Legislator Case Law & Legislation
C32204914 / C-2049-14 AI generated

Court dismissed defendant's defense and allowed landlord's claim for management fees and interest.

Case Number C32204914 / C-2049-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's arguments regarding the accuracy of the management company's financial reports and their personal inability to pay. It found that the plaintiff successfully proved the debt of 1,088.43 euros based on the Civil Code and Housing Management Law. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal debt, court costs, and statutory interest at 6% per annum.

Legislator headnote

AI generated

Civillikuma 1071. pants; Dzīvokļa īpašumu likuma 10., 13., 16. panti; Civilprocesa likuma 41., 93., 97., 195., 204.1., 250.25. panti: A defendant's objection to the accuracy of management accounts or personal financial hardship does not exempt them from paying management fees if the creditor has proven the debt's validity.

Keywords

AI generated
management fees housing management law statutory interest small claims procedure financial reports court costs debt collection

Cited Legislation

AI generated
Civil Code s. 1071
Housing Management Law s. 10
Housing Management Law s. 13
Housing Management Law s. 16
Civil Procedure Law s. 41
Civil Procedure Law s. 93
Civil Procedure Law s. 97
Civil Procedure Law s. 195
Civil Procedure Law s. 204.1
Civil Procedure Law s. 250.25
Civil Code s. 1765
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C32204914

Lietas arhīva Nr. C-2049-14/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 18.decembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe,

ar tiesas sēdes sekretāri K.Popovu,

piedaloties prasītājas biedrības /Nosaukums A/ pārstāvei /pers. A/ un atbildētājai /pers. B/,

2014.gada 8.decembrī atklātā tiesas sēdē, Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, izskatīja civillietu biedrības /Nosaukums A/ maza apmērā prasībā pret /pers. B/ par

dzīvojamās mājas apsaimniekošanas parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 31.janvārī biedrība /Nosaukums A/ cēlusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā maza apmērā prasību pret /pers. B/, kurā pamatojoties

uz Civillikuma 1071.pantu, Dzīvokļa īpašumu likuma 10.pantu, 13.pantu, 16.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas apsaimniekošanas maksas parādu

1088,43 euro un likumiskos procentus 58,63 euro par laika periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 30.novembrim.

Prasības pieteikumā norāda, ka atbildētājai pieder dzīvokļa īpašums Nr./adrese/, Rīgā. Minētā dzīvokļa kopīpašumā esošas daļas pārvalda

prasītāja. Prasītājas un atbildētājas tiesiskās attiecības pamatojas uz likumu kopš 2012.gada 1.novembra. Atbildētāja nav maksājusi par pārvaldīšanas

pakalpojumiem kopš 2012.gada novembra un 2014.gada 31.jūlijā atbildētājas parāds bija 1318,59 euro.

Saskaņā ar prasītājas likumisko procentu aprēķinu kavējuma nauda par laika periodu no 2012.gada 1.novembra līdz 2014.gada 31.jūlijam ir

61,38 euro.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos prasību neatzīst saskaņā ar turpmāk minēto. Prasītājas finanšu atskaites neatspoguļo patieso stāvokli par

naudas apriti un tās darījumiem bankas kontā. Atbildētājas ieskatā prasītāja maldina dzīvokļu īpašniekus. Proti, noslēdzot 2013.gada bilanci,

apsaimniekošanas kontā uzrādīti Ls 14017,68, bet mājā ir 72 dzīvokļi, katrs maksā apsaimniekošanas maksu Ls 20 mēnesī, tādējādi, jābūt Ls 1440

mēnesī. No 2009.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 1.janvārim bija 103 mēneši – tādējādi, bija jābūt Ls 148320 visā periodā. Par stāvvada remontu

samaksāts Ls 121 uz vienu dzīvokli, kopā ir Ls 8712, pirmā stāva koridora remonts 2013.gada septembrī un oktobrī izmaksāja Ls 5213,47. Kopā par

abiem remontiem Ls 14000. Līdz ar to, konta atlikumam jābūt Ls 118320.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta otro daļu dzīvokļa īpašniekiem ir tiesības pieprasīt no pārvaldnieka aktuālu,

nepārprotamu un pilnīgu informāciju par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumu, kā arī jautājumus par pārvaldīšanu. Visas apsaimniekotāja sniegtās

atskaites ir haotiskas un pilnīgi nesaprotamas.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve uzturēja prasījumu saskaņā ar prasības pieteikumā minēto. Atbildētāja prasījumu neatzina, norādot, ka viņa ar

saviem ienākumiem kā politiski represētā persona nav spējīga samaksāt noteikto apsaimniekošanas maksu, lūdza apsaimniekošanas maksu samazināt par

