Court partially allows child support appeal, adjusting monthly payment to EUR 230 based on cost of living.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court partially dismissed the appellant's request for increased child support, ordering a monthly payment of EUR 230 instead of the claimed EUR 345.14. While the plaintiff argued for a higher amount based on average living costs, the court found the lower figure sufficient to meet the child's needs. The decision also suspended a temporary enforcement order and awarded court costs to the state.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 434. pants; 454. pants; 244.10 panta 7. daļa; 204.1 pants: The court may adjust child support amounts on appeal if the original sum is insufficient, and may suspend temporary enforcement orders pending the final judgment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C27215013
CA-0531/27, 2016.gads
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016.gada 20.jūnijā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja Inta Zaļā,
tiesneši Ilze Celmiņa un Uldis Danga,
ar sekretāri Sabīni Melderi,
piedaloties /pers. A/ pārstāvei zvērinātai advokātei Agnei Upītei un /pers. B/ pārstāvei zvērinātai advokātei Radai Matjušinai,
Rīgā, Brīvības bulvārī 34, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ (iepriekšējais uzvārds /uzvārds/) prasībā pret /pers. B/ par atsevišķas
aizgādnības noteikšanu un otra vecāka saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu, uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar /pers. B/ iesniegto
apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2014.gada 12.maija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1.] Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā 2013.gada 14.oktobrī saņemts prasītājas /pers. A/ prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. B/ par
atsevišķu aizgādnības tiesību noteikšanu un otra vecāka saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu. Prasībā lūgts noteikt prasītājai atsevišķas
aizgādības tiesības pār dēlu un noteikt atbildētājam saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību.
Pušu laulības laikā 2008.gada 1.septembrī piedzimis dēls /pers. F/. Laulība šķirta 2012.gada 20.septembrī pie zvērinātas notāres Ivetas
Vitkovskas. Šķirot laulību, starp pusēm noslēgta papildu vienošanās, kurā noteikts, ka bērns atradīsies vecāku kopīgā aizgādībā un ikdienas aizgādību
pār bērnu īstenos prasītāja. Puses vienojās, ka atbildētājs maksās bērna uzturam LVL 70 mēnesī, bet ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktajā
minimālajā apmērā, līdz laikam, kamēr bērns pats varēs sevi apgādāt.
[2.] 2014.gada 16.janvārī tiesā saņemts atbildētāja pretprasības pieteikums, kurā tiesai lūgts noteikt atbildētājam saskarsmes tiesību izmantošanas
kārtību ar dēlu.
[3.] 2014.gada 22.aprīlī tiesā saņemts precizēts prasības pieteikums, kurā tiesai lūgts noteikt bērna dzīvesvietu un piedzīt uzturlīdzekļus EUR 300
katru mēnesi bērna uzturam no precizētā prasības pieteikuma iesniegšanas brīža līdz bērna pilngadībai.
Precizētajā prasības pieteikumā norādīts, ka kopējie izdevumi dēla uzturēšanai mēnesī vidēji esot EUR 550. Atsaucoties uz Civillikuma 179.pantu,
prasītāja uzskata, ka no atbildētāja būtu piedzenama izdevumu dēla uzturam EUR 300 mēnesī no prasības iesniegšanas brīža līdz dēla pilngadības
sasniegšanai.
[4.] Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2014.gada 12.maija nosprieda prasību apmierināt daļēji, nosakot nepilngadīgā bērna /pers. F/ dzīvesvietu pie
mātes /pers. A/ un noteica tēvam /pers. B/ saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību ar nepilngadīgo bērnu /pers. F/. Tiesa nosprieda no atbildētāja par
labu prasītājai piedzīti līdzekļi nepilngadīgā bērna uzturam EUR 300 apmērā mēnesī sākot no 2014. gada 22.aprīļa līdz bērna pilngadībai. Prasība daļā
par atsevišķas aizgādības noteikšanu tiesvedība tika izbeigta.
Tiesa secināja, atzina, ka kopš tiesvedības sākuma atbildētājs sniedzis līdzekļus pušu kopīgā bērna uzturam vidēji EUR 300 katru mēnesi, kas
liecina par to, ka atbildētājs minēto naudas summu bērna uzturam var un vēlas maksāt.
[5.] Par pirmās instances tiesas spriedumu atbildētājs iesniedza apelācijas sūdzību, kurā pārsūdzēja spriedumu daļā, ar kuru no viņa par labu
prasītājai piedzīti uzturlīdzekļi nepilngadīgā bērna uzturam EUR 300 apmērā katru mēnesi no 2014.gada 22.aprīļa līdz bērna pilngadībai.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pirmās instances tiesa, pieņemot spriedumu, nav objektīvi izvērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, kas
attiecas uz nepieciešamo izdevumu apmēru bērna vajadzībām. Atbildētāja ieskatā bērna uzturam mēnesī nepieciešamo līdzekļu apmērs ir EUR 300, no
kuriem viņš apņemas maksāt pusi, t.i. EUR 150.
[6.] Rīgas apgabaltiesā 2014.gada 9.jūlijā saņemti prasītājas paskaidrojumi par apelācijas sūdzību, kuros tā netiek atzīta.
Prasītāja norādījusi, ka viņas rīcībā nav pierādījusi par atbildētāja ienākumiem, bet viņa ir pārliecināta, ka tie nav mazāki par EUR 5000 – 8000
mēnesī. Savukārt pašas prasītājas darba alga ir EUR 520.
[7.] Izskatot apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2015.gada 3.februārī nosprieda piedzīt no atbildētāja par labu
prasītājai uzturlīdzekļus nepilngadīgā bērna uzturam EUR 300 mēnesī, bet ne mazāk, kā Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, sākot no
2014.gada 22.aprīļa līdz bērna pilngadībai.
[8.] Par apelācijas instances tiesas spriedumu atbildētāja pārstāve zvērināta advokāte Rada Matjušina iesniedza kasācijas sūdzību, kurā,
atsaucoties uz materiālo tiesību normu nepareizu piemērošanu un iztulkošanu, kā arī procesuālo tiesību normu pārkāpumiem, lūgusi spriedumu atcelt un
lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
[9.] Augstākās tiesas Civillietu departaments, izskatot lietu sakarā ar kasācijas sūdzību, 2015.gada 7.oktobrī nosprieda Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 3.februāra spriedumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Kasācijas instances tiesas spriedumā minētas atsauces uz Civillikuma 179.pantu un 177.panta ceturto daļu, norādot uz pienākumu vecākiem uzturēt
savu bērnu.
Saistībā ar uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu norādīts uz judikatūras atziņām, ka piedzenamā uzturlīdzekļu apmēra noteikšanai tiesai ir jānoskaidro,
kāda ir bērna uzturam nepieciešamā summa, jāizvērtē katra vecāka mantas stāvoklis un spēja tādu summu segt, jāsadala nepieciešamā uzturlīdzekļu
summa proporcionāli katra vecāka mantiskajam stāvoklim.
Senāts atzinis, ka Civillikuma 179.panta pirmās daļas piemērošana ir saistāma ne vien ar apstākļiem par vecāka spējām veikt savu pienākumu
bērna uzturēšanā, bet arī ar bērnam nepieciešamo izdevumu apmēru, kas mainās, mainoties bērna vecumam.
Civillietu departamenta ieskatā apelācijas instances tiesas spriedumā nav pienācīgi vērtēts vecāku mantas stāvoklis sasaistē ar bērna vajadzībām, lai
gan tam ir izšķiroša nozīme uzturlīdzekļu apmēra noteikšanā. Tādējādi Augstākās tiesas Civillietu departaments uzskatīja, ka apelācijas instances tiesas
spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu.
[10.] Ar Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 2o.janvāra lēmumu no atbildētāja dēla uzturam piedzītu līdzekļi EUR 150 apmērā līdz dienai, kad lietā
stāsies spēkā galīgais nolēmums.
[11.] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve uzturēja prasību un neatzina apelācijas sūdzību. Atbildētāja pārstāve prasību neatzina un uzturēja apelācijas
sūdzību.
Motīvu daļa
[12.] Civillietu tiesas kolēģija, pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietas dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka prasība apmierināma daļēji.
Savu viedokli Civillietu tiesas kolēģija pamato uz turpmāk minētajiem argumentiem.
Civilprocesa likuma 426.panta pirmajā daļā noteikts, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā
apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.
Ņemot vērā, ka par pirmās instances tiesas 2014.gada 12.maija spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis tikai atbildētājs, pārsūdzot spriedumu daļā,
kurā no viņa piedzīti līdzekļi dēla /pers. F/ uzturam, apelācijas instances tiesa atzīts, ka tās pienākums ir izskatīt lietu pēc būtības vienīgi saistībā ar
piedzenamo uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu.
[12.1.] Civillikuma 177.panta ceturtajā daļā noteikts, ka bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes
nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti,
spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada tiesu prakses apkopojumā “Par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības un
saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam” norādījis, ka uzturlīdzekļu lietās primāras ir bērna intereses. Pušu kopīgajam bērnam, neatkarīgi no pušu
savstarpējā strīda, ir tiesības saņemt pilnvērtīgu un nodrošinātu dzīvi līdz brīdim, kad bērns pats spēs sevi apgādāt.
Lietā nav strīda, ka pušu kopīgais bērns atrodas prasītājas pilnā ikdienas aprūpē. Prasītāja tiesai iesniegusi pušu kopīgajam bērnam nepieciešamo
uzturlīdzekļu aprēķinu (sk. 1.sējums, lietas lapa 69), kura kopējā summa ir EUR 545 mēnesī, no kuras EUR 300 lūdz piedzīt no atbildētāja.
Ņemot vērā, ka pušu starpā pastāv strīds par piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepieciešamu pārvērtēt
prasītājas veikto uzturlīdzekļu aprēķinu.
Tiesa atzīst, ka nav nepieciešams pierādīt pašsaprotamus faktus, ka bērnam nepieciešama pārtika, dzīvesvieta, aprūpe, kas ietver medicīnas
pakalpojumus, higiēnas preces, rotaļlietas un izklaides. Nosakot šo izdevumu apmēru, tiesa nevar vadīties no prasītājas iesniegtajiem kases maksājumu
čekiem, jo nav iespējams pārliecināties, ka čekā uzrādītie maksājumi veikti bērna uzturam vai aprūpei.
[12.2.] Prasītāja aprēķinā norādījusi, ka bērna uzturam nepieciešami izdevumi par pārtiku EUR 150 mēnesī, kas vidēji dienā ir EUR 5. Civillietu
tiesas kolēģijai, ņemot vērā laba uztura nozīmi bērna sekmīgā attīstībā, kā arī ievērojot to, ka prasītāja īsteno bērna ikdienas aizgādību un vislabāk zina
sava bērna ēšanas paradumus, nav pamata apšaubīt minēto uzturlīdzekļu pozīciju un tās apmēru, turklāt uzturlīdzekļi bērnam tiek piedzīti uz ilgstošu laika
periodu.
[12.3.] Prasītāja norādījusi, ka bērna apģērbam, apaviem, galantērijas un sporta inventāra iegādei vidēji mēnesī nepieciešami EUR 35. Civillietu
tiesas kolēģija atzīst, ka šāds izdevum apmērs ir pamatots un atbilstošs bērna vajadzībām. Tiesas kolēģijas ieskatā jāņem vērā fakts, ka izmaksas par
apģērbu un apaviem ir mainīgas un atkarīgas no to kvalitātes, kā arī no bērna vecuma.
[12.4.] Saistībā ar bērna dzīvesvietas nodrošināšanu prasītāja norādījusi izdevumus, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu izmaksām, transporta un
mājsaimniecības izdevumiem, kas kopsummā veido EUR 100 mēnesī. Prasītāja tiesai iesniegusi komunālo pakalpojumu rēķinus, kā arī rēķinus par
internetu un televīziju (sk. 1.sējums, lietas lapa 88-99).
Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā lietā esošie pierādījumi nesniedz objektīvu priekšstatu par to, cik no iesniegtajiem izdevumiem par komunālajiem
un mājsaimniecības izdevumiem, ir tieši attiecināmi uz pušu kopīgo bērnu, it īpaši, ņemot vērā, ka bērnam primāri ir nepieciešams nodrošināt higiēnas un
sanitārajām prasībām atbilstošu dzīvesvietu, taču pārējie pakalpojumi, kā internets un televīzija, ir atkarīgi no vecāku iespējām. Līdz ar to Civillietu tiesas
kolēģija samazina prasītājas norādīto uzturlīdzekļu apmēru par komunālajiem un mājsaimniecības pakalpojumiem līdz EUR 55 mēnesī, kas Civillietu tiesas
kolēģijas ieskatā, vadoties no dzīvē gūtiem novērojumiem, ir pietiekama summa nepilngadīga bērna vajadzībām.
Savukārt saistībā ar transporta izmaksām, Civillietu tiesas kolēģijas atzīst, ka šie izdevumi aprēķinā norādīti nepamatoti, jo sabiedriskais transports
bērniem Rīgas pilsētā tiek nodrošināti bezmaksas.
[12.5.] Izvērtējot uzturlīdzekļu aprēķinā norādīto naudas summu EUR 30 apmērā, kas nepieciešama bērnam ārstniecības pakalpojumiem,
medikamentu un vitamīnu iegādei (sk. 1.sējums, lietas lapa 79, 158, 164), Civillietu tiesas kolēģijas atzīst šo summu par pamatotu un atbilstošu tiem
naudas līdzekļiem, kas nepieciešama pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ņemot vērā bērna attīstību, kā arī ievērojot valsts sniegto atbalstu.
Papildus minētajiem izdevumiem, tiesas kolēģijas ieskatā ir pamatoti arī izdevumi, kuri saistīti ar higiēnas preču iegādi, nosakot to summu EUR 10
mēnesī.
[12.6.] Saistībā ar izdevumiem, kas nepieciešami izglītības iestādes pasākumiem, interešu izglītībai, izklaidei, ceļojumiem, grāmatām, precēm
izglītības iestādei, tehnikai, elektronikai un rotaļlietām, prasītāja norādījumus izdevumu kopsummu EUR 200 apmērā.
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka šāds izdevumu apmērs ir nevis nepieciešamais, bet gan vēlamais, ja bērna vecāki ir spējīgi to nodrošināt un šajā
sakarā pastāv vienošanās vecāku starpā. Minētie izdevumi, lai gan svarīgi, taču nav primāri, tāpēc samērojami ar vecāku faktiskajām iespējām un vēlmi
tos segt.
No lietas materiāliem redzams, ka pušu kopīgajam bērnam konstatēts stājas vājums, rekomendējot apmeklēt baseinu, ko prasītāja bērnam arī
nodrošinājusi (sk. 1.sējums, lietas lapa 158, 163) un šīs izmaksas vidēji mēnesī ir EUR 10. Līdz ar to tiesas kolēģija šo izdevumu apmēru atzīst par
pamatotu un nepieciešamu.
Saistībā ar izdevumiem, kuri nepieciešami izglītības iestādes apmeklējumam un iekļauti aprēķinā divās pozīcijās, nenorādot šo izdevumu konkrēto
summu, tiesas kolēģija uzskata par nepieciešamu norādīt, ka Latvijas Republikā tiek nodrošināta bezmaksas vispārējā izglītība un papildus izdevumi šajā
sakarā ir minimāli.
Tā kā atbildētājs nepiekrīt pilnībā maksāt līdzekļus, kuri prasītājas ieskatā paredzēti dēla izglītībai un izklaidei, tad to apjoms ir samazināms līdz
EUR 50 mēnesī, kas nodrošinātu bērna dažādu interešu un izklaides pasākumu izmaksas.
[13.] Ņemot vērā minēto uzturlīdzekļu aprēķina novērtējumu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pušu kopīgā bērna uzturam ik mēnesi būtu
nepieciešami līdzekļi kopsummā EUR 330, kas būtu maksājami abiem vecākiem samērā ar katra mantisko stāvokli. Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģijas
pienākums ir vērtēt pušu materiālās iespējas segt izdevumus kopīgā bērna uzturēšanai.
[13.1.] Prasītāja norādījusi, ka strādā algotu darbu, saņemot darba algu EUR 520 (sk. 1.sējums, lietas lapa 72). Ievērojot to, ka prasītāja īsteno
pušu kopīgā bērna ikdienas aizgādību, viņas ieguldījums bērna uzturēšanā nav mantiski novērtējams, vienlaikus minētais apstāklis var ierobežot prasītājas
iespējas gūt lielākus ienākumus.
[13.2.] Vērtējot atbildētāja materiālo stāvokli, Civillietu tiesas kolēģija ņem vērā lietā iegūtos pierādījumus.
No lietas materiālos esošās Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas redzams, ka atbildētāja ienākumi no 2012.gada līdz 2014.gadam bijuši
vidēji mēnesī EUR 4 800, savukārt sākot no 2015.gada Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas par atbildētāja ienākumiem (sk. 1.sējums,
lietas lapa 227-230).
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņas par laika periodu no 2012.gada līdz 2015.gadam apliecina, ka atbildētāja ienākumi ir neregulāri un
apdrošināšanas iemaksas ir veicis pats atbildētājs (sk. 1.sējums, lietas lapa 231-234).
2016.gada 19.janvāri atbildētājam piešķirts bezdarbnieka statuss (sk. 2.sējums, lietas lapa 11).
Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 112.pantu 2016.gada 21.janvārī nosūtīja informācijas pieprasījumus AS /Nosaukums A/,
AS /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums C/
Sniedzot atbildi uz informācijas pieprasījumu, AS /Nosaukums A/ norādīja, ka laika periodā no 2014.gada 22.aprīļa līdz 2016.gada 21.janvārim
atbildētājam AS /Nosaukums A/ bija atvērts algas konts un norēķinu konts (sk. 2.sējums, lietas lapa 28).
No tiesai iesniegtā atbildētāja AS /Nosaukums A/ konta izdrukām ir redzams, ka atbildētāja algas un norēķinu kontu apgrozījums ir divās valūtās –
EUR un USD. No norēķinu konta Nr./konta numurs/ EUR atlikums uz 2016.gada janvāri ir 0. Savukārt no starpkontu pārskaitījumiem euro valūtā (sk.
2.sējums, l.l. 29) laika periodā no 2014.gada aprīļa līdz 2016.gada janvārim ir redzama regulāra naudas plūsma vidēji bija EUR 1 701,28 mēnesī.
Savukārt no norēķinu konta apgrozījuma USD ir redzams, ka atbildētājam uz 2016.gada janvāri ir uzkrājums USD 55 500 apmērā.
No algas konta Nr./konta numurs/ izraksta (sk. 2.sējums, l.l. 30) par laika periodā no 2014.gada aprīļa līdz 2016.gada janvārim redzamas
regulāras naudas iemaksas gan EUR, gan USD, kas apliecina, ka atbildētājs šajā laika periodā guvis ienākumus (sk. 2.sējums, lietas lapa 29, 30).
Civillietu tiesas kolēģija secina, ka laika periodā, kad saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju atbildētājam nebija ienākumu, kontu
izraksts apliecina pretējo (sk. 2.sējums, lietas lapa 29, 30). Minētais Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā liecina par to, ka atbildētājs apzināti slēpj savus
patiesos ienākumus, lai izvairītos no dēla vajadzībām atbilstošu līdzekļu samaksas.
Pārbaudot publiski pieejamo informāciju, Civillietu tiesas kolēģija konstatēja, ka atbildētājam pieder nekustamais īpašums – dzīvoklis un
kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas /adrese/un nedzīvojamā telpa – autostāvvieta /adrese/.
Lietā esošā Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) izziņa un izdruka no CSDD reģistra apliecina, ka atbildētāja īpašumā ir 2012.gada
transportlīdzeklis, uz kuru reģistrēts zvērināta tiesu izpildītāja liegums (sk. 1.sējums lietas lapa 235, 235, 2.sējums, lietas lapa 71).
Ņemot vērā, ka atbildētājs ir darba spējīgā vecumā, nav atzīts par maznodrošinātu personu vai invalīdu, turklāt viņam ir ievērojami naudas
uzkrājumi, kā arī pieder nekustamie īpašumi un transportlīdzeklis, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētājs ir spējīgs maksāt līdzekļus dēla uzturam
tiesas noteiktajā apmērā.
[14.] Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepieciešamu norādīt, ka atbildētājs dēla ikdienas apgādību neīsteno, to dara prasītāja. Pildot šos
pienākumus, tiek ierobežotas prasītājas iespējas pilnvērtīgi strādāt. Minēto apstākli Civillietu tiesas kolēģija ņem vērā, nosakot apmēru, kādā katram no
vecākiem maksājami līdzekļi kopīgā bērna uzturam.
Ņemot vērā, ka atbildētāja ienākumi uz tiesas sprieduma pieņemšanas brīdi nav zināmi, taču atbildētājam pieder naudas uzkrājums,
transportlīdzeklis un nekustamais īpašums, kā arī atbildētājs ir darbspējīgā vecumā un neīsteno pušu kopīgā bērna ikdienas aizgādību, Civillietu tiesas
kolēģija atzīst, ka no atbildētāja piespriežama lielāka uzturlīdzekļu daļa nekā no prasītājas. Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā samērīgi ar prasītājas
ienākumiem un ievērojot atbildētāja mantisko stāvokli un iespēju gūt ienākumus būtu uzturlīdzekļu EUR 330 sadalījums šādi – no atbildētāja būtu
piespriežami uzturlīdzekļi EUR 230 un atlikušo summu EUR 100 jāsedz prasītājai.
[15.] Izvērtējot pirmās instances tiesas spriedumu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka tiesa nav pienācīgi izvērtējusi prasītājas veikto uzturlīdzekļu
aprēķinu, kā arī nav vērtējusi atbildētāja materiālo stāvokli. Līdz ar to tiesas pieņemtais spriedums neatbilst Civilprocesa likuma 97.panta un 193.panta
piektās daļas prasībām
[16.] Ņemot vērā, ka civillieta izskatīta pēc būtības, Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepieciešamu izskatīt jautājumu par tiesas izdevumu piedziņu.
Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa nosaka, ka tiesas izdevumus veido valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāja atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu.
Savukārt Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka gadījumā, ja puse ir bijusi atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, tad tie piespriežami no
otras puses valsts ienākumos.
Ar spriedumu noteikts uzturlīdzekļu apmērs EUR 230, līdz ar to valsts nodeva prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu ir aprēķināma saskaņā ar
Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punkta un 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu nosacījumiem – 230 x 12 = 2 760; 320,10 +
4% no 2 760 – 2 134 = 345,14.
Tādējādi valsts nodeva, kas piedzenama no atbildētāja valsts ienākumos prasītājas prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu ir EUR 345,14.
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir izdevumi, kas rodas ar tiesas pavēstu un
citu tiesas dokumentu nosūtīšanu. Saistībā ar lietas izskatīšanu apelācijas instances tiesā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 38,87
apmērā, no kuriem samaksāti ir EUR 9,40 (sk. 1.sējums, lietas lapa 15, 31), savukārt starpība EUR 29,47 piespriežama no atbildētāja valsts ienākumos.
[17.] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu Civillietu tiesas kolēģija nosaka desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas
sprieduma labprātīgai izpildei.
[18.] Atbilstoši Civilprocesa likuma 244.10 panta septītajai daļai Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka ir pārtraucama pagaidu uzturlīdzekļu piedziņa no
atbildētāja saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 20.janvāra lēmumu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 434., 454.pantu, 244.10 panta septīto daļu un 204.1 pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
/pers. A/ prasību pret /pers. B/ daļā par uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgam bērnam apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, līdzekļus /pers. F/, personas kods
/personas kods/, uzturam EUR 230 (divi simti trīsdesmit euro) katru mēnesi, bet ne mazāk kā valstī noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā, sākot no
2014.gada 22.aprīļa līdz bērna pilngadīgas sasniegšanai.
Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pārtraukt pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu, kas noteikta ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas
2016.gada 20.janvāra lēmumu par pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. M/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods
/personas kods/, dēla /pers. F/, personas kods /personas kods/, uzturam.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 345,14 (trīs simti četrdesmit euro, 14 centi).
Valsts nodevas samaksa veicama pēc šādiem rekvizītiem: saņēmējs Valsts kase, reģistrācijas numurs 90000050138, konta numurs LV55 TREL
1060 1909 1120 0, saņēmēja banka Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķī jānorāda lietas numurs un lietas dalībnieka vārds, uzvārds,
personas kods.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 29,47 (divdesmit deviņi euro, 47
centi).
Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama pēc šādiem rekvizītiem: saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas numurs 90001672316,
konta numurs LV51 TREL 2190 4580 1900 0, saņēmēja banka Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķī jānorāda 21499 un lietas numurs,
dati lietas dalībnieka identificēšanai.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sagatavošanas dienas,
iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Pilna sprieduma sagatavošanas datums 2016.gada 30.jūnijs.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Zaļā
Tiesnese I.Celmiņa
Tiesnesis U.Danga