Legislator Case Law & Legislation
A420220116 / A42-02201-16 AI generated

Court dismissed request for 100% drug reimbursement citing budget limits and proportionality principles.

Case Number A420220116 / A42-02201-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the plaintiff's request for full reimbursement of medication costs, upholding the Ministry of Health's decision to limit compensation to €14,228.72 over 12 months. The court found that while the right to health exists, it does not guarantee free access to all drugs, and the statutory cap serves a legitimate public interest in resource allocation. Consequently, the court ruled that the limitation complies with principles of legal equality and proportionality, as including the specific drug in the full reimbursement list is a matter of political and budgetary decision-making.

Legislator headnote

AI generated

Ministru kabineta noteikumi Nr.899 100. punkts; Satversmes 91. un 93. panti: The state's obligation to ensure access to necessary medicines does not require full cost coverage for every individual case, and statutory caps on reimbursement are permissible if they balance individual needs with overall resource availability and adhere to proportionality.

Keywords

AI generated
medication reimbursement cap proportionality principle legal equality in healthcare budgetary resource allocation right to health access administrative review standard statutory limitation validity

Cited Legislation

AI generated
Ministru kabineta noteikumi Nr.899 100. punkts
Latvijas Republikas Satversme 91. pants
Latvijas Republikas Satversme 93. pants
Administratīvā procesa likums 246.–251. pants
Administratīvā procesa likums 289.–291. pants

Cited Case Law

AI generated
Satversmes tiesa, lieta Nr. 2008-37-03
Satversmes tiesa, lieta Nr. 2009-12-03
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. A420220116

Lietas arhīva Nr. A42-02201-16/5

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 6.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Aija Pāvele,

piedaloties pieteicēja /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Veselības ministrijas

pārstāvim /pers. C/ un /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Veselības ministrijas labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, ar kuru /pers. A/ tiktu kompensēti zāļu Agalsidasum alfa (Replagal) iegādes izdevumi 100% apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – Dienests) 2016.gada 17.februāra lēmumu Nr.03.4/3.4-1/1856 (turpmāk – Sākotnējais lēmums)

nolemts kompensēt /pers. A/ (turpmāk – pieteicējs) zāļu Agalsidasum alfa (Replagal 1mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai) (turpmāk –

Zāles) 104 iepakojumu (iepakojumā 1 flakons) iegādes izdevumus 12 mēnešus, nosakot, ka Dienesta maksimāli apmaksājamā Zāļu 103 iepakojumu

kompensācijas summa ir 136,81 euro ieskaitot PVN par katru iepakojumu, bet 104. (pēdējā) iepakojuma kompensācijas summas ir 137,29 euro.

Kopējā maksimālā kompensācijas summa ir 14 228,72 euro. Starpība starp šajā lēmumā norādīto kompensācijas apmēru par Zāļu vienu iepakojumu un

aptiekas viena iepakojuma cenu persona, saņemot Zāles aptiekā, sedz šādā apmērā 103 iepakojumiem – 2335,21 euro par katru iepakojumu, par

104.iepakojumu 2334,73 euro.

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicējs ar 2016.gada 15.marta iesniegumu to apstrīdēja Veselības ministrijā.

Ar Veselības ministrijas valsts sekretāres 2016.gada 28.aprīļa lēmumu Nr.01-23.3/1956 (turpmāk – Lēmums) nolemts atstāt negrozītu Sākotnējo

lēmumu. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 13.oktobra noteikumu Nr.899 „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču

iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.899) 100.punktu, Dienests var kompensēt zāļu iegādes izdevumus ne vairāk kā 14

228,72 euro apmērā 12 mēnešu periodā, starpība starp zāļu cenu un kompensācijas apmēru ir jāsedz pašam pacientam.

[1.2] Atbilstoši starptautisko cilvēktiesību normām, no tiesībām uz veselību neizriet valsts pienākums nodrošināt ikvienam nepieciešamās zāles bez

maksas. Šāds pienākums neizriet arī no tiesībām uz dzīvību un privāto dzīvi. Valstij ir pienākums nodrošināt pieeju zālēm, it īpaši pieeju Pasaules

Veselības organizācijas norādītajām svarīgākajām zēlēm. Šis pienākums ietver arī valsts pienākumu nodrošināt zāļu finansiālo pieejamību, tomēr no tā

neizriet, ka ikvienam būtu tiesības prasīt, lai viņam nepieciešamās zāles valsts apmaksātu pilnībā.

