Appeal court allows tenant's claim to remove property from inventory after landlord's wrongful entry.

Lietas Nr. C33386713

Lietas arhīva Nr. CA-1891-14/31

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 24.septembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese A.Veita,

tiesneses: G.Freimane, L.Blūmiņa,

ar tiesas sēžu sekretāru M.Malojlo, tulci V.Melamedaiti

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ un SIA “Ektornet Real

Estate Latvia” par mantas izslēgšanu no aprakstes akta, ar trešo personu zvērinātu tiesu

izpildītāju Jāni Lazdānu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas

2014.gada 10.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 4.jūnijā /pers. A/ (turpmāk arī prasītājs) cēlis prasību Rīgas rajona tiesā

prasību pret SIA „Ektornet Real Estate Latvia” un /pers. B/ (abas kopā turpmāk arī

atbildētājas) par mantas izslēgšanu no aprakstes akta, kā trešo personu norādot Rīgas

apgabaltiesas iecirkņa Nr.59 zvērinātu tiesu izpildītāju Jāni Lazdānu.

Prasības pieteikumā norādīts šāds pamatojums.

Saskaņā ar 2009.gada 29.marta nekustamā īpašuma īres līgumu prasītājs dzīvojis

/adrese/, kadastra numurs /kadastra numurs/, un tur atradušās tikai prasītāja mantas.

Ievērojot likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantu, 2013.gada 3.janvārī prasītājs

iesniedzis iesniegumu zvērinātam tiesu izpildītājam Jāni Lazdānam, kā arī ieguvējam par

to, ka, pamatojoties uz īres līgumu, prasītājs dzīvo minētajā īpašumā.

Neskatoties uz to, 2013.gada 21.janvārī zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns

veicis SIA “Ektornet Real Estate Latvia” ievešanu valdījumā izpildu lietā

Nr.1387/059/2012 prasītāja dzīves vietā /adrese/, kuras laikā tikušas nomainītas visas

slēdzenes, bet prasītājam atslēgas nav izsniegtas, lai varētu iekļūt savā dzīves vietā.

Prasītāja mantas tikušas aprakstītas kā parādnieka mantas, kaut attiecībā uz prasītāju

nav likumīgā spēkā esoša tiesas nolēmuma par parādu piedziņu.

Parādniece /pers. B/tiesu izpildītājam Jānim Lazdānam paskaidrojusi, ka 2009.gada

29.martā noslēgts nekustamā īpašuma īres līgums ar prasītāju, kurš dzīvo /adrese/, kadastra

numurs /kadastra numurs/, un prasītājs ir nekustamā īpašuma /adrese/, faktiskais valdītājs,

un īpašumā atrodas tikai viņam piederošās mantas. Taču zvērināts tiesu izpildītājs attiecies

fiksēt aktā par ievešanu valdījumā īrnieka un īres līguma esamības faktu, veicis īrnieka

mantas apraksti un norādījis īrniekam par nepieciešamību pamest telpas.

Prasītājs vērsies pie SIA „Ektornet Real Estate Latvia” pārstāvja ar lūgumu izsniegt

viņam atslēgas, lai varētu iekļūt īrētajā dzīves vietā /adrese/, un lietot sev piederošās

mantas, kas tur atrodas, taču prasītājam atteikts, ka to izdarīs vēlāk.

Līdz pat šim brīdim prasītājam atslēgas nav izsniegtas, viņš nevar iekļūt savā dzīves

vietā un mantas viņam nav atdotas.

Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 633.panta pirmo un otro daļu, likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 8.pantu, prasītājs lūdzis tiesu izslēgt /pers. A/ mantas no akta par

kustamās mantas apraksti Nr.13, ko 2013.gada 21.janvārī sastādījis Rīgas apgabaltiesas

iecirkņa Nr.59 zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns izpildu lietā Nr.1387/059/2012.

2013.gada 5.jūlijā Rīgas rajona tiesā saņemti atbildētājas /pers. B/ rakstveida

paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību atzīst, uzskata, ka tā

ir pamatota un apmierināma, norādot, ka 2013.gada 21.janvārī pirms mantu aprakstes akta

sastādīšanas viņa zvērinātam tiesu izpildītājam Jānim Lazdānam paskaidrojusi, ka

atbildētājas mantas nekustamajā īpašumā /adrese/, neatrodas, kas fiksēts arī 2013.gada

21.janvāra aktā par kustamās mantas apraksti izpildu lietā Nr.1387/059/2012, akta

reģistrācijas Nr.13. Aprakstītās mantas pieder prasītājam.