50 procentiem.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, konstatē, ka prasība apmierināma tālāk minēto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 97.panta pirmajā daļā

noteikts, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem

pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2. un 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā

likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā. Minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešā daļa noteic, ka, uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas

īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.

Kā izriet no minētā likuma 16.panta otrās daļas 8., 9.punkta, vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par atsevišķu vai visu

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību.

Kā redzams no lietas materiāliem, biedrība /Nosaukums A/ dibināta ar mērķi nodrošināt tās apsaimniekošanā nodoto dzīvojamo namu pienācīgu

uzturēšanu. 2009.gada 21.maijā sastādīts akts par nekustamā īpašuma /adrese/ nodošanu – pārņemšanu biedrības /Nosaukums A/ pārvaldīšanā. Saskaņā

ar 2009.gada 27.maija dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu kopsapulcē piedalījās 41 privatizēto objektu īpašnieks, kas

ir vairāk kā 50% no 70 dzīvojamā mājā privatizētajiem dzīvokļiem. Kopsapulce nolēma uzticēt dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanu un

pārvaldīšanu uzticēt biedrībai /Nosaukums A/ ar 2009.gada 1.jūniju, kā arī apstiprināja apsaimniekošanas maksu Ls 0,5031 par dzīvojamās platības

kvadrātmetru. Ar biedrības biedru kopsapulces 2010.gada 26.marta protokolu nolēma atļaut pārsniegt mēneša limitu stāvvada remonta gadījumā, kā arī

apstiprināja 2010.gada tāmi.

Kā izriet no lietas materiāliem, atbildētāja ir 52.dzīvokļa /adrese/, īpašniece, kura 2011.gada 26.augustā ir parakstījusi vienošanos ar prasītāju par

stāvvada remonta izmaksām un to maksāšanas kārtību. Kā izriet no lietā esošās 2012.gada 29.februāra protokola kopijas, biedrības valdes sēdē izskatīts

jautājums par atbildētājas parādu par veiktajiem remontdarbiem, uz valdes sēdi atbildētāja nebija ieradusies. Atbildētāja vairākkārt brīdināta par

apsaimniekošanas maksas parādu. Prasības iesniegšanas brīdī saskaņā ar lietā esošo aprēķinu 2014.gada janvārī atbildētājas parāds bija 773,76 euro,

par ko aprēķināti likumiskie kavējuma procenti 6% gadā (0,016438% dienā) apmērā par laika periodu no 2012.gada 1.decembra līdz 2013.gada

1.novembrim 26,95 euro. Tiesas sēdē prasītājas pārstāve iesniedza prasības pieteikuma papildinājumus, norādot, ka laika posmā no 2014.gada

1.janvāra līdz 2014.gada 1.novembrim pamatparāds par apsaimniekošanas maksu pieaudzis par 314,67 euro, par ko aprēķināti likumiskie nokavējuma

procenti 31,68 euro.

Tiesa konstatē, ka prasītāja ir veikusi dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanu, bet atbildētāja nav savlaicīgi samaksājusi prasītājas izrakstītos

rēķinus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu. Atbildētāja iebilst pret apsaimniekošanas maksas apmēru, ko noteikusi dzīvokļu īpašnieku kopība.

Kā izriet no iepriekš citētajām tiesību normām un dzīvokļu īpašnieku kopības 2009.gada 27.maija lēmuma, apsaimniekošanas maksa par

dzīvojamās mājas /adrese/, uzturēšanu un apsaimniekošanu noteikta Ls 0,5031 par dzīvojamās platības kvadrātmetru, saskaņā ar ko arī aprēķināta

apsaimniekošanas maksa, kas jāsedz atbildētājai. Dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēmusi likumīgu lēmumu un gan prasītājai, gan atbildētājai tas ir saistošs.

