Court convicts drunk driver for DUI and evading license revocation, imposing 3-month detention and 7-year ban.

Lietas arhīva Nr. K77-1744-24/115

ECLI:LV:RPT:2024:0412.15220109723.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024. gada 12. aprīlī

Rīgas pilsētas tiesa,

tiesnesis Erlens Ernstsons,

piedaloties prokurorei Viktorijai Soldatovai,

aizstāvei Sņežanai Makarukai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas,

312. panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ vadīja transportlīdzekli, bez atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē, kā arī izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas šādos

apstākļos.

Ar Daudznozaru specializētās prokuratūras 2023. gada 3. maija prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā 2023. gada 14. maijā, /pers.

B/ atzīts par vainīgu Krimināllikum 262. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un sodīts ar sabiedrisko darbu uz 220 stundām

un papildsodu – tiesību ierobežošanu – atņemot transportlīdzekļa tiesības uz 5 gadiem.

2023. gada 13. decembrī ap plkst. 12.34 /pers. B/, zinot, ka papildsods pēc minētā prokurora priekšraksta par sodu nav izciests, būdama

persona, kuram transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas, atrodoties alkohola ietekmē ar alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā

2,68 promiles, vadīja automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, pa tirdzniecības centra “/Nosaukums/” stāvlaukumu, /adrese/.

/pers. B/ vadīto transportlīdzekli /TL marka/ apturēja policijas darbinieki tirdzniecības centra “/Nosaukums/” stāvlaukumā, /adrese/.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā, 312. panta otrajā daļā paredzētos noziedzīgos

nodarījumus.

Motīvu daļa

[2] Iztiesāšanas laikā apsūdzētais /pers. B/ savu vainu visā viņam izvirzītajā un tiesas sēdē uzturētajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262. panta

pirmās daļas un 312. panta otrās daļas atzina pilnībā un izdarīto nožēloja. Lūdza neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, norādot, ka viņam pilnībā saprotama

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Prokurore un aizstāve uzturēja apsūdzētā /pers. B/ lūgumu – neizdarīt lietā pierādījumu pārbaudi, norādot, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez

pierādījumu pārbaudes.

Tiesa, izskaidrojot procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 499. pantam nolēma neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais /pers. B/ atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā un tiesas sēdē uzturētajā

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas un 312. panta otrās daļas, pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu un piekrita

šādas pārbaudes neizdarīšanai, turklāt tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes neradās šaubas par apsūdzētā /pers. B/ vainīgumu viņam izvirzītajā un

uzturētajā apsūdzībā.

[3] Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības ir kvalificētas pareizi un viņa vainīgums inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos ir pierādīts pilnībā, līdz ar

to /pers. B/ ir atzīstams par vainīgu un sodāms Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanā.

[4] Ievērojot pieņemto lēmumu – neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, tiesa atzīst, ka pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav

nepieciešams (Kriminālprocesa likuma 527. panta trešā daļa).

[5] Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu

raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Noziedzīgā nodarījuma raksturs ir kvalitatīvs rādītājs, kas vispirms ir atkarīgs no noziedzīgā nodarījuma objekta. Tādējādi, izvērtējot noziedzīgā

nodarījuma raksturu, vispirms ņemams vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpe, ko nosaka pēc noziedzīgā nodarījuma objekta jeb

apdraudēto interešu nozīmīguma. Jo nozīmīgāks ir noziedzīgā nodarījuma objekts, jo šis nodarījums ir kaitīgāks. Par konkrētā noziedzīgā nodarījuma

raksturu var liecināt arī tā izdarīšanas apstākļi, veids, paņēmieni, cietušā personība, vainīgā motivācija, kvalificējošie apstākļi, noziedzīgā nodarījuma

realizācijas stadija un iemesli, kas nav ļāvuši nodarījumu realizēt līdz galam (Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII1

nodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 205. lpp.).

[5.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas un

312. panta otrās daļas klasificējami kā tīši mazāk smagi noziegumi.

[5.2] Ievērojot to, ka gan Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas, gan 312. panta otrās daļas sankcijā ir paredzēti alternatīvi pamatsodu veidi, tad

saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un

radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

[5.3] Izvērtējot apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas un 312. panta otrās daļas raksturu un

kaitīgumu, tiesa secina, ka /pers. B/ ar savām tīšām, prettiesiskām darbībām ļaunprātīgi vērsās pret satiksmes drošību un jurisdikcijas interesēm,

apdraudot sabiedrisko drošību transportlīdzekļu kustības un ekspluatācijas sfērā, kā ar pilnvērtīgu Daudznozaru specializētās prokuratūras 2023. gada

3. maija prokurora priekšrakstā par sodu noteiktā papildsoda – tiesību ierobežošana (transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz 5 gadiem) izpildi.

2023. gada 13. decembrī ap plkst. 12.34 /pers. B/, zinot, ka papildsods pēc minētā prokurora priekšraksta par sodu nav izciests, būdama persona,

kuram transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas, atrodoties alkohola ietekmē ar alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 2,68

promiles, vadīja automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, pa tirdzniecības centra “/Nosaukums/” stāvlaukumu, /adrese/.

Tādējādi noziedzīgo nodarījumu raksturs, to izdarīšanas apstākļi un kaitīgums vērtējami kā tādi, kas neitrāli ietekmē apsūdzētajam piemērojamo soda

veidu.

[5.4] Pārbaudot /pers. B/ personību, noskaidrots, ka viņš ir dzimis /datums/, Latvijas Republikas pilsonis, ir deklarētā un faktiskā dzīvesvieta,

šķīries, apgādībā nepilngadīgo nav, bet dzīvo kopā ar mammu, kurai tikko veikta vēža operācija un ir kustības traucējumi (šādā situācijā mamma jau ir

gadu), palīdz viņai ikdienā, pats strādā gadījuma darbus, nav piešķirtas invaliditātes grupas, bet ir ārstējies no alkohola atkarības (ampulas iešūšana), ir

atstrādājis iepriekš piespriesto sabiedriskā darba sodu, agrāk administratīvi sodīts, sodi nav dzēsti, pēdējo reizi krimināli sodīts ar Daudznozaru

specializētās prokuratūras 2023. gada 3. maija prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā Nr. 15220038223, nosakot sodu – sabiedriskais darbs uz

220 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem. Prokurora priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā 2023. gada 14. maijā.

[5.5] Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta ceturtās daļas noteikumiem – brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu

noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

[5.6] Lemjot jautājumu par nosakāmo sodu, tiesa ņem vērā tiesību doktrīnā sniegto atziņu, ka saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko

radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un

maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un pārkāpēja interesēm. Visu iesaistīto pušu interešu ievērošana ir svarīgs priekšnosacījums efektīvai kriminālsodu

politikai. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet tiesiskais instruments, kas var mazināt ar noziedzīgo nodarījumu radītās

sāpes un ciešanas, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas (sk. Judins A. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Jurista Vārds,19.03.2013., Nr. 11 (762))

[5.6.1] Ievērojot to, ka kriminālsodu politika pamatota ar taisnīguma atjaunošanas un prevencijas principiem, kas prezumē tādu krimināltiesisko

sodu un līdzekļu piemērošanu, kas atbilst tieši konkrētam gadījumam, tiesa, nosakot apsūdzētajam soda veidu pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās

daļas un 312. panta otrās daļas, ievērojot Krimināllikuma 46. panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus, kā arī apsūdzētā personību

raksturojošās ziņas, noziedzīgā nodarījuma raksturu, atzīst, ka Krimināllikuma 35. pantā definētos preventīvos soda mērķus, ir iespējams panākt, /pers.

B/ par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu nosakot sodu reālas brīvības atņemšanas veidā. Tiesa uzskata, ka reāls brīvības atņemšanas sods palīdzēs

apsūdzētajam veidot sociāli pozitīvu dzīves vērtību izpratni, līdz ar to tiks panākts Krimināllikuma 35. pantā noteiktais mērķis – panākt, lai notiesātais un

citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tādēļ, lai aizsargātu ikviena drošību un novērstu analogu pārkāpumu

nākotnē, tiesas ieskatā, ir svarīgi, lai vainīgais tiktu atbilstoši sodīts par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ar pantu sankcijās paredzēto sodu –

brīvības atņemšanas veidā, jo soda individualizācija ir cieši saistīta arī ar likumības principa ievērošanu, kas izpaužas gan pareizā noziedzīgā nodarījuma

kvalifikācijā, gan taisnīga soda noteikšanā, vadoties no soda noteikšanas vispārīgajiem principiem. Savukārt Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas un

312. panta otrās daļas sankcijā ietverto brīvības atņemšanas alternatīvo soda veidu noteikšana nesasniegs soda mērķi, ņemot vērā apsūdzētā personību,

izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un apdraudēto interešu nozīmīgumu.

[5.6.2] Lemjot jautājumu par atbilstoša kriminālsoda piemērošanu, tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka atbilstoši Tiesu informatīvās sistēmas

Uzziņā par personas kriminālprocesiem Sodu reģistrā fiksētajām ziņām /pers. B/ ir vairākkārtīgi tiesāts, tajā skaitā ar brīvības atņemšanas sodam

alternatīviem soda veidiem. Ar Daudznozaru specializētās prokuratūras 2023. gada 3. maija prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā Nr.

