Insurance claim dismissed because the insured vehicle lacked mandatory insurance coverage at the time of the accident.

ECLI:LV:DAUT:2018:0308.C12227717.4.S

Lieta Nr.C12227717

Lietas arhīva Nr.C-0377-18

S P RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Krāslavā 2018.gada 8.martā

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Galeja

ar tiesas sēdes sekretāri I.Galilejevu,

piedaloties zvērinātai advokātei I.Brūverei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” ar trešo personu apdrošināšanas akciju sabiedrību

“BALTA” prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “SAU” par zaudējumu piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

Prasītāja biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” 2017.gada 6.jūlijā iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju SIA “SAU” par

zaudējumu piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 15.maijā Preiļu rajonā uz autoceļa Preiļi- Špoģi (prasības pieteikumā – kļūdaini –

Sproģi) notika ceļu satiksmes negadījums, kurā sadūrās atbildētājai SIA “SAU” piederošais transportlīdzeklis FREIGHTLINER FLD120, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, kuru vadīja /pers. C/, un /pers. D/ piederošais transportlīdzeklis VOLVO V70, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kuru

vadīja tā īpašnieks.

Notikušais ceļu satiksmes negadījums tika noformēts, aizpildot saskaņotā paziņojuma veidlapu, un saskaņotā paziņojuma veidlapas ailītē ceļu

satiksmes negadījuma laiks ir izdarīta atzīme - plkst.17.45.

Saskaņā ar Valsts policijas Preiļu rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2009.gada 6.augusta vēstulē norādīto informāciju Preiļu

rajona policijas pārvaldē par minēto ceļu satiksmes negadījumu tika saņemta telefoniska informācija, pēc kuras ceļu satiksmes negadījuma vietā ap

plkst.13.00 bija ieradusies ceļu policijas ekipāža. No minētā izriet, ka ceļu satiksmes negadījums patiesībā bija noticis vēl pirms plkst.13.00, līdz ar to nav

pamata uzskatīt, ka ceļu satiksmes negadījums būtu noticis saskaņotā paziņojuma veidlapā norādītajā laikā, proti, plkst.17.45.

Atbildētāja transportlīdzekļa FREIGHTLINER FLD120, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īpašniece 2008.gada 10.oktobrī bija noslēgusi

īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšanas (turpmāk - OCTA) līgumu Nr.GB017880. Polise bija derīga no 2008.gada 10.oktobra līdz

2009.gada 9.aprīlim. Nākamais OCTA līgums Nr.BD183586 transportlīdzeklim FREIGHTLINER FLD120, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tika

noslēgts tikai 2009.gada 15.maijā plkst.14.45, līdz ar to ir secināms, ka uz ceļu satiksmes negadījuma brīdi (2009.gada 15.maija plkst.13.00)

transportlīdzeklim FREIGHTLINER FLD120 nebija spēkā esoša OCTA līguma. Turklāt līdz ceļu satiksmes negadījuma brīdim atbildētājai piederošajam

transportlīdzeklim nebija spēkā esoša OCTA līguma vairāk kā mēnesi.

Tā kā par notikušo ceļu satiksmes negadījumu abas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās puses ir aizpildījušas saskaņotā paziņojuma veidlapu,

atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – arī OCTA likums) 31.panta pirmajai

daļai eksperts /pers. F/, ņemot vērā saskaņotajā paziņojumā fiksētos negadījuma apstākļus un iegūtos transportlīdzekļa bojājumus, izvērtēja un noteica

abu ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildību par ceļu satiksmes negadījuma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Atbilstoši atzinumam tikai

atbildētajai piederošā transportlīdzekļa vadītāja rīcībā ir saskatāmi Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar notikušo ceļu

satiksmes negadījumu, līdz ar to atbildība par ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radītajiem zaudējumiem ir 100 %.

Pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51.panta pirmās daļas 1.punktu,

27.panta pirmo, trešo daļu un 31.panta pirmo un devīto daļu, prasītāja 2010.gada 10.februārī pieņēma lēmumu par izmaksu Nr.0179/T-86/2010 un no

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda (turpmāk - Garantijas fonds) izmaksāja

apdrošināšanas atlīdzību 2845,74 euro apmērā “IF P&C INSURANCE” AS Latvijas filiālei, kura atlīdzināja ceļu satiksmes negadījumā bojātā

transportlīdzekļa VOLVO V70, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īpašniekam /pers. D/ zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju.

