Court orders defendant to pay state forest loss damages and court costs under Forest Act provisions.

Lietas Nr. C08017616

Lietas arhīva Nr. C-0176-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2016.gada 24.maijā

Alūksnes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Puriņa,

ar tiesas sēdes sekretāri B.Kalaci,

piedaloties prasītājas Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/,

atbildētājam /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē 2016.gada 10.maijā izskatīja civillietu Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības prasībā pret /pers. B/ par mežam

nodarītā zaudējumu piedziņu un

k o n s t a t ē j a :

2016.gada 12.februārī prasītāja Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecība iesniegusi Alūksnes rajona tiesā prasību pret atbildētāju /pers.

B/ par mežam nodarīto zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis /pers. C/ 2012.gada 8.februārī pieņēmis

lēmumu Nr.12G-3/68-12 par administratīvā soda piemērošanu /pers. B/ par to, ka 2007.gada decembrī Alūksnes novada Ziemera pagastā savā

īpašumā /nosaukums A/ meža 2.kvartāla 4.nogabalā 1,5 ha platībā ciršanas vecumu nesasniegušā audzē (valdošā koku suga – bērzs, vecums – 10 gadi)

bez ciršanas apliecinājuma saņemšanas patvaļīgi nocirsti 8775 augoši koki ar kopējo apjomu – 111 m3, kā rezultātā iznīcināta mežaudze 1,5 ha lielā

platībā, ar to nodarot zaudējumu mežam 3237, 32EUR (2275, 20Ls) apmērā.

Atbildētāja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar Alūksnes nodaļas vecākā mežziņa /pers. D/ 2012.gada 30.janvārī sastādīto

administratīvā pārkāpuma protokolu AJNr.008434, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas

inspektores S.Labozevičaas 2011.gada 12.decembra lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu krimināllietā Nr.11100003908, kurā nolemts atbildētāju

saukt pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67.pantā “Koku patvaļīga ciršana un bojāšana”. Bez tam atbildētāja

vaina pierādīta ar pašas personas paskaidrojumu mežniecībai 2008.gada 4.februārī, kurā atbildētājs norāda, ka īpašumā “Izcirtumi” veikti krūmu

sakopšanas darbi. 2009.gada 19.februārī nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, atbildētājs liecinājis, ka savā īpašumā /nosaukums

A/ plānojis izveidot smilts un grants atradni un 2007.gada rudenī, noslēdzot līgumu ar firmu, kura veikusi darbus, sācis attīrīt no krūmiem vietu, kur bija

paredzēts izveidot atradni.

Atbildētājs uz administratīva pārkāpuma lietas izskatīšanu 2012.gada 8.februārī neieradās, taču apstrīdēja lietā pieņemto lēmumu augstākai iestādei

– Valsts meža dienesta ģenerāldirektoram, kurš 2012.gada 18.aprīlī atstāja negrozītu prasītājas 2012.gada 8.februāra lēmumu Nr.12G-3/68-12.

Atbildētājs pārsūdzēja Valsts meža dienesta ģenerāldirektora 2012.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.1-20/267 Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu

namā, kas abus pieņemtos lēmumus – 2012.gada 8.februāra lēmumu Nr.12G-3/68-12 un 2012.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.1-20/267 – atcēla un izbeidza

lietu.

Valsts meža dienests iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2013.gada 11.oktobra spriedumu lietā

Nr.142289412.

2014.gada 7.janvārī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija nosprieda Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 11.oktobra spriedumu

atcelt un atstāt spēkā Valsts meža dienesta 2012.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.1-20/267, ar kuru atstāts negrozīts Ziemeļaustrumu virsmežniecības

virsmežziņa 2012.gada 8.februāra lēmums Nr.12G-3/68-12.

Atbildētājs ar savām darbībām 2007.gada decembrī, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību, t.i. veicot patvaļīgu koku ciršanu bez

apliecinājuma saņemšanas, nocērtot 8775 augošus kokus ar kopējo apjomu 111 m3, nodarījis zaudējumu meža videi. 2003.gada 29.aprīļa Ministru

kabineta noteikumu Nr. 228 “ Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība” 2. punkts noteic, ka mežam ir nodarīti zaudējumi, ja viena vai vairākas

mežaudzes vai viena vai vairākas to daļas ir bojātas vai iznīcinātas, vai ir notikusi patvaļīga koku ciršana mežaudzē, kur aizliegta mežsaimnieciskā

darbība.

Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos atrodas administratīvā pārkāpuma protokols Nr. AJ004990 ar tā pielikumiem, kas sastādīti sākotnēji

kriminālprocesa uzsākšanai 2008.gada 4.februārī. Pie protokola Nr. AJ004990 pievienots mežam nodarīto zaudējumu aprēķins, kas veikts

pamatojoties uz 2003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 228 “ Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība” 10. un 11.punktu un 3.

pielikumu, un ir sekojošs:

Mežaudzē, kur valdošās koku sugas vidējais koku augstums ir mazāks par 12 metriem, izmantojot formulu Z = N x V, kur

Z - mežam nodarītie zaudējumi (Ls);

N - patvaļīgi nocirsto koku skaits (tūkstošos), par kādu nosaka mežam nodarītos zaudējumus;

V - mežam nodarītie zaudējumi par patvaļīgi nocirstajiem tūkstoš kokiem (Ls)

Patvaļīgi nocirsto koku skaitu N ( tūkstošos) aprēķina šādi:

N= (( N min- N fakt) x S) / 1000, kur

N min – normatīvajos aktos noteiktais koku skaits uz hektāru;

N fakt – faktiskais koku skaits uz hektāru pēc mežaudzes bojāšanas vai iznīcināšanu, ko nosaka četros 50 m2 lielos apļveida parauglaukumos;

S – platība, kurā mežaudze bojāta vai iznīcināta (ha)

V par patvaļīgi nocirstajiem tūkstoš kokiem aprēķina šādi: V= D min x K vald, kur

D min valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (Ls)

K vald - koeficents, kas atkarīgs no valdošās koku sugas un valdošās koku sugas vidējā augstuma.

V = 120 x 7,9 = 948,0

N = (1600-0) x 1,5 / 100 = 2,4

Z = 2,4 x 948,0 = 2275,2 Ls

Matemātiskais zaudējumu aprēķins veikts 2008.gada 21.janvārī saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un valstī noteikto minimālo

mēnešalgu 2008.gadā, valūtā – latos.

Zaudējumi konvertēti euro pamatojoties uz Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, kurā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas

dienu (2014.gada 1.janvāris), latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Eiropas

Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

2275,2 / 0,702804 = 3237,32 EUR

Meža likuma 50.panta otrā daļa paredz, ka personas saukšana pie administratīvās vai kriminālās atbildības neatbrīvo šīs personas no

pienākuma atlīdzināt normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarītos zaudējumus, ja zaudējumus nodarījis meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs,

pārkāpjot šo likumu un citus ar meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus, Valsts meža dienests piedzen zaudējumu

atlīdzību par labu valstij.

Ar celto prasību prasītāja lūdz tiesu:

- piedzīt no atbildētāja par labu valstij mežam nodarīto zaudējumu 3237,32 EUR apmērā, kas radies, veicot patvaļīgu augošu koku ciršanu un

pārkāpjot meža apsaimniekošanu un izmantošanu normatīvo aktu prasības.

Mežam nodarītā zaudējuma summa ieskaitāma Valsts kasē, reģ.Nr.90000050138, kontā LV28TREL1060161226000 “Ieņēmumi no

zaudējumiem par meža resursiem nodarītajiem zaudējumiem”, TRELLV22.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1635., 1775., 1779.pantu, Meža likuma 50.panta otro un trešo daļu, Valsts meža dienesta likuma 12.panta trešo

daļu un attiecīgajām Civilprocesa likuma normām.

2016.gada 17.martā Alūksnes rajona tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums par prasību (lietas 62.-63.lapa), kurā norādīts, ka

atbildētājs prasītājas prasību par zaudējumu piedziņu neatzīst, jo uzskata, ka izcirsto koku fiksācija 2008.gada janvārī ir veikta nekorekti un neatbilstoši

faktiskajiem apstākļiem, kā arī zaudējumu aprēķins neatbilst faktiskajai situācijai uz 2008.gada janvāri. Uzskata, ka atbildētājs ar savu rīcību nav nodarījis

zaudējumus mežam. Uzskata, ka prasība ir nepamatota un noraidāma.