Apstāklis, ka atbildētāja ir politiski represētā persona, nav attiecināms uz atvieglojumiem par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksas noteikšanu, ja

to nav lēmusi dzīvokļu īpašnieku kopība. Tiesa konstatē, ka apsaimniekošanas maksa aprēķināta saskaņā ar dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu

īpašnieku kopības 2009.gada 27.maija lēmumu un atbildētājas lietošanā esošā dzīvokļa platību un tās aprēķins ir pamatots.

Atbildētāja iebilst, ka prasītāja nesniedz informāciju par apsaimniekošanas izdevumiem. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka atbildētāja ir

iesniegusi informācijas pieprasījumu prasītājai par apsaimniekošanai izlietotajiem līdzekļiem. Kā izriet no prasītājas sniegtajām atbildēm, atbildētāja ir

aicināta piedalīties biedrības valdes sēdēs, kur tiek apspriesti jautājumi par remontu izmaksām. Kā tiesas sēdē apstiprināja prasītāja pārstāve, atbildētāja

ne uz vienu biedrības valdes sēdi nav ieradusies, kā arī biedru kopsapulcēs nav uzstājusies. Visa informācija par apsaimniekošanas maksas izlietošanu ir

publiski pieejama. Tiesa konstatē, ka pēc būtības atbildētāja nenoliedz minētās informācijas pieejamību, bet iebilst pret atsevišķām apsaimniekošanas

maksas izlietošanas pozīcijām, kas attiecināmas uz apsaimniekošanas izmaksām nevis visai dzīvojamai mājai kopumā, bet gan tieši uz atbildētājas lietošanā

esošo dzīvokli.

Izvērtējot minēto, tiesa norāda, ka atbildētājai bija jāmaksā dzīvokļu kopības apstiprinātā apsaimniekošanas maksa, bet, konstatējot, ka

apsaimniekotājs neizlieto iemaksātos naudas līdzekļus apsaimniekošanas vajadzībām, jāceļ attiecīga prasība par iemaksātās apsaimniekošanas maksas

atdošanu. Apstāklis, ka atbildētāja iebilst pret dzīvokļu īpašnieku kopības likumīgi apstiprināto apsaimniekošanas maksu, neatbrīvo atbildētāju no tās

samaksas.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītāja ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādījusi parāda 1088,43 euro pamatotību un no atbildētājas prasītājas

labā piedzenams apsaimniekošanas maksājumu parāds 1088,43 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

No lietā esoša prasītājas sagatavotā un tiesas sēdē iesniegtā likumisko procentu aprēķina tiesa konstatē, ka likumisko nokavējumu procentu

aprēķins veikts par laika periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 30.novembrim 58,63 euro apmērā, proti, ņemot vērā Civillikuma 1765.panta

noteikumus par procentu apmēru. Tiesa konstatē, ka nokavējuma procentu aprēķins veikts tiesiski un atbildētāja nav cēlusi pret to iebildumus. Tādējādi,

tiesa secina, ka šajā daļa prasījums ir apmierināms.

Civilprocesa likuma 41.panta otrā daļa noteic, ja prasītājs neuztur savu prasījumu, jo atbildētājs pēc prasības iesniegšanas parādu labprātīgi

apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Prasītāja samaksājusi valsts nodevu 120,11 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kas piedzenami no atbildētājas prasītājas

labā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās piedzenamās zaudējumu summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai tiek noteikts 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, 93.pantu, 97.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, 250.25pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu biedrībai /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu

1088,43 euro un likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 30.novembrim 58,63 euro, valsts nodevu 120,11 euro,

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzenot 1271,87 euro (viens tūkstotis divi simti septiņdesmit viens euro un 87 centi).

Noteikt biedrībai /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus -

6 (sešus) procentus gadā, no piedzītā un nesamaksātās pamatparāda summas.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijai 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā. Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 30.decembrī.

Tiesnese (paraksts) D.Suipe