Prasītājai ir radušies papildus zaudējumi 467,44 euro apmērā sakarā ar “IF P&C INSURANCE” AS Latvijas filiāles veikto apdrošināšanas

atlīdzību lietas administrēšanu (pieteikuma pieņemšana, klienta apkalpošana, apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanai nepieciešamo dokumentu

sagatavošana, izprasīšana un to apkopošana apdrošināšanas atlīdzību lietā). Lietas administrēšanas izdevumu izmaksas un aprēķināšanas kārtībā ir

atrunāta starp prasītāju un apdrošināšanas akciju sabiedrībām 2005.gada 28.februārī noslēgtajā līgumā par savstarpējo sadarbību atlīdzību lietu

administrēšanā TAB/SAD-1.

No Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma izriet prasītājas pienākums veikt zaudējumu

pieteikuma administrēšanu un segt izdevumus no Garantijas fonda saistībā ar to gadījumos, kad zaudējumu nodarītājs, piedaloties ceļu satiksmē,

prettiesiski nav apdrošinājis transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību. Šāds prasītājas pienākums likumā ir noteikts ar mērķi atvieglot ceļu

satiksmes negadījumos cietušajiem zaudējumu atlīdzināšanu. Izdevumu segšanas avots šajā gadījumā nav un nevar būt apdrošināšanas prēmija, jo

zaudējumu nodarītājs savu atbildību nav apdrošinājis un apdrošināšanas prēmiju līdz ar to nav samaksājis.

2010.gada 16.februārī un 2010.gada 22.martā prasītāja nosūtīja atbildētājai pretenzijas par zaudējumu atlīdzināšanu. Atbildētāja, sniedzot atbildi,

norādīja, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī transportlīdzeklim FREIGHTLINER FLD120, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, bija spēkā esošs

apdrošināšanas līgums Nr.BD183586. Savukārt prasītāja 2011.gada 27.maijā, atbildot uz atbildētājas iebildumiem, norādīja, ka par ceļu satiksmes

negadījuma laiku konkrētajā gadījumā ir uzskatāms policijas fiksētais laiks - 2009.gada 15.maijs ap plkst.13.00, līdz ar to noslēgtais apdrošināšanas

līgums Nr.BD183586 vēl nebija stājies spēkā.

Prasītāja no Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja saņēma papildus informāciju, tostarp trīs policijas inspektoru

ziņojumus, no kuriem nav konstatējams, ka ceļu satiksmes negadījums nebūtu noticis Valsts policijas Preiļu rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas

biroja 2009.gada 6.augustā vēstulē norādītajā laikā (plkst.13.00), līdz ar to, prasītājas ieskatā, nav nekāda pamata par ceļu satiksmes negadījuma laiku

uzskatīt saskaņotajā paziņojumā norādīto negadījuma laiku. Prasītāja 2013.gada 29.oktobrī un 2014.gada 15.janvārī nosūtīja atbildētājai atkārtotas

pretenzijas.

Pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 27.panta pirmo un trešo daļu,

31.panta pirmo un devīto daļu, 41.panta otrās daļas 1.punktu, 44.panta otrās daļas 2.punktu, 51.panta pirmās daļas 1.punktu, trešās daļas 1.punktu un

septīto daļu, Civillikuma 1779.pantu, Ceļu satiksmes likuma 9.panta pirmo daļu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai zaudējumus

3313,18 euro, valsts nodevu 367,27 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro, kā arī citus tiesāšanās izdevumus. Lūdz noteikt tiesības

prasītājai par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no zaudējumu summas.

