Court orders defendant to pay lease debt, interest, and legal costs after default judgment.

Lietas Nr. C771849224

C-02073-26/86

ECLI:LV:RPT:2026:0424.C771849224.3.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2026. gada 24.aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inese Ušakova,

ar tiesas sēdes sekretāri /Persona A/,

izskatīja civillietu /Nosaukums A/ prasībā pret /Persona B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2024. gada 6. decembrī Rīgas pilsētas tiesā saņemts /Nosaukums A/ pilnvarotā pārstāvja (turpmāk –

prasītājs) prasības pieteikums par parāda piedziņu pret /Persona B/ (turpmāk – atbildētājs).

Prasība pamatota ar apstākli, ka starp atbildētāju un /Nosaukums B/ 2021.gada 12.jūnijā noslēgts Finanšu

līzinga līgums Nr.L12062021/0136 (turpmāk tekstā – Līgums).

Atbilstoši Līguma noteikumiem atbildētājam tika piešķirts finansējums 7689 euro, kas sastāvēja no līzinga

devēja finansējuma daļas no transportlīdzekļa /Transportlīdzeklis A/, Šasijas Nr. /Transportlīdzeklis B/, pirkuma

cenas 6990euro un Līguma noformēšanas komisijas maksas maksas 699 euro.

/Nosaukums C/ nodeva prasījuma tiesības prasītājai (2024.gada 13.maija Cesijas līgums).

Atbildētājs nav izpildījis līguma nosacījumus. Aizdevuma atmaksa pilnībā nav veikta. Kreditors atkāpies no

līguma 2024. gada 8.martā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1805., 1806.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu 5998,74

euro, ko veido pamatparāds 5638,99 euro; līgumsods 124,32 euro par laiku no 2023.gada 27.decembra līdz

2024.gada 8.martam; likumiskie procenti 235,43 euro par laiku no 2024.gada 27.marta līdz 2024.gada

1decembrim; tiesāšanās izdevumus, atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

procentus.

[2] Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav iesniedzis.

[3] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē nebija ieradies.

Tiesā saņemts prasītāja lūgums izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes; norādīts, ka prasība tiek uzturēta pilnā apmērā.

Atbildētājs tiesas sēdē nebija ieradies.

Tiesai pieejamā reģistrā pārbaudīts, ka civillietas ierosināšanas brīdī atbildētājam bija reģistrēta deklarētā

dzīvesvietas adrese, bet 2026.gada 8.janvārī konstatēts, ka tā tikusi anulēta.

Atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un oficiālās elektroniskās adreses.

Atbildētājam par lietas izskatīšanu paziņots Civilprocesa likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, ievietojot

sludinājumu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, ko apliecina “Latvijas Vēstnesis” publikācijas

apliecinājums par sludinājuma publicēšanu 2026.gada 5.februārī laidienā Nr.25.

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības

datumu ir izpildījusi.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudījusi prasības pieteikumu un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus,

uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[4.1] Atbilstoši Civillikuma 1402. pantam, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas

darbības, vai pēc likuma.

2021.gada 12.jūnijā starp /Nosaukums D/ (Līzinga devējs) un atbildētāju (Līzinga ņēmējs), tika noslēgts

Finanšu līzinga līgums Nr.L12062021/0136, transportlīdzekļa /Transportlīdzeklis A/, Šasijas Nr.

/Transportlīdzeklis B/, (turpmāk – Transportlīdzeklis) iegādei.

2024. gada 13. maijā starp Līzinga devēju un /Nosaukums A/, tika noslēgts Cesijas līgums.

Saskaņā ar Komerclikuma 463.pantu līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants apņemas iegūt īpašumā

līzinga ņēmēja izraudzītu lietu un nodrošināt šīs lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga ņēmējs

apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību. Savukārt, saskaņā ar Komerclikuma 466. pantu līzinga

ņēmējs uzņemas visus riskus saistībā ar līzingā nodoto lietu un neatkarīgi no apstākļiem līzinga ņēmējam ir

pienākums maksāt līzinga līgumā nolīgto atlīdzību.

Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums, uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un

ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties

no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai pusei zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1590. pantā noteiktajam, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1589.pantā noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar

paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu

nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu – aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums,

kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civillikuma 1793. panta 3. punktu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura

notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1798. pantu, par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no

līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat

nākami un nedroši.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to

personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts,

nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Atbilstoši Civillikuma 1805. pantam, cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā

pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība daļā par aizdevuma pamatsummas parāda

5638,99 euro piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[4.2] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja līgumsodu 124,32 euro par laiku no 2023.gada 27.decembra līdz

2024.gada 8.martam.