15220038223 /pers. B/ tika sodīts par Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar sabiedrisko darbu uz 220

stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

Vērtējot apsūdzētā personību tiesa ņem vērā tiesību zinātnē pausto atziņu, ka vairākus noziedzīgus nodarījumus izdarījusī persona ir negatīvāk

vērtējama, jo viņas apziņā jau ir iesakņojies uzskats, ka sabiedrībā var dzīvot, savas personiskās egoistiskās tieksmes izvirzot augstāk par citu cilvēku

tiesībām un interesēm (Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Juridiskā mācību un izglītojošā literatūra. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 185.lpp.).

Neskatoties uz iepriekš izdarīto noziegumu un par to piespriesto papildsodu, /pers. B/ jau 2023. gada 13. decembrī /pers. B/ atkārtoti alkohola reibumā

vadīja transportlīdzekli. Tādējādi tiesa secina, ka iepriekš noteiktais kriminālsods (sabiedriskais darbs) nav atturējis apsūdzēto izdarīt jaunus mazāk

smagus noziegumus. Agrāk piespriestais sods nav bijis pietiekami efektīvs un personībai atbilstošs, jo nav sasniedzis Krimināllikuma 35. pantā definētos

ģenerālās un speciālās prevencijas uzdevumus.

Minētais dod tiesai pamatotu secinājumu, ka apsūdzētais /pers. B/ nav izpratis savu prettiesisko darbību nepieļaujamību, nespēj iekļauties

sabiedrībā, neizdarot jaunus likumpārkāpumus, lai gan apsūdzētais atrodas darbspējīgā vecumā, taču ar zemu subjektīvās uzvedības kontroles līmeni, kas

dzīvo pēc personiskā labuma principa noteikumiem, un savus sociālos aspektus un intereses risina ar prettiesiskām darbībām, neņemot vērā sabiedrībā

pastāvošās tiesību normas un sabiedrības intereses kopumā. Tāpat tiesa ņem vērā judikatūras atziņas, ka tiesai nav pienākums ikreiz noteikt vainīgajam

visvieglāko likumā paredzēto sodu, piemērojot visus iespējamos labvēlīgākos likuma nosacījumus (Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta

2018.gada 19.jūnija lēmums lietā Nr. SKK-J-348/2018). Līdz ar to sabiedrības drošības nolūkos apsūdzētais ir jāizolē no sabiedrības un ierastā

dzīvesveida, tādēļ apsūdzētajam par izdarītajiem noziegumiem ir tiesiski nosakāms tikai un vienīgi brīvības atņemšanas sods, atbilstoši personībai,

noziedzīgo nodarījumu raksturam un ar noziegumiem apdraudēto interešu nozīmīgumam.

[6] Ievērojot to, ka Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas un 312. panta otrās daļas sankcijās paredzēts ne tikai brīvības atņemšanas sods, bet

arī citi soda veidi, tad izskatāmajā gadījumā, nosakot brīvības atņemšanas soda ilgumu, Krimināllikuma 46. panta 3.1 daļas nosacījumi nav piemērojami

un saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

[6.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu tiesa par apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli abos noziedzīgajos nodarījumos

atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

[6.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu tiesa par apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli Krimināllikuma

262. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīst noziedzīgo nodarījumu recidīvu, savukārt Krimināllikuma 312. panta otrajā

daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu par atbildību pastiprinošu apstākli

atzīstams tas, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

[6.3] Tāpat tiesa ņem vērā, ka, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, apsūdzētais ir piekritis iespējai krimināllietu izskatīt bez pierādījumu

pārbaudes, tādējādi ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21. pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas

īstenojusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, taču tiesa norāda, ka

minētais pats par sevi nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47. panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā pie soda

noteikšanas.

[6.4] Tā kā apsūdzētajam /pers. B/ abu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir atzīts viens atbildību mīkstinošs apstāklis un viens atbildību pastiprinošs

apstāklis, tad, ievērojot soda noteikšanas vispārīgos principus, tiesa secina, ka apsūdzētajam /pers. B/ par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir

nosakāms panta sankcijā paredzētais īslaicīgas brīvības atņemšanas sods uz 2 mēnešiem. Par Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu /pers. B/ nosakāms obligātais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 5 gadiem.

