Legislator Case Law & Legislation
C07086216 / C-0862-16 AI generated

Court dismisses complaint against bailiff for transferring enforcement to individual debtor without administrator request.

Case Number C07086216 / C-0862-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the complainant's complaint against a bailiff for transferring enforcement proceedings from a company to an individual. The complainant argued that the bailiff could not legally end enforcement against the company without a formal insolvency declaration under Civil Procedure Law. The court ruled that the bailiff acts as a state official executing court orders and is not permitted to evaluate factual circumstances or terminate proceedings based on the complainant's interpretation of the law. Consequently, the bailiff's actions were deemed lawful and the complaint was rejected as unfounded.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law s. 563; Bailiffs Law s. 45, 73: A bailiff executing court orders acts as a state official and cannot evaluate factual circumstances or terminate enforcement proceedings based on the complainant's interpretation of the law.

Keywords

AI generated
enforcement transfer bailiff authority insolvency proceedings state official duty civil procedure law unfounded complaint legal interpretation

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law s. 563
Civil Procedure Law s. 600
Civil Procedure Law s. 632
Bailiffs Law s. 45
Bailiffs Law s. 73
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C07086216

LĒMUMS

Aizkrauklē, 2016.gada 29.decembrī

Aizkraukles rajona tiesa:

tiesnese J.Bebriša

ar tiesas sēdes sekretāri I.Šali,

piedaloties sūdzības iesniedzējam /pers. A/ un zvērinātai tiesu izpildītājai Valsts amatpersona, izskatīja atklātā tiesas sēdē /pers. A/ sūdzību par

Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.100 zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts amatpersona darbību.

Aprakstošā daļa

2016.gada 21.novembrī /pers. A/ iesniedzis Aizkraukles rajona tiesā sūdzību par Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.100 zvērinātas tiesu

izpildītājas Valsts amatpersona darbību izpildu lietā Nr.01026/100/2016.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka 2016.gada 18.oktobrī vērsies ar iesniegumu pie Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.100 tiesu izpildītājas Valsts

amatpersona, prakses vieta /adrese/, kurā lūdzis apturēt un neturpināt nekādas darbības pret fiziskās personas /pers. A/ mantu pēc izpildu raksta Nr.3-

12/0230/12.

Ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 18.oktobra lēmumu lietā Nr.3-12/0230/12 nolemts piedzīt no SIA /Nosaukums A/ (..), bet piedziņas

neiespējamības vai sprieduma daļējas izpildes gadījumā no /pers. A/ (..). Piedziņa no SIA /Nosaukums A/ vēl joprojām nav pat uzsākta, un izbeigt to var

tikai saskaņā ar Civilprocesa likuma 563.panta otro daļu. Likums neparedz tiesības zvērinātiem tiesu izpildītājiem bez administratora pieteikuma lemt par

piedziņas neiespējamību no juridiskām personām.

Sūdzības iesniedzēja lūgumu zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona vērā nav ņēmusi. No zvērinātas tiesu izpildītājas /pers.A/saņēmis

nesaprotamu atbildi un paziņojumu par piedziņas atzīmes reģistrēšanu un piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 632.pantu sūdzības iesniedzējs lūdz uzlikt par pienākumu zvērinātai tiesu izpildītājai Valsts amatpersona

pārtraukt piedziņu no fiziskas personas /pers. A/; atcelt visus aizliegumus un ierobežojumus, kuri jau ir izdarīti līdz šim.

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs /pers. A/ sūdzību uzturēja uz sūdzībā norādīto apstākļu un motīvu pamata, sniedza paskaidrojumu atbilstoši

sūdzībā izklāstītajiem apstākļiem. Tā kā SIA /Nosaukums A/ nav pasludināta maksātnespēja, uzskata, ka tiesu izpildītājs ar aktu nevar izbeigt piedziņu no

juridiskas personas, jo to var izbeigt ar maksātnespēju, ko nosaka Civilprocesa likuma 563.panta otrā daļa. līdz ar to uzskata, ka tiesu izpildītājs nevar

vērst piedziņu pret viņu un viņa īpašumu.

Zvērināta tiesu izpildītāja /Valsts amatpersona/ paskaidroja, ka sūdzība nav pamatota, jo tiesu izpildītājs nav pārkāpis Civilprocesā likumā noteikto.

Parādnieks nepareizi tulko Civilprocesa likuma 563.pantu. Tiesa spriedumā ir norādījusi vērst piedziņu no SIA /Nosaukums A/, bet piedziņas

neiespējamības gadījumā vai daļējas izpildes gadījumā piedziņu vērst no /pers. A/. Piedzinējs SIA /Nosaukums B/ ir vērsies pēc juridiskās adreses SIA

/Nosaukums A/, ir iesniegts izpildes dokuments. Tas ir bijis izpildē Rīgas apgabaltiesas zvērinātai tiesu izpildītājai Valsts amatpersona. Viņa ir centusies

piedzīt parādu no SIA /Nosaukums A/, taču nekādi naudas līdzekļi uzņēmumam nav, uzņēmumam nav mantas, par to ir uzrakstīts akts un izpildu

dokuments ir atdots atpakaļ piedzinējam ar norādi par piedziņas neiespējamību. Piedzinējs Civilprocesa likuma 549.panta otrās daļas kārtībā ir iesniedzis

izpildu dokumentu viņai. Ir konstatēts, ka Zemgales apgabaltiesu teritorijā atrodas /pers. A/ piederošs īpašums. Īpašumam Civilprocesa likuma 600.panta

kārtībā ir reģistrēta piedziņas atzīme, par to tika paziņots /pers. A/. Pa šo laiku, kamēr ir šīs sūdzības izskatīšana, ir pamainījušies apstākļi izpildu lietā, uz

īpašumu ir nostiprināta hipotēka. Kad reģistrēja šo piedziņu, par to tika paziņots hipotekārajam kreditoram. Viņi ir snieguši atbildi par hipotekārā kredīta

apmēru. Ir saņemts ziņojums no citas kolēģes Zemgales apgabaltiesu teritorijā, pie kuras izpildē ir izpildu raksts, kuru ir iesniedzis hipotekārais kreditors

SIA /Nosaukums B/ un šo piedziņu vērsīs viņa. Likums neparedz uzlikto piedziņas atzīmi dzēst, bet piedziņu uz šo īpašumu nevērsīs, to vērsīs tiesu

izpildītāja Rudīte Slidjuka, kurai ir iesniegs izpildei hipotekārā kreditora apmierinātais prasījums. Pēc likuma tiesu izpildītājs šo piedziņas atzīmi nevar

noņemt, ja gadījumā kolēģei neizdosies šo īpašumu pārdot tad, šo piedziņu būs jāvērš viņai. Vai arī naudas līdzekļu pārpalikuma gadījumā pēc izsoles,

kolēģe šos naudas līdzekļus skaitīs viņai, lai dzēstu /Nosaukums B/ prasījumu. Sūdzība ir nepamatota, noraidāma. Izpildu darbības netiek turpinātas līdz

brīdim, kamēr šo īpašumu pārdos izsolē kolēģe, kurai ir pirmās kārtas hipotekārais prasījums. Lūdz sūdzību noraidīt.

Piedzinēja SIA /Nosaukums B/ pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi piedzinēja pārstāvim paziņots, nosūtot tiesas pavēsti ierakstīta

pasta sūtījumā 2016.gada 6.decembrī. Rakstveida iesniegumā piedzinējs lūdzis sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām izskatīt bez piedzinēja

pārstāvja klātbūtnes, izlemjot lietu pēc būtības un tiesas ieskatiem (lietas 24.-25.lapa).

Parādnieka SIA /Nosaukums A/ pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, nav paziņojis neierašanās iemeslus. Par tiesas sēdi piedzinēja pārstāvim

paziņots, nosūtot tiesas pavēsti ierakstīta pasta sūtījumā 2016.gada 6.decembrī.

Civilprocesa likuma 632.panta otrā daļa nosaka, ka, izskatot sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām, lietas dalībnieka neierašanās tiesas

sēdē nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

Pie norādītajiem apstākļiem, ņemot vērā, ka piedzinējai SIA /Nosaukums B/ un parādniekam SIA /Nosaukums A/ par tiesas sēdi paziņots

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu sūdzību izskatīt bez piedzinējas SIA /Nosaukums B/ un parādnieka SIA /Nosaukums

A/ klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Noklausījusies sūdzības iesniedzēja, zvērinātas tiesu izpildītājas paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi sūdzību un tai pievienotos

materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 632.panta pirmā daļa noteic, ka tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības,

izņemot šā likuma 617.pantā noteikto gadījumu, piedzinējs vai parādnieks, iesniedzot motivētu sūdzību, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu

izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās

darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.

Tiesa secina, ka sūdzība Aizkraukles rajona tiesā iesniegta Civilprocesa likuma 632.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā 2016.gada 21.novembrī.

No lietas materiāliem zināms, ka ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 18.oktobra lēmumu apmierināts SIA /Nosaukums B/ pieteikums par izpildu

raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei pret SIA /Nosaukums A/ un /pers. A/. Lēmums stājies likumīgā spēkā. Izsniegts izpildu raksts

Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas 2013.gada 26.jūnija sprieduma izpildei lietā Nr.165/2013 (lietas 6.-8.;31.lapa). Uz izpildu raksta Rīgas

apgabaltiesas iecirkņa Nr.69 zvērināta tiesu izpildītāja A.Augustova izdarījusi 27.08.2015. atzīmi, ka izpildu raksts atgriezts bez izpildes pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 565.panta 1.daļas 1.punktu. Parāda atlikums 6631,56 EUR.

Šāda atzīme veikta atbilstoši 2006.gada 14.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.202 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja lietvedību”

20.punktam.

Civilprocesa likuma 565.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, izsniedz

atpakaļ piedzinējam, ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu. Panta otrā daļa noteic, ka panta pirmās daļa 2.punktā minētajā

gadījumā tiesu izpildītājs sastāda attiecīgu aktu.

No minētā panta izriet, ka tiesu izpildītājs izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, izsniedz atpakaļ piedzinējam un

sastāda aktu, ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 565.panta otrajai daļai 2015.gada 20.oktobrī Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.69 zvērināta tiesu izpildītāja Valsts

amatpersona sastādījusi aktu par to, ka parādu no SIA /Nosaukums A/, reģ.Nr.40003813930, piedzīt nav iespējams, tas ir minētajam uzņēmumam nav

Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēti transportlīdzekļi, nepieder nekustamie īpašumi, pēc LR uzņēmumu reģistra datiem uzņēmums beidzamās

atskaites sniedzis 2006.gadā ar norādītiem zaudējumiem 12856 apmērā, uzņēmums nav PVN maksātājs. No SIA /Nosaukums A/ uz doto brīdi parāda

piedziņa nav iespējama (lietas 30.lapa).

Piedzinējs /Nosaukums B/ 2016.gada 28.septembrī lūdzis Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.100 zvērinātai tiesu izpildītājai Valsts amatpersona

pieņemt izpildei Rīgas rajona tiesas 30.01.2014. izpildu rakstu lietā Nr. 3-12/0230/12, piedziņu lūdzot vērst uz parādnieka /pers. A/ nekustamo īpašumu

/Nosaukums C/, Aiviekstes pagasta, Pļaviņu novadā, kadastra nr./numurs A/, to pārdodot izsolē (lietas 29.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 549.panta otro daļu tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei izpildu dokuments, ja parādnieka (..) mantas atrašanās

vieta(..) ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās(iecirknī).

2016.gada 18.oktobrī /pers. A/ vērsies pie zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts amatpersona ar iesniegumu pārtraukt vai neturpināt darbības attiecībā

uz fiziskas personas /pers. A/ mantu pēc izpildu raksta, kas izsniegts SIA /Nosaukums B/, saskaņā ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 18.oktobra lēmumu

lietā Nr.3-12/0230/12 līdz brīdim, kad SIA /Nosaukums A/ tiks atzīta par maksātnespējīgu (lietas 9.lapa).

2016.gada 18.oktobrī /pers. A/ vērsies pie Aizkraukles rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces ar pieteikumu, lūdzot gadījumā, ja

Aizkraukles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā vēršas SIA /Nosaukums B/ vai viņas uzdevumā kāds tiesu izpildītājs, nenostiprināt par labu SIA

/Nosaukums B/ nekādus apgrūtinājumus /pers. A/ piederošajam īpašumam /Nosaukums C/, Aiviekstes pagastā, Aizkraukles novadā, kadastra

Nr./numurs A/ līdz brīdim, kamēr SIA /Nosaukums A/ nav atzīta par maksātnespējīgu (lietas 10.lapa).

Civilprocesa likuma 600.panta pirmā daļa noteic, ja piedzinējs lūdz vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs nosūta ierakstītā pasta

sūtījumā parādniekam paziņojumu un uzaicina viņu nokārtot parādu, kā arī sniegt tiesu izpildītājam informāciju par to, vai parādnieks ir reģistrēts

pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un vai, pārdodot izsolē viņa nekustamo īpašumu, izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Šī panta

otrā daļa noteic, ka tiesu izpildītājs, pēc piedzinēja lūguma vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, iesniedz zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu

par piedziņas izdarīšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 600. panta pirmo daļu 2016.gada 14.novembrī Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.100 zvērināta tiesu izpildītāja

Valsts amatpersona izpildu lietā Nr.01026/100/2016 /pers. A/ un SIA /Nosaukums A/ nosūtījusi paziņojumu par piedziņas atzīmes reģistrēšanu un

piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu. Paziņojumā norādīts, ka Aizkraukles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā 2016.gada 10.novembrī uz īpašumu

/Nosaukums C/, Aiviekstes pagastā, Pļaviņu novadā reģistrēta piedziņas atzīme 6631,56 EUR apmērā par labu SIA /Nosaukums B/, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/ (lietas 11.lapa).

Zvērināta tiesu izpildītāja 2016.gada 14.novembra atbildē /pers. A/ uz iesniegumu norādījusi, ka piedzinējs SIA /Nosaukums B/ saskaņā ar

Civilprocesa likuma 549.pantu vispirms bija iesniedzis izpildu rakstu izpildē Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.69 zvērinātai tiesu izpildītājai Valsts

amatpersona, kura veikusi izpildu darbības un konstatējusi ka SIA /Nosaukums A/ nav naudas līdzekļu un nav mantas uz ko vērst piedziņu. Pēc tam

piedzinējs SIA /Nosaukums B/, kā tas noteikts tiesas izpildu rakstā, piedziņas neiespējamības gadījumā no SIA /Nosaukums A/, izpildu dokumentu

iesniedzis zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts amatpersona izpildē, lūdzot vērst piedziņu un /pers. A/ nekustamo īpašumu /Nosaukums C/, Aiviekstes

pagastā, Pļaviņu novadā. Atbildē uz iesniegumu norādīts, ka par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu /pers. A/ tiks informēts likumā noteiktajā

kārtībā, kā arī norādīts, ka joprojām pastāv iespēja segt parādu labprātīgi (lietas 12.lapa).

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 106.4 pantu zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un

pilda tām likumā noteiktos pienākumus. Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību nosaka Tiesu izpildītāju likums.

Tiesa atzīst, ka tiesu izpildītājs ir valsts amatpersona, kas veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, tāpēc

tiesu izpildītāja pienākumos un kompetencē neietilpst lietas faktisko apstākļu izvērtēšana.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 73.panta pirmās daļas 1.punktu zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt amata darbības, lai izpildītu

tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus par piedziņu.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 45.pantu zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus

likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus (..).

Sūdzības iesniedzēja ieskatā zvērināta tiesu izpildītāja nedrīkstēja izbeigt izpildu lietvedību par parāda piedziņu no SIA JR Group” tā iemesla dēļ,

ka SIA nav pasludināta maksātnespēja.

Tiesa atzīst, ka šādi sūdzības iesniedzēja argumenti nav pamatoti. No lietas materiāliem zināms, ka izpildu lietā Nr.3-12/0230/12 lietvedība nav

izbeigta.

Zvērināta tiesu izpildītāja pienākumu izbeigt izpildu lietvedību nosaka Civilprocesa likuma 563.pants un šajā pantā izsmeļoši uzskaitīti gadījumi,

kuros tiesu izpildītājam ir pienākums izbeigt izpildu lietvedību.

Tiesa secina, ka sūdzības iesniedzēja argumenti nav pamatoti, jo nepastāv neviens Civilprocesa likuma 563.pantā norādītais pamats izpildu

lietvedības izbeigšanai un izpildu lietvedība arī nav izbeigta, bet piedzinējs /Nosaukums B/ SIA, kā tas noteikts izpildu rakstā, piedziņas neiespējamības

gadījumā no SIA /Nosaukums A/, ko apliecina zvērinātas tiesu izpildītāja Valsts amatpersona sastādīts akts, izpildu rakstu iesniedzis zvērinātas tiesu

izpildītājas Valsts amatpersona izpildē, lūdzot vērst piedziņu uz /pers. A/ piederošo nekustamo īpašumu /Nosaukums C/, Aiviekstes pagastā, Pļaviņu

novadā.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka tiesu izpildītāja Valsts amatpersona rīkojusies atbilstoši Civilprocesa likuma 600.panta pirmās un otrās daļas

prasībām, izdarot piedziņas atzīmi uz /pers. A/ nekustamo īpašumu /Nosaukums C/, Aiviekstes pagastā, Pļaviņu novadā, atbilstoši Rīgas rajona tiesas

2013.gada 18.oktobra lēmumam Nr.3-12/0230/12 par izpildu raksta izsniegšanu.

Ievērojot augstāk minēto, tiesa atzīst, ka tiesu izpildītājas darbības izpildu lietā nr. 01026/100/2016, nav atzīstamas par nepamatotām un

prettiesiskām un atbilst Civilprocesa likuma, Tiesu izpildītāju likuma prasībām.

Minēto iemeslu dēļ tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzība par zvērinātas tiesu izpildītājas darbībām, par piedziņas pārtraukšanu, par aizliegumu un

ierobežojumu atcelšanu ir noraidāma kā nepamatota.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 632. pantu tiesa

nolēma:

noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Zemgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.100 zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts

amatpersona darbībām, par piedziņas pārtraukšanu, par aizliegumu un ierobežojumu atcelšanu.

Lēmumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā no pilna lēmuma pieejamības 2017.gada 9.janvāra, iesniedzot blakus sūdzību

Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns lēmums sastādīts 2017.gada 9.janvārī.

Tiesnese J. Bebriša