Legislator Case Law & Legislation
C29240018 / C-2400-18 ECLI:LV:RLPT:2018:0502.C29240018.3.S AI generated

Court allows insurance claim against property manager for water leakage damages under simplified procedure.

Case Number C29240018 / C-2400-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the insurance company's claim for reimbursement of insurance payments made to a tenant due to water leakage. The property manager was held liable as the building administrator for failing to maintain common engineering systems, despite denying access for inspection. Consequently, the court ordered the manager to pay the insured amount plus legal costs and interest.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193., 195., 204.1, 250.25 panti: A property manager is liable for damages caused by defects in common engineering systems, and a court may fully satisfy a claim in simplified procedure if the sum does not exceed the statutory limit.

Keywords

AI generated
property manager liability water leakage damages simplified procedure insurance reimbursement common engineering systems building administration duty civil procedure law

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 93. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 189. pants
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.25 pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 39. pants
Civilprocesa likuma 440.2 pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-2400-18/4

ECLI:LV:RLPT:2018:0502.C29240018.3.S

Lieta Nr. C29240018

C-2400/18

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018. gada 1. jūnijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese S. Hrebtova

izskatīja rakstveida procesā civillietu If P&C Insurance AS Latvijas filiāle prasībā vienkāršotajā procedūrā pret AS „Hausmaster” par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2018.gada 26.janvārī prasītājs If P&C Insurance AS Latvijas filiāle vērsās tiesā ar prasību vienkāršotajā procedūrā pret atbildētāju AS

„Hausmaster” par naudas piedziņu.

Prasība pamatota ar sekojošiem apstākļiem.

2016.gada 18.aprīlī /adrese/ tika saliets /pers. A/ piederošais un apdrošinātais dzīvoklis Nr./numurs/.

2016.gada 27.aprīlī atbildētājs sastādīja aktu par konstatētajiem defektiem, kurā konstatēts ūdens noplūdes iemesls - ūdens noplūde notikusi

7.stāvā kanalizācijas sistēmas cauruļvada bojājuma rezultātā.

Dzīvoklim noplūdes rezultātā nodarīti zaudējumi, kas saskaņā ar SIA „AVE plus” sastādīto un prasītāja īpašuma eksperta apstiprināto tāmi ir

2026,47 EUR. Prasītājs saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem (apdrošināšanas polise Nr. 391203371914) izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību

1195,45 EUR.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs ir mājas /adrese/ pārvaldnieks. Ievērojot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta c)

apakšpunktā noteikto, atbildētājam ir tiesības un pienākums pārvaldīt un apsaimniekot mājas kopīpašumā esošās daļas, tai skaitā, bet ne tikai mājas

kanalizācijas sistēmu.

Atbildētājs kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir atbildīgs par mājas kopīpašuma esošo daļu un kopējo inženiertehnisko komunikāciju pienācīgu

uzturēšanu un pārbaudi, kā arī par tehnisko apkopi un remontu. Ņemot vērā atbildētāja sastādīto aktu par konstatētajiem defektiem, ka ūdens noplūde

notikusi stāvvada bojājuma dēļ, kas ir daļa no kopējām inženiertehniskajām komunikācijām, atbildētājs ir pilnībā atbildīgs par notikušo ūdens noplūdi un

tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.

Prasītājs norāda, ka apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas atlīdzība 1195,45 EUR tika izmaksāta personīgi un prasītājam nav zināms, vai

dzīvokļa remontu apdrošinājuma ņēmējs ir veicis, līdz ar to prasītājs uztur prasību 1195,45 EUR apmērā.

Prasītājs 2016.gada 24.maijā sūtīja atbildētājam pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu uz atbildētāja juridisko adresi, prasot regresa kārtībā

atlīdzināt zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā.

2016.gada 13.jūnijā prasītājs saņēma atbildētāja vēstuli, kurā norādīts, ka zaudējumus atlīdzināt negatavojas, jo uzskata, ka savus pienākumus ir

pildījis pēc labas ticības, vizuālo pārbaudi regulāri veicis. Norāda, ka stāvvadiem liegta pieeja, nenodrošinot piekļuvi komunikāciju šahtai.

Prasītājs uzskata, ka atbildētājs nav pienācīgi sekojis tā apsaimniekošanā nodotās dzīvojamās mājas komunikāciju tehniskajam stāvoklim, kas

rezultātā noveda pie dzīvokļa iekštelpu bojājumiem, tādējādi nodarot zaudējumus trešās personas mantai.

Prasītājs norāda, ka atbildētājs atbildei uz prasītāja pretenziju pievienoja Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas reģistrācijas žurnāla fragmentu, kurš

it kā pierāda, ka atbildētājs regulāri apseko stāvvadus, taču tajā pašā laikā pats norāda, ka stāvvadus neesot iespējams apsekot, jo tie esot aizbūvēti.

Prasītājs uzskata, ka ir pierādīti visi nepieciešamie priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzībai un prasītājs, pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanas

līgumu” 40.panta pirmo daļu, ir tiesīgs prasīt zaudējumu atlīdzību no vainīgās personas, tas ir no atbildētāja.

