Small claims court orders tenant to pay rent arrears, penalty, and court costs for terminated lease.

Lietas arhīva Nr. C-2062-18/23

ECLI:LV:RVPT:2018:0507.C30591717.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018. gada 7.maijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S. Meliņa

tiesas telpās Abrenes ielā 3, Rīgā rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Hiponia” maza apmēra prasībā pret UAB

“Heuverlingo chemijos grupe LT” par naudas piedziņu, un

konstatēja:

2017.gada 24.augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā SIA „Hiponia” cēla maza apmēra prasību pret UAB

“Heuverlingo chemijos grupe LT” par parāda piedziņu. Prasības pieteikumā ietverti prasījumi:

1. piedzīt no un UAB “Heuverlingo Chemijos grupe LT” par labu SIA “Hiponia” parādu EUR 2220.39, ko veido

pamatparāds EUR 2018.54 un līgumsods EUR 201.85;

2. atzīt SIA “Hiponia” tiesības saņemt likumiskos procentus, t.i., 6 % gadā no summas EUR 2018,54 līdz tiesas

nolēmuma pilnīgai izpildei;

3. piedzīt no UAB “Heuverlingo Chemijos grup.e LT” par labu SIA “Hiponia” samaksātos tiesas izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA “Hiponia” (iepriekš SIA “HIPOTĒKU BANKAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA

AĢENTŪRA”), pamatojoties uz Liepājas tiesas 2012.gada 6.augusta lēmumu civillietā Nr.C20374512, ieguva īpašuma

tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr. /numurs C/. Prasītāja īpašumtiesības uz Nekustamo īpašumu

nostiprinātas 2012.gada 17.oktobrī Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/.

2014.gada 8.septembrī starp Prasītāju, kā iznomātāju un UAB “Heuveilingo Chemijos grupe LT”, kā nomnieku, tika

noslēgts Nekustamā īpašuma nomas līgums par biroja telpām (telpu grupa 007) Nr. 12 un Nr. 13 40.30 m2 platībā, kas

atrodas Nekustamā īpašuma trešajā stāvā. 2014.gada 24.septembrī Prasītājs ar pieņemšanas-nodošanas aktu nodeva Telpas

Atbildētājam atlīdzības lietošanā (nomā).

Saskaņā ar Līguma 2.1.punktu Nomnieks maksā Iznomātājam nomas maksu EUR 141.05 mēnesī (EUR/m2 3.50),

papildus maksājot PVN. Savukārt Līguma 2.2.punktā noteikts, ka papildus Nomas maksai, saskaņā ar Prasītāja izrakstītu

rēķinu, Atbildētājs maksā Prasītājam maksu par ēkas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas proporcionāla iznomātās Telpas

platībai, komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma lietošanu; kompensāciju par Prasītāja veikto

normatīvajos aktos noteikto Nekustamā īpašuma maksājumu; Nekustamā īpašuma apdrošināšanu.

Maksājumi saskaņā ar Līguma noteikumiem netika veikti savlaicīgi un pilnā apmērā, kā rezultātā Prasītājs vienpusēji

izbeidza Līgumu ar 2015.gada 24.augustu (pēdējā līguma darbības diena — 2015.gada 23. augusts).

Atbildētājam par Nekustamā īpašuma nomu laika periodā no 2014.gada 24.septembra līdz 2015.gada 24.augustam,

saskaņā ar Līguma noteikumiem, izveidojās parāds pret Prasītāju par kopējo summu EUR 2018.54.

2017.gada 23.martā Atbildētājam tika nosūtīts brīdinājums Nr.3/4-293, uz ko atbildētājs nereaģēja un parāda apmaksu

neveica.

U z 2017.gada 23.marta brīdinājumu Nr.3/4-293 Atbildētājs nav reaģējis. LR Augstākās tiesas Senāts 2008.gada

19.marta spriedumā lietā Nr.SKC-122 norādīja, ka brīdinājuma mērķis ir darīt zināmu atbildētājam par parāda lielumu, kas

pārsniedz trīs mēnešus, lai atbildētājs tādā gadījumā varētu izvairīties no sev nelabvēlīgām sekām. Ja parādnieks ir brīdināts

par šāda parāda esamību un turpina nemaksāt, tad atbildētājs ir vienaldzīgs pret šādu seku iestāšanos.

Citē Civillikuma 1716.panta pirmo, trešo daļu, 1717.pantu.

Saskaņā ar Līguma 2.8.punktu Prasītājs ir tiesīgs no Atbildētājā par kavētiem maksājumiem pieprasīt līgumsodu 0.2%

apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru kavēto dienu. Atbildētāja līgumsoda parāda apmērs pret Prasītāju ir

aprēķināts līdz 2017.gada 21.augustam.

Attiecībā uz jurisdikciju atsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 12.decembra regulas (ES)

Nr.1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 24.panta pirmo daļu, 25.panta

pirmo daļu, Nomas līguma 6.1., 6.2.punktu.

Citē Civillikuma 1838.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 927., 1587., 1716., 1717., 1720., 1838., 2112., 2141.pantu, Civilprocesa likuma

195.pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 12.decembra regula (ES) Nr.1215/2012 24. un 25.pantu.

Atbildētāja, saskaņā ar Civilprocesa 148.panta noteikumiem, rakstveida paskaidrojumus uz prasību nav

iesniegusi .

Tiesa konstatē, ka tiesas dokumenti - prasības pieteikuma noraksts un atbildes veidlapa atbildētājam ir savlaicīgi

nosūtīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un

ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes

regulu (EK) Nr. 1348/2000. Šādos apstākļos ir uzskatāms, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.2 panta pirmajai daļai,

atbildētājam ir piegādāts prasības pieteikums.

Šādos apstākļos tiesnese pieņēma lēmumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2018.gada 7.maijā, pa ko

prasītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu tika paziņots 2018.gada 19.martā, nosūtot paziņojumu pa

pastu un atbildētājam paziņots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulu (EK) Nr.

1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana)

2018.gada 20.martā. Šādos apstākļos ir uzskatāms, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.2 panta pirmajai daļai, atbildētājam

ir piegādāts paziņojums par lietas skatīšanu rakstveida procesā.

Pārbaudot rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, vadoties no sekojošiem

motīviem.

Lietā nodibināts, ka, pamatojoties uz ierakstu Liepājas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs B/, prasītājai no 2012.gada 17.oktobra reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese

A/, kadastra Nr. /numurs C/(lpp. 12-16, 9-10).

Lietā noskaidrots, ka 2014.gada 8.septembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Nekustamā īpašuma nomas

līgums par biroja telpām (telpu grupa 007) Nr. 12 un Nr. 13 40.30 m2 platībā, kas atrodas Nekustamā īpašuma trešajā stāvā

(lpp. 17-24). Tajā pat dienā šīs telpas tika pieņemtas lietošanā, sastādot Pieņemšanas - nodošanas aktu (lpp. 25-31).

Saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas

vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no

tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre.

Saskaņā ar Līguma 2.1.punktu Nomnieks maksā Iznomātājam nomas maksu EUR 141.05 mēnesī (EUR/m2 3.50),

papildus maksājot PVN. Savukārt Līguma 2.2.punktā noteikts, ka papildus Nomas maksai, saskaņā ar Prasītāja izrakstītu

rēķinu, Atbildētājs maksā Prasītājam maksu par ēkas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas proporcionāla iznomātās Telpas

platībai, komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma lietošanu; kompensāciju par Prasītāja veikto

normatīvajos aktos noteikto Nekustamā īpašuma maksājumu; Nekustamā īpašuma apdrošināšanu.

Līdz ar minēto tiesa atzīst par pierādītu, ka pušu starpā ir pielīgts līguma priekšmets, samaksas apmērs, kārtība un

termiņi, proti - līdzēji vienojušies par darījumu būtiskajām sastāvdaļām.

Minētās saistības pierāda prasītājas prasījuma tiesības saskaņā ar Civillikuma 1483. panta 4. punktu.

Tiesai nav pamata apšaubīt Nomas līguma tiesiskumu, jo lietā nav pierādījumu, ka atbildētājs likumā noteiktajā kārtībā

būtu apstrīdējis noslēgto darījumu, ceļot attiecīgu prasību tiesā.

Maksājumi saskaņā ar Līguma noteikumiem nelika veikti savlaicīgi un pilnā apmērā, kā rezultātā Prasītājs vienpusēji

izbeidza Nomas līgumu ar 2015.gada 24.augustu (pēdējā līguma darbības diena - 2015.gada 23. augusts), pamatojoties uz

Nomas līguma 5.2.5.punktu, kas nosaka, ka iznomātājs ir tiesīgs vienpusēji lauzt līgumu pirms termiņa, ja nomnieks ir

pieļāvis kāda šajā līgumā paredzētā maksājuma kavējumu ilgāk par 10 dienām.

