Court dismisses administrative penalty due to procedural delay and statute of limitations expiration.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court vacated the first-instance decision and terminated the administrative proceedings. The defendant argued he fulfilled registration duties by visiting the police station on September 5, but the court found the summons was sent only four days before the hearing, violating statutory notice requirements. Although the procedural defect warranted a retrial, the court applied the statute of limitations provision because four months had elapsed since the violation began, making further prosecution impossible.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 268.1 panta 2. daļa; LAPK 286.11 panta 1. daļa 2. punkts; LAPK 37. panta 1. daļa; LAPK 239. panta 7. punkts; LAPK 286.11 panta 2. daļa 3. punkts: When a court fails to notify a party of the time and place of an administrative hearing within the statutory period, the first-instance decision is void; however, if the four-month limitation period for imposing liability has expired, the proceedings must be terminated rather than remanded.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.120105708 143/AA43-1286-09/16 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2009.gada 27.maijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Berķis, tiesneši M.Birzgalis un A.Šteinberga, piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai J.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu par J.B., /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta sakarā ar J.B. apelācijas sūdzību par Liepājas tiesas tiesneša 2008.gada 3.oktobra lēmumu. Aprakstošā daļa [1] 2008.gada 22.septembrī Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes iecirkņa inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA196520 par to, ka J.B. no 2008.gada 1.septembra līdz 7.septembrim neieradās uz reģistrāciju Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldē (turpmāk – Liepājas PRPP). Līdz ar to J.B. ir pārkāpis policijas kontroles nosacījumus. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka atbildība par konstatēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 177.pantā.
[2] Ar Liepājas tiesas tiesneša 2008.gada 3.oktobra lēmumu J.B. atzīts par vainīgu LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar naudas sodu Ls 20 apmērā. Lēmumā norādīts, ka J.B. uz tiesas sēdi 2008.gada 3.oktobrī nav ieradies, neskatoties uz to, ka viņam par tiesas sēdes laiku un vietu ir savlaicīgi paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to lieta izskatīta bez J.B. klātbūtnes
[3] Par Liepājas tiesas tiesneša 2008.gada 3.oktobra lēmumu J.B. ir iesniedzis apelācijas sūdzību, lūdzot minēto lēmumu atcelt. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka 2008.gada augustā J.B. ir mainījis dzīvesvietu un 2008.gada 1.septembrī Liepājas PRPP telpās ir ticis iepazīstināts ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, kuru viņš ir parakstījis. Turklāt policijas darbinieks, kurš ir atbildīgs par viņa uzraudzību, ir izskaidrojis J.B. visus ierobežojumus. Līdz ar to J.B. ir uzskatījis, ka tajā dienā ir veicis pienākumu reģistrēties policijas iestādē. J.B. ir bijis Liepājas PRPP arī 2008.gada 5.septembrī. Savukārt 2008.gada 22.septembrī J.B. ticis sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA196520. Par to, ka minētā administratīvā pārkāpuma lieta ir izskatīta un viņš ir ticis administratīvi sodīts, J.B. uzzinājis tikai pēc tiesas sēdes, jo pavēsti par tiesas sēdi saņēmis tiesas dienā, pārnākot no darba. [4] Tiesas sēdē pie administratīvās atbildības sauktā persona apelācijas sūdzību uzturēja un papildus paskaidroja, ka tiesas pavēsti ir saņēmis pastā tiesas dienā, bet jau pēc tiesas sēdes, līdz ar to nav varējis piedalīties lietas izskatīšanā. Motīvu daļa [5] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieka paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka J.B. apelācijas sūdzība ir pamatota un Liepājas tiesas tiesneša 2008.gada 3.oktobra lēmums ir atceļams.
[6] Saskaņā ar LAPK 260.panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Tādējādi LAPK 260.pants nosaka administratīvā pārkāpuma lietu izskatošās institūcijas pienākumu savlaicīgi paziņot par lietas izskatīšanas vietu un laiku.
[7] LAPK 268.1panta pirmā daļa noteic, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, rakstveidā paziņo par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka rakstveida paziņojumu vai pavēsti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz tās personas norādīto adresi, kuru sauc pie administratīvās atbildības.
[8] Pārbaudot lietas materiālos esošo Tiesu informācijas sistēmas datu bāzes izdruku (lietas 19.lapa), Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka pavēste par tiesas sēdi 2008.gada 3.oktobrī pulksten 9.45 ir nodota pastā nosūtīšanai J.B. 2008.gada 29.septembrī, proti, tikai četras dienas pirms lietas izskatīšanai noteiktā datuma. Līdz ar to secināms, ka Liepājas tiesa ir nosūtījusi tiesas pavēsti, pārkāpjot LAPK 268.1panta otrajā daļā noteikto termiņu un pirmās instances tiesas tienesis nepamatoti lēmumā ir norādījis, ka J.B. par tiesas sēdes laiku un vietu ir paziņots savlaicīgi likumā noteiktajā kārtībā. Šāds tiesneša konstatējums neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem.
[9] Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā ir pārkāptas būtiskas procesuālās tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo pie administratīvās atbildības saucamajai personai par tiesas sēdes laiku un vietu, un minētais apstāklis ir bijis šķērslis J.B. realizēt savas procesuālās tiesības un piedalīties lietas izskatīšanā.
[10] LAPK 286.11panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, ja lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lietā ir konstatējams LAPK
286. panta pirmās daļas 2.punktā noteiktais pamats pirmās instances tiesas tiesneša nolēmuma atcelšanai un lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. Tomēr LAPK 37.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. Saskaņā ar LAPK 239.panta 7.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi. Ņemot vērā, ka lietā ir pagājis LAPK 37.panta pirmajā daļā noteiktais četru mēnešu termiņš, kurā personu var saukt pie administratīvās atbildības, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka lietā ir iestājušies apstākļi, kas ir par pamatu lietvedības izbeigšanai. Līdz ar to, atceļot pirmās instances tiesas tiesneses lēmumu, lieta nav nosūtāma jaunai izskatīšanai, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz LAPK 286. 11panta otrās daļas 3.punktu. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punktu, 286.11panta pirmās daļas 2.punktu, 286.11panta otrās daļas 3.punktu, 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda: Atcelt Liepājas tiesas tiesneša 2008.gada 3.oktobra lēmumu par J.B., /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) K.Berķis
Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis
(paraksts) A.Šteinberga
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis K.Berķis Rīgā, 2009.gada 27.maijā