Prasītājs pamatojoties uz Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779., Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunktu, Likuma „par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Ministru kabineta

noteikumu Nr.907 13.puntu, Nr.1014 7.punktu, 9.punktu, 13.punktu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja zaudējumus 1195,45 EUR, samaksāto valsts

nodevu 179,32 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības apmaksai 179,32 EUR,

noteikt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

2018.gada 27.februārī tiesā ir saņemti atbildētāja rakstiskie paskaidrojumi par prasību (lietas 62. –68.lapa), kuros norādīts, ka prasību atbildētājs

neatzīst un uzskata, ka prasība ir virzīta nepareizi, sekojošu apsvērumu dēļ

1) Prasītājs norādījis, ka tā ieskatā dzīvojamās mājas kanalizācijas sistēmas bojājums, kā tas secināms no atbildētāja aktā sniegtās informācijas,

nav uzskatāms par nejaušu notikumu vai nepārvaramas varas apstākli Civillikuma 1773.panta izpratnē. Appludināšanas rezultātā izraisītie zaudējumi nav

uzskatāmi par nejaušiem Civillikuma 1773.panta izpratnē, bet ir atbildētāja prettiesiskas bezdarbības sekas, proti, ūdens noplūdi varēja novērst, ja

dzīvojamās mājas kopējās inženiertehniskās komunikācijas būtu uzturētas pienācīgā tehniskā kārtībā, kas ir atbildētāja kā mājas pārvaldnieka tiešais

pienākums.

Atbildētājs norāda, ka šāds prasītāja viedoklis ir tikai subjekta izteikts pieņēmums. Lietā un tās materiālos nav atrodams un nav iesniegts no

prasītāja puses neviens sertificēta speciālista atzinums par prasītāja norādīto, ka „ūdens noplūdi varēja novērst, ja dzīvojamās mājas kopējās

inženiertehniskās komunikācijas būtu uzturētas pienācīgā tehniskā kārtībā”. Atbildētājam īsti nav skaidrs un saprotams kā prasītājs ir nonācis pie

šāda secinājuma, un kādi pierādījumi pierāda minēto.

2) Prasītājs norādījis, ka prasītāja ieskatā atbildētājs nav pienācīgi sekojis tā apsaimniekošanā nodotās dzīvojamās mājas komunikāciju tehniskajam

stāvoklim, kas rezultātā noveda pie Dzīvokļa iekštelpu bojājumiem, tādejādi nodarot zaudējumus trešās personas mantai. Prasītājs norādījis, ka

atbildētājs atbildei uz prasītāja pretenziju pievienojis dzīvojamās mājas apsaimniekošanas reģistrācijas žurnāla fragmentu, kurš it kā pierādot, ka

atbildētājs regulāri apseko stāvvadus, taču tajā pašā laikā pats norādījis, ka stāvvadus neesot iespējams apsekot, jo tie esot aizbūvēti. Un tas uzskatāmi

parādot, cik patiesībā pavirši atbildētājs pilda savus pienākumus.

Atbildot uz šādu prasītāja ieskatu, atbildētājs norāda, ka tas ir tikai prasītāja ieskats, pieņēmums, kas nav pierādīts un pamatots ar pierādījumiem.

Atbildētājs kā mājas pārvaldnieks regulāri pildīja un pilda savus ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu uzliktos pārvaldnieka pienākumus un funkcijas

p ē c labas ticības, ievērojot MK noteikumu Nr.907 ”Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajām prasībām”, (turpmāk - MK noteikumi) 3.punktu un 13.punktu.

Atbildētājs norāda, ka ik mēnesi veic vizuālo pārbaudi, konstatē faktus un reģistrē tos apsekošanas žurnālā. No lietā esošā apsekošanas žurnāla

kopijas un akta kopijas vizuālo pārbaužu laikā, kas veiktas 13.04.2016. plkst.10:00 nav iegūti dati, ka iespējama ūdens noplūde, ka ir novirzes no

sistēmas darbības, ka iespējama jebkāda noplūde.

MK noteikumos nav uzskaitīts un precīzi norādīts, kā un pēc kādas procedūras jāveic MK noteikumos noteiktās apsekošanas, kas ietilpst

apsekošanas procedūrā. Mājas pārvaldnieks ir veicis savas darbības atbilstoši MK noteikumiem un veicis apsekošanas, fiksējis apskates rezultātus

žurnālā. Atbildētājs norāda, ka ikmēneša apsekošanas žurnāls ir dokuments, kas noteikts ar MK noteikumiem un atrodas mājas lietā, un nav apstrīdēts

likumā noteiktajā kārtībā. Mājas pārvaldnieks jau sākotnēji prasītājam ir norādījis, ka dzīvokļos koplietošanas komunikācijas ir aizbūvētas, priekšā

atrodas virtuves iekārtas, un no dzīvokļu īpašnieku puses vai būvnieku puses nav atstātas revīzijas lūkas. Tas, ka mājas pārvaldnieks ir norādījis, ka

šahtām nav izbūvētas revīzijas lūkas, nekādā veidā nav pierādījums tam, ka mājas pārvaldnieks pavirši veic savu darbu.

Mājas pārvaldnieks nevar uzņemties atbildību par mājas būvnieku, kas izbūvējis šāda veida komunikācijas, kā arī par īpašniekiem, kas ir uzstādījuši

virtuves iekārtas, vannas istabas iekārtas, neatstājot revīzijas lūkas.

Prasītājs nav konkrēti norādījis un iesniedzis lietā pierādījumus tam, kādas prettiesiskas darbības vai bezdarbības ir veicis mājas pārvaldnieks, lai

rastos šie zaudējumi. Prasītājs ir tikai izteicis pieņēmumu, bet nav iesniedzis sertificētu atzinumu par zaudējumu rašanos.

