Court partially allowed appeal by reducing fine for tax evasion but upheld violation finding.

Lieta Nr.A42396007 143/AA43-1011-09/3

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 14.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente S.Gintere, tiesneses M.Osmane un V.Zommere,

piedaloties akciju sabiedrības „Avoti” pārstāvim M.Ķ. un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei J.Z.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz akciju sabiedrības „Avoti” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2006.gada 30.oktobra lēmuma Nr.19/28529 atcelšanu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 29.jūlija spriedumu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Zemgales reģionālās iestādes Jelgavas nodaļas darbinieki 2006.gada 6.jūlijā AS „Avoti” veica tematisko pārbaudi un pārbaudes rezultātā 2006.gada 6.jūlijā sastādīja tematiskās pārbaudes aktu Nr.637. [1.1] 2006.gada 22.augustā VID Zemgales reģionālās iestādes Jelgavas nodaļas Tematisko pārbaužu daļas Kontroles sektora vadītāja, pamatojoties uz AS „Avoti” (turpmāk arī – pārkāpēja) tematiskajā pārbaudē konstatēto, sastādīja protokolu Nr.BG 000476 (turpmāk – Protokols), kurā norādīts, ka pārkāpēja, nenoslēdzot darba līgumus, nodarbinājusi trīs personas, par kurām VID nav iesniegti ziņojumi un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Atbildība par šiem pārkāpumiem paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 159.pantā. Izskatījis administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, VID Zemgales reģionālās iestādes direktora vietnieks 2006.gada 6.septembrī pieņēma lēmumu Nr.F21 01-10.04/334 (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru pārkāpēja saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 159.pantu un uzlikts administratīvais naudas sods 800 latu apmērā. Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, AS „Avoti” to apstrīdēja. [1.2] Ar VID ģenerāldirektora 2006.gada 30.oktobra lēmumu Nr.19/28529 (turpmāk – Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta. [2] 2006.gada 7.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts AS „Avoti” pieteikums (turpmāk – sūdzība) par Lēmuma atcelšanu. Sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] Pēc tematiskās pārbaudes rezultātiem VID sastādīja divus protokolus, pamatojoties uz tiem AS „Avoti” valdes priekšsēdētāju sodīja saskaņā ar LAPK 166.6panta pirmo daļu un 155.1panta otro daļu ar naudas sodu 100 latu apmērā, bet AS „Avoti” – saskaņā ar LAPK 159.pantu ar naudas sodu 800 latu apmērā. [2.2] Lēmums ir nepamatots, jo ir pārkāptas AS „Avoti” tiesības piedalīties lietās izskatīšanā. Pārkāpēja nepiekrīt arī noteiktajam soda apmēram.

[3] VID rakstveida paskaidrojumos pirmās instances tiesai norādīja, ka sūdzību neatzīst, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem. [3.1] Uzaicinājums piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā nosūtīts pārkāpējai ar Latvijas pasta starpniecību 2006.gada 30.augustā uz tās juridisko adresi. Tādējādi nepamatots ir arguments, ka ir pārkāptas AS „Avoti” tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. [3.2] LAPK 159.pantā noteikts, ka par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu) uzliek naudas sodu (..) juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem. No lietas materiāliem izriet, ka VID Zemgales reģionālās iestāde 2006.gada 6.jūlijā veica tematisko pārbaudi, kurā cita starpā konstatēts, ka pārkāpēja no 2005.gada maija līdz 2005.gada oktobrim nodarbināja A.Ķ., V.Ķ. un V.T.-S., ar kuriem nebija noslēgti darba līgumi un aprēķināta darba alga, kā arī nebija veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) no darba ņēmēju ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN) par darba ņēmējiem. Par konstatētajiem likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta, Ministru kabineta 2004.gada 14.novembra noteikumu Nr.397 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – MK noteikumi Nr.397) 4. un 5.punkta pārkāpumiem, pārkāpējai sastādīts Protokols. Konkrētajā gadījumā lietā esošie pierādījumi – tematiskās pārbaudes akts Nr.637, Protokols, Sākotnējais lēmums – apliecina AS „Avoti” administratīvā pārkāpuma esamību – tiesību normās darba devējam noteiktā pienākuma iesniegt attiecīgus ziņojumus, aprēķināt un samaksāt VSAOI un IIN par darba ņēmējiem, nepildīšanu. [3.3] Pārkāpējai noteiktā soda apmērs atbilst pārkāpuma būtībai.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 29.jūlija spriedumu daļēji apmierināta AS „Avoti” sūdzība un grozīts ar Lēmumu pārkāpējai noteiktais soda mērs uz 500 latiem. Spriedums motivēts šādi. [4.1] Lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [4.1.1] Tematiskajā pārbaudē konstatēts, ka 2005.gada maijā – oktobrī virknē kokmateriālu transporta pavadzīmēs–rēķinos kā pārkāpējas pārstāvji, kas izsniedz preci, uzrādīti un parakstījušies A.Ķ., V.Ķ. un V.T.-S.. Minētais fakts apliecina šo personu nodarbināšanu AS „Avoti”.