Minēto apliecina 2015.gada 11.augusta prasītāja brīdinājums Nr. 3/4-1446 atbildētājam (lpp. 32).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka atbildētājai pilnā mērā ir saistošs Civillikuma 1587.pants, kas nosaka, ka tiesīgi

noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1811.pants noteic, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka

saistība, tas ir, nolīdzinot parādu. Ja saistības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu. Civillikuma 1828.pantā

norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība.

Sekojoši, izskatāmajā lietā pienākums pierādīt faktu, ka ir veikta daļēja vai pilnīga parāda atmaksa, gulstas uz atbildētāju

saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu.

Atbildētāja, pretēji Civilprocesa likuma 93.panta prasībām, nav sniegusi prasību atspēkojošus pierādījumus un

iebildumus pret prasības pamatotību, tādējādi neizmantojot savus pienākumus un tiesības pēc labas ticības.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasības summas apmēru, kas sastāv no nomas maksas parāda atbilstoši Nomas līguma

2.1., 2.2.punktam par periodu no 2014.gada 24.septembra līdz 2015.gada 23.augustam (lpp. 37, 38-54).

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā

gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Līguma 2.8.punktu prasītājs ir tiesīgs no atbildētāja par kavētiem maksājumiem pieprasīt līgumsodu 0.2%

apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru kavēto dienu.

Prasītājs aprēķinājis līgumsodu par periodu līdz 2017.gada 21.augustam un samazinājis to līdz 10% apmēram no

pamatparāda.

Norādāms, ka līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums

beidz pastāvēt (Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra Spriedumā lietā nr. SKC-644/2013).

Tiesa secina, ka prasītājs kļūdaini aprēķinājis līgumsodu par periodu līdz 2017.gada 21.augustam, t.i., pēc Nomas

līguma izbeigšanas. Taču, ņemot vērā, ka līguma darbības laikā līgumsods pārsniedzis 10% apmēru no pamatparāda, par

pamatotu atzīstams prasījums par līgumsoda EUR 201.85 apmērā (lpp. 37, 38-54).

Lietā nav pierādījumu, ka atbildētājs, saņemot prasītājas 2015.gada 11.augusta brīdinājumu un 2017.gada 23.marta

brīdinājumu (lpp. 32-33, 34-35), būtu apstrīdējis parāda esamību un tā apmēru, ceļot dibinātus iebildumus, līdz ar ko,

ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, prasītājas norādītie fakti atzīstami par pierādītiem.

Šādos apstākļos tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētājam pastāv neizpildītas maksājumu saistības pret prasītāju EUR

2220.39 apmērā, kas sastāv no pamatparāda EUR 2018.54 apmērā un līgumsoda EUR 201.85 apmērā, un kas ir piedzenami

tiesas ceļā.

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas prasītājas labā piedzenami

tiesas izdevumi EUR 375.16, kas sastāv no valsts nodevas EUR 323.56 (lpp. 7), ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem

EUR 3.30 (lpp. 8,62). Bez tam, piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par dokumentu tulkošanu lietuviešu

valodā EUR 48.40 apmērā (lpp. 101).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas

prasītāja tiesības par laiku no sprieduma stāšanās spēkā līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no parāda

pamatsummas EUR 2220.39 (Civillikuma 1753., 1756., 1765.pants).

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumus, atbildētājai ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz minēto un vadoties Civilprocesa likuma 8. un 97. panta tiesa

nosprieda:

Piedzīt no UAB “Heuverlingo chemijos grupe LT”, Lietuvas reģ. Nr. 303164883, par labu SIA „Hiponia”, reģ. Nr.

40003426895, pamatparādu EUR 2018.54, līgumsodu EUR 201.85 un tiesas izdevumus 375.26, bet kopā EUR 2595.65

(divi tūkstoši pieci simti deviņdesmit pieci euro un 65 centi), nosakot atbildētājai desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Naudas summa ieskaitāma SIA „Hiponia”, reģ. Nr. 40003426895, kontā Nr. LV66RIKO0002013264375 AS Luminor

bank.

Noteikt SIA „Hiponia”, reģ. Nr. 40003426895, tiesības saņemt no UAB “Heuverlingo chemijos grupe LT”, Lietuvas

reģ. Nr. 303164883, likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Tiesas spriedumu lietā par maza apmēra prasību prasītājs var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, bet atbildētāji - 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese S. Meliņa