MK noteikumi Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, uz kuriem atsaucies

prasītājs, ir piemērojami dzīvojamā mājā, kurā dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar

nodošanas un pieņemšanas aktu nav pārņēmusi pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, un kurā dzīvokļu īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā nav lēmuši par

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un noteikuši maksu par to. Ņemot vērā, to, ka atbildētājam ir noslēgti pārvaldīšanas līgumi ar dzīvokļu

īpašniekiem un tie ir lēmuši par pārvaldnieku un maksu, prasītāja atsauce uz šiem MK Noteikumiem ir nekorekta un nav vērtējama, jo nav attiecināma uz

konkrēto gadījumu.

Atbildētājs vērš uzmanību, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu, kopīpašuma stāvvadi nav mājas pārvaldnieka īpašums, bet ir visu dzīvokļu

īpašnieku kopīpašums saskaņā ar Civillikums 1071. pantu. Dzīvokļu īpašnieku pienākums ir rūpēties par savu īpašumu, lemt par izdevumiem, kas

nepieciešami īpašuma uzturēšanai, remontam, nodrošināt finansējumu, kā arī nodrošināt mājas pārvaldniekam piekļuvi komunikāciju apsekošanai.

Atbildētājs norāda, ka šī prasība par zaudējumu izdevumu segšanu ir ceļama, virzāma pret visu dzīvokļu īpašnieku kopību, tajā skaitā arī pret pašu

dzīvokļa īpašnieku, kam radīti zaudējumi, jo saskaņā ar zemesgrāmatas datiem, arī viņam ir reģistrētas kopīpašuma domājamās daļas uz īpašumu, no

kopīpašuma sastāva.

Mājas pārvaldnieks ar pārvadīšanas uzdevumu ir uzņēmies pārvaldīt, uzturēt dzīvojamo māju, bet nevis veikt komunikāciju remontu un nomaiņu, kā

arī uzņemties atbildību par stāvvadiem, kas ir izbūvēti pretēji būvnormatīviem.

Uzskata par nepamatotu norādi, ka atbildētājs būtu atbildīgs par zaudējumiem, jo tas ne ar savu darbību, ne bezdarbību, kas saistīta ar

apsaimniekošanas pienākuma izpildi, nav radījis prasītājam zaudējumus. Noplūde nav radusies pārvaldnieka darbību vai bezdarbību rezultātā un

pārvaldnieks nenes par to atbildību, kā arī neatzīst zaudējumus, līdz ar to lūdz prasību noraidīt.

2018.gada 20.martā tiesā ir saņemta prasītāja atsauksme uz atbildētāja paskaidrojumiem (lietas 72. – 74.lapa) kuros norādīts, ka atbildētāja

paskaidrojumos izteiktos argumentus uzskata par nepamatotiem un nepierādītiem.

Prasītājam nav jāiesniedz sertificēta speciālista atzinums par to, ka ūdens noplūdi varēja novērst, ja dzīvojamās mājas kopējās inženiertehniskās

komunikācijas būtu uzturētas pienācīgā kārtībā. Atbildētāja pienākums uzturēt kārtībā inženiertehniskās komunikācijas ir noteiktas ar likumu, noplūde

nebūtu notikusi, ja šīs komunikācijas būtu uzturētas pienācīgā kārtībā. Pats atbildētājs savā 2016.gada 27.aprīļa aktā norādījis noplūdes iemeslu -

kanalizācijas sistēmas cauruļvada bojājums. Nevienam citam kā vien pašam atbildētājam ir pienākums rūpēties par minētā cauruļvada tehnisko stāvokli.

Iesniegtais dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnāls pierāda, ka patiesībā atbildētājs savus pienākumus nepilda vai pilda pavirši.

Tas, ka šajā žurnālā kaut kas tiek ierakstīts, nepierāda, ka apsekošana reāli ir veikta un kas tieši tajā ir konstatēts. Ieraksti žurnālā tiek izdarīti

formāli, bez jebkāda reāla seguma. Visos ierakstos žurnālā ir atsauces uz lietā neesošiem un acīmredzami neeksistējušiem aktiem. Šādu aktu acīmredzot

nav un nekad nav bijis, jo pretējā gadījumā tie būtu bijuši pievienoti vai nu atbildei uz pretenziju, vai arī paskaidrojumu pielikumā. Pat ja šādi akti ir bijuši,

to saturs nav zināms. Iespējams, ka tur bijis fiksēts kāds bojājums.

Paskaidrojumos tiek uzsvērts, ka pārbaude nemaz nav iespējama, jo šahtas esot aizbūvētas un piekļuve tām nav iespējama. Par to atbildība esot

jāuzņemas ēkas būvniekam.

Atbildot uz minēto, prasītājs norāda, ka atbildētājs ir uzņēmies dzīvojamās mājas apsaimniekošanu brīvprātīgi un labprātīgi kā savu

uzņēmējdarbības veidu. Neviens atbildētāju nav piespiedis uzņemties sniegt šādu pakalpojumu. Normatīvajos aktos ir skaidri noteiktas obligātās

apsaimniekošanas darbības, kuras apsaimniekotājs nedrīkst neveikt. Turklāt, normatīvie akti paredz, ka par apsaimniekotāju nemaz nevar būt kurš katrs,

bet gan tikai atbilstoši izglītotas un kompetentas personas (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13.pants). Uzņemoties konkrētās dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu, atbildētājam bija jāapzinās arī attiecīgie riski. Ja atbildētājam, apsverot apsaimniekotāja pienākumu uzņemšanos, bija redzams, ka

apsaimniekot attiecīgo māju likumā noteiktajā kārtībā nebūs iespējams, tam bija visas iespējas šādus pienākumus neuzņemties. Iespējamās būvniecības

nepilnības nekādā veidā neatbrīvo apsaimniekotāju no likumā noteikto obligāto pienākumu izpildes. Atbildētājs dzīvokļu īpašniekiem piestāda

pakalpojuma rēķinus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, par to saņem attiecīgu samaksu. Šī samaksa ir noteikta par kvalitatīvu un likumam

atbilstošu apsaimniekošanas pakalpojumu, kuru dzīvokļa īpašniekiem ir tiesības prasīt no apsaimniekotāja, tajā skaitā nodrošināt inženierkomunikāciju

pienācīgu uzturēšanu.