Pārbaudē konstatēts, ka pārkāpēja ar minētajām personām nav noslēgusi darba līgumus un aprēķinājusi darba algu. Turklāt pārkāpēja par šīm personām budžetā nav iemaksājusi VSAOI, kā arī nav iesniegusi VID Zemgales reģionālā iestāde ziņojumus par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem un IIN par darba ņēmējiem. [4.1.2] Darba devēja pienākums noteiktā laikā reģistrēt katru darba devēju VID teritoriālajā iestādē un iesniegt ziņas izriet no MK noteikumu Nr.397 4. un 5.punkta. Savukārt nodokļu maksātāja pienākums aprēķināt maksājamo nodokļu summas, kā arī noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, izriet no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta 1.un 2.punkta.

Lietā ar pierādījumiem nodibināts, ka saistībā ar nodarbinātajiem A.Ķ., V.Ķ. un V.T.-S., pārkāpēja tiesību normās noteiktos pienākumus nepildīja, tādējādi pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 159.pantu saukta pamatoti. [4.1.3] Arguments, ka Lēmums ir jāatceļ, jo pēc tematiskās pārbaudes rezultātiem nevar sastādīt divus administratīvos protokolus, ir nepamatots, jo atbilstoši LAPK 166.6panta pirmajai daļai un 155.1panta otrajai daļai par šajās normās paredzēto pārkāpumu atbild amatpersona, savukārt par LAPK 159.pantā paredzēto pārkāpumu atbild juridiska persona. [4.1.4] Nepamatots ir arguments, ka, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, VID pārkāpa AS „Avoti” procesuālo tiesību piedalīties lietas izskatīšanā, jo uzaicinājums piedalīties lietas izskatīšanā, norādot lietas izskatīšanas laiku un vietu, nosūtīts savlaicīgi ar pasta starpniecību uz pārkāpējas juridisko adresi. [4.1.5] Naudas soda apmērs noteikts, ņemot vērā pārkāpuma būtību un to, ka nodokļu neaprēķināšana un nenomaksāšana uzskatāma par būtisku valsts interešu aizskārumu, tādējādi ir pamatots. [4.2] Tiesa norādīja, ka LAPK 159.pantā noteikts, ka par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu) uzliek naudas sodu (..) juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.

Tādējādi, lai juridisku personu sauktu pie administratīvās atbildības par iepriekšminētajā tiesību normā paredzēto pārkāpumu, ir jākonstatē juridiskās personas no likuma izrietošs nodokļu maksāšanas pienākums, kā arī juridiskās personas rīcība, izvairoties samaksāt attiecīgu nodokli. [4.3] Tiesa konstatēja, ka lietā nav strīda, ka darba devējam par katru darba ņēmēju tiesību normā noteiktajā kārtībā ir jāaprēķina un budžetā jānomaksā VSAOI. Tāpat lietā nav strīda, ka atbilstoši tiesību normās noteiktajai kārtībai darba devējam katrs darba ņēmējs sākotnēji jāreģistrē VID un turpmāk attiecībā uz to VID regulāri jāsniedz ziņas par VSAOI un IIN.

Tāpat lietā nav strīda, ka darba devēja un darba ņēmēja tiesiskās attiecības ir jānoformē, noslēdzot rakstveidā līgumu. Darba devēja rīcība, nepildot iepriekšminēto kārtību, kā rezultātā VSAOI netiek aprēķinātas un samaksātas, bez šaubām ir uzskatāma par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. [4.4] Tiesa secināja, ka pārkāpēja pie administratīvās atbildības saukta un sodīta ar naudas sodu Ls 800 apmērā par to, ka, par trijām bez darba līgumiem nodarbinātājām personām neaprēķināja un nemaksāja nodokli VSAOI, kā arī nesniedza VID par šo personu kā darba ņēmēju reģistrācijai nepieciešamās ziņas.

Tas ir, pārkāpēja pie administratīvās atbildības saukta par nodokļu maksātājam likumā „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta 1. un 2.punktā noteiktā pienākuma aprēķināt un samaksāt nodokli, kā arī MK noteikumu Nr.397 4. un 5.punktā noteiktā pienākuma reģistrēt katru darba ņēmēju VID un iesniegt VID ziņas par VSAOI un IIN, nepildīšanu. Tādējādi pārkāpēja saukta pie administratīvās atbildības par tādu rīcību, kas ir uzskatāma par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Tiesa secināja, ka konkrētajā gadījumā VID pamatoti konstatēja LAPK 159.panta pārkāpuma esamību AS „Avoti” rīcībā. [4.5] Tiesa atzina par nepamatotu argumentu, ka, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, netika ievērota pārkāpējas procesuālā tiesība piedalīties lietas izskatīšanā..

Minēto apstākli, izskatot pārkāpējas sūdzību, pārbaudīja un izvērtēja VID ģenerāldirektors un pamatoti secināja, ka uzaicinājums piedalīties lietas izskatīšanā ir nosūtīts ar pasta starpniecību uz AS „Avoti” juridisko adresi, tādējādi pienācīgi paziņojot par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Juridiskās adreses nozīme citstarp ir tajā, ka attiecībās ar valsti privātpersonai šajā adresē ir jābūt sasniedzamai. Iestādes pienākums paziņot par izskatāmo lietu ir izpildīts, ja atbilstoša informācija privātpersonai nosūtīta uz tās juridisko adresi. [4.6] Kā redzams no LAPK 159.panta sankcijas, par šajā normā kvalificējamu pārkāpumu juridiskai personai var noteikt naudas sodu robežās no 500 latiem līdz 1500 latiem.

VID pārkāpējai naudas sodu noteica 800 latu apmērā, lēmumu šajā daļā pamatojot ar atziņu, ka nodokļu neaprēķināšana un nenomaksāšana uzskatāma par būtisku valsts interešu aizskārumu. Pārkāpēja savukārt uzskata, ka naudas soda apmērs ir nesamērīgs. [4.7] LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Turpat otrajā daļā noteikts, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Tiesa secināja, ka pārkāpējai noteiktā soda apmēru varēja ietekmēt vien pārkāpējas izdarītā pārkāpuma raksturs, nevis pārkāpuma, par kuru LAPK 159.pantā paredzēta atbildība, vispārīgs raksturs. Tikai tad, ja pārkāpums būtu uzskatāms par būtisku fiskālās jomas pārkāpumu, šis apstāklis atbilstoši LAPK 32.panta otrajai daļai, varēja ietekmēt sodu. Konkrētajā gadījumā pārkāpēja izvairījās nomaksāt VSAOI par trijiem darba ņēmējiem, kas tika nodarbināti 2005.gada maijā – oktobrī, kas tiesas ieskatā neliecina, ka tādējādi valsts fiskālā joma būtu nopietni ietekmēta.

Tiesa konstatēja, ka VID pārkāpējai sodu noteica, vadoties tieši no vispārīga rakstura atziņas, ka nodokļu neaprēķināšana un nemaksāšana uzskatāma par būtisku valsts interešu aizskārumu. Minētais neatbilst LAPK 32.panta nostiprinātajiem soda noteikšanas principiem. Ņemot vērā šajā punktā norādīto, kā arī to, ka VID lēmums noteikt naudas sodu 800 latu apmērā nav pamatots ar citiem apsvērumiem, secināms, ka šajā daļā Lēmums nav pamatots. Vienlaikus tiesa norādīja, ka minimāla soda piemērošanai ir pietiekami konstatēt attiecīgajā normā kvalificējamu pārkāpumu.

Līdz ar to tiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā ar Lēmumu noteiktā soda apmērs grozāms, nosakot pārkāpējai naudas sodu minimālā apmērā, tas ir, 500 latu apmērā.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 29.jūlija spriedumu daļā, ar kuru daļēji apmierināta AS „Avoti” sūdzība un grozīts VID noteiktais naudas sods, apelācijas sūdzību iesniedza VID. Apelācijas sūdzībā norādīts turpmāk minētais. [5.1] VID nepiekrīt tiesas secinājumam, ka tikai tad, ja pārkāpums būtu uzskatāms par būtisku fiskālās jomas pārkāpumu, šis apstāklis atbilstoši LAPK 32.panta otrajai daļai varētu ietekmē pārkāpējai noteikto sodu. VID nepiekrīt tiesas apgalvojumam, lai arī pārkāpēja konkrētajā gadījumā izvairījās nomaksāt VSAOI un IIN par nodarbinātajām personām, tas neliecina, ka valsts fiskālā joma būtu nopietni ietekmēta.

VID norāda, ka no LAPK 286.panta pirmās daļas 5.punktā un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2005.gada 27.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-244 atziņas izriet, ka tiesa var pati izdarīt lietderības apsvērumus un lemt par soda mēru, ja tā konstatē atbilstošus apstākļus un uzskata, ka konkrētajā lietā ir pamats piemērot noteiktu sodu. Konkrētajā gadījumā tiesa nav secinājusi, ka VID nav izdarījis lietderības apsvērumus vai izdarījis tos kļūdaini, tāpat tiesa nav konstatējusi atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus, atbilstoši LAPK 33.panta pirmajai un 34.panta pirmajai daļai.

Tiesa, lemjot par piemērojamo soda mēru, nav izdarījusi lietderības apsvērumus, tikai konstatējusi, ka VID apsvērums, ka nodokļu neaprēķināšana un nenomaksāšana uzskatāma par būtisku valsts interešu aizskārumu, nosakot naudas soda apmēru, nedrīkstēja ietekmēt pārkāpējai noteikto naudas sodu. Tādējādi tiesas piemērotais naudas sods nav pietiekami pamatots. [5.2] LAPK 159.pantā nav iekļauta konkrēta norāde uz būtiskiem fiskālās jomas pārkāpumiem, savukārt, apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestāde cita starpa izlemj arī par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu.

LAPK 159.panta soda sankcijā nav paredzēts konstants soda apmērs par attiecīgā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, tādējādi iestāde, pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, izvērtē LAPK 32.panta otrajā daļā minētos, kā arī izdara lietderības apsvērumus, kas ietver arī samērīguma principa elementu piemērošanu. Tādējādi nav pamatots tiesas secinājums, ka tikai tad, ja AS „Avoti” pārkāpums būtu uzskatāms par būtisku fiskālās jomas pārkāpumu, šis apstāklis varētu ietekmēt pārkāpējas sodu. [5.3] Lai izvēlētos soda apmēru, VID ir vadījies no lietas faktiskajiem apstākļiem, izvērtējis LAPK 32.panta otrajā daļā minētos apstākļus, izdarījis lietderības apsvērumus un piemērojis samērīgu, bet ne maksimālo tiesību normā noteikto naudas sodu.

Tiesa nav ņēmusi vērā valsts un sabiedrības intereses, jo nodokļu aprēķināšana un nemaksāšana ir būtisks nodarbināto personu ekonomisko un sociālo tiesību pārkāpums, kas uzskatāms arī par būtisku valsts interešu aizskārumu. [5.4] Nepamatots ir tiesas arguments, ka VID noteicis sodu, vadoties no LAPK 159.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma vispārīgā rakstura. VID ar lietā esošajiem materiāliem ir pierādījis, ka pārkāpēja ir nodarbinājusi personas bez darba līguma, nav VID sniegusi ziņojumus par VSAOI un IIN, tādējādi izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

VID, uzliekot administratīvo sodu, ir ņēmis vērā izdarītā pārkāpuma raksturu. Pierādījumi, kas attiecas uz konkrētām personām un notikumiem, nevar tikt uzskatīti par vispārīga rakstura ziņām, kā to interpretē tiesa.

[6] AS „Avoti” lietā iesniedza pretapelācijas sūdzību. Ar Administratīvās apgabaltiesas tiesneses 2008.gada 25.septembra lēmumu atteikts pieņemt pārkāpējas pretapelācijas sūdzību. Tiesneses lēmums nav pārsūdzēts.

[7] Tiesas sēdē Administratīvajā apgabaltiesā VID pārstāve apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā minētajiem pamatiem. Pārkāpējas pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa [8] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka VID apelācijas sūdzība ir pamatota daļā, kurā norādīts, ka tiesa nepareizi vērtējusi apstākļus, kas attiecas uz iestādes noteikto soda apmēru AS „Avoti”.

[9] Tā kā pārkāpēja neiesniedza apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, bet VID pārsūdzēja spriedumu daļā par AS „Avoti” piemēroto sodu, apgabaltiesa lietu izskatīja daļā par pirmās instances tiesas piemērotā soda pareizību.

[10] LAPK 32.panta otrā daļa paredz, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus. Apgabaltiesa konstatē, ka Sākotnējā lēmumā (lietas lapa 31-33), norādīts, ka, nosakot sodu tiek ņemts vērā pārkāpuma raksturs, tā kaitīgās sekas, tas, ka nodokļu neaprēķināšana un nenomaksāšana uzskatāma par būtisku valsts interešu aizskārumu, AS „Avoti” /amats/ M.Ķ. rakstveida paskaidrojumi, kā arī tas, ka atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi lietā netika konstatēti. Lēmumā (lietas lapa 9-14) cita starpā tika atzīts, ka nav pamata Sākotnējā lēmuma argumentācijas grozīšanai daļā par noteikto sodu. Tādējādi iestāde Lēmumu ir pamatojusi ne tikai ar argumentu, ka nodokļu neaprēķināšana un nenomaksāšana uzskatāma par būtisku valsts interešu aizskārumu, bet arī ir izvērtējusi citus LAPK 32.panta otrajā daļā norādītos apstākļus, kas nepieciešami pareiza un samērīga soda noteikšanai par konkrēto pārkāpumu. Apgabaltiesas ieskatā pārkāpējai ar Lēmumu piemērotais sods 800 latu apmērā nav uzskatāms par nesamērīgu ar izdarīto pārkāpumu, turklāt minētais sods ir tuvu minimālajam LAPK 159.pantā noteiktajam soda mēram.

[11] Vienlaikus apgabaltiesa norāda turpmāk minēto. Atbilstoši LAPK 286.11panta otrās daļas (reglamentē apelācijas instances tiesas kompetenci, izskatot lietu sakarā ar apelācijas sūdzību) 5.punktam apgabaltiesai ir tiesības grozīt soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu. LAPK 286.11panta trešajā daļā noteikts, ka šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos apelācijas instances tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja lieta tiek skatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības. Apgabaltiesa atzīst, ka konkrētajos faktiskajos apstākļos nav pamata taisīt privātpersonai nelabvēlīgāku spriedumu, nekā to bija taisījusi pirmās instances tiesa. Līdz ar to apgabaltiesa sava sprieduma rezolutīvajā daļā dublē Administratīvās rajona tiesas sprieduma rezolutīvo daļu, grozot Lēmumā AS „Avoti” noteikto soda mēru uz 500 latiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

286 .panta otrās daļas 5.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

grozīt ar Valsts ieņēmumu dienesta 2006.gada 30.oktobra lēmumu Nr.19/28529 akciju sabiedrībai „Avoti” noteikto soda mēru par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu un noteikt naudas sodu 500 (pieci simti) latu apmērā. Spriedums nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere

Tiesneses M.Osmane

V.Zommere