[6.5] Krimināllikuma 50. panta pirmā daļa noteic, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu,

nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu, savukārt saskaņā ar minētā panta otrās daļas nosacījumiem, ja visi noziedzīgie nodarījumi, kas

veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziegumi, galīgais sods nosakāms, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī

pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Šādā gadījumā kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds

paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par

smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Tiesa ņem vērā Augstākās tiesas rekomendāciju, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos vajadzētu

piemērot piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos

sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos (apgabaltiesu kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances

tiesas sodu piemērošanas prakse, apstiprināta ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces

2008. gada 1. jūlija lēmumu).

Ņemot vērā apsūdzētā personību, izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, nekonstatējot īpašus apstākļus, kas atļautu pilnībā saskaitīt piespriestos

sodus vai ietvert vieglāko sodu smagākajā, ievērojot soda noteikšanas vispārīgos principus, kā arī ņemot vērā iepriekš minēto rekomendāciju, tiesa atzīst,

ka Krimināllikuma 35. pantā definētā preventīvā soda mērķa sasniegšanas nolūkā, sekmējot apsūdzētā tiesisko uzvedību un jaunu noziedzīgu nodarījumu

novēršanu, /pers. B/ sods nosakāms, piemērojot daļēju soda saskaitīšanas principu – īslaicīga brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

[7] Krimināllikuma 51. panta pirmā daļa nosaka, ka, ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu

noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

[7.1] Kā jau tiesa iepriekš konstatēja, ar Daudznozaru specializētās prokuratūras 2023. gada 3. maija prokurora priekšrakstu par sodu

krimināllietā Nr. 15220038223 /pers. B/ sodīts ar sabiedrisko darbu uz 220 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

Prokurora priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā 2023. gada 14. maijā.

[7.2] Ievērojot lietā konstatēto, ka apsūdzētais noziedzīgos nodarījumus izskatāmajā lietā izdarīja 2023. gada 13. decembrī, proti, pēc

Daudznozaru specializētās prokuratūras 2023. gada 3. maija prokurora priekšraksta par sodu krimināllietā Nr. 15220038223 spēkā stāšanās, bet pirms

pilnīgas soda izciešanas, tad apsūdzētajam nosakāms galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmās daļas nosacījumiem.

[7.2.1] No apsūdzētā tiesas sēdē sniegtās informācijas un lietas materiāliem (lietas 68. lapa) izriet, ka /pers. B/ pēc Daudznozaru specializētās

prokuratūras 2023. gada 3. maija prokurora priekšraksta par sodu līdz 2024. gada 4. aprīlim ir nostrādājis visas izpildāmās sabiedriskā darba stundas.

[7.2.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta 1.1 daļas 2. punktu, nosakot sodu pēc vairākiem spriedumiem, sodam pievieno ne mazāk kā vienu

trešdaļu no neizciestā soda, ja ir konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta otrās daļas nosacījumiem, galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds

noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.

Savukārt saskaņā ar judikatūrā noteikto, tiesām precīzi jāievēro Krimināllikuma 51.panta otrajā daļā noteiktā prasība un nav pieļaujama situācija,

ka pēc sodu saskaitīšanas pēc vairākiem spriedumiem pirmā sprieduma piespriestā papildsoda izciešanas laiks praktiski tiek samazināts vai sods tiek

atcelts. Papildsodu daļēja saskaitīšana pēc vairākiem spriedumiem ir iespējama tikai gadījumos, kad notiesātajai personai gan ar pirmo, gan arī ar otro

spiedumu tiek piespriests papildsods – tiesību ierobežošana. Ja papildsods ir piemērots tikai ar vienu spriedumu, tā daļēja pieskaitīšana nav pieļaujama,

jo galīgais sods šajā gadījumā būs mazāks par sākotnēji noteikto (sk. Augstākās tiesas prakses apkopojums. Tiesu prakse soda noteikšanā par

vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem. 2005).

Savukārt Krimināllikuma 51. panta trešajā daļā noteikts, ka, saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, kopējais soda apmērs vai laiks drīkst

pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru vai laiku, bet ne vairāk kā par pusi no attiecīgajam soda veidam noteiktā maksimālā

apmēra vai laika [..].

[7.2.3] Tiesa, ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī apsūdzētā /pers. B/ personību raksturojošās ziņas un izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu,

nekonstatējot īpašus apstākļus pilnīgai piespriesto sodu saskaitīšanai, ievērojot soda noteikšanas vispārīgos principus, atzīst, ka Krimināllikuma 35. pantā

definētā preventīvā soda mērķa sasniegšanas nolūkā /pers. B/ galīgais sods nosakāms, piemērojot daļēju sodu saskaitīšanas principu, – īslaicīga brīvības

atņemšana uz 3 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 7 gadiem 6 mēnešiem, secinot, ka tādā veidā tiks sekmēta /pers. B/ tiesiskā

uzvedība un jaunu noziedzīgu nodarījumu novēršana.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka /pers. B/ konkrētā kriminālprocesa ietvaros bija aizturēts laika periodā no 2023. gada 13. decembra plkst. 13.40 līdz

2023. gada 14. decembra plkst. 17.25 (divas dienas), kas saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto, piekto daļu ieskaitāms īslaicīgas brīvības

atņemšanas soda izciešanas termiņā.