Atbildētājs uzskatāmi parāda savu bezdarbību un to, ka reāli nekādu apsekošanu neveic arī tādējādi, ka dzīvojamās mājas apsekošanas žurnālā

nav norādījis faktu, ka attiecīgās komunikācijas apsekot nav bijis iespējams. Proti, MK noteikumu Nr. 907 Noteikumi par dzīvojamās mājas

apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām 3.1punktā noteikts, ja piekļuve inženierkomunikācijām nav

iespējama, tas fiksējams reģistrācijas žurnālā. Kā redzams no lietas materiāliem, šādu ierakstu reģistrācijas žurnālā nav.

Prasītājs uzskata, ka zaudējumu atlīdzināšanas tāme ir pietiekams pierādījums zaudējumu apmēra pierādīšanai. Šādu atziņu ir paudis arī Augstākās

tiesas Senāta Civillietu departaments 2013.gada 23.oktobra spriedumā lietā Nr. SKC-322/2013. Šis un pārējie zaudējumu piedziņai nepieciešamie

priekšnosacījumi ir detalizēti apskatīti prasības pieteikumā.

Prasītājs norāda, ka apdrošināmā objekta stāvoklim no apdrošinātāja viedokļa nozīme ir tikai tāda, lai spētu aprēķināt apdrošināšanas atlīdzības

apmēru. Objekta tehniskais stāvoklis, kā riska faktors tiek, ņemts vērā, nosakot apdrošināšanas prēmijas lielumu. Pēc atbildētāja loģikas, vispār nebūtu

iespējams neko apdrošināt, jo ikvienam īpašumam pastāv lielāks vai mazāks risks, ka tas noplūdīs, nodegs, tiks apzagts utt. Pirms apdrošināšanas līguma

noslēgšanas apdrošinātājs izvērtē riskus, tajā skaitā arī to, ka apdrošinātājs tiesiski paļaujas, ka objekta apsaimniekotājs apzinīgi pildīs savus ar likumu

noteiktos apsaimniekošanas pienākumus un nerīkosies nolaidīgi, tādējādi nodarot kaitējumu apdrošinātajam objektam.

Pilnīgi nepamatots ir atbildētāja uzskats, ka pārvaldnieks nekādu atbildību par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nenes, jo par to

esot atbildīgi paši mājas īpašnieki.

Tāpat paskaidrojumos norādīts, ka atbildētājs esot uzņēmies mājas pārvaldīšanu, nevis veikt komunikāciju nomaiņu un remontu.

Prasītājs secina, ka atbildētājs neizprot savus pienākumus, kas tam noteikti kā obligāti Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un citos normatīvajos

aktos, tādēļ neizbrīna fakts, ka pienākumi tiek pildīti klaji bezatbildīgi vai netiek pildīti vispār.

Nav strīda par to, ka dzīvojamās mājas komunikācijas ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, taču tieši tā iemesla dēļ, ka šo īpašumu paši īpašnieki

apsaimniekot nespēj, dzīvojamo māju pārvaldīšana tiek uzticēta kompetentam pārvaldniekam. Pārvaldnieks veic tam līgumā un likumā paredzētos

pienākumus, un kā komersants ir atbildīgs par savu pienākumu nepienācīgu izpildi. Nevis dzīvojamās mājas īpašnieki, bet gan šīs mājas apsaimniekotājs

jeb pārvaldnieks ir tieši atbildīgs par to, vai likumā noteiktās apsaimniekošanas darbības, tajā skaitā inženierkomunikāciju uzturēšana kārtībā un

nepieciešamie remontdarbi ir veikti. Nevis dzīvojamās mājas kopīpašnieki ir atbildīgi viens pret otru par pārvaldnieka nolaidīgi veikto apsaimniekošanu,

bet gan pārvaldnieks ir atbildīgs pret kopīpašniekiem par uzticēto pārvaldīšanas pakalpojuma kvalitatīvu izpildi.

2018.gada 13.aprīlī tiesā ir saņemta atbildētāja atsauksme uz prasītāja 19.03.2018.atsauksmi (lietas 82. –84.lapa), kurā faktiski tiek atkārtoti

paskaidrojumos izteiktie iebildumi pret prasību.

Papildus norāda, ka prasītājs nav iesniedzis lietā pierādījums izteiktajam apgalvojumam, ka žurnālā ieraksti tiek izdarīti formāli, ka netiek veiktas

apsekošanas. Prasītājs nav konkrēti norādījis, un iesniedzis lietā pierādījumus, tam kādas prettiesiskas darbības vai bezdarbības ir veicis mājas

pārvaldnieks, lai rastos zaudējumi.

Atbildētājs precizē un norāda uz to, ka ikmēneša pārbaude ir iespējama un tiek veikta, ievērojot MK noteikumus, savukārt, vietās, kur dzīvokļu

īpašnieki ir iebūvējuši virtuves iekārtas, neatstājot revīzijas lūkas vai arī mājas būvnieks izbūvējot komunikācijas, nav atstājis revīzijas lūkas, nav

nodrošināta piekļuve mājas pārvaldniekam. Neatkarīgi no tā, apsekošanas un pārbaudes notiek vietās, kur ir šīs lūkas, un ir iespējama pārbaude,

pārbaudes tiek veiktas pārbaudot sistēmu kopumā caur atsevišķām revīzijas lūkām, vai nav krities spiediens, vai nav ūdens noplūdes, vai nav nobīdes no

kopējas sistēmas un tamlīdzīgi.

Papildus norāda, ka Dzīvojamā mājā /adrese/ ir noteikti īpašuma lietošanas noteikumi, kas ir apstiprināti ar īpašniekiem un iepriekšējo mājas

pārvaldnieku un kas nav atcelti. Īpašuma lietošanas noteikumi tiek atrunāti pie pirkuma līguma slēgšanas ar katru no dzīvokļu īpašniekiem.

Minēto īpašuma lietošanas noteikumu 3.2. punktā noteikts, ka īpašuma īpašniekam nav atļauts veikt tādus apdares darbus īpašumā, kas patvaļīgi

ietekmē Nekustamā īpašuma koplietošanā esošo ēkas, zemes un komunikāciju sistēmu daļu. Attiecīgi jau sākotnēji īpašniekiem tika aizliegts veikt

jebkādus apdares darbus, kas ierobežo komunikāciju sistēmu, līdz ar to atbildība par to, ka notikusi noplūde, ir skatāma un virzāma pret to dzīvokļu

īpašnieku, kura dzīvokļa īpašuma robežās notika noplūde un kas ir aizbūvējis komunikācijas šahtas, nenodrošinot piekļuves iespēju pārbaudēm un

apsekojumiem.

Uzskata par nepamatotu norādi, ka atbildētājs būtu atbildīgs par zaudējumiem, jo tas ne ar savu darbību, ne bezdarbību, kas saistīta ar

apsaimniekošanas pienākuma izpildi, nav radījis prasītājam zaudējumus. Atbildētājs pilda savus pienākumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,

nepārkāpjot apsaimniekošanas pilnvarojuma robežas. Norāda, ka noplūde nav radusies pārvaldnieka darbību vai bezdarbību rezultātā un nenes par to

atbildību.

2018.gada 2.maijā dotajā lietā tika sastādīts saīsināts spriedums, ar kuru If P&C Insurance AS Latvijas filiāle prasība vienkāršotajā procedūrā pret

AS „Hausmaster” par naudas piedziņu tika apmierināta pilnīgi.

Ar saīsināto spriedumu tika norādīts, ka pusēm ir tiesības 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma, iesniegt sprieduma

sastādīšanas lūgumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesas spriedums, kas sastādīts atbilstoši šā likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma

saturam, būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018. gada 1.jūnijā.

2018.gada 10.maijā tiesā ir saņemts AS “Hausmaster” sprieduma sastādīšanas lūgums, kurā lūgts sastādīt spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma

193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1. daļu, lietā ir sastādams spriedums atbilstoši šā likuma 193.pantā noteiktajam

sprieduma saturam.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu, atbildētāja paskaidrojumiem par prasību, prasītāja atsauksmi par atbildētāja paskaidrojumiem,

izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko

attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības tiesvedība un

pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No prasītāja privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polises Nr.3 91 2 03 371914 redzams, ka apdrošināšanas objekts ir dzīvoklis /adrese/.

Dzīvoklis ar apdari, pastāvīgi apdzīvots. Apdares līmenis – kvalitatīvs. Apdrošināšanas laika posms ir no 2015.gada 30.septembra līdz 2016.gada

29.decembrim, apdrošinājuma ņēmējs ir /pers. A/. Apdrošinātie riski – uguns nelaimes, dabas stihijas, noplūde no inženierkomunikācijām, vandālisms,

zādzība ar ielaušanos, laupīšana, inženierkomunikācijas, transportlīdzekļa trieciens. Polisē noteikts pašrisks 140 EUR (lietas 36. – 38.lapa).

Apdrošināšanas polise apliecina, ka starp prasītāju un apdrošinājuma ņēmēju noslēgts apdrošināšanas līgums, saskaņā, ar kuru apdrošināts

dzīvoklis, kas atrodas /adrese/, cita starpā, nosakot kā apdrošināšanas risku noplūdi no inženierkomunikācijām.

No lietā iesniegtās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdrukas

konstatējams, ka, pamatojoties uz 23.07.2007. pirkuma līgumu, 17.08.2007. nostiprinātas apdrošināšanas ņēmēja īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu

Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs B/(lietas 40. – 41.lapa).

No 2016.gada 27.aprīļa akta par konstatētajiem defektiem, kuru sastādījuši atbildētāja pārstāvji, seko, ka /adrese/ notika ūdens noplūde, kuras

rezultātā tika bojāts dzīvoklis Nr./numurs/. Dzīvoklī saskaņā ar aktu tika konstatēts sekojošais: istabā uz grīdas redzami mitruma ietekmē radīti apdares

bojājumi, virtuvē uz griestiem ir mitruma ietekmē radīti griestu apdares bojājumi. Iespējamais cēlonis – bojāts 7.stāva kanalizācijas sistēmas cauruļvads

(lietas 49.lapa).

No īpašuma apskates protokola, kas sastādīts pamatojoties uz apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu par negadījumu Nr.11476638 seko, ka

03.05.2016. tika apskatīts objekts /adrese/, bojājumu cēlonis ir ūdens noplūde no augšējā 7.stāva. Negadījuma rezultātā apdrošinātajam īpašumam

nodarīti sekojoši bojājumi: istabā, kas kopēja ar virtuvi, bojāts griestu špaktelējums, krāsojums pie griestu gaismekļiem, aptuveni bojāti 0,5 m2 ; uz sienas

redzami ūdens radīti špaktelējuma, krāsojuma bojājumi, aptuveni bojāts 0,3 m2. Uz grīdas redzamas bojātas lamināta šuvju vietas, aptuveni bojāts 0,5

m2 (lietas 32.lapa).

No prasītāja iesniegtās 2016.gada 13.maija tāmes, kuru sastādījis SIA “A.V.E.Plus” pēc prasītāja pasūtījuma un pārbaudījis sertificēts būvniecības

speciālists /pers. F/, redzams, ka objekta /adrese/ telpu atjaunošanas darbu pēc applūšanas izmaksas ir 2026,47 EUR, bet tiešās izmaksas 1250,93

(lietas 33. – 35.lapa).

No 20.05.2016. maksājuma uzdevuma (lietas 39.lapa) seko, ka prasītājs ir izmaksājis apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas atlīdzību 1195,45

EUR par ūdens noplūdes rezultātā apdrošinātajam objektam nodarītajiem zaudējumiem.

Lietā nav strīda par apdrošinātā dzīvokļa /adrese/ nopludināšanas faktu un par nopludināšanas cēloni - 7.stāva kanalizācijas sistēmas cauruļvada

bojājums

Starp pusēm pastāv strīds, vai dzīvoklim ar nopludināšanu nodarītie zaudējumi ir cēloniskā sakarā ar atbildētāja neattaisnojamu darbību vai

bezdarbību, proti, vai atbildētājam ir iestājies pienākums atlīdzināt zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Savukārt saskaņā

ar šā likuma 1770. pantu, ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Zaudējumu atlīdzības pienākums rodas sakarā ar neatļautu darbību (personas tiesību aizskārumu) un tās pamati ir: 1) nodarītajā prettiesiska rīcība,

2) zaudējumu esamība, 3) cēloniskais

sakars (Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. TNA., Rīga, 2006., 172. un 246.lpp.). Iztrūkstot kādam no minētajiem

pamatiem, zaudējumu atlīdzības pienākums neiestājas.

Tiesa atzīst par pierādītu, ka dzīvojamo māju /adrese/ pārvalda un apsaimnieko atbildētājs, jo par pretējo nav saņemti pierādījumi un atbildētājs to

neapstrīd.

Līdz ar to atbildētājam kā pārvaldniekam obligāti veicamā darbība bija un ir dzīvojamā mājā /adrese/ esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana,

tehniskā apkope un kārtējais remonts.

Izskatāmajā strīdā nav apspriežams jautājums par to, kāds ir konkrētās mājas kanalizācijas sistēmas cauruļvadu stāvoklis kopumā, bet gan jāvērtē,

vai no atbildētājs ir pildījis normatīvajos aktos noteiktos dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, kopīpašumā esošajā daļā ietilpst: dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju,

balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī

ārdurvis), iekšējo slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu

pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju

apkalpojošās inženierkomunikācijas sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli elementi, kas nepieder pie atsevišķā

īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

Tādējādi kanalizācijas sistēmas cauruļvads, kā dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikācijas sistēma, ietilpst kopīpašuma daļā, un par tās

apsaimniekošanu ir atbildīgs atbildētājs.

Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 ,,Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās

apkopes un kārtējā remonta noteikumi” 6.punkts nosaka, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo

pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs. Saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu dzīvojamās mājas,

tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku

saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.

Atbilstoši šo noteikumu 3.punktam dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā pārbaudē.

Pārbaudes faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.panta 1.punkta noteikumiem, atbildētājam kā dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotājam un

pārvaldniekam ir jānodrošina pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība, nodrošinot dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās

ekspluatācijas laikā.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas “d” apakšpunkts nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver dzīvojamās mājas,

tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu.

Atbildētājs savos paskaidrojumos ir norādījis, ka ik mēnesi veic vizuālo pārbaudi, konstatē faktus un reģistrē tos apsekošanas žurnālā. No lietā

esošā apsekošanas žurnāla kopijas (lietas 18.-31.lapa) izriet, ka apsekošanas tiek veiktas un apsekošanas rezultāti jāskatās aktos.

Atbildētājs ir iesniedzis lietā Objekta ikmēneša apsekošanas akta pārvaldniekam Nr.4 kopiju, no kura izriet, ka objektā /adrese/ veikta

apsekošana 13.04.2016., cita starpā veikta kanalizācijas sistēmas vizuālā pārbaude un funkcionalitātes atbilstība. Aktā ir norādītas apsekojamās

pozīcijas un pārsvarā visas pozīcijas ir novērtētas ar “A”, ko tiesa tulko kā “apmierinoši”, taču objekta novērtējums kopumā “labi” (lietas 85.-86. lapa).

Tiesa uzskata, ka minētajā aktā norādītās ziņas ir pretrunīgas, jo nav iespējams kopējo objekta stāvokli novērtēt ar “labi”, ja lielākā daļa atsevišķo

pozīciju ir novērtēt ar “apmierinoši”, bet dažas pat “neapmierinoši”. Citus aktus atbildētājs nav iesniedzis.

Līdz ar to tiesa pievienojas prasītāja viedoklim, ka tas, ka žurnālā kaut kas tiek ierakstīts, nepierāda, ka apsekošana reāli ir veikta un kas tieši tajā

ir konstatēts.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā noteiktas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, un 2010.gada 28.septembra Ministru

Kabineta noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām

prasībām” 6.punkts noteic, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un

bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs, savukārt minēto noteikumu 13. punkts noteic, ka reizi mēnesī veicama

inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude, t.sk., kanalizācijas sistēmas, līdz ar ko tiesa secina, ka atbildētājs nav ievērojis normatīvo aktu prasības.

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka dzīvojamā mājā /adrese/ būtu apsekots un mainīts vai remontēts kanalizācijas sistēmas cauruļvads.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus tam, ka bojājums radies neatkarīgi no atbildētāja kā apsaimniekotāja pienākumu izpildes, līdz ar to tiesai nav

pamata atzīt, ka atbildētājs ir veicis visas nepieciešamās darbības, jo atbildētājs varēja novērst iepriekšminēto avāriju, ja savlaicīgi būtu veikta

inženiertehnisko komunikāciju nomaiņa.

Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētāja viedokli, ka prasītājam bija jāiesniedz sertificēta speciālista atzinums par to, ka ūdens noplūdi no

kanalizācijas caurules varēja novērst, ja dzīvojamās mājas kopējās inženiertehniskās komunikācijas būtu uzturētas pienācīgā kārtībā. Tiesa norāda, ka

atbildētāja pienākums uzturēt kārtībā inženiertehniskās komunikācijas ir noteikts ar likumu, noplūde nebūtu notikusi, ja šīs komunikācijas būtu uzturētas

pienācīgā kārtībā. Nevienam citam kā vien pašam atbildētājam ir pienākums rūpēties par kanalizācijas cauruļvada tehnisko stāvokli.

Nepamatots ir atbildētāja viedoklis, ka prasība par zaudējumu piedziņu bija ceļama nevis pret atbildētāju kā pārvaldnieku, bet pret visu dzīvokļu

īpašnieku kopību, tajā skaitā pret dzīvokļa īpašnieku, kuram izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumus, t.sk., piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem

veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu

ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu, bet atbilstoši minēta likuma 13.panta pirmā daļā noteiktajam

- dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma

pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

No minēto tiesību normu jēgas izriet dzīvokļu īpašnieku pienākums rūpēties par sava dzīvokļa īpašuma un kopīpašumā esošās mājas daļas

lietošanas īpašību saglabāšanu, uzliekot pienākumu dzīvokļu īpašniekiem noslēgt pārvaldīšanas līgumu.

Konkrētajā gadījumā dzīvojamā māja /adrese/ ir nodotas atbildētāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kurš ir apņēmies veikt kopīpašumā esošo

daļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, bet dzīvokļu īpašnieki ir apņēmušies veikt par to samaksu, līdz ar to tieši atbildētājam ir pienākums rūpēties par

inženierkomunikāciju, tostarp kanalizācijas cauruļvadu tehnisko stāvokli.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus tam, ka bojājums radies neatkarīgi no atbildētāja kā apsaimniekotāja pienākumu izpildes, līdz ar to

tiesai nav pamata atzīt, ka atbildētājs ir veicis visas nepieciešamās darbības, jo atbildētājs varēja novērst iepriekšminēto avāriju, ja savlaicīgi būtu veikta

inženiertehnisko komunikāciju nomaiņa vai remonts. Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājs ir vainojams zaudējumu nodarīšanā prasītājam sakarā ar pieļauto

bezdarbību.

Civillikuma 1772.pantā noteikts, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas

atrāvums.

Minētās tiesību normas mērķis ir noteikt jau cēlušos zaudējumu veidus. Atbilstoši tās saturam cēlušies zaudējumi var būt divu veidu - tagadējās

mantas samazinājuma un sagaidāmās peļņas atrāvuma veidā. Tagadējās (esošās) mantas samazinājums rodas gadījumā, kad ķermeniskai lietai tiek

nodarīti bojājumi. Ķermeniskās lietas īpašnieks tā rezultātā cieš zaudējumus, jo bojājumu rezultātā attiecīgā lieta ir zaudējusi savas sākotnējās īpašības.

Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis esošās

mantas samazinājums, citiem vārdiem sakot, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā.

Savukārt Civillikuma 1786.pants noteic, ka novērtējot zaudējumus, jāievēro ne vien galvenās lietas un tās piederumu vērtība, bet arī pametums, kas

netieši nodarīts ar zaudējuma nesēju notikumu, un atrautā peļņa. Atbilstoši šai likuma normai zaudējumu summu veido bojāto lietu atjaunošanas vērtība –

šajā gadījumā apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atlīdzības saņēmējam.

Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summās

apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem. Šis izņēmums nav spēkā, ja apdrošināšanas līgumā ir

paredzēts piemērot kompensācijas principu.

No 2016.gada 24.maija pretenzijas vēstules par zaudējumu atlīdzināšanu (lietas 15.lapa) redzams, ka prasītājs vērsies pie atbildētāja ar pretenziju

par zaudējumu 1195,45 EUR atlīdzināšanu regresa lietā līdz 2016.gada 24.jūnijam, papildus norādot, ja atbildētājs apstrīd zaudējumu apmēru, tad

prasītājs lūdz iesniegt atbildētāja izvēlēta būvniecības speciālista sastādītu bojājumu novēršanas izmaksu aprēķinu.

No atbildētāja atbildes uz prasītāja 24.05.2016.vēstuli, izriet, ka atbildētājs ir norādījis uz to, ka daudzdzīvokļu mājas risinājumi neatbilst Latvijas

Būvnormatīviem, jo nav piekļuves pie ūdens, apkures un kanalizācijas stāvvadiem, nav ierīkotas lūkas iepretim revīzijām, kas nedod iespēju pilnā apmērā

un padziļināti apsekot daudzdzīvokļu mājas inženierkomunikācijas (lietas 17.lapa).