2017.gada 1.novembrī Daugavpils tiesā saņemts atbildētājas SIA “SAU” pilnvarotās pārstāves zvērinātas advokātes Intas Brūveres rakstveida

paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst. Jebkuru ceļu satiksmes negadījuma faktu var konstatēt divos veidos, t.i., administratīvā

pārkāpuma lietas ietvaros, policijas amatpersonai sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, vai negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītājiem,

sastādot saskaņoto paziņojumu un neizsaucot policiju. Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka saskaņotais paziņojums par ceļu satiksmes negadījumu ir

dokuments, kas pierāda negadījuma apstākļus, jo minēto transportlīdzekļu vadītāji ar savu parakstu apstiprinājuši to, ka paziņojumā ierakstītie un

atzīmētie fakti atbilst patiesībai (skat. Civillietu departamenta 2014.gada 28.marta spriedums lietā Nr. SKC-8/2014).

2009.gada 15.maijā Preiļu rajonā uz autoceļa Preiļi–Sproģi notikušā ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, aizpildot saskaņotā paziņojuma

veidlapu. Transportlīdzekļu vadītāji konstatēja negadījuma vietu, laiku, tas ir, plkst.17.45, kā arī citus apstākļus. Saskaņotajā paziņojumā minēto faktu

atbilstību patiesībai transportlīdzekļu vadītāji apliecināja ar saviem parakstiem un neapstrīdēja.

No OCTA likuma 17.panta otrās daļas izriet, ka apdrošinātājam šī likuma izpratnē ir pienākums pieņemt saskaņotos paziņojumus, ja ceļu

satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot tieši saskaņotā paziņojuma veidlapas. Atbildētāja norāda, ka prasītāja 2010.gada 10.februāra lēmumu

par izmaksu Nr.0179/T-86/2010 pieņēma un apdrošināšanas atlīdzību 2845,74 euro apmērā samaksāja “IF P&C INSURANCE” AS Latvijas filiālei,

kura atlīdzināja ceļu satiksmes negadījumā bojātā transportlīdzekļa VOLVO V70 īpašniekam /pers. D/ radītos zaudējumus, pamatojoties tieši uz

saskaņotajā paziņojumā norādītajiem faktiskajiem apstākļiem, atzīstot tos. Atbildētājas ieskatā prasītāja apzināti ignorē sev nevēlamos ceļu satiksmes

negadījuma faktiskos apstākļus un sagroza tos sev par labu, lai atgūtu no Garantijas fonda kļūdaini izmaksātos naudas līdzekļus, taču tādā gadījumā

vispār zūd saskaņotā paziņojuma jēga.

Atbildētāja norāda, ka prasītājas apgalvojumi, ka ceļu satiksmes negadījums it kā noticis pirms plkst.13.00, nav pamatoti. Apstāklis, ka Preiļu

rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas birojs ceļu satiksmes negadījuma dienā saņēma telefonisku informāciju par kādu ceļu satiksmes negadījumu,

un tādēļ policijas ekipāža, iespējams, izbrauca it kā uz notikuma vietu, ir jāvērtē kritiski. Atbildētājas ieskatā, minētais vispār nav saistāms ar konkrēto

ceļu satiksmes negadījumu, kas noticis pēc vairāk nekā četrām stundām pēc minētās informācijas saņemšanas, ja tāda vispār saņemta. Likumdevējs

Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 248.pantā ir skaidri norādījis administratīvā pārkāpuma protokola saturu un tā noformēšanas prasības,

tādējādi Valsts policijas Preiļu rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2009.gada 6.augusta vēstule nav uzskatāma par ceļu satiksmes

negadījuma konstatējošu dokumentu. Taču prasītāja nav pievienojusi citu ceļu satiksmes negadījumu konstatējošu dokumentu, ar ko fiksēts cits notikuma

laiks, tādēļ prasītājas argumentam ir tikai apgalvojuma raksturs. Turklāt gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījuma fakts konstatēts, sastādot saskaņoto

paziņojumu, Valsts policijas informēšana vispār nav nepieciešama. Tādējādi Preiļu rajona policijas pārvaldes rīcībā nav informācijas par ceļu satiksmes

negadījumu, kas noticis 2009.gada 15.maijā plkst.17.45.

Uzskata, ka par ceļu satiksmes negadījuma brīdi ir uzskatāms 2009.gada 15.maijs plkst.17.45 atbilstoši saskaņotajā paziņojumā norādītajam, nevis

prasītājas norādītais aptuvenais negadījuma brīdis, proti, 2009.gada 15.maijs ap plkst.13.00.