Vienlaikus atbildētāja norādījusi, ka tā nav viņas vaina, ka mantas tikušas

aprakstītas, tāpēc viņai nav jāatlīdzina tiesas izdevumi. Atbildētāja savlaicīgi informējusi

tiesu izpildītāju

par to, ka māja /adrese/, 2009.gada 29.martā ir izīrēta prasītājam, un atbildētājas mantas

tur neatrodas.

2013.gada 10.jūlijā Rīgas rajona tiesā saņemti arī atbildētājas SIA „Ektornet Real

Estate Latvia” rakstveida paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka prasība netiek

atzīta un ir nepamatota un noraidāma, jo prasītājs nav pierādījis sava prasījuma

pamatotību.

Paskaidrojumos arī norādīts, ka neviens no prasības pieteikumam pievienotajiem

dokumentiem nepierāda prasītāja īpašumtiesības uz mantu, kas aprakstīta ar aktu. Īpašuma

iegūšanas veidus regulē Civillikuma trešās daļas (Lietu tiesības) trešās nodaļas (īpašums)

otrā apakšnodaļa ,,Īpašuma iegūšana”. Šajā apakšnodaļā ir izsmeļoši uzskaitīti visi

īpašumtiesību iegūšanas veidi, kā arī ir norādīti visi priekšnoteikumi, kam jāizpildās, lai

īpašumtiesības varētu tikt iegūtas katrā konkrētajā veidā. Tādējādi, prasītājam, lūdzot tiesu

izslēgt no akta kustamo mantu, ir nepieciešams pierādīt, ka konkrētā kustamā manta pieder

prasītājam, norādot uz kādu no minētajā Civillikuma apakšnodaļā norādītajiem īpašuma

iegūšanas veidiem, vienlaikus iesniedzot tiesā pierādījumus, kas pamato šādu

īpašumtiesību iegūšanu un īpašumtiesību esamību.

Atbildētājas SIA “Ektornet Real Estate Latvia” ieskatā, nedz iesniegtie zvērinātu

tiesu izpildītāju sastādītie akti, nedz prasītāja iesniegums zvērinātam tiesu izpildītājam,

nedz Tiesībsarga atzinums, nedz arī īres līgums, kura tiesiskums un spēkā esamība ir

apšaubāma, nav uzskatāmi par dokumentiem, kas rada prasītāja īpašumtiesības uz mantu.

Šādi dokumenti nevar būt par pamatu tam, lai tiesa atzītu prasītāja īpašumtiesības uz

kustamo mantu, kas aprakstīta ar aktu.

Ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 10.februāra spriedumu prasība noraidīta. No

/pers. A/ par labu valstij piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,53.

Tiesa spriedumā atsaukusies uz Civilprocesa likuma 633.panta pirmo daļu un

konstatējusi, ka prasītājs lūdzis tiesai izslēgt no akta par kustamās mantas apraksti Nr.13,

ko 2013.gada 21.janvārī sastādījis Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.59 zvērināts tiesu

izpildītājs Jānis Lazdāns izpildu lietā Nr.1387/059/2012, kustamo mantu, ko prasītājs

uzskata par sev piederošu.

Tāpat tiesa konstatējusi, ka minēto apstākļu pierādīšanai lietā iesniegti šādi

pierādījumi: 2009.gada 29.marta nekustamā īpašuma īres līgums, 2013.gada 21.janvāra

akts par kustamās mantas apraksti Nr.13, prasītāja 2013.gada 3.janvāra iesniegums

zvērinātam tiesu izpildītājam, 2012.gada 28.decembra akts Nr.28 –12/12 par fakta

fiksēšanu un Latvijas Republikas Tiesībsarga 2013.gada 25.aprīļa atzinums pārbaudes lietā

Nr.2013–12–18AF.

Tiesa secinājusi, ka 2009.gada 29.marta nekustamā īpašuma īres līgumā, kas

noslēgts starp atbildētāju /pers. B/ un prasītāju, paredzēts, ka prasītājam tiek izīrētās

telpas /adrese/. Līguma 4.1.punktā pielīgtas prasītāja tiesības uz sava rēķina aprīkot

nekustamo īpašumu ar mēbelēm, datoru un sakaru tīkliem, speciālo drošības un cita veida

tehniku un iekārtām, kā arī citādi pielāgot nekustamo īpašumu savām vajadzībām.