Arī tiesai sniegtajos paskaidrojumos un atsauksmē atbildētājs atsaucās uz iepriekšminētajiem apstākļiem un to uz to, ka dzīvokļu īpašnieki ir

aizbūvējuši koplietošanas komunikācijas, kas liedz atbildētājam pilnvērtīgi veikt inženiertehnisko komunikāciju apsekošanu.

Minēto iebildumu sakarā tiesa pievienojas prasītāja viedoklim, ka atbildētājs ir uzņēmies dzīvojamās mājas apsaimniekošanu brīvprātīgi un

labprātīgi kā savu uzņēmējdarbības veidu. Neviens atbildētāju nav piespiedis uzņemties sniegt šādu pakalpojumu, kā arī uzņemoties konkrētās

dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, līdz ar to atbildētājam bija jāapzinās arī attiecīgie riski.

Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret lietas materiāliem pievienotajā remontdarbu tāmē norādītajām darbībām dzīvokļa sākotnējā stāvokļa

atjaunošanai un to izmaksām, kā arī atbildētājs nav iesniedzis sevis izvēlēta būvniecības speciālista sastādītu bojājumu novēršanas izmaksu aprēķinu.

Tiesa atzīst, ka apdrošinātāja, konkrētajā gadījumā – prasītāja kompetencē ir izvērtēt, vai izmaksājamā summa atbilst zaudējumu apmēram, līdz ar

ko pamata apšaubīt prasītāja izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 1195,45 EUR pamatotību, kuras aprēķins ietverts prasības pieteikumā.

Tiesai nav pamata apšaubīt zaudējumu aprēķinu un tā pamatotību, jo atbildētājs nav apstrīdējis tāmē norādītās pozīcijas un summas, kā arī netika

lūdzis nozīmēt ekspertīzi, lai noteiktu radušos zaudējumu apmēru vai konstatētu bojājumu cēloni.

Ir vispārzināms fakts, kas neprasa papildus pierādījumus, ka iepriekšējā stāvokļa atjaunošana pēc dzīvokļa nopludināšanas, nav iespējama tikai

bojātajā laukumā, neaizskarot pārējo telpas daļu. Līdz ar to nav iespējams remontēt tikai bojājumu vietas, neveicot visas telpas kosmētisko remontu.

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Savukārt Civillikuma 1779.pants paredz, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Izvērtējot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs kā mājas pārvaldnieks nav veicis likumā noteiktos pienākumus un pieļautā bezdarbība ir cēloniskā

sakarā ar regulāri neveikto ēkas iekārtas profilaktisko apkopi, kā rezultātā nodarīti zaudējumi apdrošinātajam dzīvokļa īpašumam.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs ir nodarījis prasītājam zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā, tas ir, ir konstatēta atbildētāja

vainojama bezdarbība, zaudējumu apmērs un cēloņsakarība starp tiem un atbildētāja bezdarbību, līdz ar to ir pamats piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājam zaudējumus 1195,45 EUR.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1757. un 1765. pantu tiesa nosaka prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus – 6 % gadā no

piespriestās zaudējumu summas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus [..]. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami šādi tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva par prasību – 179,32 EUR, ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – 3,30 EUR.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus par lietas ietvaros sniegto zvērināta advokāta palīdzību.

Orderis Nr.79610 (lietas 50.-51.lapa), 22.11.2017. maksājuma uzdevums (lietas 14.lapa) apliecina, ka prasītājs dotajā lietā ir saņēmis zvērināta

advokāta Zigurda Krastiņa juridisko palīdzību un ir veicis samaksu 216,98 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu no atbildētāja par labu prasītājam piespriež ar lietas vešanu saistītos izdevumus, ja viņa

prasījums ir pilnīgi vai daļēji apmierināts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām ir mantisks raksturs, un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, tiek atlīdzināti to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 % no

prasījuma apmierinātās daļas.

Ņemot vērā, ka prasība tiek apmierināta par zaudējumu 1195,45 EUR piedziņu, tad tiesa atzīst par pamatotu no atbildētāja par labu prasītājam

piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus par zvērināta advokāta juridisko palīdzību 216,98 EUR.

Savukārt saskaņā Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39. panta pirmās daļas 5. punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami ar tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie papildus izdevumi 0,26 EUR (lietas 3. lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193., 195., 204.1, 250.25pantiem, tiesa

nosprieda

Prasību vienkāršotajā procedūrā apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no AS „HAUSMASTER”, reģistrācijas Nr. 40103223751, par labu If P&C Insurance AS Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr.40103201449,

zaudējumus 1195,45 EUR, valsts nodevu 179,32 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, izdevumus advokāta palīdzības samaksai

216,98 EUR, kopā 1595,05 EUR (viens tūkstotis pieci simti deviņdesmit pieci euro 05 centi), pārskaitot piedzīto summu uz If P&C Insurance AS

Latvijas filiāles kontu Nr.LV85NDEA0000080320357, kods: NDEALV 2X, Luminor Bank AS.

Piedzīt no AS „HAUSMASTER”, reģistrācijas Nr. 40103223751, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,26 EUR (0 euro 26

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi labprātīgās izpildes termiņā iemaksājami, norādot šādus rekvizītus: Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģ. Nr.

90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Konta Nr. LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: 21499 EKK – ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – lietā Nr.C29240018.

Dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10.

Noteikt If P&C Insurance AS Latvijas filiāle, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās, bet nesamaksātās

zaudējumu summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Noteikt AS „HAUSMASTER”, reģistrācijas Nr.40103223751, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018. gada 1.jūnijā.

Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam, lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese S.Hrebtova