[8] Ar 2023. gada 14. decembra lēmumu /pers. B/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā, kā arī papildus drošības līdzeklis –

aizliegums izbraukt no valsts.

Kriminālprocesa likuma 249. panta pirmā daļa noteic, ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas

pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs

pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

Ievērojot apsūdzētā personību, konkrēto noziedzīgo nodarījumu veidu un raksturu, kā arī to, ka apsūdzētais /pers. B/ tiek atzīts par vainīgu divu

mazāk smagu noziegumu izdarīšanā, tiesa atzīst, ka sprieduma izpildes nolūkā līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim atstājams negrozīts /pers. B/

piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā, kā arī papildus drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts.

[9] Saskaņā ar Krimināllikuma 70.13 panta piekto daļu konfiskācijai pakļauj noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai piederošu transportlīdzekli,

ar kuru tā izdarījusi šī likuma 262. vai 262.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Savukārt Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļā noteikts, ka, ja

izdarīts šā likuma 262. vai 262. 1nbsp;pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ar transportlīdzekli, kas pieder citai personai, no noziedzīgu nodarījumu

izdarījušās personas piedzen pilnu vai daļēju šī transportlīdzekļa vērtību.

No lietas materiāliem redzams, ka transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, īpašnieks ir cita persona, nevis /pers.

B/ (lietas 22. lapa), tādēļ no apsūdzētā piedzenama pilna vai daļēja šā transportlīdzekļa vērtība. Tāpat lietas materiālos atrodas uzziņa par to, ka dotā

transportlīdzekļa vidējā tirgus vērtība uz 2023. gada 13. decembri ir 3550 euro (lietas 36. lapa). Ievērojot minēto un to, ka apsūdzētais strādā tikai

gadījuma darbus, kas liecina par to, ka apsūdzētajam nav patstāvīgi un stabili ienākumi un apsūdzētajam samaksāt transportlīdzekļa pilnu vērtību būs

apgrūtinoši, tiesa atzīst, ka no apsūdzētā valsts labā piedzenama daļēja transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,

vērtība, proti, 2000 euro. Vienlaikus tiesa norāda, ka mantas īpašajai konfiskācijai, kas nav kriminālsods, bet piespiedu ietekmēšanas līdzeklis ir jēga

tad, ja persona reāli var samaksāt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtību, tā izjūtot sekas savai neatļautajai un sodāmajai rīcībai.

[10] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu elektroniskais dokuments – CD disks ar video ierakstu, kas glabājas pie krimināllietas,

atstājams glabāšanā pie krimināllietas materiāliem.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520. pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. B/ par vainīgu Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Atzīt /pers. B/ par vainīgu Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, /pers. B/ noteikt galīgo sodu pēc noziedzīgu

nodarījumu kopības – īslaicīga brīvības atņemšana uz 3 (trīs) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienojot neizciesto papildsodu pēc Daudznozaru specializētās

prokuratūras 2023. gada 3. maija prokurora priekšraksta par sodu krimināllietā Nr. 115220038223, galīgo sodu noteikt – īslaicīga brīvības atņemšana

uz 3 (trīs) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 7 (septiņiem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto, piekto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanā /pers. B/ ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no

2023. gada 13. decembra plkst. 13.40 līdz 2023. gada 14. decembra plkst. 17.25 (divas dienas).

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – un papildu drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts, – atstāt negrozītus

līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļu piedzīt no /pers. B/ valsts labā daļēju transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr.

/reģistrācijas numurs/, vērtību 2000 EUR apmērā, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Finanšu līdzekļi, kas aizstāj konfiscējamo mantu, iemaksājami Valsts kases, reģistrācijas Nr. 90000050130, kontā Nr. LV21TREL1060001219000,

BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķis: par konfiscējamās mantas aizstāšanu krimināllietā Nr. 15220109723.

Elektronisko dokumentu – CD disku ar video ierakstu, kas glabājas pie krimināllietas, atstāt glabāšanā pie krimināllietas materiāliem.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no tā pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot

Rīgas pilsētas tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2024. gada 30. aprīļa.

Tiesnesis E. Ernstsons