Tiesa arī konstatējusi, ka ar Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.59 zvērināta tiesu

izpildītāja Jāņa Lazdāna 2013.gada 21.janvāra aktu par kustamas mantas apraksti Nr.13,

aprakstīta manta, kas atrodas /adrese/, un tā nodota glabāšanā prasītājam lietā, par kuras

izslēgšanu no aprakstes akta prasītājs ir cēlis tiesā prasību. Minētajā aktā fiksēts /pers. B/

norādītais, ka aprakstītā manta nepieder viņai, bet gan prasītājam lietā.

Tāpat tiesa konstatējusi, ka ar Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.60 zvērinātas tiesu

izpildītājas Sandras Suveizdas 2012.gada 28.decembrī sastādīto aktu Nr.28–12/12 fiksēts

prasītāja paskaidrotais, ka prasītājs īrē telpas /adrese/, kuras nodotas prasītājam bez

mēbelēm un visas īpašumā esošās mēbeles, sadzīves priekšmeti, elektrotehnika un

datortehnika pieder prasītājam. Zvērināta tiesu izpildītāja fiksējusi, ka nekustamais

īpašums ir apdzīvots, dzīvojamās mājas telpās atrodas dažādas mēbeles, sadzīves

priekšmeti, datortehnika un elektrotehnika.

Tiesa atzinusi, ka prasītāja 2013.gada 3.janvāra iesniegums zvērinātam tiesu

izpildītājam, apliecina, ka prasītājs ir informējis zvērinātu tiesu izpildītāju par mantas, kas

atrodas /adrese/, piederību prasītājam.

Citējot Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu un Civillikuma 1060.panta pirmo

daļu un novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa norādījusi, ka nav atzīstams par

pierādītu fakts, ka kustamās mantas aprakstes aktā iekļautā manta pieder prasītājam lietā.

Īres līguma noslēgšana pati par sevi neliecina par norādītās kustamās mantas piederību

prasītājam un minētais apstāklis vien, bez citu prasītāja īpašuma tiesību apliecinošu

pierādījumu esamības, nevar būt pamats kustamas mantas izslēgšanai no aprakstes akta un

nodošanai prasītājam.

Turklāt tiesa ņēmusi vērā, ka īres līguma 1.2. un 4.7.punktā norādīts, ka prasītājam

ir piešķirtas tiesības lietot visu nekustamā īpašuma labiekārtojumu un prasītājs apņēmies

saudzīgi izturēties pret nekustamo īpašumu, tā labiekārtojumu un inventāru, nepieļaujot to

bojāšanu. Līdz ar to, līguma punktā 4.1. iekļautā prasītāja tiesība aprīkot nekustamo

īpašumu ar mēbelēm, pati par sevi neapliecina, ka nekustamajā īpašumā netika izvietota

neviena cita, kā tikai prasītājam piederoša kustama manta.

Tiesas ieskatā, apstāklis, ka līdz kustamās mantas aprakstes brīdim prasītājs

informējis tiesu izpildītāju par kustamās mantas piederību viņam un uz kustamās mantas

aprakstes brīdi atbildētāja /pers. B/ minējusi tiesu izpildītājam, ka manta nepieder viņai,

bet prasītājam, ko arī paskaidrojusi tiesai, nevar būt par pietiekamu pamatu, lai atzītu, ka

aprakstītā manta pieder prasītājam.

Tāpat, tiesas ieskatā, Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.60 zvērinātas tiesu izpildītājas

Sandras Suveizdas 2012.gada 28.decembrī fiksētais apliecina tikai kustamas mantas

atrašanos nekustamajā īpašumā, nevis tā piederību prasītājam.

Novērtējot Latvijas Republikas Tiesībsarga 2013.gada 25.aprīļa atzinumu pārbaudes

lietā Nr.2013–12–18AF, tiesa secinājusi, ka tas nekalpo par pierādījumu tam, ka aprakstes

aktā iekļautā manta pieder prasītājam, bet par prasītāja atsaukšanos uz likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 8.pantu, tiesa norādījusi, ka tā ir nepamatota, jo norma regulē īres

tiesiskās attiecības, nevis kustamās mantas piederības konstatēšanu.

Līdz ar to tiesa uzskatījusi, ka prasītājs nav pierādījis savas īpašuma tiesības uz

kustamo mantu un, attiecīgi, nav pierādījis celtās prasības pamatotību.

Pie šādiem apstākļiem tiesa secinājusi, ka prasība par mantas izslēgšanu no akta par

kustamās mantas apraksti Nr.13, ko 2013.gada 21.janvārī sastādījis Rīgas apgabaltiesas

iecirkņa Nr.59 zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns izpildu lietā Nr.1387/059/2012, nav

pamatota un ir noraidāma.

Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, tiesa atzinusi, ka no prasītāja

par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,53 apmērā.

Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedzis prasītājs /pers.

A/, lūdzot izskatīt lietu pēc būtības un prasību apmierināt.

Apelācijas sūdzībā cita starpā norādīti šādi argumenti sprieduma nepareizībai.

Tiesa nepamatoti piemērojusi Civillikuma 1060.pantu, jo prasība celta, pamatojoties

uz Civilprocesa likuma 633.panta pirmo un otro daļu, un saskaņā ar tiesību doktrīnā pausto

viedokli prasība par mantas izslēgšanu no aprakstes akta nav uzskatāma par vindikāciju,

bet gan negatoro prasību, jo mantas aprakste pati par sevi vēl nerada īpašuma tiesību

zaudēšanu.

Tiesa ir kļūdaini novērtējusi pierādījumus lietā, jo no Tiesībsarga atzinuma izriet, ka

saskaņā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes skaidrojumu ir konstatēta zvērināta

tiesu izpildītāja Jāņa Lazdāna rīcības neatbilstība normatīvo aktu prasībām, aprakstot

īrnieka mantu.

Tiesa nav norādījusi nevienu tiesību normu, kas prasa mantas piederības konkrētus

pierādīšanas līdzekļus.

Lietā nav strīda, ka aprakstītās mantas līdz mantu aprakstei atradušās prasītāja

valdījumā, un atbildētāji nav iesnieguši nevienu pierādījumu, ka aprakstītās mantas

piederētu kādam citam vai kāda cita persona uz šīm mantām pretendētu, vai arī, ka kāda

persona apgalvotu, ka mantas prasītājs ieguvis nelikumīgi.

Tādējādi nav bijis tiesiska pamata aprakstīt prasītājam piederošas un viņa valdījumā

esošas mantas un noraidīt prasību par mantas izslēgšanu no aprakstes akta.

Paskaidrojumus par prasītāja apelācijas sūdzību 2014.gada 9.maijā Rīgas

apgabaltiesā iesniegusi atbildētāja SIA “Ektornet Real Estate Latvia”, norādot, ka

apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un noraidāmu.

Atbildētājas ieskatā, nepamatots ir prasītāja viedoklis, ka tiesa nepamatoti

atsaukusies uz Civillikuma 1060.pantu. Lai apmierinātu prasītāja prasību par mantas

izslēgšanu no aprakstes akta, vispirms jākonstatē, ka manta patiešām pieder prasītājam un,

iekļaujot to aprakstes aktā, ir aizskartas prasītāja tiesības.

Tāpat, atbildētājas ieskatā, nepamatots ir prasītāja apgalvojums, ka tiesa kļūdaini

novērtējusi pierādījumus. Izvērtējot prasītāja iesniegtos pierādījumus, tiesa pamatoti

secinājusi, ka prasītājs nav pierādījis savas īpašuma tiesības uz kustamo mantu un,

attiecīgi, nav pierādījis prasības pamatotību. Neviens no prasītāja iesniegtajiem rakstveida

pierādījumiem nav uzskatāms par dokumentu, kas apliecina prasītāja īpašuma tiesības, un

neviens no tiem nevar būt par pamatu prasības apmierināšanai.

Apelācijas instances tiesas sēdē /pers. A/ pilnvarotā pārstāve /pers. C/ apelācijas

sūdzību un prasību uzturēja saskaņā ar tajā norādītajiem argumentiem.

Atbildētāja/pers. B/ apelācijas sūdzību un prasību atzina par pamatotu. Paskaidroja,

ka aprakstītās mantas nepieder viņai, bet /pers. A/, kas dzīvojamo māju īrējis. Par šo faktu

viņa informējusi arī tiesu izpildītāju, taču viņai nezināmu iemeslu pēc tiesu izpildītājs

mantu tik un tā aprakstījis.

Trešā persona zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns norādīja, ka apelācijas

sūdzība un prasība nav pamatota. Paskaidroja, ka, veicot izpildu darbības (ievedot

ieguvēju valdījumā) nekustamajā īpašumā /adrese/, viņam nav radies iespaids, ka

parādniece /pers. B/ tur dzīvotu. Māja praktiski bijusi atbrīvota, bija palikušas tikai tās

mantas, kas norādītas aprakstes aktā.

Atbildētājas SIA “Ektornet Real Estate Latvia” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies,

par sava pārstāvja neierašanās iemesliem atbildētāja tiesu nav informējusi un atlikt lietas

izskatīšanu nav lūgusi. No lietas materiāliem redzams, ka SIA “Ektornet Real Estate

Latvia” par tiesas sēdi ir pienācīgi paziņots, nosūtot tiesas pavēsti uz tās juridisko adresi.