Saskaņā ar OCTA likuma 9.panta ceturto daļu apdrošināšanas līgums stājas spēkā tā noslēgšanas brīdī. Atbildētāja neapstrīd, ka īpašnieka

civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu Nr.BD183586 transportlīdzeklim FREIGHTLINER FD120, ar reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, noslēdza 2009.gada 15.maijā, taču līgums noslēgts un stājās spēkā jau plkst.14.45, t.i., pirms ceļu satiksmes negadījuma. Tādējādi ceļu

satiksmes negadījuma brīdī atbildētājai bija spēkā esošs OCTA līgums, un atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 9.panta pirmajai daļai transportlīdzeklim bija

atļauts piedalīties ceļu satiksmē, tādējādi prasītājas argumenti neatbilst patiesībai un uzskatāmi par nepamatotiem.

Norāda, ka regresa prasību var celt apdrošinātājs vai Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs tikai pret personām, kuras norādītas OCTA

likuma 41.pantā uz tajā norādītajiem pamatiem, normā ietvertais uzskaitījums ir izsmeļošs un tā reglamentācija nav tulkojama paplašināti. Ņemot vērā, ka

konkrētajā gadījumā atbildētāja bija apdrošinājusi īpašnieka civiltiesisko atbildību un izpildījusi likumā noteikto pienākumu, nav konstatējama prettiesiska

darbība kā regresa prasības celšanas pamats, kas savukārt, ir pamats prasības noraidīšanai.

Attiecībā par papildus zaudējumiem 467,44 euro apmērā sakarā ar “IF P&C INSURANCE” AS Latvijas filiāles veikto apdrošināšanas atlīdzību

lietas administrēšanu norāda, ka pati prasītāja, savu prasījuma pamatotību balstot uz pieņēmumiem un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes

Kārtības policijas biroja ziņojumiem, nevis saskaņotajā paziņojumā fiksētajiem faktiem, ir nepamatoti cēlusi regresa prasību pret atbildētāju. Ja

apdrošinātājs būtu pienācīgā kārtā izpildījis savu pienākumu atbilstoši OCTA likuma 17.panta otrajai daļai, tad prasītājai nebūtu jāiesaistās lietas

administrēšanā un tai nerastos papildu izdevumi, kurus veido izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība un tie izdevumi, kas minēti OCTA likuma 51.panta

trešās daļas 1.punktā. Ņemot vērā minēto, nav konstatējama ne atbildētājas prettiesiskā rīcība, jo bija spēkā esošs obligātās civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanas līgums, ne cēloņsakarība starp atbildētājas rīcību un prasītājai radušos zaudējumu faktu.

Apdrošinātājs, kurš apdrošināja atbildētāja kā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, jau noteica apdrošināšanas prēmiju tādā apmērā,

lai izpildītu apdrošināšanas līgumā paredzētās saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Ņemot vērā, ka apdrošināšanas prēmija tika samaksāta,

tad radītie zaudējumi un jebkuri citi izdevumi sedzami no tās. Cietusī persona ir saņēmusi sev nodarīto zaudējumu atlīdzību, savukārt prasītāja pati kļūdaini

pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu no Garantijas fonda līdzekļiem, kas arī noveda pie nepamatotas prasības celšanas, lai gan

atbildētājai šajā gadījumā nav zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma.

Lūdz tiesu noraidīt pilnībā prasību pret SIA “SAU par zaudējumu 3313,19 euro un tiesāšanās izdevumu piedziņu. Lūdz piedzīt no prasītājas par

labu atbildētājai tiesāšanās izdevumus.

Ar Daugavpils tiesas tiesneses 2017.gada 14.novembra lēmumu civillietā biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” prasībā pret

sabiedrību ar ierobežotu atbildību “SAU” par zaudējumu piedziņu pieaicināta trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem apdrošināšanas akciju

sabiedrība “BALTA”.

Prasītājas biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” pilnvarotā pārstāve /pers. I/ tiesas sēdē uzturēja prasību pēc prasības

pieteikumā norādītajiem motīviem un papildus paskaidroja, ka no liecinieka /pers. J/ liecības nerodas šaubas, ka 2009.gada 15.maijā notika ceļu

satiksmes negadījums plkst.13.00. Atbildētājas transportlīdzeklim, kas tika iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, OCTA līguma līdz ceļu satiksmes

negadījumam nebija mēnesi, līgums tika noslēgts tikai 2009.gada 15.maijā. Prasītājas ieskatā, saskaņotajā paziņojumā ceļu satiksmes negadījuma laiks

norādīts plkst.17.45, maldinot apdrošināšanas akciju sabiedrību “BALTA”.

Trešās personas prasītājas pusē apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” (turpmāk – AAS “BALTA”) pilnvarotais pārstāvis /pers. K/ tiesas

sēdē paskaidroja, ka trešā persona prasību uzskata par pamatotu. Pēc 2009.gada 15.maijā notikušā ceļu satiksmes negadījuma AAS “BALTA”

noskaidroja, ka minētais negadījums notika pirms plkst.13.00, savukārt OCTA līgumu atbildētāja noslēdza 2009.gada 15.maijā plkst.14.45.

Atbildētājas SIA “SAU” pilnvarotā pārstāve /pers. M/ tiesas sēdē prasību neatzina un sniedza analoģisku paskaidrojumu rakstveida

paskaidrojumam, papildus norādot, ka vairākas policijas izziņas ir pretrunīgas un nesniedz ziņas par faktiskajiem apstākļiem. Uzskata, ka nav

pierādījumu, ka saskaņotajā paziņojumā norādītais laiks nav norādīts pareizi.

Mo t īvu d a ļa

Tiesa, noklausoties lietas dalībniekus, liecinieku, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka

apdrošinātāji izveido un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs administrē Garantijas fondu. Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas

atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis.

Prasītāja saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta otrās daļas 1.punktu,

kas paredz transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tiesības iesniegt regresa prasību, ir vērsusies tiesā ar prasību pret atbildētāju par zaudējumu piedziņu,

kas radušies prasītājai, samaksājot apdrošināšanas atlīdzību personai, kurai ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir nodarīti zaudējumi un pienākas

apdrošināšanas atlīdzība (transportlīdzekļa VOLVO V70 īpašniekam /pers. D/) sakarā ar 2009.gada 15.maijā Preiļu rajonā uz autoceļa Preiļi-Špoģi

notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Ceļu satiksmes negadījums notika 2009.gada 15.maijā, tādēļ atbilstoši Civillikuma 3.pantam civillietā piemērojamas OCTA likuma normas

redakcijā, kas bija spēkā no 2008.gada 21.novembra līdz 2011.gada 25.oktobrim.

2009.gada 15.maijā notikušais ceļu satiksmes negadījums tika noformēts, transportlīdzekļu vadītājiem aizpildot saskaņotā paziņojuma veidlapu. No

2009.gada 15.maijā sagatavotā saskaņotā paziņojuma par ceļu satiksmes negadījumu (lietas 11.lapa) redzams, ka 2009.gada 15.maijā plkst.17.45

notika ceļu satiksmes negadījums Preiļu rajonā, Preiļi - Špoģi, proti, notika sadursme starp SIA “SAU” piederošo transportlīdzekli FREIGHTLINER,

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kuru vadīja /pers. C/, un /pers. D/ piederošo transportlīdzekli VOLVO V70, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, kuru vadīja tā īpašnieks.

Savukārt no 2009.gada 30.novembrī eksperta /pers. F/ sagatavotā saskaņotajā paziņojumā fiksēto ceļu satiksmes negadījuma apstākļu izvērtējuma

(lietas 13.lapa) secināms, ka 2009.gada 15.maija ceļu satiksmes negadījumā atbildētājai piederošā transportlīdzekļa FREIGHTLINER, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, vadītājs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu prasības, kas ir tiešā cēloniskā sakarā ar ceļu satiksmes negadījuma rezultātā

nodarītajiem zaudējumiem.

No apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” 2009.gada 15.maija apdrošināšanas polises Nr.BD183586 (lietas 12.lapa) redzams, ka

2009.gada 15.maijā SIA “SAU” transportlīdzeklim FREIGHTLINER FLD120, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tika apdrošināta īpašnieka

civiltiesiskā atbildība, līguma darbības periods norādīts no 2009.gada 15.maija plkst.14.45 līdz 2009.gada 15.augustam.

Saskaņā ar OCTA likuma 31.panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā no 2008.gada 21.novembra līdz 2011. gada 25. oktobrim) zaudējumu

atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju

birojs.

Ņemot vērā saskaņotajā paziņojumā norādīto informāciju, tostarp ceļu satiksmes negadījuma laiku, zaudējumu atlīdzības pienākums, būtu AAS

“BALTA”.

Valsts policijas Preiļu rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2009.gada 6.augusta vēstulē norādīts, ka Preiļu rajona policijas pārvaldē

tika saņemta telefoniska informācija par ceļu satiksmes negadījumu, kas notika uz ceļa Viļāni - Preiļi - Špoģi, kur notika sadursme starp diviem

transportlīdzekļiem Volvo V70, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, un kravas automašīnu, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. Starp

transportlīdzekļu vadītājiem tika panākta vienošanās un sastādīts saskaņotais paziņojums. Uz ceļu satiksmes negadījuma vietu ap plkst.13.00 bija

ieradusies ceļu policijas ekipāža.

Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma noteikumiem prasītāja, uzskatot, ka ceļu

satiksmes negadījums noticis plkst.13.00, kad atbildētājai vēl nebija apdrošināta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība (OCTA līgums spēkā

no 2009.gada 15.maija plkst.14.45), samaksājusi /pers. D/ zaudējumus no Garantijas fonda.

Tādējādi lietā ir strīds par to, cikos 2009.gada 15.maijā notika ceļu satiksmes negadījums.

Ceļu satiksmes negadījuma dalībnieki ir aizpildījuši saskaņoto paziņojumu, policijas darbinieki netika izsaukti uz notikuma vietu un Valsts policijas

darbinieki nav sastādījuši nekādus dokumentus un nav pieņēmuši nekādus lēmumus saistībā ar minēto ceļu satiksmes negadījumu. 2009.gada 28.maijā

Valsts policijas Preiļu rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas birojs sniedza AAS “BALTA” atbildi, kurā norādīja, ka ceļu satiksmes negadījums,

kas notika 2009.gada 15.maijā plkst.17.45 uz ceļa Preiļi - Špoģi, ar iesaistīto transportlīdzekli Volvo V70, reģistrācijas Nr.FT9889, Preiļu rajona

policijas pārvaldē nav reģistrēts. Arī no Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes 2011.gada 8.jūlija atbildes SIA “SAU”, 2011.gada 16.decembra

atbildes AAS “BALTA” izriet, ka informācija par konkrēto ceļu satiksmes negadījumu nebija reģistrēta policijā. Arī no Valsts policijas Preiļu rajona

policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2009.gada 6.augusta atbildes neizriet, ka informācija par konkrēto ceļu satiksmes negadījumu bija reģistrēta

policijā. No V.Patmalnieka 2011.gada 23.novembra dienesta ziņojuma un I.Vagaļa 2011.gada 2.decembra dienesta ziņojuma neizriet nekāda

informācija par 2009.gada 15.maija ceļu satiksmes negadījuma laiku.

Liecinieks/pers. P/ tiesas sēdē liecināja, ka 2009.gada maijā viņš strādāja Preiļu rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas birojā, taču pašlaik

par 2009.gada 15.maijā notikušo ceļu satiksmes negadījumu neko neatceras. Ja ceļu satiksmes negadījumā nebija nodarīti zaudējumi trešās personas

mantai, nebija cietušo, par ceļu satiksmes negadījumu policijai nav jāziņo un personas var aizpildīt saskaņoto paziņojumu. Attiecībā par liecinieka

2011.gada 9.decembra paskaidrojumā norādīto, ka 2009.gada 15.maijā ceļu satiksmes negadījums bija noticis dienas otrajā pusē, liecinieka ieskatā, ja

ceļu satiksmes negadījums būtu noticis plkst.17.45, tad viņš norādītu, ka ceļu satiksmes negadījums notika vakarā.

