juridiskās personas nodarbināta fiziska persona (pārdevējs) tās komercdarbības veikšanas vietā ir pārdevusi alkoholisko

dzērienu personai, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu.

No Saulkrastu pašvaldības policijas 2016.gada 3.oktobra lēmuma izriet, ka sūdzības iesniedzējas valdes locekle nebija informēta par instruktāžas

žurnālu, kurā pārdevējiem jāparakstās par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības noteikumiem. Norādījusi, ka pārdevēja ir ar pieredzi un instruktāža

nav nepieciešama.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka 2016.gada 5.augustā plkst.16.01 kafejnīcā /nosaukums/ /adrese/, pārdevēja /pers. A/ par jauniešu pasūtītajiem

dzērieniem (alkoholisko dzērienu izlejamo sidru ar tilpumu 0,33 l, kurā absolūtā spirta daudzums ir 4,2 tilpumprocenti) iedevusi pagaidu kvīti. Pagaidu

kvītij nav juridiska spēka, tātad Pirkuma līgums starp jauniešiem un pārdevēju nav noticis. Par pirkumu, paņemot naudu no jauniešiem, ir norēķinājusies

vecākā inspektore E.Lauga. Tātad pirkuma līgums noslēgts starp vecāko inspektori E.Laugu un pārdevēju /pers. A/.

No lietas materiālos esošā apliecinājuma redzams, ka /pers. O/ un /pers. P/ brīvprātīgi piekrituši iesaistīties Saulkrastu pašvaldības policijas

organizētajā kontrolpirkumā un policijas darbinieku uzdevumā veikt kontrolpirkumu 2016.gada 5.augustā kafejnīcā SIA /nosaukums/ /adrese/ (lietas 55.

– 56.lapa).

No /pers. O/ un /pers. P/ 2016.gada 5.sugusta paskaidrojumiem redzams, ka minētajā kafejnīcā bez personas apliecinoša dokumenta prasīšanas

pārdevēja pārdevusi alkoholisko dzērienu sidru 0,33 l tilpuma (4,2,promiles), ielejot to stikla glāzē. Par pirkumu pārdevēja izsniegusi kvīti Nr.BO309683

(lietas 59. – 61.lapa).

No izrakstītās kvīts Nr.BO309683 redzams, ka pārdevēja pieņēmusi pasūtījumu, tostarp pasūtīts viens sidrs ar summu 2,70 euro, no čeka

161296 redzams, ka nopirkts 1 alkohols par summu 2,70 euro (lietas 51.lapa).

Tiesa norāda, ka nav pamatots sūdzības iesniedzējas viedoklis, ka pirkums noslēgts starp pārdevēju un policijas inspektori, jo pārdevēja, pieņemot

pasūtījumu, nepieprasot uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, un atnesot nepilngadīgajām personām alkoholisko dzērienu sidru 0,33 l tilpuma jau ir

pārkāpusi Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta otro daļu.

Tiesa norāda, ka pārdevējai ir jānodrošina, ka alkoholiskie dzērieni netiek pārdoti nepilngadīgām personām un viņas pienākums, pārdodot

alkoholiskos dzērienus, ir pārliecināties par pircēja patieso vecumu, pieprasot uzrādīt personas vecumu apliecinošu dokumentu, nevis vērtēt pircēja

vizuālo izskatu. Gadījumā, ja pārdevējs pirms alkoholisko dzērienu pārdošanas paļaujas uz subjektīvu pircēja vecuma noteikšanu un nepieprasa pircējam

uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai to nepārbauda, pārdevējam ir jāapzinās, ka tiek pieļauta iespējama administratīvā pārkāpuma izdarīšana

(Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 16.jūnija sprieduma lietā Nr.A42351606).

No Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta otrās daļas neizriet pārdevēja pienākums tikai šaubu gadījumā par pircēja vecumu pārbaudīt

pircēja personu apliecinošu dokumentu. Minētā tiesību norma paredz imperatīvu aizliegumu pārdot alkoholiskos dzērienus personām, kuras ir jaunākas

par 18 gadiem. Proti, pārdevējam ir pienākums vienmēr nodrošināt, ka alkoholiskie dzērieni netiek pārdoti nepilngadīgām personām, pieprasot pircējam

uzrādīt personu apliecinošu dokumentu (Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 28.maija spriedums lietā Nr.A420776610).

Minētais apstiprināts arī ar Rēzeknes tiesas 2016.gada 22.novembra spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts Saulkrastu pašvaldības policijas

priekšnieka A.I.Zaharāna 2016.gada 29.augusta lēmums Nr.400926/161 par saukšanu pie administratīvās atbildības, bet /pers. A/ sūdzība noraidīta

(lietas 72. – 77.lapa).

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.panta trešā daļa nosaka, ka par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu

nepilngadīgajiem — uzliek naudas sodu pārdevējam no divsimt astoņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz

tūkstoš četrsimt euro.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.panta trešā daļa nosaka soda sankcijas gan pārdevējam, gan juridiskai personai. No minētās

likuma normas izriet, ka fiziskai un juridiskai personai ir patstāvīgi administratīvā pārkāpuma sastāvi un atbildība, par ko šīs personas tiek sauktas pie

administratīvās atbildības. Līdz ar ko juridiskas personas sodīšanas iemesls konkrētajā gadījumā ir pārkāpuma pieļaušana, jo administratīvā pārkāpuma

objektīvo pusi veidojošo darbību veic fiziska persona - pārdevējs, kas darbojas juridiskās personas interesēs.

Attiecībā par argumentiem, kas izteikti sakarā ar juridiskās personas atbildību, tiesa norāda, ka no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

9.panta pirmās daļas izriet, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība.

Tādējādi vispārējā gadījumā administratīvā pārkāpuma lietā jākonstatē pie atbildības saucamās personas vaina. Ar vainu saprotama fiziskās

personas subjektīvā psihiskā attieksme pret nodarījumu. Ja tiesībpārkāpumu izdara juridiska persona, tad konstatējams un pierādāms tiesībpārkāpums,

bet tajā netiek ietverta vaina. Juridiskās personas administratīvās atbildības pamatojumā varētu likt konstatēto juridiskās personas faktisko darbību vai

bezdarbību, kas atzīta par prettiesisku un sodāmu, bez jebkādas norādes uz vainu (Krastiņš U. Konceptuāli par vainu administratīvajās tiesībās.

Jurista Vārds Nr. 23 (476), 2007.gada 5.jūnijs).

Juridiskajām personām nevar piemist psihiskā attieksme. Tāpēc juridisko personu vaina ir nosakāma, ņemot vērā divus nosacījumus: pirmkārt, vai

juridiskajai personai bija iespēja nodrošināt noteikumu ievērošanu, par kuru pārkāpšanu ir paredzēta administratīvā atbildība, otrkārt, vai juridiskā

persona veica nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu ievērošanu (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

2008.gada 15.maija sprieduma lietā Nr. SKA -0019/2009 18., 19.punkts).

Tiesa atzīst, ka juridiskās personas izdarīta administratīvā pārkāpuma gadījumā nav nepieciešams konstatēt pie atbildības saucamās personas vainu

un ka administratīvo sodu ir pamats piemērot, konstatējot un pierādot pašu tiesībpārkāpumu.

Konkrētajā gadījumā pārdevēja nenodrošināja Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta otrajā daļā noteikto aizliegumu pārdot alkoholisko

dzērienu personai, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu.

Juridiskās personas (darba devēja) pienākumos viennozīmīgi ietilpst tās darbinieku izvēle, apmācība, amata aprakstu izstrāde atbilstoši spēkā

esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem dokumentiem, kā arī darbinieku sistemātiska kontrole.

Tiesa uzskata, ka darba devējam jau personāla atlases procesā būtu bijis jāizvērtē gan pārdevējas piemērotība amatam (rūpīgums, uzmanība), gan

pienākumu izpildes gaitā savlaicīgi jākonstatē iespējamie riska faktori (disciplinētība, attieksme pret tiesību normu ievērošanu).

Tiesa norāda, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaujas (licences) turētāja ir komercsabiedrība, līdz ar to tai arī jānodrošina, lai tiktu ievērotas

Alkoholisko dzērienu aprites likuma prasības. Pārdevēji ir komercsabiedrības darba ņēmēji un ir pakļauti tieši komercsabiedrības kā darba devēja darba

kārtībai un rīkojumiem. Ņemot vērā iesniedzējas komercdarbības īpatnību, kas ietver arī alkoholisko dzērienu tirdzniecību, sūdzības iesniedzējai bija ar

īpašu rūpību jānodrošina alkoholisko dzērienu pārdošanas ierobežojumi. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā uz pārkāpuma

konstatēšanas brīdi sūdzības iesniedzēja nebija veikusi visus iespējamos pasākumus, lai nepieļautu, ka tirdzniecības vietā nepilngadīgām personām tiek

pārdoti alkoholiskie dzērieni.

Izvērtējot visus lietas materiālus to kopumā, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā sūdzības iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības

par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Kā arī tiesa nekonstatē, ka Saulkrastu pašvaldības policija (sūdzībā – Saulkrastu pašvaldība) būtu pārkāpusi procesuālās tiesību normas, kā to

norāda sūdzības iesniedzēja.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada 2.oktobra spriedumā lietā Nr. SKA-378/2008

22.punktā norādījis, ka Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka

tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet, ka tiesas pienākums ir argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti

atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākuma detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz

jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2004.gada 23.novembra

spriedums lietā Nr.SKA-216/2004 8.punkts; 2005.gada 22.novembra spriedums lietā Nr. SKA-378/2005 12.punkts).

Tiesa atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešās daļas regulējumam atzīst, ka iestādes 2016.gada 3.oktobra lēmumā

ietvertais pamatojums attiecībā uz administratīvā pārkāpuma (tā sastāvu) pastāvēšanu un sūdzības iesniedzēja vainu šī administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā konkrētā lietā ir pareizs un pietiekams. Līdz ar to tiesai nav nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt.

Tiesa atzīst, ka, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par sūdzības iesniedzējas saukšanu pie administratīvās atbildības, ir ievēroti Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta pirmās daļas nosacījumi, kas noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka

normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Administratīvais sods par minētā pārkāpuma izdarīšanu sūdzības iesniedzējam uzlikts 700 euro apmērā, kas atbilst Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 155.panta trešajā daļā noteiktajai minimālajai sankcijai, kas paredzēta juridiskajām personām un uzliktais naudas sods atbilst soda

mērķim un pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk netiktu pieļauti šādi pārkāpumi. Izvērtējot visus apstākļus, tiesa nesaskata iespēju

sūdzības iesniedzējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Saulkrastu pašvaldības policijas 2016.gada 3.oktobra lēmums Nr.401062/206, ar kuru SIA /nosaukums/

saukta pie administratīvās atbildības, ir likumīgs un pamatots un tā atcelšanai nav pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1., 8., 9., 289.6pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu,

289.13, 289.17 un 289.18pantu, tiesa

no s pri e da

Noraidīt SIA /nosaukums/, Reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, sūdzību.

Atstāt negrozītu Saulkrastu pašvaldības policijas 2016.gada 3.oktobra lēmumu Nr.401062/206 par saukšanu pie administratīvās atbildības.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 14.februārī.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Ilstere