Aizdevējs ir aprēķinājis līgumsodu, pamatojoties uz Līguma 15.3. punktu – aizdevējs ir tiesīgs piemērot par

Līgumā noteikto maksājumu, izņemot Līgumsodu, kavējumu līdz saistību izpildei vai līdz Līguma izbeigšanai

Līgumsodu 0,5% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu [..] .

Atbildētājs ir pieļāvis maksājumu kavējumu, kas pats par sevi ir līgumsoda piemērošanas pamats.

Civillikuma 1716. pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu

saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību

neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu

(atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no

pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1717.pants nosaka, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu,

kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Atbildētājam ir pienākums maksāt līgumsodu, kas pielīgts saskaņā ar Līguma noteikumiem par kavētiem

procentu un pamatsummas maksājumiem.

Tiesa atzīst prasību daļā par līgumsoda 124,32 euro par laiku no 2023.gada 27.decembra līdz 2024.gada

8.martam piedziņu par pamatotu.

[4.3] Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 235,43 euro par laiku

no 2024.gada 27.marta līdz 2024.gada 1decembrim.

Civillikuma 1753. pants, nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas

vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Savukārt Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku

darījumu vai likumu.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par

katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par

nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Civillikuma 1765. panta otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda

samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta (..) līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti

no simta gadā.

Tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus

235,43 euro par laiku no 2024.gada 27.marta līdz 2024.gada 1.decembrim.

[4.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu

iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti,

kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto pamatojumu, tajā skaitā parāda apmēru un tā

pamatotību, jo tas apstiprinās ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem. No prasības pieteikuma un lietas

materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētājs būtu izpildījis savas saistības pilnā apmērā un tā kā atbildētājs

paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis, prasības pieteikumā minētos faktus nav

apstrīdējis un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu

pret prasību.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no

otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. [..]

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva (..).

No atbildētāja par labu prasītājam piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi 474,59 euro, kas sastāv no

valsts nodevas.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktam ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir

atlīdzināmi šādos apmēros: 1) izdevumi advokāta palīdzības samaksai: a) atlīdzināmie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, – to

faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

Panta otrā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja

viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka

atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

Panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības

apmēra.

Prasības summa lietā ir 5998,74 euro.

Ceļot prasību, prasītājs samaksājis ar lietas vešanu saistītos izdevumus 899,81 euro par advokāta sniegto

juridisko palīdzību.

Advokāta pārstāvību pierāda izsniegtais orderis un pilnvara.

Ievērojot to, ka pie prasības celšanas tiesā prasītājs ir veicis ar lietas vešanu saistītu izdevumu samaksu,

atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunkta, otrās un ceturtās daļas

noteikumiem no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami izdevumi par advokāta sniegto juridisko palīdzību

lietā 899,81 euro.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa

tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par

katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par

nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs

ir seši procenti no simta gadā.

Senāta Civillietu departamenta 2021.gada 15.decembra senatoru kopsapulces lēmumā skaidrots, ka lietas

dalībniekiem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu pienākas procenti par pamatparādu un

par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, ka arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.

Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no visas piedzītās summas.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 189.-193., 193. un 195. pantu tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods A/, par labu /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums

E/, parāda pamatsummu5638,99 euro, līgumsodu 124,32 euro par laiku no 2023.gada 27.decembra līdz

2024.gada 8.martam, likumiskos procentus 235,43 euro par laiku no 2024.gada 27.marta līdz 2024.gada

1.decembrim, izdevumus par advokāta palīdzību 899,81 euro un tiesas izdevumus 474,59 euro, kopā 7373,14

euro (septiņi tūkstoši trīs simti septiņdesmit trīs euro 14 centi).

Parāda samaksa veicama /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums E/, kontā /IBAN A/, /Nosaukums F/.

Atzīt /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums E/, tiesības saņemt no /Persona B/, personas kods /Personas

kods A/, likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no piedzītās summas, no sprieduma spēkā stāšanas brīža

līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).

Noteikt /Persona B/, personas kods /Personas kods A/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā

20 (divdesmit) dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesas spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2026. gada 24.aprīlī.

Tiesnese Inese Ušakova

Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu