Court dismisses defendant's defenses on heating and roof costs, ordering full debt payment with interest and court fees.

Lieta Nr. C35056814

C -0200-15/21

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2015.gada 16.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Grebežniece,

rakstveida procesā izskatīja civillietu prasītājas Biedrības „Kārļzemnieki”, reģistrācijas Nr.40008154407, maza apmēra prasībā pret atbildētāju

/pers. A/, personas kods: /personas kods/, par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 12.februārī tiesā saņemts pieteikums maza apmēra prasībā par parāda piedziņu no atbildētājas /pers. A/. Pamatojoties uz Dzīvokļa

īpašuma likuma 10., 13., 15. un 16.pantu, Civillikuma 1756. un 1765.pantu, prasītājs pieteikumā tiesai lūdzis piedzīt no atbildētājas parādu EUR

750,67, kas sastāv no pamatparāda EUR 728,24 un likumiskajiem procentiem EUR 22,43; kā arī piedzīt visus tiesāšanās izdevumus, tai skaitā,

samaksāto valsts nodevu EUR 112,60 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,40; noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā. Prasītāja norādījusi, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

2014.gada 18.februārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu atbildētājai uz viņas deklarēto dzīvesvietas adresi ierakstītā sūtījumā

nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2014.gada 18.martam. (l.l.67)

2014.gada 20.martā Siguldas tiesā saņemts atbildētājas /pers. A/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību neatzīst, jo biedrība ,,Kārļzemnieki”

2011.gada rudenī bez jebkāda pamatojuma atslēgusi atbildētājas dzīvoklim apkuri. Vecā apkures sistēma demontēta, bet jauna nav pieslēgta.

Pamatojoties uz minēto atbildētājas dzīvoklī apkure nav jau trīs sezonas. Prasītāja apkures sistēmas demontāžu veikusi bez atbildētājas atļaujas un pie

jaunās sistēmas viņa ilgstoši nav pieslēgta. 2013.gada 20.oktobrī griezusies pie prasītājas ar lūgumu apkuri pieslēgt, bet atbildi nav saņēmusi. Uzskata, ka

prasītājai nav tiesības prasīt maksu par apkuri, kā arī atbildētāja norāda, ka nemaksās apsaimniekošanas maksu pārvaldītājam, kurš sabojājis iepriekšējo

apkures sistēmu un nav pieslēdzis jauno. Norāda, ka atbildētājai nav iesniegts arī pamatojums apsaimniekošanas maksas apmēram, kā arī viņa nav

saņēmusi nevienu atskaiti par iztērēto naudu un tāmi par plānotajiem tēriņiem. Atbildētāja nepiekrīt, ka rēķinā parādījusies pozīcija par jumta renovāciju,

jo jumta remonts nav ietverts pie obligāti veicamajiem darbiem saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu. Norāda, ka prasītāja nav pamatojusi,

ka jumta remonts būtu attiecināms pie nepieciešamajiem izdevumiem, jo tas aizsargās māju no sabrukuma. Uzskata, ka minētie izdevumi ir derīgie un

tādējādi veicami tikai ar atbildētājas akceptu. Tā kā atbildētāja ir pensionāre un derīgie izdevumi mājas jumta remonta nav samērīgi ar viņas ikmēneša

ienākumiem, norāda, ka tos nevar segt. Iebildumi pamatoti ar Civillikuma 865. un 867.pantu un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. un 14.pantu.

Atbildētāja norādījusi, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

2014.gada 29.septembrī prasītāja iesniegusi atsauksmi uz atbildētājas paskaidrojumiem par prasību, norādot, ka 2011.gadā vairākās dzīvokļu

īpašnieku kopsapulcēs nolemts pārņemt mājas apkuri pašu pārvaldībā un, lai to realizētu, izveidot mājai jaunu apkures sistēmu, ieskaitot katlu māju.

Minētais lēmums pieņemts ar 15 balsīm „par” 2011.gada 2.jūlijā, 83% dzīvokļu īpašnieku nolēma paši apkurināt savu māju. Prasības summā ir iekļauts

maksājums par koplietošanas telpu apkuri un siltuma zudumu, nevis par atbildētājas dzīvoklī saņemto siltumenerģiju. 2011.gada 2.jūlija kopsapulcē tieši

dzīvokļu īpašnieki nolēma atļaut pieslēgties pie centrālās apkures sistēmas tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru parādsaistības pret biedrību nepārsniedz 50%

no noteiktajiem maksājumiem. Arī par dzīvojamās mājas jumta renovācijas darbiem ir lēmuši dzīvokļu īpašnieki 2011.gada 16.aprīļa, 2011.gada 2.jūlija

un 2013.gada 8.augusta kopsapulču protokolos. Nepatiesi ir atbildētājas apgalvojumi par to, ka viņai nav iesniegti pamatojumi apsaimniekošanas maksas

apmēram, un, ka viņa nav saņēmusi atskaites par iztērēto naudu un tāmes par plānotiem tēriņiem. Visi minētie kopsapulču protokoli izsniegti atbildētājai,

kā arī vēstule par apsaimniekošanas maksas apmēru un atbildes uz atbildētājas 2012.gada 23.janvāra un 2013.gada 4.janvāra iesniegumiem. 2013.gada

12.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pasludināts spriedums civillietā Nr.C30468213 par parāda piedziņu no atbildētājas par labu

prasītājai par sniegtajiem apsaimniekošanas pakalpojumiem laika posmā no 2010.gada 10.augusta līdz 2012.gada 31.decembrim.

2014.gada 2.oktobrī Siguldas tiesā saņemts pasītāja prasības grozījumi par parāda apmēra palielinājumu, norādot, ka ceļot prasību prasītājs

lūdzis tiesai piedzīt no atbildētājas parādu un likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 28.februāra līdz prasības iesniegšanas brīdim. Ņemot

vērā, ka kopš prasības iesniegšanas brīža prasītājs ir turpinājis sniegt atbildētājai pakalpojumus, savukārt, atbildētāja nav veikusi nevienu maksājumu par

saņemtajiem pakalpojumiem, prasītājs izmanto savas tiesības palielināt prasījuma apmēru un tiesai lūdz no atbildētājas piedzīt parādu par laika posmā no

2013.gada 1.februāra līdz 2014.gada 29.septembrim sniegtajiem pakalpojumiem EUR 1243,59 apmērā, kā arī likumiskos procentus par laiku no

2013.gada 28.februāra līdz 2014.gada 29.septembrim. No atbildētājas lūgts piedzīt kopējo parādu EUR 1352,99 un noteikt prasītāja tiesības saņemt

no atbildētājas likumiskos procentus, kā arī piedzīt tiesāšanās izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu pusēm

paziņots 2014.gada 5.novembrī. (l.l.150)

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Pie apstākļiem, kad puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Inčukalna pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/nostiprināto informāciju,

nekustamā īpašuma – dzīvokļa īpašuma Nr.8 un 7423/120246 kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas, kas atrodas „Kārļzemnieki 1A” -

8, Krustiņi, Inčukalna pagasts, Inčukalna novads, īpašniece no 2004.gada 15.jūnija ir atbildētāja. (l.l.35-39)

No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem redzams, ka strīdus periodā no 2013.gada 7.februāra līdz 2014.gada 29.septembrim

daudzdzīvokļu dzīvojamo māju „Kārļzemnieki 1A”, Krustiņi, Inčukalna pagasts, Inčukalna novads, pārvaldījusi un apsaimniekojusi Biedrība

,,Kārļzemnieki”, pamatojoties uz 2010.gada 12.februāra lēmumu par Biedrības ,,Kārļzemnieki” dibināšanu. (l.l.17-19)

2010.gada 22.februārī Biedrība ,,Kārļzemnieki” reģistrēta Biedrību un nodibinājumu reģistrā. (l.l.24-25)

2010.gada 1.jūlijā sastādīts akts par nekustamā īpašuma „Kārļzemnieki 1A”, Krustiņi, Inčukalna pagasts, Inčukalna novads nodošanu un

pārņemšanu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. (l.l.26-34)

Kā izriet no Biedrības ,,Kārļzemnieki” statūtiem biedrības mērķis ir nodrošināt tās apsaimniekošanā nodoto dzīvojamo namu pienācīgu uzturēšanu,

tehniskās ekspluatācijas, dzīvojamo un koplietošanas telpu lietošanas un piemājas teritorijas uzturēšanas kārtību, kā arī apmierināt biedrības biedru citas

vajadzības, kas saistītas ar dzīvokļu un dzīvojamo namu koplietošanas telpu izmantošanu. (l.l.20-23)

No 2011.gada 16.aprīļa „Kārļzemnieki 1A”, Krustiņi, Inčukalna pagasts, Inčukalna novads, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola redzams,

ka kopsapulce lēmusi par nepieciešamajiem darbiem mājas renovācijai, kurā ietilpst centrālās siltumapgādes sistēmas nomaiņa, jumta nomaiņa un

siltināšana, kā arī mājas gala sienu un gala cokolu sitināšana. (l.l.78-81)

No 2011.gada 2.jūlija „Kārļzemnieki 1A”, Krustiņi, Inčukalna pagasts, Inčukalna novads, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola redzams, ka

kopsapulce lēmusi par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu, kā arī par priekšlikumu – atļaut pieslēgties pie centrālās apkures sistēmas tiem dzīvokļu

īpašniekiem, kuru parādsaistības pret biedrību nepārsniedz 50% no noteiktajiem maksājumiem. Ja parādsaistības ir lielākas, tad ir nepieciešams speciāls

valdes lēmums. (l.l.82-92)

No 2011.gada 23.augusta „Kārļzemnieki 1A”, Krustiņi, Inčukalna pagasts, Inčukalna novads, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola redzams,

ka kopsapulce balsojusi par lēmumu ņemt kredītu mājas renovācijas projektam un saistībā ar to par izmaiņām apsaimniekošanas maksā, kas noteikta

sākot ar 2011.gada 1.oktobri – Ls 0,45 par m2 (l.l.40-49).

No 2012.gada 2.oktobra „Kārļzemnieki 1A”, Krustiņi, Inčukalna pagasts, Inčukalna novads dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola redzams,

ka kopsapulce lēmusi par 2012./2013.gada apkures sezonas siltumenerģijas 1MWh izmaksu noteikšanu un mēneša siltumenerģijas izmaksu sadalījumu

uz konkrētiem dzīvokļu īpašumiem, kopsapulce balsojusi arī par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas tāmes 2013.gadam apstiprināšanu

un plānotajiem remonta darbiem un par finansējumu jumta renovācijas projektam. Kopsapulce nolēmusi - sākot ar 2013.gada 1.janvāri noteikt dzīvokļu

īpašniekiem ikmēneša maksājumu „Jumta renovācijas projekts”, kas papildus iepriekš noteiktajiem Ls 0,45 par m2 vēl noteikts Ls 0,20 par m2 (l.l 50-

61).

No 2013.gada 8.augusta „Kārļzemnieki 1A”, Krustiņi, Inčukalna pagasts, Inčukalna novads dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola redzams,

ka kopsapulce lēmusi atlikt jumta renovāciju uz 2014.gada pavasari, saglabājot jumta renovācijas maksājumu Ls 0,20 apmērā līdz projekta realizācijas

uzsākšanai. (l.l.115-117)

Likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmajā daļā noteikts visu dzīvokļu īpašnieku pienākums piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti

veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Civillikuma 1071.pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

Civillikuma 1401.pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība un Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no

neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietas materiāliem nav redzams, ka atbildētāja būtu noslēgusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu. Savukārt, no minētām

tiesību normām izriet, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvokļa īpašuma uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu izdevumu

maksājumus, neatkarīgi no tā vai ir noslēgts līgums ar apsaimniekotāju.

Minētie izdevumi atbildētājai jāsedz pamatojoties uz prasītājas piestādītajiem rēķiniem, rēķinos norādītajos termiņos.

Prasītāja laika periodā no 2013.gada 7.februāra līdz 2014.gada 29.septembrim atbildētājai aprēķinājusi apsaimniekošanas un komunālo

maksājumu parādu EUR 1243,59 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētāja savos paskaidrojumos norādījusi, ka prasību neatzīst, jo prasītāja jau 2011.gada rudenī demontējusi atbildētājas dzīvoklī veco apkures

sistēmu, bet jauna nav uzlikta.

Kā redzams no kopsapulču protokoliem dzīvokļu īpašnieki ir lēmuši par centrālās siltumapgādes sistēmas nomaiņu, protokolā norādīts, ka katram

dzīvoklim jārēķinās ar apkures sistēmas ievilkšanu savā dzīvoklī. Ņemot vērā visas izmaksas, kas ar to varētu būt saistītas (materiāli, darbs), lieliem

dzīvokļiem tie varētu būt aptuveni Ls750, maziem - Ls 700 (l.l.79.).

Pamatojoties uz minēto tiesa secina, ka atbildētāja pati nav veikusi nekādas darbības, lai nomainītu savā dzīvoklī apkures sistēmu.

Tiesa atzīst par nepamatotiem un nepierādītiem atbildētājas iebildumus, ka viņai nav iesniegts pamatojums apsaimniekošanas maksas apmēram, kā

arī viņa nav saņēmusi nevienu atskaiti par iztērēto naudu un tāmi par plānotajiem tēriņiem.

Kā redzams no Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokoliem visi minētie jautājumi ir apspriesti dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs, dzīvokļu īpašnieki

par tiem ir balsojuši, savukārt, atbildētāja nav piedalījusies nevienā no rīkotajām sapulcēm. (l.l.16 – 18, 44 – 46, 49, 52, 54 – 58, 61)

No lietas materiālos esošajiem aktiem un atbildēm uz vēstulēm redzams, ka prasītājai izsniegti visi kopsapulču protokoli, vēstule par

apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu, kā arī atbildētāja ir aicināta sazināties ar prasītāju par viņu interesējošiem jautājumiem. (l.l.118 – 127).

Atbildētāja iesniegto prasības summu un tās aprēķinu nav apstrīdējusi, bet iebildumos norādījusi, ka neatzīst pienākumu segt apsaimniekošanas

izdevumus un izdevumus par sniegtajiem pakalpojumiem. Atbildētāja uzskata, ka jumta remontam izdevumi ir derīgie nevis obligāti veicamie, kuri viņai

būtu jāatlīdzina prasītājam.

Tiesa uzskata, ka atbildētājas iebildumi nav pamatoti, jo visi jautājumi apspriesti un lēmumi pieņemti ar balsu vairākumu dzīvokļu īpašnieku

kopsapulcēs, bez tam, arī 2010.gada 1.jūlija nekustamā īpašuma nodošanas un pārņemšanas aktā norādīts, ka jumta klājums ir jāsiltina un jānomaina,

kas pierāda ka jumta seguma remontdarbi bija plānoti un nepieciešami. (l.l.29)

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav arī iesniegusi tiesas rīcībā pierādījumus tam, ka prasītājas piestādītie aprēķini par izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem nav

pamatoti.

Tiesa uzskata, ka prasītāja savu prasību ir pierādījusi, savukārt, atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus savu iebildumu pamatotībai.

Tiesa atzīst, ka ar iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem pierādīts, ka prasītāja apsaimniekoja prasībā norādītajā periodā dzīvojamo māju

„Kārļzemnieki 1A”, Krustiņi, Inčukalna pagasts, Inčukalna novads. Savukārt, atbildētājai ir pienākums segt prasītājai izdevumus par īpašuma

uzturēšanu, apsaimniekošanu un par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem (koplietošanas telpu apkure, koplietošanas telpās patērētā

elektroenerģiju, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja

savas saistības pret prasītāju būtu izpildījusi, veicot dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu apmaksu.

Pamatojoties uz minēto prasība par kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas parāda piedziņu par laika periodu no 2013.gada 1.februāra līdz

2014.gada 29.septembrim EUR 1243,59 apmērā ir pamatota un apmierināma.

Prasītāja lūgusi arī piedzīt no atbildētājas aprēķinātos likumiskos nokavējuma procentus EUR 109,40 par laika periodu no 2013.gada 28.februāra

līdz 2014.gada 29.septembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu.

Tiesiskās attiecības, kas pastāv starp prasītāju un atbildētāju veidojušās uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” pamata, jo puses nav noslēgušas

individuālu apsaimniekošanas līgumu, uz kura pamata prasītājai būtu tiesības par samaksas termiņa kavējumu prasīt no atbildētājas līgumiskos

nokavējuma procentus. Tādējādi, prasītājai uz likuma pamata ir radušās tiesības lūgt no atbildētājas likumisko nokavējuma procentu piedziņu par parāda

samaksas nokavējumu.

Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un tie aprēķināmi

6% gadā no nesamaksātās parāda summas.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veiktā aprēķina pamatotību, līdz ar to prasība par likumisko nokavējuma procentu piedziņu par laiku no

2013.gada 28.februāra līdz 2014.gada 29.septembrim ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētājas prasītājas labā likumiskos nokavējuma

procentus EUR 109,40 apmērā.

Tiesa atzīst, ka pastāv pamats no atbildētājas prasītājas labā piedzīt dzīvojamās mājas apsaimniekošanas, uzturēšanas un komunālo

pakalpojumu maksas parādu par laiku no 2013.gada 1.februāra līdz 2014.gada 29.septembrim EUR 1243,59 apmērā un likumiskos nokavējuma

procentus par laika periodu no 2013.gada 28.februāra līdz 2014.gada 29.septembrim EUR 109,40 apmērā.

Bez tam, prasītāja lūgusi noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās pamatparāda summas, sākot ar

sprieduma spēkā stāšanās brīdi līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, apmierināms prasītājas lūgums par tiesību noteikšanu saņemt 6% (seši procenti) gadā no

neatmaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta ceturto daļu nosakot, ka procenti aprēķināmi no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas un, ievērojot

Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts

nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Sekojoši no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva EUR 202,95 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu EUR 4,70, kopā EUR 207,65.

No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā

lietā ir EUR 10,85 (l.l.2). Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi EUR 4,70 apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 6,15 apmērā atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem piedzenami no atbildētājas par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34., 39., 41., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25pantiem, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods: /personas kods/, par labu Biedrībai „Kārļzemnieki”, reģistrācijas Nr.40008154407, pamatparādu par

laiku no 2013.gada 1.februāra līdz 2014.gada 29.septembrim EUR 1243,59 (viens tūkstotis divi simti četrdesmit trīs euro un 59 centi), likumiskos

nokavējuma procentus par laika periodu no 2013.gada 28.februāra līdz 2014.gada 29.septembrim EUR 109,40 (viens simts deviņi euro un 40 centi), kā

arī tiesas izdevumus EUR 207,65 (divi simti septiņi euro un 65 centi), bet kopsummā piedzīt EUR 1560,64 (viens tūkstotis pieci simti sešdesmit

euro un 64 centi). Parāda summa iemaksājama Biedrības „Kārļzemnieki”, reģistrācijas Nr.40008154407, AS „DnB banka” norēķinu kontā Nr.LV43

RIKO 002 0132 1716 2.

Noteikt Biedrībai „Kārļzemnieki”, reģistrācijas Nr.40008154407, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods: /personas kods/, līdz sprieduma

izpildei 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,

kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods: /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,15 (seši euro un 15 centi). Ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī norādāma informācija lietas identificēšanai. Dokuments, kas apliecina minēto

izdevumu samaksu iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā (Siguldā).

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10(desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā (Siguldā).

Tiesnese: /V.Grebežniece/