[2] 2016.gada 27.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts /pers. A/ pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Pieteikums pamatots

ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[2.1] Pieteicēja gadījums atbilst Noteikumu Nr.899 92.1.apakšpunkta nosacījumiem, prot, pieteicējam noteiktā diagnoze nav iekļauta Noteikumu

Nr.899 1.pielikumā un zāles ir nepieciešamas dzīvības funkciju uzturēšanai.

Nosakot Zāļu iegādes izdevumu kompensāciju ierobežotā apmērā, pieteicējam faktiski tiek liegtas nepieciešamās zāles, jo zāļu cenas un

kompensācijas starpība, kas pieteicējam jāsedz ir 2335 euro par vienu zāļu iepakojumu.

[2.2] Nav citu zāļu alternatīva pieteicēja dzīvības funkciju uzturēšanai. Ārstu konsīlijs ir atzinis, ka pieteicējam Zāles ir nepieciešamas dzīvības

funkciju uzturēšanai.

Atbilstoši Satversmes tiesas 2004.gada 14.janvāra sprieduma lietā Nr.2003-19-0103 8.punktam, valstij, neatkarīgi no tās attīstības līmeņa, ir

pienākums veikt pasākumus, lai izmantojot visus nepieciešamos līdzekļus, panāktu ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību nodrošinājumu vismaz

minimālajā līmenī.

Latvijas Republikas Satversmes 111.pants aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Pieteicējam Zāļu

saņemšana ir atzīstama par medicīniskās palīdzības minimumu dzīvības funkciju uzturēšanai. Valsts, negarantējot Zāļu saņemšanu pieteicējam, faktiski

atņem pieteicējam tiesības uz dzīvību.

[2.3] Lēmumā ir norādīts, ka valsts pienākums ir nodrošināt zāļu finansiālo pieejamību. Pieteicēja ieskatā minētais norāda uz to, ka valstij ir

pienākums radīt apstākļus, lai pacients varētu nopirkt zāles, bet, ja pacients to nevar, tad nav izpildīts pienākums nodrošināt zāļu finansiālo pieejamību.

[3] 2016.gada 22.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Veselības ministrijas paskaidrojums par pieteikumu. Veselības ministrija pieteikumu

uzskata par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem. Papildus norāda turpmāk minētos argumentus.

[3.1] Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko

tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka

noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies. Ja tiesa

norāda uz kādu obligātu apstākli, kuram būtu jābūt, bet, kurš konkrētajā gadījumā nav iestājies, tiesa var noraidīt prasījumu par labvēlīga administratīvā

akta izdošanu, arī neanalizējot, vai ir iestājušies pārējie tiesību normā minētie apstākļi. Turklāt šādā gadījumā tiesa nav saistīta tikai ar administratīvā akta

pamatojumā norādītajiem argumentiem. Izskatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai, neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā)

ietvertā pamatojuma, ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu. Konstatējot, ka kāds labvēlīga administratīvā akta

izdošanas priekšnoteikums nav iestājis, tiesai nav pamata apmierināt prasījumu.

[3.2] Latvijas Republikas Satversmes tiesa, vērtējot Noteikumu Nr.899 tiesību normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, vairākkārtīgi ir

norādījusi, ka valdības kompetencē ir noteikt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kādā tas būtu pieejams Latvijas iedzīvotājiem. Tiesības veidot

kompensējamo zāļu sarakstu Ministru kabinets ir deleģējis Dienestam, kura pienākumos ir, ņemot vērā valsts piešķirto finansējumu kompensējamo zāļu

saraksta veidošanai, izlemt to vai konkrētais veselības aprūpes pakalpojums būs pieejams Latvijas iedzīvotājiem (sk. Latvijas Republikas Satversmes

tiesas 2008.gada 29.decembra spriedumu lietā Nr.2008-37-03 12.1.3.punktu un Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010.gada 7.janvāra

spriedumu lietā Nr.2009-12-03 17.punktu, pieejams http://likumi.lv/doc.php7id-203464).

Valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu resursu izmantošanu un panākt taisnīgu līdzsvaru veselības aprūpei atvēlēto finanšu resursu sadalē.

Veselības ministrija uzsver, ka valsts resursi tiek izmantoti tā, lai labumu no tiem gūtu pēc iespējas lielāks cilvēku skaits.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem apsvērumiem.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvji pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos minētajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[5] Izvērtējot lietas dalībnieku argumentus un lietas materiālus, tiesa secina, ka

pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[6] Kārtību, kādā nosaka ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju, nosaka Noteikumi

Nr.899.

Noteikumi Nr.899 paredz divus zāļu kompensācijas mehānismus – vispārējo un individuālo.

Noteikumu Nr.899 3.punktā paredzēts, ka kompensējamo zāļu sarakstā (saraksts, kurā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus

atbilstoši šiem noteikumiem sedz no kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem) iekļauto zāļu (turpmāk – kompensējamās zāles) iegādes izdevumus, saskaņā

ar šiem noteikumiem, sedz, ņemot vērā slimības raksturu un smaguma pakāpi un ievērojot noteiktos kompensācijas ierobežojumus un izrakstīšanas

nosacījumus, pacientiem, kuriem ir diagnosticēta kāda no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām, vai šo noteikumu 92.1.apakšpunktā noteiktajā

gadījumā.

Noteikumu Nr.899 92.punkts paredz, ka Dienests, pamatojoties uz personas iesniegumu, kam pievienots attiecīgās ārstniecības nozares ārstu

konsilija lēmums, ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju individuāliem pacientiem. Minētos izdevumus

kompensē zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirto līdzekļu ietvaros šādos gadījumos:

1) diagnoze nav iekļauta šo noteikumu 1.pielikumā, un attiecīgās slimības ārstēšanā bez konkrēto zāļu lietošanas nav iespējams uzturēt pacienta

dzīvības funkcijas (šajā apakšpunktā noteiktajā gadījumā netiek apmaksāta medicīnisko ierīču iegāde) (92.1.apakšpunkts);

2) diagnoze ir iekļauta šo noteikumu 1.pielikumā, bet kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļautas nevienas zāles un medicīniskās ierīces attiecīgās

diagnozes ārstēšanai (92.2.apakšpunkts).

[7] Saskaņā ar lietā iesniegto 2016.gada 13.janvāra Konsīlija lēmumu (lietas 32.-34.lapa) pieteicējam konstatēta diagnoze E75.2 „Fabri slimība”

(SSK-10 klasifikācija). Lēmumā norādīts, ka Fabri slimība ir iedzimta vielmaiņas saslimšana, kuras gadījumā organismā trūkst enzīms, kas šķeļ taukvielas

jeb lipīdus. To izraisa enzīma ?-galaktozidāzes A trūkums, kā rezultātā ķermeņa šūnās progresējoši uzkrājas glikosfingolipīdi, kas būtiski traucē šūnu un

orgānu normālu darbību. Šobrīd jau vairāk kā 10 gadus pasaulē pielieto enzīma aizvietojošo terapiju, pateicoties kurai ir iespējams novērst daudzas Fabri

slimības izpausmes, apturēt tālāku slimības progresēšanu un novērst agrīnu nāvi. Nekāda cita terapija šīs slimības ārstēšanā nepalīdz. Pēc Eiropas Fabri

slimības ekspertu darba grupas izstrādātām rekomendācijām, ja slimības gadījumā patoloģiskās izmaiņas novēro nierēs, sirdī vai centrālā nervu sistēmā,

ārstēšana jāuzsāk, cik ātri vien ir iespējams. Pieteicēja gadījumā ir izmaiņas gan no sirds, gan no galvas smadzeņu puses. Arī atrastā gēna mutācija pieder

pie I klases mutācijām, kas ir izteikti patogēna un kuras gadījumā indicēta enzīma aizvietojošā terapija. Enzīma aizstājterapijai var izmantot: Replagal

(agalzidāze alfa), ražotājs Shire, 0,2 mg/kg, ievades laiks ir 40 minūtes (jāievada ik otro nedēļu; Fabrazyme (agalzidāze beta), ražotājs Genzyme, 1

mg/kg vidējais ievades laiks ir 2-3 stundas (jāievada ik otro nedēļu).

Abi preparāti ir reģistrēti Eiropas Zāļu aģentūrā. Izvēle par labu Replagalam saistīta ar to, ka preparāta ražošanā izmantotas cilvēka šūnas, kas

mazina neitralizējošu antivielu veidošanos un alerģiskās reakcijas. Pētījumu dati pierāda agalzidāzes alfa ilgtermiņa efektivitāti Fabri slimības ārstēšanā. Arī

preparāta ievades laiks ir būtisks faktors pacientam un medicīnas personālam. Enzīma ievade tiek veikta intravenozi infūza veidā stacionāra apstākļos ir

otro nedēļu 0,2 mg/kg. Zāļu lietošanas ilgums ir pastāvīgi, bez laika ierobežojuma. Ņemot vērā slimības gaitu, kas radījusi jau nopietnas patoloģijas no

kardiovaskulārās un centrālās nervu sistēmas, indicēta enzīmaizvietojošās terapijas uzsākšana ar Replagalu, lai novērstu slimības tālāku progresēšanu un

priekšlaicīgu nāvi. Konsīlija lēmuma derīguma termiņš ir noteikts 2017.gada 31.decembris.

[8] Noteikumu Nr.899 1.pielikumā „Slimības, kuru ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumi tiek kompensēti” nav iekļauta

diagnoze E75.2, tādējādi pieteicēja gadījums atbilst Noteikumu Nr.899 92.1.apakšpunktā noteiktajam, lai varētu pretendēt uz Zāļu iegādes izdevumu

kompensēšanu individuālā kārtībā.

[9] Kārtība, kādā kompensējami zāļu iegādes izdevumi individuālām personām, noteikta Noteikumos Nr.899 ietvertajās tiesību normās. Minētie

noteikumi, pieņemti, pamatojoties uz Farmācijas likuma 5.panta 20.punktu.

Farmācijas likuma 5.panta 20.punktā ir noteikta Ministru kabineta kompetence noteikt ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko

ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību.

Ministru kabinets, pieņemot Noteikumus Nr.899, ir noteicis kompensācijas kārtības pamatprincipus, pirmkārt, nosakot, ka kompensējamo zāļu

sarakstā iekļauto zāļu iegādes izdevumus sedz pacientiem, kuriem ir diagnosticēta kāda no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām, ņemot vērā

slimības raksturu un smaguma pakāpi un ievērojot noteiktos kompensācijas ierobežojumus un izrakstīšanas nosacījumus. Otrkārt, paredzot, ka

kompensējamo zāļu iegādes izdevumus sedz, piemērojot noteiktas kompensācijas kategorijas.

Noteikumu Nr.899 4.1.apakšpunkts noteic, ka I kategorijai paredzēta kompensācija 100% apmērā, ja pacientam konstatēta hroniska, dzīvību

apdraudoša slimība vai slimība, kas izraisa smagu neatgriezenisku invaliditāti un kuras ārstēšanā ir nepieciešama attiecīgo zāļu lietošana, lai uzturētu

pacienta dzīvības funkcijas.

Noteikumos Nr.899 deklarēto pamatprincipu tālāka konkretizācija ir ietverta tiesību normās, kas noteic zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu

sarakstā, kā arī cita starpā ir noteikta zāļu un medicīnisko ierīču kompensācija individuālām personām.

Noteikumu Nr.899 1.pielikums ietver slimības, kuru ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumi tiek kompensēti, nosakot

konkrētas diagnozes, to starptautiskos kodus, kompensācijas apmērus un kompensācijas ierobežojumus.

Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja slimība – Fabri slimība – ir hroniska, dzīvību apdraudoša slimība, kuras ārstēšanā ir nepieciešama attiecīgu zāļu

lietošana, lai uzturētu pacienta dzīvības funkcijas, kas atbilst Noteikumu Nr.899 4.1.apakšpunktā noteiktajai I kategorijai, kurai būtu piešķirama zāļu

izmaksu kompensācija 100% apmērā.

[10] Kompensējamo zāļu sarakstu, saskaņā ar Noteikumu Nr.899 10.punktu, veido un uztur Dienests, kas pieņem lēmumu par zāļu iekļaušanu

kompensējamo zāļu sarakstā, kompensācijas nosacījumu pārskatīšanu vai zāļu iekļaušanu citā sarakstā.

Lietā nav srīda par to, ka uz pārsūdzētā Lēmuma pieņemšanas brīdi kompensējamo zāļu sarakstā pieteicēja slimības – Fabri slimības – ārstēšanai

nav iekļautas Zāles.

Zāļu iegādes izdevumu kompensāciju tādām personām, kurām konstatētā diagnoze nav iekļauta Noteikumu Nr.899 1.pielikumā, vai

kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļautas nevienas zāles konkrētās slimības ārstēšanai, Ministru kabinets ir noteicis atsevišķu regulējumu, ietverot to

Noteikumu Nr.899 XII nodaļā.

Noteikumu Nr.899 92.1.apakšpunkts noteic, ka Dienests, pamatojoties uz personas iesniegumu, kam pievienots attiecīgās ārstniecības nozares

ārstu konsilija lēmums, ir tiesīga pieņemt lēmumu par zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju individuāliem pacientiem. Minētos

izdevumus kompensē zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirto līdzekļu ietvaros ja diagnoze nav iekļauta šo noteikumu 1.pielikumā, un attiecīgās

slimības ārstēšanā bez konkrēto zāļu lietošanas nav iespējams uzturēt pacienta dzīvības funkcijas (šajā apakšpunktā noteiktajā gadījumā netiek

apmaksāta medicīnisko ierīču iegāde).

Savukārt Noteikumu Nr.899 94.punktā ir ietverts zāļu iegādes izdevumu kompensācijas apmērs un tās ierobežojums, kas noteikts 100.1punktā.

Noteikumu Nr.899 100.1punktā noteikts, ja paredzamie izdevumi pārsniedz šo noteikumu 100.punktā minētos izdevumus, Dienests lēmumā par

zāļu kompensāciju norāda kompensācijas izdevumus par vienu zāļu iepakojumu, kā arī starpību starp kopējām zāļu kursa izmaksām un šo noteikumu

100.punktā minētajiem izdevumiem. (..) Savukārt šo noteikumu 100.punkts paredz, ka Dienests šajā nodaļā paredzētajos gadījumos kompensē zāļu un

medicīnisko ierīču iegādes izdevumus ne vairāk kā 14228,72 euro apmērā vienam pacientam 12 mēnešu periodā.

Aplūkojot minētās Noteikumu Nr.899 tiesību normas kopsakarā, secināms, ka Ministru kabinets, atzīstot, ja pacientam konstatēta hroniska,

dzīvību apdraudoša slimība vai slimība, kas izraisa smagu neatgriezenisku invaliditāti un kuras ārstēšanā ir nepieciešama attiecīgo zāļu lietošana, lai

uzturētu pacienta dzīvības funkcijas, ir piešķirama kompensācija 100% apmērā (Noteikumu Nr.899 4.1.apakšpunkts), tomēr individuālos gadījumos, ja

attiecīgās personai nepieciešamās zāles nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, tomēr ir noteicis zāļu kompensācijas apmēru individuālām personām

ne vairāk kā 14228,72 euro 12 mēnešu periodā.

Līdz ar to ir secināms, ka Noteikumos Nr.899 ir izdalīti divi kompensēšanas mehānismi:

1) vispārējais mehānisms – medikamenti tiek kompensēti atbilstoši kompensējamo zāļu A, B un C sarakstam Noteikumu 1.pielikumā iekļauto

diagnožu ārstēšanai;

2) individuālais mehānisms – ietverts Noteikumu Nr.899 XII nodaļā „Zāļu un medicīnisko ierīču kompensācija individuālām personām”.

[11] Tiesa konstatē, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa a r 2008.gada 29.decembra spriedumu lietā Nr.2008-37-03 atzina Noteikumu

Nr.899 100.punktu un 100.1punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 17.panta piekto daļu, ja Satversmes tiesa attiecīgo tiesību normu ir interpretējusi spriedumā, iestāde un

tiesa piemēro šo interpretāciju.

Tas nozīmē, ka arī tiesai ir saistoša Satversmes tiesas sniegtā tiesību normu interpretācija.

Piemērojot Satversmes tiesas sniegto Noteikumu Nr.899 interpretāciju, tiesa secina, ka noteiktie ierobežojumi, kas paredz segt zāļu iegādes

izdevumus individuāliem pacientiem, ierobežojot maksimālo kompensācijas apmēru ar 14228,72 euro 12 mēnešu periodā ir samērīgi.

[12] Ievērojot to, ka lietā konstatētie faktiskie apstākļi atbilst Noteikumos Nr.899 individuālajām personām noteiktajam tiesiskajam sastāvam

(pieteicējam ir diagnosticēta Noteikumu Nr.899 1.pielikumā neiekļauta slimība – Fabri slimība un kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauti medikamenti

minētās slimības ārstēšanai), secināms, ka gan Dienests, pieņemot Sākotnējo lēmumu, gan Veselība ministrija, pieņemot galīgo administratīvo aktu, ar

kuru pieteicējam tikta kompensēti zāļu iegādes izdevumi ne vairāk kā 14228,72 euro 12 mēnešu periodā, ir vadījušās no tiesību normās noteiktā.

[13] Pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē uzsvēra, ka konkrētajā gadījumā nav vērtēts vai pieteicēja gadījums nav uzskatāms par netipisku gadījumu, jo

pieteicējam diagnosticētā slimība ir atzīta par reto slimību un tās ārstēšanai nepieciešamie medikamenti ir tik dārgi, ka piešķirtās kompensācijas apmērs

sedz tikai Zāļu iegādes izdevumus pievienotās vērtības nodokļa apmērā un pieteicēja sedzamās izmaksas faktiski liedz pieeju uz zālēm, kas nepieciešamas

dzīvības funkciju uzturēšanai, tādējādi ierobežojot pieteicēja cilvēka tiesības – tiesības uz dzīvību.

Tādējādi, lai arī pieņemtais Lēmums formāli atbilst tiesību normām, konkrētajā gadījumā ir izvērtējams, vai pieņemot šādu Lēmumu, netiek būtiski

aizskartas pieteicēja cilvēktiesības un vai šāds Lēmums ir uzskatāms par samērīgu.

[14] Netipisks ir tāds gadījums, kas izpilda visus likuma normas tiesiskā sastāva nosacījumus, taču ar to nesaraujami ir saistīti papildu apstākļi, kas

būtiski maina šī gadījuma raksturu. Netipiskus gadījumus likumdevējs nav apzinīgi ietvēris savā likuma normā īstenotajā gribā, jo tas tos nav paredzējis (ja

tas tos būtu paredzējis, tad, attiecīgā normas sastāva ietvaros definējot tipisko gadījumu, būtu tos iekļāvis). Tas līdz ar to attiecībā uz netipiskajiem

gadījumiem nav izdarījis arī samērīguma apsvērumus un nav iekļāvis tos normā paredzētajās tiesiskajās sekās (skat. Levits E., Samērīguma princips un

obligātais administratīvais akts. Jurista vārds, 27.03.2007., Nr.13).

Satversmes tiesas 2008.gada 29.decembra sprieduma lietā Nr.2008-37-03 12.2.punktā ir norādīts, ka individuālām personām paredzētās zāļu

iegādes izdevumu kompensācijas gadījumā nav pierādīta attiecīgā medikamenta terapeitiskā efektivitāte, atbilstība konkrētu slimību ārstēšanas shēmām un

vadlīnijām, kā arī citiem nozīmīgiem faktoriem, turklāt nav attiecīgā medikamenta izmaksu pozitīva novērtējuma. Individuālais kompensācijas mehānisms ir

vērsts uz to, lai nodrošinātu ārstēšanu neparedzētos gadījumos (retas diagnozes, jauni medikamenti), ja medikamentu terapeitiskā efektivitāte (arī

dzīvildze, kas atsevišķos gadījumos var līdzināties pat nullei) vēl nav zināma un nav iespējams paredzēt un plānot pacientu vajadzību apmierināšanai

nepieciešamos līdzekļus valsts budžetā.

Tiesa nekonstatē, ka pieteicēja gadījums neiekļaujas tiesību normas sastāvā, proti, piemērotā tiesību norma ir tieši paredzēta gadījumiem, lai

kompensētu zāļu iegādes izdevumus retu slimību (tādu, kas nav iekļautas Noteikumu Nr.899 1.pielikumā) gadījumos, kad konkrēto zāļu, kas paredzētas

slimības ārstēšanai terapeitiskā un izmaksu efektivitāte nav novērtēta (zāles nav iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā).

[15] Satversmes tiesa 2008. gada 29. decembra spriedumā lietā Nr. 2008-37-03 secinājusi, ka Noteikumos Nr. 899 ietvertajai atšķirīgajai

attieksmei un noteiktajai zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtībai ir leģitīms mērķis un, nosakot to, ir ievērots samērīguma princips, līdz ar to

apstrīdētās normas (Noteikumu Nr. 899 100. un 100.1 punkti) atbilst Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam.

Individuālais zāļu kompensācijas mehānisms paredz kompensējamo zāļu sarakstā neiekļautu zāļu iegādes izdevumu kompensāciju individuālām

personām.

Tādējādi Ministru kabinets Noteikumos Nr. 899 ir noteicis atsevišķu, tiesas ieskatā – netipisku, izņēmuma gadījumu regulējumu tādām personām,

kurām diagnoze nav iekļauta Noteikumu Nr. 899 1. pielikumā vai, ja diagnoze ir iekļauta Noteikumu Nr. 899 1.pielikumā, bet dzīvības funkciju

uzturēšanai nav piemērotas nevienas no kompensējamām zālēm (nepieciešama tādu zāļu lietošana, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā).

Kā atzina Satversmes tiesa 2008.gada 29.decembra spriedumā lietā Nr. 2008-37-03 (sk.12.3. punktu), valstij, nosakot izņēmuma regulējumu

attiecībā uz zāļu iegādes izdevumu kompensāciju individuālām personām, ir liela rīcības brīvība, lemjot par resursu sadali. (..) Līdz ar to var secināt, ka

valstij būtu tiesības nekompensēt tādu zāļu iegādes izdevumus, kuru terapeitiskā un izmaksu efektivitāte nav pietiekama vai nav pierādīta. Tomēr valsts ir

izvēlējusies sniegt atbalstu personām, kurām šādas zāles ir nepieciešamas, tiesa gan, sniedzot to ierobežotā apmērā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un piemērojot Satversmes tiesas sniegto Noteikumu Nr. 899 attiecīgo tiesību normu interpretāciju, tiesa secina, ka zāļu

kompensācijas apmērs individuālām personām nosakāms ne vairāk kā 14 228,72 euro 12 mēnešu periodā, un šis maksimālais kompensācijas apmērs ir

samērīgs.

Turklāt Satversmes tiesa ir norādījusi, ka valstij visupirms jācenšas attīstīt primāro veselības aprūpi un profilaksi, kas dod labumu lielai sabiedrības

daļai, nevis dārgus veselības aprūpes pakalpojumus, kas bieži vien ir pieejami tikai nelielai sabiedrības daļai.

[16] Tiesas ieskatā pieteicēja situācija nav atzīstama par tādu, lai iestāde vai tiesa neievērotu tiesību normās ietverto regulējumu attiecībā uz

individuālām personām noteikto zāļu kompensācijas mehānismu.

Satversmes tiesa 2010.gada 12.janvāra spriedumā (lieta Nr.2009-12-03) „Par Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumu Nr.899

„Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” 92. punkta otrā teikuma vārdu „zāļu iegādes

izdevumu kompensācijai piešķirto līdzekļu ietvaros”, 94.punkta vārdu „izņemot šo noteikumu 100.1 punktā minēto gadījumu”, 100.punkta vārdu „ne

vairāk kā 10 000 latu (šobrīd 14 228,72 euro) apmērā vienam pacientam 12 mēnešu periodā” un 100.1 punkta otrā teikuma atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 93. un 110.pantam” atzinusi noteikumu Nr.899 100.punktā noteiktos ierobežojumus par atbilstošiem Latvijas Republikas

Satversmes 93. un 110.pantam.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 17.panta piekto daļu, ja Satversmes tiesa tiesību normu ir interpretējusi spriedumā, iestāde un tiesa

piemēro šo interpretāciju. Tā kā Satversmes tiesa ir interpretējusi noteikumu Nr.899 tiesību normas, kas regulē zāļu iegādes izdevumu kompensāciju

individuālos gadījumos, un atzinusi tās par atbilstošām Latvijas Republikas Satversmes 91. un 93. pantam, tiesai nav pamata šajā lietā izdarīt citus

secinājumus, izvērtējot pieteicējas pieteikumā ietverto argumentāciju par Lēmuma neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 93. pantam.

Konstatējot, ka izskatāmās lietas faktiskie apstākļi atbilst Noteikumos Nr.899 individuālām personām noteiktajam tiesiskajam regulējumam

(pieteicējam ir diagnosticēta Noteikumu Nr.899 1.pielikumā neminēta slimība, kā arī Zāles nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā), tad Dienestam

bija pienākums kompensēt pieteicējam zāļu iegādes izdevumus ne vairāk kā 14 228,72 euro 12 mēnešu periodā. Līdz ar to izskatāmajā gadījumā nav

konstatējami priekšnoteikumi pieteicēja pieprasītā administratīvā akta izdošanai – kompensēt pieteicējam Zāļu iegādes izdevumus 100% apmērā.

Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumos (lietā Nr. 2008-37-03 un lietā Nr. 2009-12-03) sniegtās atziņas, tiesa secina, ka Noteikumos Nr.899

noteiktais ierobežojums – zāļu iegādes izdevumu kompensācija ne vairāk kā 14 228,72 euro apmērā 12 mēnešu periodā – ir vērsts uz Farmācijas likuma

un Noteikumu Nr.899 mērķa sasniegšanu, proti, noteikt zāļu un medicīnas ierīču kompensācijas kārtību, kas pacientam nodrošina iespēju iegādāties

zāles, kuru iegādes izdevumus, atbilstoši Noteikumiem Nr.899, daļēji vai pilnībā sedz no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam zāļu iegādes

izdevumu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem (Noteikumu Nr.899 2.punkts).

Tādējādi pieteicējam nepieciešamo Zāļu iegādes izdevumu kompensācijas saņemšanas ierobežojums, tiesas ieskatā, tikai nodrošina efektīvu

resursu izmantošanu un panāk taisnīgu līdzsvaru veselības aprūpei atvēlēto finanšu resursu sadalē, ievērojot atsevišķu pacientu nepieciešamību saņemt

dārgus veselības aprūpes pakalpojumus un vispārējo nepieciešamību nodrošināt veselības aprūpes pieejamību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai.

Konkrēto Zāļu iekļaušana kompensējamo medikamentu sarakstā ir politiskās izšķiršanās un valsts budžeta plānošanas jautājums.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka individuālām personām noteiktais zāļu iegādes izdevumu kompensācijas ierobežojums ir noteikts, ievērojot

tiesiskās vienlīdzības un samērīguma principus.

[17] Pastāvot iepriekš minētajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka Veselības ministrijas 2016.gada 28.aprīļa lēmums Nr.01-23.3/1956 ir tiesisks un

pamatots, bet pieteicēja pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu kompensēti zāļu Agalsidasum alfa (Replagal) iegādes

izdevumi 100% apmērā, ir noraidāms.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nolēma:

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Veselības ministrijas labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. A/ tiktu kompensēti zāļu Agalsidasum

alfa (Replagal) iegādes izdevumi 100% apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Pāvele

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese__________________A.Pāvele

Rīgā 2016.gada 6.decembrī