Court orders father to pay 30% of minimum wage child support for minor son living with mother.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's request for a hearing and ruled the case on written evidence. It found that the child lives with the plaintiff while the defendant lives separately and provides no material support. Consequently, the court ordered the defendant to pay monthly child support equal to 30% of the minimum wage until the child turns 18.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 179; Child Support Act: Parents have a joint duty to support their minor children regardless of whether they live together; the duty persists if one parent cannot provide support due to separation or unavailability.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C12257814
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī 2015.gada 12.martā
Daugavpils tiesa:
tiesnesis Jānis Šauša
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu. Tiesa
konstatēja:
prasītāja /pers. B/ iesniedza maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu, prasības pieteikumā kā prasības priekšmetu un
pamatu norādot uzturlīdzekļu piedziņu bērna labā. No prasības pieteikuma un pievienotajiem pierādījumiem izriet, ka Prasītājai un Atbildētājam ir kopīgs bērns
- dēls /pers. D/, dzimis /datums/. Prasītāja apgalvo, ka Atbildētājs jau gadu nesniedz nekādu materiālo palīdzību. Prasība ir pamatota ar Civillikuma 179.pantu,
Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 un tiek pieteikts sekojošs prasījums: piedzīt no Atbildētāja Prasītājas labā līdzekļus dēla /pers. D/ uzturēšanai 30%
apmērā no minimālās darba algas līdz bērna pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām, sākot no prasības iesniegšanas dienas.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmajai daļai un 250.22panta pirmajai daļai, Atbildētājam tika izsūtīts prasības pieteikums un tam
pievienotie dokumenti, izskaidrotas procesuālās tiesības, informācija par tiesas sastāvu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Tā kā
Atbildētājam tiesas dokumenti tika izsūtīti uz deklarēto dzīvesvietu Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajā kārtībā, un puses nav lūgušas iztiesāt lietu
tiesas sēdē, tiesa nolēma izskatīt lietu rakstveida procesā.
Tiesa, izvērtējusi iesniegtos pierādījumus, secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma sekojošu apsvērumu dēļ: ar dzimšanas apliecību apstiprināts,
ka /datums/dzimušā /pers. D/ vecāki ir /pers. C/ (atbildētājs) un prasītāja /pers. B/. Kā liecina ziņas par Prasītājas, bērna un Atbildētāja dzīvesvietu, izziņa no
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, tad bērns dzīvo kopā ar Prasītāju un atrodas Prasītājas apgādībā, bet Atbildētājs dzīvo šķirti. Tiesa uzskata, ka nav
pamata apšaubīt Prasītājas apgalvojumu par to, ka Atbildētājs nesniedz materiālo palīdzību bērna uzturēšanai, jo Atbildētājs nav pat sasniedzams deklarētajā
dzīvesvietā. Latvijas Republikas Civillikuma 179.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli
uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns
ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem- tātad Atbildētāja pienākums ir samērā ar saviem mantas līdzekļiem piedalīties
bērna uzturēšanā, kurš atrodas Prasītājas aprūpē un apgādībā. Lietā nav pierādījumu arī par Atbildētāja ienākumiem, bet uzturlīdzekļi tiek prasīti valstī
noteiktajā minimālajā apmērā, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”. Minēto noteikumu
1.punktā ir norādīts, ka noteikumi nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt
katram savam bērnam. Tātad, Atbildētāja pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus prasītajā apmērā, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Saskaņā ar
Civillikuma 179.panta piekto daļu un Ministru kabineta noteikumiem Nr.37, uzturlīdzekļi ir nosakāmi procentuāli.
Piedzenot uzturlīdzekļus no /pers. C/, no viņa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, valsts labā piedzenami tiesas izdevumi. Šajā
gadījumā tā ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 39.pantu, 189.-193.pantu, 204.1, 440.2 un
440.3pantu, tiesa
nosprieda :
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā līdzekļus dēla /pers. D/, personas kods /personas
kods/, uzturēšanai ik mēnesi 30% no minimālās mēneša darba algas, piedziņu uzsākot no 2014.gada 11.decembra un turpinot līdz bērna 18 gadu vecuma
sasniegšanai.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu EUR 194,40 (viens simts deviņdesmit četri euro 40 centi) un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,20 (seši euro 20 centi).
Sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu noteikt /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei septiņu dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2015.gada 12.marta,
iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnesis