Court dismissed appeal against police fine for entering restricted zone without permit in Jūrmala.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's appeal against the police decision to uphold a fine for entering a restricted zone without a permit. Evidence from a photo control system and the specific municipal regulation establishing the fine were deemed sufficient and credible. Consequently, the court found the administrative penalty lawful and appropriate, rejecting the grounds for overturning the police decision.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 289.6, 289.7, 289.12, 289.13, 289.18; An administrative court may uphold an agency decision if the evidence is sufficient and the statutory penalty is proportionate to the violation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2020:0601.1A33100520.2.S
Lieta Nr.1A33100520
Lietvedības Nr.1A-1005-20/17
S P R I E D U M S
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā, 2020.gada 1.jūnijā
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese M.Dreimane
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EVOR.M” sūdzības par
Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2020.gada 23.marta lēmumu Nr.7-7/1293.20.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem konstatējams, ka 2020.gada 19.februārī Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors R.Bračs
Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “EVOR.M” (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.791454
(turpmāk – protokollēmums) par to, ka Jūrmalā, Asaru prospektā, 2019.gada 17.septembrī plkst.10.07 transportlīdzekļa OPEL MOKKA X ar valsts
reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ vadītājs iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Ir
pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru paredzēta atbildība šo noteikumu 49.punktā.
Sūdzības iesniedzējam piemērots naudas sods 50 euro apmērā (lietas 36.lapa).
Nepiekrītot Protokollēmumam, sūdzības iesniedzēja 2020.gada 12.martā to pārsūdzējusi Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijā (turpmāk
– Iestāde) (lietas 41.-45.lapa).
Ar Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka U.Bēniņa 2020.gada 23.marta lēmumu Nr.7-7/1293.20 (turpmāk – Iestādes
lēmums) protokollēmums atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta.
Lēmumā norādīts, ka Pašvaldības policija, pamatojoties uz 2019.gada 21.oktobrī saņemto foto fiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas
kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole” (turpmāk - Sistēma), uzsāka administratīvo lietvedību Nr.1-28.1/19-31252 attiecībā pret Iesniedzēju
par to, ka ar Iesniedzējas turējumā esošo transportlīdzekli OPEL MOKKA X ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis) 2019.gada
17.septembrī iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā (turpmāk – Jūrmala), neiegādājoties caurlaidi.
2019.gada 1.novembrī Pašvaldības policija saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 268.1panta pirmo un otro daļu vienkāršā pasta
sūtījumā uz juridisko adresi nosūtījusi Iesniedzējai pavēsti tās pārstāvim ierasties Pašvaldības policijā uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu 2020.gada 16.janvārī
pulksten 14.40. Pašvaldības policija norādījusi, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā Transportlīdzekļa turētāja administratīvā pārkāpuma
izdalīšanas brīdī norādīta Iesniedzēja, tādēļ Iesniedzējas pārstāvis pamatoti tika aicināts uz administratīvā pārkāpuma lietas Nr.1- 28.1/19-31252 izskatīšanu Pašvaldības
policijā.
2020.gada 16.janvārī Pašvaldības policijā saņemts Iesniedzējas pilnvarotā pārstāvja iesniegums ar lūgumu pārcelt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu uz
2020.gada 19.februāri. Atbildot uz Iesniedzējas pārstāvja lūgumu, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tika pārcelta uz 2020.gada 19.februāri plkst. 15.40.
2020.gada 19.februārī Iesniedzējas pārstāvis Pašvaldības policijā neieradās, par savas neierašanās iemesliem nav ziņojis, atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis.
Pašvaldības policija 2020.gada 19.februārī bez Iesniedzējas pārstāvja klātbūtnes saskaņā ar LAPK 271.panta ceturto daļu izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu Nr.1-28.1/19-
31252 un saskaņā ar LAPK 248.1pantu sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.791454 par to, ka, ar Transportlīdzekli iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalā bez
caurlaides, ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk - Noteikumi) 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums.
2020.gada 12.martā Pašvaldības policijā saņemta Iesniedzējas 2020.gada 6.marta sūdzība, kurā norādīts: “ [1] Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “EVOR.M”
(turpmāk - Sabiedrība) saņemta Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk - Policija) sekojoša vēstule Par administratīvā pārkāpuma protokola nosūtīšanu:
20.02.2020. vēstule Nr. 7-9/3571 ar pievienoto 19.02.2020. administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.791454.
[2] Sabiedrība uzskata iepriekš uzskaitīto administratīvā pārkāpuma protokolu par netaisnīgo un, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
(turpmāk - LAPK) 281.pantu, apstrīd to pilnā apmērā.
[3] Likumdevējs LAPK 22.pantā precīzi nosaka administratīvā soda piemērošanas mērķi, sniedzot sekojošo definīciju, proti, administratīvais sods ir atbildības
līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai
tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Citiem vārdiem, administratīvā soda piemērošanas jēga personai, kura ir izdarījusi likuma pārkāpumu, ir izskaidrot likuma normu, audzināt likuma normu
ievērošanu un atturēt no turpmākās atkārtotas likuma normu pārkāpuma izdarīšanas.
Policija piemēroja administratīvos sodus, pamatojoties uz 12.01.2017. Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasību pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā.
Iepriekšminēto noteikumu 2.punktā likumdevējs norāda šo noteikumu pastāvēšanas mērķi, proti: “2. Noteikumu mērķis ir ierobežot tranzīta satiksmi caur
Jūrmalas pilsētas teritoriju un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. No nodevas samaksas iekasētos līdzekļus uzskaita pilsētas pamatbudžetā un
izlieto tūrismam un kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības
nodrošināšanai. “
Sabiedrība ir dibināta Jūrmalas pilsētā un visu tās pastāvēšanas laiku ir Jūrmalas pilsētas uzņēmums. Kļūdas un nezināšanas dēļ tika nomainīta Sabiedrības
juridiskā adrese, taču pati Sabiedrība nekur nepārvācās un turpināja strādāt Jūrmalā. Uz administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšanas dienu Sabiedrības
juridiskā adrese bija reģistrēta Jūrmalā.
Turpinot iepriekšējo domu, Sabiedrība norāda, ka tās saimnieciskās darbības veids nav tranzīta satiksme. Sabiedrības transports izbrauc no Jūrmalas uz
konkrēto adresi un atgriežas atpakaļ uz Jūrmalu. Vēl jo vairāk, Sabiedrības vēlas piebilst, ka tās darbinieku acīs Sabiedrība bija un ir Jūrmalas uzņēmums, darbinieki
nāk uz darbu Jūrmalā un viņu zināšanas nav tik specializētas juridiskajās niansēs, tāpēc, saņemot transportu izbraukumam, darbinieks vienkārši apsēdās, brauca uz
konkrēto objektu un atgriezās uz Jūrmalu atpakaļ.
[4] Sabiedrības ieskatā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija rīkojusies ļoti pavirši un ar formālu pieeju bez dziļas situācijas izpratnes. Pirmkārt, Sabiedrība
netika sodīta uzreiz pēc pirmās pārkāpuma reizes, respektīvi, ja tas tā notiktu, Sabiedrība kā likumpaklausīgs un atbildīgs tiesību subjekts uzreiz pārtrauktu likuma
pārkāpumu. Nesenā pagātnē iebraukšanas robežā uz Jūrmalu bija policijas pārstāvis, kurš uzrauga minēto noteikumu ievērošanu un pēc fakta bija tas pareizais
informācijas sniedzējs, kurš uz vietas skaidroja iebraukšanas noteikumus (tādējādi pašā sākumā gan atturot, gan ievērojami samazinot likuma pārkāpumu reizes), taču
optimizējot cilvēkresursus un aizstājot tos ar tehniku, šobrīd Šādas iespējas vairs nav.
Otrkārt, Sabiedrība nebija sodīta uzreiz pēc pirmā pārkāpuma, lai Sabiedrība pārtrauktu turpmākus likumpārkāpumus un patstāvīgi atturēties no turpmākajiem
pārkāpumiem, Administratīvais protokols ir sastādīts un nosūtīts tikai 2020.gada 20 februārī, bet pārkāpums ir noticis 2019.gada 17.septembrī, šis fakts rada nopietnas
aizdomas, ka Policija nebija ieinteresēta atturēt Sabiedrību no pārkāpumiem, bet tikai pavairot administratīvā pārkāpuma protokolus kā rezultātā iekasēt lielāku soda
summu. Turklāt Sabiedrība norāda, ka iepriekšminēto noteikumu 5.punktā teikts, ka “ laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim
transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide (...)”. Izvērtējot Policijas rīcības secību rodas loģisks
jautājums, vai tad Sabiedrībai ir paveicies, ka šajos noteikumos ir laika (sezonu) ierobežojums? Kas burtiski saglāba Sabiedrību no Policijas darbības paviršas
formālās attieksmes, iekasējot sodu apmēru pēc iespējas vairāk?
Treškārt, Sabiedrība uzsver, ka soda mērķis nav peļņa, bet gan likumisks audzināšanas un atturēšanas līdzeklis, ar ko tiek nodrošināta kārtība un uzturēta
drošība valstī un sabiedrībā. Nav pieņemams tiesiskajā valstī, lai sods kļūtu par peļņas avotu, taču situācijas dziļākā izpēte rada savādāku lietas izskatu.
Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 281.pantu, Sabiedrība lūdz anulēt iepriekšminēto 19.02.2020.
administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.791454 un izbeigt administratīvo lietvedību Sabiedrības iepriekšminētajā administratīvajā pārkāpuma lietā.”
Saskaņā ar LAPK 238.1panta ceturto daļu augstāka iestāde šā kodeksa izpratnē ir tās iestādes augstāka amatpersona, kuras kompetencē ir administratīvā pārkāpuma
lietas izskatīšana.
Saskaņā ar LAPK 243.pantu institūcijas (amatpersonas) nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, kā arī likumā noteiktajā kārtībā noskaidro citus
apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, balstoties uz faktiem (pierādījumiem). Faktus atbilstoši LAPK 243.1panta noteikumiem konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar tās
personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem un
elektroniskajiem pierādījumiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas
noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie
administratīvās atbildības. Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.
Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem, un saskaņā ar LAPK
244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to
kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
LAPK 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro - vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā
persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums,
kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar LAPK 286.panta otro daļu augstākai iestādei, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, jāpārbauda pieņemtā lēmuma
likumība un pamatotība.
Saskaņā ar LAPK 246.panta pirmo daļu par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota persona sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu.
LAPK 205.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka administratīvo pārkāpumu lietas izskata pašvaldību amatpersonas, kas pašvaldību domju izdotajos Noteikumos
pilnvarotas uzlikt sodus par šo noteikumu pārkāpšanu.
Noteikumu 48.punktā noteikts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas kontrolē šo noteikumu prasību izpildi, sastāda administratīvā pārkāpuma
protokolus un uzliek administratīvos sodus par šo noteikumu pārkāpšanu. Noteikumu 49.punkts noteic, ka par Noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu
transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam piecdesmit euro.
LAPK 260.panta otrā daļa noteic, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai personai – ar
pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus,
izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.
Noteikumu 5.punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja
iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot Noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.
Iebraucot Jūrmalā caur Asaru prospektu, saskaņā ar Noteikumu 8.2.apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces, kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu
Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, un kas
turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kontrolei un Noteikumu pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu piemērošanai. Saņemot no
Sistēmas fotofiksācijas, kas norāda uz Saistošo noteikumu pārkāpšanu, Pašvaldības policija veic to izdruku. Fotofiksācijās skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts
reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.
Noteikumu 20.punkts noteic, ka nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša režīma zonā Jūrmalā var iebraukt transportlīdzekļi, kas pielāgoti vadītājam invalīdam,
operatīvie transportlīdzekļi, specializēto dienestu transportlīdzekļi (Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Drošības policijas) un avārijas
dienestu transportlīdzekļi, kam ir piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss, ārvalstu diplomātiskā korpusa transportlīdzekļi, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo
bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības, Saeimas, Ministru kabineta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un
Prokuratūras īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi, Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāžu īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi.
Noteikumu 21.punkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide uz 21.1. - 21.9.apakšpunktos noteiktajiem
tiesiskajiem pamatiem.
Noteikumu 22.punkts paredz, ja persona atbilst Noteikumu 21.1.1. - 21.1.5. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, no nodevas samaksas atbrīvo vienu šīs personas
lietošanā esošo Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekli, ja pastāv kāds no Noteikumu 22.1. vai 22.2.punktā noteiktajiem nosacījumiem.
Pašvaldības policija norādījusi, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā Transportlīdzekļa turētāja pārkāpuma izdarīšanas brīdī
norādīta Iesniedzēja, tātad Iesniedzējas pārstāvis aicināts uz lietas izskatīšanu Pašvaldības policijā pamatoti, jo Transportlīdzeklis pārkāpuma izdarīšanas brīdī neatbilda
nevienam no Noteikumu 20. un 21.punkta kritērijiem.
Pašvaldības policija norādījusi, ka personas nodarījums kvalificējams kā administratīvais pārkāpums, ja ir konstatēta nodarījuma atbilstība administratīvā pārkāpuma
sastāvam, proti, ja konstatēts administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma objekts ir ar
Noteikumiem aizsargātās intereses, respektīvi, kārtība, kādā personas var iebraukt ar autotransporta līdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un motocikliem īpaša režīma zonā
Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Pašvaldības policija norādījusi, ka, konstatējot faktu, ka Iesniedzēja, iebraucot Jūrmalā, pārkāpusi Noteikumu 5.punkta prasības,
konstatējams arī fakts, ka Iesniedzēja ar minēto nodarījumu apdraudējusi ar Noteikumiem aizsargātās intereses. Savukārt par administratīvā pārkāpuma objektīvo pusi ir
uzskatāms nodarījums, ka ar Iesniedzējas turējumā esošo Transportlīdzekli 2019.gada 17.septembrī pulksten 10.07 iebraukts Jūrmalā, neiegādājoties caurlaidi. Citiem vārdiem,
konstatēts Iesniedzējas iebraukšanas Jūrmalā fakts, kā arī fakts, ka par Iesniedzējas Transportlīdzekli nav veikta nodevas samaksa par iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā.
Administratīvā pārkāpuma subjekts ir Transportlīdzekļa turētāja - SIA .”EVOR.M” -, bet subjektīvā puse, proti, vainojamības subjektīvais elements nav attiecināms uz
juridiskām personām. Tas tādēļ, ka juridiskās personas psihiskā darbība nepastāv, un tāpēc par juridiskās personas vainu pat nedaudz nav pamata runāt. Uz juridiskām
personām iespējams attiecināt tikai vainojamības objektīvo elementu - faktu, ka prettiesiskā darbība vai bezdarbība ir attiecināma uz juridisku personu (J.Briede, E.Danovskis,
A.Kovaļevska. Administratīvās tiesības. Tiesu namu aģentūra, 2016.).
Atbildot uz Iesniedzējas 2020.gada 6.marta sūdzībā norādīto, Pašvaldības policija, pirmkārt, norāda, ka Noteikumu mērķis ir vērsts uz to, lai mazinātu satiksmes plūsmu
caur pilsētas centru, kurā atrodas daudzi kultūrvēsturiskie pieminekļi, kurortoloģijas objekti, iecienītas atpūtas vietas un viesu izmitināšanas mītnes, veicināt videi
draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, nodrošināt tūrisma, kūrorta, infrastruktūras attīstību. Noteikumu 2.punktā ir noteikts, ka no nodevas iekasētos līdzekļus uzskaita
pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un
drošības nodrošināšanai. Pašvaldības policija norādījusi, ka Noteikumu mērķis ir sasniedzams tikai ievērojot Noteikumos noteiktās prasības, tādēļ Noteikumu prasību
neievērošana pati par sevi ir uzskatāma par tādu tiesisko interešu aizskārumu, kas ir pretrunā Noteikumu mērķim.
Pašvaldības policija, otrkārt, norādījusi, ka faktiem, ka Iesniedzēja ir dibināta Jūrmalā un ka noteiktā laika posmā Iesniedzējas juridiskā adrese bija reģistrēta Jūrmalā,
nav tiesiskas nozīmes, vērtējot Iesniedzējas nodarījuma atbilstību administratīvā pārkāpuma sastāvam par Noteikumu 5.punkta prasību neievērošanu. Pašvaldības policija
norādījusi, ka saskaņā ar Noteikumu 21.2.apakšpunktu tiesiska nozīme, vērtējot to, vai Iesniedzējai kā juridiskajai personai bija tiesisks pienākums veikt nodevas samaksu par
Transportlīdzekli, ir faktam, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā Iesniedzējas reģistrētā juridiskā adrese nebija konstatējama Jūrmalā. Balstoties uz fakta, ka
administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā Iesniedzējas reģistrētā juridiskā adrese nebija Jūrmalā, konstatējams, ka Iesniedzēja administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā
nebija atbrīvota no tiesiskā pienākuma veikt nodevas samaksu par Transportlīdzekļa iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā saskaņā ar Noteikumu 21.2.apakšpunktu. Pašvaldības
policija papildus norāda, ka arī faktam, ka dienā, kad Pašvaldības policija ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.791454 pieņēma lēmumu par naudas soda uzlikšanu
Iesniedzējai, Iesniedzējas reģistrētā juridiskā adrese bija Jūrmalā, nav tiesiskas nozīmes.
Pašvaldības policija, treškārt, norādījusi, ka savā darbībā ievēro likumību un rīkojas saskaņā ar tiesību normām, ko apstiprina šādas ziņas par faktiem, kas nostiprinātas
administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr.791454 un izdrukā no dokumentu un procesu vadības sistēmas Doclogix par administratīvās pārkāpumu lietvedības uzsākšanu:
1. Pašvaldības policija administratīvo lietvedību pret sūdzības iesniedzēju uzsākusi 2019.gada 22.oktobrī saskaņā ar LAPK 37.panta pirmo daļu, proti, ievērojot termiņu,
kurā Pašvaldības policijai jāuzsāk administratīvā pārkāpuma lietvedība, neiestājoties noilgumam;
2.Pašvaldības policija pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu Iesniedzējai 2020.gada 19.februārī, proti, ievērojot LAPK 37.panta ceturto daļu, proti,
ievērojot termiņu, kurā Pašvaldības policijai jāpieņem lēmums par soda piemērošanu, neiestājoties noilgumam;
3. Pašvaldības policija, pamatojoties uz 2019.gada 21.oktobrī saņemto fotofiksācijas, izdruku no Sistēmas (satur ziņas par administratīvo pārkāpumu), administratīvo
lietvedību pret Iesniedzēju uzsāka 2019.gada 22.oktobrī saskaņā ar LAPK 238.1 panta pirmo daļu un 245.1 panta otro daļu, proti, ievērojot termiņu, kurā Pašvaldības policijai
jāveic procesuāla darbība - jāuzsāk administratīvā pārkāpuma lietvedība - neiestājoties procesuālā termiņa notecējumam darbības veikšanai.
Ņemot vērā minēto, Pašvaldības policija norādījusi, ka ievērojusi LAPK noteiktās tiesību normas attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanu, izskatīšanu
un administratīvā soda piemērošanu. Pašvaldības policija papildus norāda, ka savā darbībā ievēro saprātīgu līdzsvaru starp efektīvu administratīvā pārkāpuma lietvedības
vešanu un administratīvā pārkāpuma procesā iesaistīto personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu, respektējot un ievērojot likumdevēja LAPK noteikto administratīvā
pārkāpuma lietvedības vešanas ietvaru laikā un telpā.
Pašvaldības policija, ceturtkārt, norādījusi, ka Noteikumi pieņemti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 13.punktu. Likuma “Par pašvaldībām”
45.panta pirmā daļa noteic, ka spēkā esošie Noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Likuma “Oficiālo publikāciju
un tiesiskās informācijas likums” 2.pants noteic, ka oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” (turpmāk - oficiālais izdevums) ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā
publicētā informācija ir oficiāla publikācija. Informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tīmekļa vietnē
www.vestnesis.lv. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu
nezināšanu. Ievērojot minēto, norādāms, ka Noteikumu oficiālā publikācija Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēta 2017.gada 2.februārī. Līdz ar
to Iesniedzējai Noteikumi bija saistoši.
Pašvaldības policija, piektkārt, norādījusi, ka, balstoties uz juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām, juridiska persona kā atbildības subjekts var būt noteikta par tādu
pārkāpumu, ko tā pēc savas būtības nevar paveikt, taču administratīvais pārkāpums izdarīts juridiskas personas interesēs vai tās nepienācīgas kontroles pār saviem
padotajiem rezultātā. Pašvaldības policija norādījusi, ka, konstatējot faktu, ka Iesniedzēja ir Transportlīdzekļa, ar kuru izdarīts Noteikumu pārkāpums, turētāja, konstatējams
Iesniedzējas vainojamības objektīvais elements, respektīvi, fakts, ka Noteikumu pārkāpums ir attiecināms uz Iesniedzēju.
Pašvaldības policija norādījusi, ka par Noteikumu pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids un soda mērs - naudas sods 50 (piecdesmit) euro. Līdz ar to
secināms, ka lietderības apsvērumus tiesību normas piemērotāja vietā izdarījis tiesību normas izdevējs - Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome -, nosakot lietderīgumu piemērot
konkrētu soda veidu un mēru, ja konstatējama nodarījuma atbilstība administratīvā pārkāpuma sastāvam.
Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju - audzināt apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un
atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus. Uzliktais
administratīvais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi pārkāpumi netiktu pieļauti. Pašvaldības policija norādījusi, ka
Noteikumu pārkāpuma konstatēšana un vainīgo personu sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Noteikumu saistošo spēku un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu
lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par Noteikumu pārkāpšanu. Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas
tieši vērsts uz pārkāpēju - audzināt apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un
brīvības, kā arī nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus. Uzliktais administratīvais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk
šādi pārkāpumi netiktu pieļauti.
Pašvaldības policija norādījusi, ka par normatīvajos aktos noteikto prasību un pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo sodu. Ja normatīvie akti paredz konkrētu
kārtību, tad visiem šāda noteiktā kārtība ir obligāta un neviens nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvēja citi apstākļi, lai neievērotu tiesību normās
noteiktās prasības (skat. Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012.gada 28.decembra spriedumu lietā Nr. 1422110120).
Pašvaldības policija norādījusi, ka Iesniedzēja LAPK noteiktajā kārtībā Pašvaldības policijā nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas pierādītu tādus tiesiski nozīmīgus
apstākļus, kas izslēgtu Iesniedzējas administratīvo atbildību par izdarīto pārkāpumu vai radītu saprātīgas šaubas par pārkāpuma esību.
Iesniedzējas vainojamība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.791454,
izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas, Lursoft izdruku, fotofiksācijas izdruku no Sistēmas, izdruku no dokumentu un procesu vadības sistēmas
Doclogix par administratīvās pārkāpumu lietvedības uzsākšanu, izdruku par dienas caurlaižu iegādi no iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas
Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole”, un Iesniedzēja pamatoti un likumīgi saukta pie administratīvās atbildības. (lietas 46.-49.lapa).
Nepiekrītot Iestādes lēmumam, sūdzības iesniedzēja vērsusies ar sūdzību Iestādē, kas adresēta Rīgas rajona tiesai, un sūdzība tiesā
saņemta 2020.gada 20.aprīlī.
Sūdzībā cita starpā norādīts, ka sūdzības iesniedzēja uzskata policijas lēmumu par nepamatotu un pārsūdz to pilnā apmērā.
Policija pamatojusi savus lēmumus ar to apstākli, ka sūdzības iesniedzējas turējumā ir transportlīdzeklis OPEL MOKKA X ar valsts reģistrācijas
numuru /reģistrācijas numurs/ ar kuru Pieteicējs 2019.gada septembrī daudz reizes bija iebraucis īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas pašvaldības
administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi.
Policija izskatījusi administratīvo lietu un piemēroja administratīvo sodu, pamatojoties uz 12.01.2017. Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu
Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk - Noteikumi) 5.punkta prasību
pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā.
Iepriekšminēto noteikumu 2.punktā likumdevējs norāda šo noteikumu pastāvēšanas mērķi, proti: “2. Noteikumu mērķis ir ierobežot tranzīta
satiksmi caur Jūrmalas pilsētas teritoriju un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. No nodevas samaksas iekasētos līdzekļus uzskaita
pilsētas pamatbudžeta un izlieto tūrismam un kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī
sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai.”
Sūdzība tika pamatota ar sekojošiem būtiskiem apstākļiem: Likumdevējs LAPK 22.pantā precīzi nosaka administratīvā soda piemērošanas mērķi,
sniedzot sekojošo definīciju, proti, administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,
audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Citiem vārdiem, administratīvā soda piemērošanas jēga personai, kura ir izdarījusi likuma pārkāpumu, ir izskaidrot likuma normu, audzināt likuma
normu ievērošanu un atturēt no turpmākās atkārtotas likuma normu pārkāpuma izdarīšanas.
Sabiedrība ir dibināta Jūrmalas pilsētā un visu tās pastāvēšanas laiku ir Jūrmalas pilsētas uzņēmums. Kļūdas un nezināšanas dēļ tika nomainīta
Sabiedrības juridiskā adrese, taču pati Sabiedrība nekur nepārvācās un turpināja strādāt Jūrmalā, Uz administratīvo pārkāpumu protokolus sastādīšanas
dienas Sabiedrības juridiskā adrese bija reģistrēta Jūrmalā.
Turpinot iepriekšējo domu, Sabiedrība norāda, ka tās saimnieciskās darbības veids nav tranzīta satiksme. Sabiedrības transports izbrauc no
Jūrmalas uz konkrēto adresi un atgriežas atpakaļ uz Jūrmalu. Vēl jo vairāk, Sabiedrības vēlas piebilst, ka tās darbinieku acīs Sabiedrība bija un ir
Jūrmalas uzņēmums, darbinieki nāk uz darbu Jūrmalā un viņu zināšanas nav tik specializētas juridiskajās niansēs, tāpēc, saņemot transportu izbraukumam,
darbinieks vienkārši apsēdās, brauca uz konkrēto objektu un atgriezās uz Jūrmalu atpakaļ.
Vērš tiesas uzmanību, ka Noteikumu 2 punktā norādītā tieši tranzīta satiksme, taču šo nosacījumu policija ignorēja Sabiedrības apstrīdējumā, tas
vēlreiz norāda policijas paviršu attieksmi.
Sabiedrības līdz 2008.gada 18.janvārim juridiskā adreses bija /adrese/, līdz 2019.gada 04.janvārim - /adrese/, kā arī kopš 08.01.2020.gada
juridiskā adreses ir /adrese/, kaut arī līdz 2020.gada janvārim faktiskā firmas adrese bija Jūrmala.
Sabiedrības ieskatā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija rīkojusies ļoti pavirši un ar formālu pieeju bez dziļas, situācijas izpratnes. Pirmkārt,
Sabiedrība netika sodīta uzreiz pēc pirmās pārkāpuma reizes, respektīvi, ja tas tā notiktu, Sabiedrība kā likumpaklausīgs un atbildīgs tiesību subjekts
uzreiz pārtrauktu likuma pārkāpumu. Nesenā pagātnē iebraukšanas robežā uz Jūrmalu bija policijas pārstāvis, kurš uzrauga minēto noteikumu ievērošanu
un pēc fakta bija tas pareizais informācijas sniedzējs, kurš uz vietas skaidroja iebraukšanas noteikumus (tādējādi pašā sākumā gan atturot, gan ievērojami
samazinot likuma pārkāpumu reizes), taču optimizējot cilvēkresursus un aizstājot tos ar tehniku, šobrīd šādas iespējas vairs nav. Jebkuru juridiskas
personas darbību vada dzīvais cilvēks, fiziska persona. Nav kompetenti citēt grāmatas, juristu viedoklis, tas ir tikai viņu viedoklis, savukārt likumu var
komentēt tikai Augstāka tiesa.
Otrkārt, Sabiedrība nebija sodīta uzreiz pēc pirmā pārkāpuma, lai Sabiedrība pārtrauktu turpmākus likumpārkāpumus un patstāvīgi atturēties no
turpmākajiem pārkāpumiem. Administratīvie protokoli ir tika sastādīti un nosūtīti 2020.gada februārī, bet pārkāpums ir noticis 2019.gada septembrī, šis
fakts rada nopietnas aizdomas, ka Policija nebija ieinteresēta atturēt Sabiedrību no pārkāpumiem, bet tikai pavairot administratīvā pārkāpuma protokolus
kā rezultātā iekasēt lielāku soda summu. Turklāt Sabiedrība norāda, ka iepriekšminēto noteikumu 5.punktā teikts, ka “laika periodā no kalendārā gada
1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide(...)”. Izvērtējot
Policijas rīcības secību rodas loģisks jautājums, vai tad Sabiedrībai ir paveicies, ka šajos noteikumos ir laika (sezonu) ierobežojums? Kas burtiski saglāba
Sabiedrību no Policijas darbības paviršas formālās attieksmes, iekasējot sodu apmēru pēc iespējas vairāk?
Treškārt, Sabiedrība uzsver, ka soda mērķis nav peļņa, bet gan likumisks audzināšanas un atturēšanas līdzeklis, ar ko tiek nodrošināta kārtība un
uzturēta drošība valstī un sabiedrībā. Nav pieņemams tiesiskajā valstī, lai sods kļūtu par peļņas avotu, taču situācijas dziļākā izpēte rada savādāku lietas
izskatu.
Četrkārt, viens no galvenajiem pierādījumiem ir tas, ka pati Pašvaldības policija ir pārkāpusi savu kompetenci un LAPK 210.pantu, lēmumu
attiecībā pret SIA “EVOR.M” ir pieņēmis Pašvaldības policija, nevis likumā paredzētā institūcija, kurai pakļauta administratīvo pārkāpumu lietu
izskatīšana - Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija.
LAPK 210.panta otrā daļa: Pašvaldību administratīvās komisijas izskata arī administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu
pārkāpumiem.
Arī LAPK 205.panta 1.daļas 1.punktā noteikts, ka Administratīvo pārkāpumu lietas izskata: 1) pašvaldību administratīvās komisijas
Atsaucoties uz Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta 1.daļu, secina, ka LAPK pantu nosacījumiem ir augstāks juridiskais
spēks, nekā Jūrmalas pašvaldības saistošiem noteikumiem, kaut arī 48.pants paredz, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas kontrolē šo
noteikumu prasību izpildi, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus par šo noteikumu pārkāpšanu.
Saskaņā ar LAPK 238.1 Augstāka iestāde šā kodeksa izpratnē ir tās iestādes augstāka amatpersona, kuras kompetencē ir administratīvā
pārkāpuma lietas izskatīšana. Konkrētajā gadījumā augstāka iestāde ir Pašvaldību administratīva komisija (lietas 3., 4.lapa).
Ar Rīgas rajona tiesas tiesneša 2020.gada 27.aprīļa lēmumu nolemts pieņemt sūdzības iesniedzējas iesniegto sūdzību un ierosināt
tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Lietas dalībniekiem paziņots par laiku, kad nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Izskaidrotas tiesības iesniegt paskaidrojumus,
pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikums vai lūgumus līdz 2020.gada 15.maijam.
Līdz noteiktajam termiņam pieteikumi vai lūgumi tiesā nav saņemti, noraidījums tiesnesim nav pieteikts.
M o t ī v u d a ļ a
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, pārbaudījusi un novērtējusi lietā
esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums atstājams negrozīts, iesniegtā sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.
Tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā nepastāv LAPK 289.12panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, pamatojoties uz kuriem neatkarīgi no sūdzības
iesniedzēja motīviem ar lēmumu būtu jāatceļ Iestādes lēmums un lieta jānosūta iestādei jaunai izskatīšanai pēc piekritības.
LAPK 289.6panta septītā daļa noteic, ka, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai cita starpā jāizlemj, vai ir noticis administratīvais
pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo
administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.
Atbilstoši LAPK 243.pantā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
LAPK 243.1pants noteic, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības, eksperta
atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās
darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.
Tiesa neapšauba lietā iegūto pierādījumu pieļaujamību, ticamību un attiecināmību.
LAPK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un
objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Novērtējusi pārsūdzēto nolēmumu, tiesa atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Iestāde ir pareizi, vispusīgi un pilnīgi
novērtējusi iepriekš norādītos pierādījumus, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda.
Tiesa atzīst, ka pilnībā ir pierādīts, ka sūdzības iesniedzēja pieļāvusi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par
transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta pārkāpumu un viņam piemērots sods atbilstoši
minēto noteikumu 49.punktam 50,00 euro apmērā.
Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā” 5.punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša
režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.
Lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzēja ir transportlīdzekļa OPEL MOKKA X ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, turētāja
(lietas 21.lapa).
Administratīvā pārkāpuma lietā nepastāv strīds par to, ka sūdzības iesniedzējas turējumā esošā automašīna OPEL MOKKA X, valsts reģistrācijas
numurs /reģistrācijas numurs/ 2019.gada 17.septembrī plkst.10.07 iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties
caurlaidi.
Lietā esošie pierādījumi – fotofiksācijas apstiprina, ka sūdzības iesniedzējas turējumā esošais transportlīdzeklis OPEL MOKKA X, valsts
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ 2019.gada 17.septembrī plkst.10.07, ir iebraucis režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā,
neiegādājoties caurlaidi, un tādējādi sūdzības iesniedzēja ir pārkāpusi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par
transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta prasības.
Minētās darbības apstiprina arī lietā esošie pierādījumi - administratīvā pārkāpuma protokols (lietas 36.lapa), fotofiksācijas izdruka no Jūrmalas
pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole”(lietas 37.lapa), izdrukas no Ceļu
satiksmes drošības direkcijas Informatīvās sistēmas (lietas 21.lapa).
No sistēmas datiem izriet, ka uz pārkāpuma fiksēšanas brīdi transportlīdzeklim nebija derīga iebraukšanas caurlaide, jo tā tikusi anulēta sakarā ar
to, ka sūdzības iesniedzējas juridiskā adrese nav pilsētā (lietas 23.-26.lapa).
Arī sūdzībā iesniedzēja norādījusi, ka kļūdas un nezināšanas dēļ tika nomainīta Sabiedrības juridiskā adrese.
Kā to pārsūdzētajā lēmumā pamatoti secinājusi iestāde, Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošie noteikumi Nr.1 pieņemti saskaņā
ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 13.punktu. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmo daļu šie noteikumi ir saistoši
jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Noteikumi Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”
publicēti 2017.gada 2.februārī, līdz ar to iesniedzēja nevar aizbildināties ar nezināšanu.
Ceļu satiksmes likuma 43.6panta otrajā daļā noteikts, ka administratīvo sodu piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam
turētājam, līdz ar to tiesa atzīst, ka iestāde ir rīkojusies tiesiski.
Tiesa norāda, ka izskatot minēto administratīvā pārkāpuma lietu, ir ņemta vērā un vērtēta tiesu prakse, izskatot lietas par identiskiem faktiskajiem
un tiesiskajiem apstākļiem.
Vērtējot sūdzībā norādītos pārējos argumentus, tiesa uzskata, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesas
ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo nolēmumu.
Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots, atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību
tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams
kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā “Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma
Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru
paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas
1986.gada 13.oktobra lēmumu) (skat., piemēram, Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 17.septembra spriedumu lietā Nr.130058313, 2014.gada
29.septembra spriedumu lietā Nr.133064413).
Tiesas ieskatā, lietā ir pietiekami, ticami, objektīvi un pārliecinoši pierādījumi, kas pierāda sūdzības iesniedzējas vainu izdarītajā administratīvajā
pārkāpumā, par ko sūdzības iesniedzējai pamatoti piemērots naudas sods 50 euro apmērā, kas ir atbilstošs izdarītajam pārkāpumam.
LAPK 289.13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks
argumentu izklāsts nav nepieciešams.
LAPK 22.pants paredz, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,
audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus
pārkāpumus.
Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība
par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo un otro daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta
atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā
pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Par Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā” 5.punkta pārkāpumu ir paredzēts viens konstants soda veids - naudas sods piecdesmit euro. Līdz ar to nav nepieciešams
vērtēt lietderības apsvērumus, lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu, pietiek ar pārkāpuma konstatāciju. Tiesas ieskatā uzliktais sods atbilst
soda mērķim, proti, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi pārkāpumi netiktu pieļauti.
Šādos apstākļos tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto 2018.gada 9.augusta iestādes lēmumu, un tādēļ atbilstoši LAPK
28912.pantam, iestādes lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Pamatojoties uz LAPK 289.6, 289.7, 289.12, 289.13, 289.18 pantu, tiesa
n o s p r i e d a
atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 23.marta lēmumu Nr.7-7/1293.20 “Par apstrīdēto protokolu ZZ Nr.791454”,
bet Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EVOR.M”, reģistrācijas Nr.40003321577, sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas - 2020.gada 1.jūnija, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā..
Tiesnese M.Dreimane