Court convicts defendant of theft and vehicle theft, waiving evidence trial due to guilty plea.

Lieta Nr.11390063418

Lietas arhīva Nr. K73- 1976-18/50

ECLI:LV:ZRT:2018:1123.11390063418.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2018.gada 23.novembrī

Zemgales rajona tiesa tiesnese L.Sprigule

piedaloties prokurorei D.Miķei

aizstāvei I.Skaistkalnei

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma, 175.panta trešās daļas,

175.panta pirmās daļas

Aprakstošā daļa

Apsūdzētais /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu zādzību no transportlīdzekļa.

2018.gada 28.septembrī ap pulksten 13.30 /pers. A/, nedzēstas sodāmības laikā, atrodoties garāžu kooperatīva „Spartaks” teritorijā, Spartaka

ielā, Tukumā, kur bija novietota automašīna /TL marka/, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, nolūkā izdarīt svešas mantas zādzību no

minētās automašīnas, atverot neaizslēgtas vadītāja puses priekšējās durvis, iekļuva automašīnas salonā un no priekšējā blakussēdētāja krēsla slepeni

nozaga cietušajam /pers. C/ piederošo polietilēna maisiņu "Maxima", kurā atradās: iepakojums gaļas 2,00 euro vērtībā, iepakojums speķa 2,00 euro

vērtībā, divas paciņas biezpiena, katra 1,40 euro vērtībā, 2,80 euro kopvērtībā, cigarešu paciņa 3,20 euro vērtībā un aploksnē ielikta nauda 60,00 euro.

Tādā veidā /pers. A/ nozaga cietušajam /pers. C/ piederošas mantas 70,00 euro kopvērtībā.

Ar savām darbībām /pers. A/izdarīja Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētu noziegumu.

Bez tam, /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu zādzību.

2018.gada l. oktobrī ap pulksten 11.30 /pers. A/čs, nedzēstas sodāmības laikā, ejot garām Tukuma slimnīcas autostāvvietai Raudas ielā 8,

Tukumā, pamanīja cietušā /pers. D/ valdījumā esošo automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 1500 euro vērtībā, kuras

aizdedzē bija atstāta atslēga. Tajā brīdī /pers. A/ radās noziedzīgs nodoms nozagt minēto automašīnu. Pēc tam /pers. A/, realizējot savu noziedzīgo

nodomu, iekāpa minētajā automašīnā, iedarbināja to un aizbrauca, transportlīdzekli izmantojot savām vajadzībām.

Tādā veidā /pers. A/ slepeni nozaga /pers. D/ valdījumā esošo automašīnu 1500 euro vērtībā.

Ar savām darbībām Oskars Skračs izdarīja Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētu noziegumu.

Motīvu daļa

Nopratināts kā apsūdzētais /pers. A/ atzina savu vainu viņam inkriminētajās darbībās un pieteica lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas

izmeklēšanā.

Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesa pieņēma lēmumu

neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, apsūdzētajam ir izskaidrota

pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Apsūdzētā /pers. A/ darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas kā zādzības izdarīšana, iekļūstot transportlīdzeklī

zādzības nolūkā un pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas, kā svešas kustamas mantas slepena zādzība.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, tiesa, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā

arī vainīgā personību. Savukārt, atbilstoši minētās normas trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījumus klasificējams kā smags

noziegums, par kura izdarīšanu šī panta sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu

darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk

smags noziegums, par kura izdarīšanu šī panta sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai

piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Tiesa vērtē noziedzīgā nodarījuma apstākļus, zādzības izdarīšanas veidu, radīto kaitējumu, to, ka cietušajam /pers. C/ nodarīts mantiskais

kaitējums, zaudējumi nav atlīdzināti. Cietušajam /pers. D/ nozagtais transportlīdzeklis ir atdots.

Ar IeM Informācijas centra izdruku, Tukuma rajona tiesas 2018.gada 20.februāra spriedumu, Zemgales rajona tiesas 2018.gada 20.marta

spriedumu un Zemgales apgabaltiesas 2018.gada 4.jūnija spriedumu, 2018.gada 7.marta spriedumu pierādīts, ka /pers. A/ iepriekš ir vairākkārt sodīts.

Sodāmība nav dzēsta (lietas 28.-36.; 110.-115., 116.—126, 127.-130.,131.-142.lapa).

Pēdējo reizi /pers. A/ notiesāts ar Tukuma rajona tiesas 2018.gada 20.februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ar brīvības

atņemšanu uz pieciem mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmās daļas 2.punktu sodam pilnīgi pievienots sods pēc Tukuma rajona tiesas

2017.gada 5.aprīļa sprieduma un Valmieras rajona tiesas 2017.gada 8.jūnija lēmuma, galīgais sods noteikts- brīvības atņemšana uz vienu gadu un

septiņiem mēnešiem, piespiedu darbs uz 120 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Spriedums stājies spēkā 2018.gada

6.aprīlī (lietas 127.-130.lapa).

No Personu datu pārlūka izdrukas izriet, ka /pers. A/ nav deklarētās dzīvesvietas (lietas 25.lapa).

Rīgas Centrālcietums /pers. A/ raksturo pozitīvi (lietas 108.-109.lapa).

Izvērtējot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi: aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā arī resocializēt

sodīto personu, tiesa secina, ka par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā izdarīto noziegumu /pers. A/

piemērojams likumā paredzētais brīvības atņemšanas sods. Tiesa atzīst, ka tikai brīvības atņemšanas soda piemērošana sasniegs Krimināllikuma 35.pantā

noteiktos soda mērķus.

Tiesa secina, ka nav piemērojami alternatīvie soda veidi, jo /pers. A/ iepriekš vairākkārt sodīts arī par mantiska rakstura noziegumu izdarīšanu,

jaunu noziegumu izdarīja nedzēstas sodāmības laikā. Minētie apstākļi liecina, ka /pers. A/ nav izvērtējis izdarīto noziegumu sekas, turpina izdarīt

likumpārkāpumus. /pers. A/ ar savām darbībām ir radījis mantisku kaitējumu cietušajam /pers. C/, zaudējumi nav atlīdzināti.

Par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā izdarīto noziegumu tiesa nepiemēro /pers. A/ mantas konfiskāciju, jo atbilstoši Krimināllikuma 42.pantā

noteiktajam, nav konstatēta /pers. A/ konfiscējama manta.

Apsūdzētais ir izdarījis divus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus. Atbilstoši Krimināllikuma 50.panta pirmajai un trešajai daļai, galīgais sods

apsūdzētajam nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta 2.1daļai piespiedu darbs izpildāms patstāvīgi, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta ceturtajai, piektajai daļai /pers. A/ soda termiņā ieskaitāms aizturēšanas laiks no 2018.gada 28.septembra līdz

30.septembrim, aizturēšanas laiks un apcietinājums no 2018.gada 1.oktobra, līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Apsūdzētajam /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis-apcietinājums ir atstājams negrozīts.

Atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrajai daļai tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstina vaļsirdīgā atzīšanās izdarītajā, izdarītā nožēla.

Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantoja Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicināja procesa norisi, piesakot

lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, kas liecina par viņa attieksmi pret apsūdzību.

Atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktam apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprina tas, ka noziedzīgais nodarījumus veido

noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Pirmstiesas procesā cietušais /pers. C/ pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 70 euro.

Apsūdzētais /pers. A/ atzina pieteikto kaitējuma kompensāciju.

Tiesa uzskata, ka kaitējuma kompensācija ir pamatota un piedzenama 70 euro apmērā. Kaitējuma summa atbilst zādzības rezultātā nodarītā

mantiskā zaudējuma apmēram, kuru nav pamata apšaubīt.

Kriminālprocesa likuma 350.pants noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par [...] mantisko zaudējumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktam apsūdzētais ir persona, kurai var uzlikt kompensācijas samaksāšanas

pienākumu. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.pantam tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā radīto

mantisko zaudējumu apmēru[..].

Tiesas sēdē, pēc tiesas norīkojuma, apsūdzētā /pers. A/ aizstāvībai piedalījās zvērināta advokāte I.Skaistkalne.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 84.pantam, 2009.gada 22.decembra MK noteikumiem Nr. 1493 ”Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības apjomu, apmaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību" zvērinātai advokātei I.Skaistkalnei pēc iesniegtā paziņojuma

no valsts līdzekļiem izmaksājami 80 euro, par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu tiesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu šo izdevumu samaksa valsts labā uzliekama apsūdzētajam /pers. A/.

Lietā nav ziņu par apsūdzētā mantisko stāvokli, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 85.pantam izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību

nodrošināt no saviem līdzekļiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu lietiskie pierādījumi: automašīna /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/

atstājama cietušajam /pers. D/; saskarsmes pēdas, siekalu paraugi, kas glabājas VP Zemgales RP Tukuma iecirkņa mantu glabātavā- iznīcināmi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520.,523.,527.,528.,529.,530.,531. pantu,

Rezolutīvā daļa

Tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu:

pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un sodīt ar brīvības atņemšanu uz astoņiem mēnešiem,

pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un sodīt ar brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem,

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo, trešo daļu /pers. A/ sodu noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības daļēji saskaitot

piespriestos sodus-brīvības atņemšanu uz vienpadsmit mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu ar šo spriedumu noteiktajam sodam pilnīgi pievienot sodu, kas noteikts pēc Tukuma rajona tiesas

2018.gada 20.februāra sprieduma un galīgo sodu /pers. A/ noteikt- brīvības atņemšanu uz vienpadsmit mēnešiem, piespiedu darbu uz simt

divdesmit stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem vienpadsmit mēnešiem.

Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta 2.1daļai piespiedu darbu izpildīt patstāvīgi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto, piekto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitīt aizturēšanas laiku no 2018.gada

28.septembra līdz 2018.gada 30.septembrim, aizturēšanas laiku un apcietinājumu no 2018.gada 1.oktobra līdz šī sprieduma spēkā stāšanās

dienai.

Drošības līdzekli-apcietinājumu /pers. A/, negrozīt.

Piedzīt no /pers. A//pers. C/labā mantiskā kaitējuma kompensāciju 70,00 euro.

Piedzīt no /pers. A/ valsts ienākumos procesuālos izdevumus – 80 euro, par valsts nodrošināto juridisko palīdzību tiesā, nosakot

termiņu maksājuma labprātīgai izpildei- 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, par sprieduma izpildi paziņot Zemgales rajona tiesai.

Lietiskos pierādījumus- automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ atstāt cietušajam /pers. D/.

Saskarsmes pēdas, siekalu paraugus, kas glabājas VP Zemgales RP Tukuma iecirkņa mantu glabātavā- iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, no pilna sprieduma pieejamības dienas – 2018.gada

17.decembra, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese L.Sprigule