Court orders eviction and debt collection for unpaid rent, awarding interest from judgment date.

Lietas arhīva Nr. C-2064-19/27

ECLI:LV:ZRT:2019:0326.C73521318.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2019. gada 26. martā

Zemgales rajona tiesas

tiesnese R. Krasovska,

protokolē tiesas sēžu sekretāre S. Baumane,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. C/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dobeles namsaimnieks” prasībā pret /pers. D/ par izlikšanu no dzīvojamām

telpām un parāda piedziņu,

Aprakstošā daļa

[1] 2018. gada 20. novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Dobeles namsaimnieks” (turpmāk tekstā - prasītājs) cēlis tiesā prasību

pret /pers. D/ (turpmāk tekstā - atbildētājs) par izlikšanu no dzīvojamām telpām un parāda piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015. gada 3. februārī prasītājs ar atbildētāju ir noslēdzis Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. MU1-

2/B/2015, līgums noslēgts uz laiku līdz 2015. gada 31. maijam. Saskaņā ar minēto līgumu prasītājs izīrēja un nodeva atbildētājam lietošanā pašvaldībai

piederošo dzīvokli /adrese/., ar kopējo platību 28 m2.

[1.2] Saskaņā ar līguma 3.1. un 3.2. punktā noteikto atbildētāja pienākums bija maksāt prasītājam īres maksu un maksāt par saņemtajiem

pakalpojumiem.

Atbildētājs lieto dzīvojamās telpas un vairāk kā trīs mēnešus pēc kārtas nepilda savas saistības, neapmaksā prasītāja izsniegtos rēķinus, tāpēc

atbildētājam ir izveidojies parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem.

Prasītājs pret atbildētāju 2018. gada 30. jūlijā vērsās tiesā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar Dobeles rajona

tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2017. gada 10. septembra lēmumu prasītāja pieteikums par saistības piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā pret

atbildētāju atstāts bez izskatīšanas.

[1.3] Parāds par dzīvojamās telpas - dzīvokļa /adrese/, lietošanu turpina pieaugt un šobrīd tas ir sasniedzis 223,74 euro, kas sastāv no

pamatparāda 205,76 euro, līgumsoda par laiku no 2015. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. maijam 0,30 euro apmērā, likumiskiem nokavējuma

procentiem 17,68 euro par laiku no 2015. gada 1. jūnija līdz 2018. gada 1. oktobrim par 1230 dienām. Likumiskos nokavējuma procentus 17,68 euro

apmērā prasītājs aprēķinājis atbilstoši Civillikuma 1759. panta 1. punktam un 1765. pantam.

[1.4] Dzīvojamo telpu īres līguma uzteikumu prasītājs atbildētājam sūtījis 2016. gada 21. novembrī atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2

panta otrajai daļai. Līdz šim brīdim atbildētājs dzīvojamās telpas prasītājam nav nodevis un parādu nav samaksājis.

[1.5] Tā kā prasītājam nebija zināma atbildētāja atrašanās vieta, tad prasītājs publicējis sludinājumu atbildētājam oficiālā izdevumā “Latvijas

Vēstnesis” un lūdz tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajam, piedzīt no atbildētāja izdevumus par sludinājuma

publicēšanu 15,65 euro apmērā.

[1.6] Mediāciju izmantot prasītājs nevēlas.

[2] Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties ar Civillikuma 1511., 1587., 2112., 2141. pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11., 12., 28., 28.2

panta pirmo un otro daļu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 23., 24., 26., 127., 128. pantu, 406.8 panta trešo daļu, lūdz tiesu:

[2.1] izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamām telpām /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

[2.2] Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, parādu kopā 223,74 euro (divi simti divdesmit trīs euro 74 centi), kas sastāv no

pamatparāda 205,76 euro, līgumsoda 0,30 euro par laiku no 01.04.2015. līdz 31.05.2015., likumiskiem nokavējuma procentiem 17,68 euro par laiku

no 01.06.2015. līdz 01.10.2018., kā arī piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.

[2.3] Atzīt SIA „Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, ar sprieduma pasludināšanas dienu tiesības saņemt likumiskos

procentus — 6 % (seši procenti) no simta gadā no pamatparāda summas.

[2.4] Noteikt, ka piedzīto maksājumu samaksa veicama SIA „Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, bankas norēķinu

kontā Nr. /konta numurs/, AS „SEB banka”.

[3] Tiesa, 2018. gada 26. novembrī pārbaudot Vienotās migrācijas informācijas sistēmas (VMIS) datus, konstatē, ka atbildētājam nav deklarētās

dzīvesvietas.

[4] 2018. gada 27. novembrī atbildētājam uz prasības pieteikumā noradīto adresi, kas ir atbildētāja pēdējā zināmā dzīvesvietas adrese, nosūtīts

prasības pieteikums, izskaidrotas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu

laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam (lietas 28. lapa).

Atbildētāja paskaidrojums tiesas noteiktajā termiņā nav saņemts.

Tiesa, 2019. gada 8. janvārī nosūtīja atbildētājam uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietas adresi tiesas pavēsti par 2019. gada 26. marta tiesas sēdi.

2019. gada 13. februārī tiesā saņemts publikācijas apliecinājums, ar kuru paziņots, ka Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis”

laidienā Nr. 13 (2019. gada 18. janvāris) ir publicēts sludinājums, ar kuru atbildētājs aicināts ierasties uz tiesas sēdi 2019. gada 26. martā.

[5] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un norādītāja apmērā.

[6] Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Civilprocesa likuma

59. panta ceturtā daļa nosaka, ka tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas

dienas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

[7] Tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209., 210. pantā noteiktos lietas atlikšanas iemeslus un nolēma lietu skatīt bez atbildētāja piedalīšanās

tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausoties prasītāja pārstāvja argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[8.1] Civilprocesa likuma 93. panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1402. pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Saskaņā ar

Civillikuma 1587. pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

[8.2] Lietas materiāliem pievienots 2015. gada 3. februāra dzīvojamās telpas īres līgums Nr. MU1-2/B/2015 (lietas 12.-16. lapa), kurā norādīts,

ka līgums noslēgts līdz 2015. gada 31.maijam. Līguma 3. punkts un tā apakšpunkti nosaka atbildētāja pienākumu veikt īres maksas un maksas par

pakalpojumiem maksājumus. Īres līguma 3.5. punktā norādīts, ka īres maksu par katru norēķina mēnesi un līguma 3.2. punktā noteiktos maksājumus

atbildētājs maksā saskaņā ar prasītāja izsniegtu rēķinu līdz norēķina mēneša pēdējam datumam.

[8.3] Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā

ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas gadījumos, ja 1) īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā

dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem; 2) īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem (saskaņā ar likuma 11.3 panta pirmās daļas 1. punktu tie ir: apkure, aukstā

ūdens piegāde, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās

telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

[8.4] Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā

brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu; gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi

iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

Prasības pieteikumam pievienots publikācijas apliecinājums, kurā norādīts, ka Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” laidienā

Nr. 195 (2018. gada 3. oktobris) ir publicēts brīdinājums, ar kuru atbildētājs ir brīdināts, ka īres un komunālo pakalpojumu parāda nesamaksāšanas

gadījumā tiks sniegta prasība tiesā par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām (lietas 21. lapa). Līdz ar to tiesa atzīst,

ka prasītāja ievērojusi likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas noteikumus par īrnieka brīdināšanu par dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšanu vismaz mēnesi pirms prasības celšanas tiesā.

[8.3] Atbildētājs savus pienākumus, kas norādīti īres līgumā, nepilda, par īres maksu un saņemtajiem pakalpojumiem nenorēķinājās, izrakstītos

rēķinus neapmaksā (lietas 10. lapa).

Parāda aprēķins apliecina, ka atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par īrēto dzīvojamo telpu un pakalpojumiem par laika periodu no 2015. gada

1. februāra līdz 2018. gada 31. oktobrim un parāds ir 205,76 euro, kas pārsniedz trīs mēnešu vidējo maksājumu kopsummu (lietas 10. lapa).

Dzīvojamās telpas īres līguma 3.5. punktā noteikts, ka īres maksu atbildētājs nomaksā līdz norēķina mēneša pēdējam datumam.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. pantu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos un kārtībā.

Tiesa norāda, ka puses ir vienojušās par īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem samaksu un tās apmēru, saistības nodibinātas

kā no līgumisku tā arī ar tiesisku darījumu, atbildētājam jāpilda minētās saistības.

[8.4] Atbildētājs savas procesuālās tiesības nav izmantojis - iebildumus pret prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, pierādījumus nav

apstrīdējis, ka savas saistības pret prasītāju būtu pilnībā izpildījis un parādu būtu samaksājis, pierādījumus tiesai nav iesniedzis.

Tāpat atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas liecinātu, ka apsaimniekotājs, pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījis savas saistības, proti,

nebūtu nodrošinājis atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem vai arī nebūtu veicis dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu.

[8.5] Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu 0.30 euro apmērā, kas aprēķināts no 2015. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. maijam.

Civillikuma 1716. pants nosaka, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi

vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst

noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Ar 2014. gada 1. janvāri stājušies spēkā grozījumi Civillikuma 1716. pantā, kura trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi

vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda summas. Atbilstoši Pārejas

noteikumu 21. pantam šī likuma redakcija piemērojama konkrētajā strīdā. Minētais raksturo arī judikatūras par līgumsoda piemērošanu vispārējās

tendences, proti, līgumsoda piemērošana nedrīkst būt kreditora iedzīvošanās avots, tam jābūt taisnīgam un samērīgam ar nodarīto kaitējumu un tas

norāda uz likumdevēja izpratni par šo tiesību institūtu un tā juridisko dabu. Tā ka prasītāja pieprasītais līgumsods nepārsniedz 10% no pamatparāda, tad

tiesa atzīst prasītāja aprēķināto līgumsodu par samērīgu un atbilstošu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām.

Civillikuma 1717. pants nosaka, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Savukārt 1720. panta 2. punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Civillikuma 1722. pants nosaka, ka līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā

tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Līgumsodu par saistību neizpildi vispār var prasīt tikai tādā apmērā,

kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.

Saskaņā ar starp prasītāju un atbildētāju 2015. gada 3. februārī noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma Nr. MU1-2/B/2015 3.6. punktu, prasītājam

ir tiesības aprēķināt līgumsodu 0,1% apmērā no nokavētās maksājumu summas par katru nokavēto dienu.

Tiesa līgumsoda summu uzskata par samērīgu un pamatotu salīdzinot ar atbildētāja pieļauto maksājumu saistības nokavējumu.

[8.6] Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus 17,68 euro apmērā, ka aprēķināti par laika periodu no 2015. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada

1. oktobrim, kas aprēķināti saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu un 1765. pantu.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1757. pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti

likumiskie procenti (1765.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

[8.7] Prasītājs prasa no atbildētāja piedzīt tikai tiešos zaudējumus, tiesas ieskatā prasītāja prasījuma apmērs ir samērīgs ar atbildētāja rīcības

rezultātā radīto zaudējumu, līdz ar to prasība ir apmierināma.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams pamatparāds 205,76 euro apmērā, līgumsods 0,30 euro apmērā un

likumiskie procenti 17,68 euro apmērā.

[9] Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības ar sprieduma pasludināšanas dienu līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas

likumiskos 6% procentus no simta gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas.

Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. 1754. pants noteic, ka procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb

kapitālparāds. 1757. pants noteic, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta pirmo daļu, 1760. pantu un 1765. pantu un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2008. gada 16. aprīļa lēmums lietā Nr. SPC-30) prasītājam ir tiesības saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no galvenā

parāda līdz nolēmuma izpildei.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Atbilstoši Civillikuma 1763. panta 1. punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765. panta ceturtā daļa nosaka, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā

nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto

termiņu.

Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības sākot no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

likumiskos sešus procentus no neatmaksātā galvenā parāda.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Prasītājs nomaksājis valsts nodevu 140 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 36,21 euro apmērā, kas piedzenami no

atbildētāja.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 37., 41., 97., 190., 195. pantu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas adresē /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

pamatparādu 205,76 euro apmērā, līgumsodu 0,30 euro apmērā, likumiskos procentus 17,68 euro apmērā par laiku no 2015. gada 1. jūnija līdz

2018. gada 1. oktobrim, nomaksāto valsts nodevu 140 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 36,21 euro apmērā, kopā 399,95 euro

(trīs simti deviņdesmit deviņi euro 95 centi) apmērā, nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi pārskaitāmi uz norēķinu kontu /konta numurs/ – SEB banka

AS.

Atzīt SIA “Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz tiesas

sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

Noteikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese R. Krasovska