Prasītājas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā pilnā apmērā uz prasības pieteikuma norādītajiem pamatiem un apstākļiem

un papildus paskaidroja, ka nocirsto koku skaita fiksāciju ir veicis mežzinis saskaņā ar Valsts meža dienesta iekšējo procedūru. Pārkāpējs koku skaita

fiksēšanā nav piedalījies, bet atkārtotu koku skaita uzmērīšanu administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā nav lūdzis. Pārkāpējs tika aicināts uz

lietas izskatīšanu, bet iestādē uz to neieradās. Pieņemto lēmumu pārsūdzēja. Lēmums par atbildētāja saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. panta – par koku patvaļīgu ciršanu un bojāšanu – ir stājies spēkā. Atbildētāja izdarītā administratīvā

pārkāpuma rezultātā ir iznīcināta mežaudze 1,5 ha platībā. Atbildētājs ir patvaļīgi nocirtis 8775 ciršanas vecumu nesasniegušus augošus kokus ar kopējo

apjomu 111 m3. Ar to nodarīti zaudējumi mežam 3237,32 EUR apmērā. Zaudējumi meža videi tiek aprēķināti saskaņā ar 2003.gada 29. aprīļa Ministru

kabineta noteikumiem Nr. 228 “Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība”. Ziņas par nogabalā valdošo koku sugu, minimālo koku skaitu tiek

ņemtas no Valsts mežu reģistra.

Atbildētājs tiesas sēdē prasību neatzina pilnībā un papildus paskaidroja, ka iegādājies minēto īpašumu, taču meža taksāciju īpašumā veicis

iepriekšējais īpašnieks. Taksācija nav pareiza, jo dabā meža tur nav bijis, bijuši tikai krūmi. Sakarā ar to, ka vēlējies izveidot smilts un grants atradni,

nolēmis novākt krūmu apaugumu. Pēc meža taksācijas valdošā suga tajā nogabalā nav bērzs, bet baltalksnis. Līdz ar to nav saprotams, kāpēc nocirsto

koku fiksācijā visvairāk fiksēta apse. Nocirsto koku fiksācija nav pareiza, jo nav bijis pieaicināts tajā piedalīties. Nav arī saprotams, kā ziemas laikā

varēja noteikt koku sugas. Pašlaik attiecīgajā nogabalā ir reģistrēta mežaudze 9 gadus veca, no minētā secināms, mežaudze nebija iznīcināta.

Tiesa, uzklausījusi prasītājas pārstāves, atbildētāja paskaidrojumus, pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma sekojošu iemeslu dēļ.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājam patvaļīgas koku ciršanas laikā 2007.gada decembrī piederēja nekustamais īpašums /nosaukums A/, kas

atrodas Ziemera pagastā, Alūksnes novadā.

Mežsargam veicot pārbaudi šajā cirsmā, konstatēta nelikumīga koku ciršana, un tieši, ka īpašumā /nosaukums A/ meža 2.kvartāla 4.nogabalā 1,5

ha platībā ciršanas vecumu nesasniegušā audzē (valdošā koku suga – bērzs, vecums – 10 gadi) bez ciršanas apliecinājuma saņemšanas patvaļīgi nocirsti

8775 augoši koki ar kopējo apjomu – 111m3 (3675 apses– 43m3, 2850 baltalkšņi – 32m2, 1500 bērzi – 22m3, 750 blīgznas – 14m3), kā rezultātā

iznīcināta mežaudze 1,5 ha lielā platībā, ar to nodarot zaudējumu mežam 3237,32 EUR (2275, 20Ls) apmērā.

No Alūksnes nodaļas vecākā mežziņa /pers. D/ 2012.gada 30.janvārī sastādītā administratīvā pārkāpuma protokola AJNr.008434 (lietas 29.-

30.lapa), lēmuma par krimināllietas izbeigšanu (lietas 32.-34.lapa) un administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem (lietas 36.-55.lapa), izriet, ka

2007.gada decembrī īpašumā /nosaukums A/, Ziemera pagasts, Alūksnes novads, atbildētājs veicis mežizstrādes darbus.

Ciršanas darbu veikšanu atbildētājs nenoliedza, taču norādīja, ka meža šajā īpašumā nav bijis, viņš veicis krūmu ciršanu.

2008.gada 4.februārī atbildētājs par šo pārkāpumu administratīvi sodīts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67.panta pirmās daļas ar

naudas sodu 100Ls (lietas 26.-28.lapa). Atbildētājs uz lietas izskatīšanu 2012.gada 8.februārī neieradies, taču apstrīdējis lietā pieņemto lēmumu

augstākai iestādei – Valsts meža dienesta ģenerāldirektoram, kurš 2012.gada 18.aprīlī atstāja negrozītu prasītājas 2012.gada 8.februāra lēmumu

Nr.12G-3/68-12 (lietas 23.-25.lapa).

Atbildētājs pārsūdzēja Valsts meža dienesta ģenerāldirektora 2012.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.1-20/267 Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu

namā, kas abus pieņemtos lēmumus – 2012.gada 8.februāra lēmumu Nr.12G-3/68-12 un 2012.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.1-20/267 – atcēla un izbeidza

lietu (lietas 18.-22.lapa).

Valsts meža dienests iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2013.gada 11.oktobra spriedumu lietā

Nr.142289412. Savukārt, 2014.gada 7.janvārī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija nosprieda Administratīvās rajona tiesas 2013.gada

11.oktobra spriedumu atcelt un atstāt spēkā Valsts meža dienesta 2012.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.1-20/267, ar kuru atstāts negrozīts Ziemeļaustrumu

virsmežniecības virsmežziņa 2012.gada 8.februāra lēmums Nr.12G-3/68-12 (lietas 13.-17.lapa).

Neskatoties uz to, ka tiesas sēdē atbildētājs iebilda, ka neesot pareizi fiksēts izcirsto koku daudzums un sugas, tiesa uzskata, ka atbildētāja vaina

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67.pantā paredzētā pārkāpuma – patvaļīga koku ciršana un bojāšana – ir pierādīta ar likumīgā spēkā

stājušos tiesas spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to tiesai nav tiesiska pamata atkārtoti pārbaudīt šos apstākļus. Bez tam patvaļīgi

izcirsto koku skaits attiecas uz administratīvā pārkāpuma sastāva par patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu konstatēšanu. Zaudējumu aprēķins tiek veikts

pēc citiem kritērijiem.

Tāpēc tiesa uzskata, ka prasītāja ir pierādījusi, ka atbildētājs ir vainojams patvaļīgā koku ciršanā sev piederošajā nekustamajā

īpašuma /nosaukums A/ Ziemera pagastā Alūksnes novadā.

Meža likuma 12.panta pirmā daļa (2007.gada 11.jūlija likuma redakcijā, kas bija spēkā uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi) noteic, lai uzsāktu koku

ciršanu meža zemē, nepieciešams apliecinājums, izņemot gadījumus, kad mežaudžu kopšanai tiek cirsti koki, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12

centimetriem, kā arī sausie un vēja gāztie koki. Bez apliecinājuma izcirstais sauso un vēja gāzto koku apjoms attiecīgās mežniecības teritorijā esošajā

īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nedrīkst pārsniegt 10 kubikmetrus gadā. Savukārt, minētā likuma 14.pants noteic, ka koku ciršana, pārkāpjot šajā

likumā noteikto kārtību, vai koku bojāšana uzskatāma par patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu.

Atbilstoši Civillikuma 1770.pantam ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir

pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Meža likuma 50.pants paredz, ja zaudējumus nodarījis meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pārkāpjot šo likumu un citus meža apsaimniekošanu

un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus, Valsts meža dienests piedzen zaudējumu atlīdzību par labu valstij, zaudējumu noteikšanas kārtību

reglamentē Ministru kabinets, personas saukšana pie administratīvās atbildības neatbrīvo šo personu no pienākuma atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1792.pantu, ja zaudējumu atlīdzības prasījums izriet nevis no līgumiskas saistības pārkāpuma, bet no darbības, kas pati par

sevi bijusi prettiesīga, tad zaudējuma vērtējums samērojams ar priekšmeta vērtību zaudējuma nodarīšanas laikā.

Zaudējumu aprēķins veikts 2008.gada 21.janvārī saskaņā ar spēka esošajiem normatīvajiem aktiem un valstī noteikto minimālo mēnešalgu

2008.gadā.

Lietas 36.-55.lapa esošajos administratīvās lietas materiālos atrodas administratīvā pārkāpuma protokols Nr.AJ004990 ar tā pielikumiem, kas

sastādīti sākotnēji kriminālprocesa uzsākšanai 2008.gada 4.februārī. Pie protokola Nr.AJ004990 pievienots mežam nodarītā zaudējuma aprēķins, kas

veikts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 228 “Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība” 10., 11.punktu un

3.pielikumu (lietas 41.lapa).

Tiesai nav pamats apšaubīt, ka prasītāja, ievērojot Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 228 “Mežam nodarīto zaudējumu

noteikšanas kārtība” 2., 5., 10., 11.punktus, ņemot vērā patvaļīgi nocirsto koku lielumu un daudzumu, kā arī cirsmas atrašanās vietu, ir pareizi

aprēķinājusi valstij nodarīto zaudējumu apmēru 3237,32 EUR (2275,20 Ls).

Tiesa uzskata, ka prasītāja lietā ir pierādījusi gan zaudējumu esamību un to apmēru, kā arī atbildētāja prettiesisko rīcību, viņa vainu, cēlonisko

sakaru starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem.

Tādejādi tiesa secina, ka atbildētājam saskaņā ar minētajām tiesību normām ir pienākums atlīdzināt valstij dabas videi nodarītos zaudējumus

3237,32 EUR apmērā.

Prasītāja lūgusi atbildētāju atlīdzināt mežam nodarītos zaudējumus (uzaicinājumi lietas 9. – 12.lapā). Taču atbildētājs nodarītos zaudējumus nav

atlīdzinājis.

Saskaņā ar Valsts meža dienesta likuma 12.panta trešo daļu dienests ir atbrīvots no tiesas izdevumiem prasībās par to zaudējumu atlīdzināšanu, kas

radušies, pārkāpjot meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus, ja šos zaudējumus piedzen par labu valstij.

Prasība apmierināta par summu 3237, 32EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu valsts nodeva ir

320, 10EUR plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134EUR (3237,32 EUR- 2134EUR =1103,32 x 4% + 320,10 EUR =

364, 23EUR).

Tā kā prasītāja bija atbrīvota no tiesas izdevumu nomaksas, vadoties no Civilprocesa likuma 42.panta, no atbildētāja par labu valstij piedzenami

tiesas izdevumi 370, 17EUR, tajā skaitā valsts nodeva 364,23 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,94 EUR (uzziņa – lietas 2.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 42., 92., 97., 190., 193., 2041. pantu,

n o s p r i e d a :

Pilnīgi apmierināt Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības prasību pret /pers. B/ par mežam nodarītā zaudējumu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu valstij mežam nodarītos zaudējumus

3237,32 EUR (trīs tūkstoši divi simti trīsdesmit septiņi euro 32 centi).

Mežam nodarītā zaudējuma summa ieskaitāma Valsts kasē, reģ.Nr.90000050138, kontā LV28TREL1060161226000 “Ieņēmumi no

zaudējumiem par meža resursiem nodarītajiem zaudējumiem”, TRELLV22.

Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu valstij tiesas izdevumus 370,17 EUR (trīs

simti septiņdesmit euro 17 centi), tajā skaitā valsts nodeva 364, 23 EUR (trīs simti sešdesmit četri euro 23 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

5, 94EUR (pieci euro 94 centi).

Valsts nodeva (364,23 EUR) jānomaksā: Valsts kase, reģ.Nr.90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

bankas kods: TRELLV22.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (5,94 EUR) jānomaksā: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, konts LV51TREL2190458019000,

saņēmēja banka: Valsts kase, bankas kods: TRELLV22, mērķis: kods 21499 (ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi).

Uzdot /pers. B/kvīti par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu iesniegt Alūksnes rajona tiesā.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot Alūksnes rajona tiesā apelācijas sūdzību.

Tiesnese I.Puriņa