OCTA likuma 1.panta 10.punkts noteic, ka saskaņotais paziņojums ir veidlapa, kuru ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji

aizpilda negadījuma vietā, ar parakstu apliecinot negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu, tas ir, ar savu parakstu apstiprina to, ka

paziņojumā ierakstītie vai atzīmētie fakti atbilst patiesībai.

Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi” (spēkā līdz 2016.gada 1.janvārim) 51.2.punkts noteica, ja

ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie

nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs vienojas ar otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāju par visiem

būtiskajiem negadījuma apstākļiem, aizpilda saskaņoto paziņojumu un, neziņojot policijai par negadījumu, atstāj negadījuma vietu.

No minētajām tiesību normām secināms, ka, aizpildot saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji, brīvi paužot savu gribu, patiesi atspoguļo

negadījuma apstākļus, ko apliecina ar saviem parakstiem.

No lietas materiāliem neizriet, ka apdrošinātāji konkrētajā gadījumā būtu atzinuši, ka ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām, ņemot vērā

transportlīdzeklim VOLVO V70 nodarītos bojājumus, nebija tiesību aizpildīt saskaņoto paziņojumu, bet par notikušo ceļu satiksmes negadījumu bija

jāpaziņo policijai.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā saskaņotais paziņojums ir vienīgais dokuments, kas pierāda ceļu satiksmes negadījuma apstākļus.

Tiesa uzskata, ka lietā nav pierādīts, ka ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji nav patiesi atspoguļojuši negadījuma

apstākļus, proti, saskaņotajā paziņojumā apzināti nepareizi norādījuši laiku, cikos notika ceļu satiksmes negadījums. Līdz ar to nav nekāda pamata atzīt,

ka prasītājai ir tiesības vērsties ar regresa prasību pret atbildētāju, uzskatot, ka 2009.gada 15.maijā ceļu satiksmes negadījuma brīdī nebija apdrošināta

atbildētājai piederošā transportlīdzekļa FREIGHTLINER FLD120, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īpašnieka civiltiesiskā atbildība. Savukārt

administrēšanas izdevumi, kurus veido izdevumi, kas minēti OCTA likuma 51.panta trešās daļas 1.punktā, ir radušies sakarā ar to, ka prasītāja no

Garantijas fonda izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību. Noraidot prasību par zaudējumu piedziņu sakarā ar izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 2845,74

euro, ir noraidāms arī prasījums par administrēšanas izdevumu 467,44 euro piedziņu.

Atbildētājas SIA “SAU” pārstāve zvērināta advokāte Inta Brūvere tiesas sēdē iesniedza 2017.gada 10.augusta rēķinu 1202,44 euro apmērā par

zvērinātas advokātes Intas Brūveres juridisko pakalpojumu sniegšanu SIA “SAU” un 2017.gada 14.augusta maksājuma dokumentu par minētā rēķina

samaksu.

Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa noteic, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi – atlīdzināmie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne

vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Savukārt Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās

instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā

atlīdzības apmēra.

Līdz ar to no prasītājas atbildētājas labā jāpiedzen ar lietas vešanu saistītie izdevumi (izdevumi advokāta palīdzības samaksai) 496,98 euro apmērā

atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam un 44.panta ceturtās daļas noteikumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas vai ja prasītājs atsakās no prasības, tiesas izdevumi,

kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.pantam, 42.panta otrajai daļai no prasītājas valsts labā jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,26 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāms desmit dienu termiņš tiesāšanās izdevumu labprātīgai samaksai.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, 44.pantu, 97., 193.pantu tiesa

n o s p r i e d a

Prasību noraidīt.

Noraidīt biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”, reģistrācijas Nr.40008084453, prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību

“SAU”, reģistrācijas Nr.47703000250, par zaudējumu piedziņu.

Piedzīt no biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,26 euro (pieci euro, 26

centi), ieskaitot kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, norādot

iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C12227717.

Piedzīt no biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “SAU” tiesāšanās izdevumus

496,98 euro (četri simti deviņdesmit seši euro, 98 centi).

Noteikt biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas tiesāšanās izdevumu

labprātīgai samaksai.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2018.gada 8.marta,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Galeja