Ņemot vērā iepriekš norādīto un to, ka Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā

noteiktie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai nav konstatējami, tiesu kolēģija atzīst, ka

saskaņā ar šī likuma 156.panta pirmo daļu un 428.panta otro daļu lieta izskatāma

atbildētājas SIA “Ektornet Real Estate Latvia” pārstāvja prombūtnē.

Motīvu daļa

Noklausījusies tiesas sēdē klātesošo lietas dalībnieku paskaidrojumus un novērtējusi

tos kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, Civillietu tiesu kolēģija atzīst,

ka apelācijas sūdzība ir pamatota un prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 633.panta pirmo un otro daļu personai, kura

uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz aprakstīto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, uz

kuru tiek vērsta piedziņa, vai tā daļu, jāceļ prasība tiesā pēc vispārējās lietu piekritības.

Prasība par mantas izslēgšanu no aprakstes akta (..) ceļama pret parādnieku un piedzinēju

(..).

Lietā nav strīda, ka 2013.gada 21.janvārī zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns,

izpildot tiesas nolēmumu par atbildētājas SIA “Ektornet Real Estate Latvia” ievešanu

nekustamā īpašuma /adrese/, valdījumā, sastādījis aktu par kustamās mantas apraksti Nr.13

izpildu lietā Nr.1387/059/2012 (lietas 13.lapa), ar kuru aprakstīta šāda kustamā manta:

1) gulta ar matraci, lietota, viena, Ls 10 vērtībā;

2) nakts lampa, lietota, viena, Ls 1 vērtībā;

3) televizors Panasonic TX25K1PIM, lietots, viens, Ls 5 vērtībā;

4) televizors Panasonic TX29, lietots, viens, Ls 5 vērtībā;

5) videomagnetofons Panasonic, lietots, viens, Ls 5 vērtībā;

6) dekoders ECMOSTAR DSB – 2110, lietots, viens, Ls 5 vērtībā;

7) dekoders ECMOSTAR DSB 707, lietots, viens, Ls 5 vērtībā;

8) brūns skapītis, lietots, viens, Ls 1 vērtībā;

9) izvelkams galds, ovāls, lietots, viens, bez vērtības;

10) izvelkams dīvāns, zaļš, lietots, viens, bez vērtības;

11) atpūtas krēsls, zaļš, lietots, viens, bez vērtības;

12) videokameras WCL 118 lietota, divas, Ls 50 vērtībā;

13) ledusskapis, balsts, lietots, Ls 20 vērtībā;

14) veļas mašīna (nosaukums nesalasāms), lietota, viena, Ls 20 vērtībā;

15) degvielas kannas, lietotas, zaļas, sešas, Ls 6 vērtībā;

16) plaukts, melns, lietots, viens, Ls 3 vērtībā;

17) ūdens sūkņi (nosaukums nesalasāms), lietoti, pieci, Ls 5 vērtībā;

18) drēbju pakaramais, metāla, lietots, viens, Ls 3 vērtībā;

19) ūdens lokano cauruļu turētājs, zaļš, lietots, viens, Ls 10 vērtībā;

20) grīdas paklāji, lietoti, divi, Ls 10 vērtībā.

Manta nodota glabāšanā prasītājam /pers. A/. Aktā izdarīta atzīme, ka parādniece

/pers. B/ norādījusi, ka aprakstītais kustamais īpašums nepieder viņai, bet - /pers. A/.

Kā pareizi konstatējusi pirmās instances tiesa, 2009.gada 29.marta nekustamā

īpašuma īres līgumā, kas noslēgts starp atbildētāju /pers. B/ un prasītāju, paredzēts, ka

prasītājam tiek izīrētās telpas /adrese/.

Līguma 4.1.punktā pielīgtas prasītāja tiesības uz sava rēķina aprīkot nekustamo

īpašumu ar mēbelēm, datoru un sakaru tīkliem, speciālo drošības un cita veida tehniku un

iekārtām, kā arī citādi pielāgot nekustamo īpašumu savām vajadzībām.

No lietas materiāliem redzams, un par to lietā nav strīda, ka prasītājs /pers. A/ jau

2013.gada 4.janvārī nosūtījis zvērinātam tiesu izpildītājam Jānim Lazdānam iesniegumu

(lietas 14.lapa), kurā norādījis, ka dzīvo nekustamajā īpašumā /adrese/, saskaņā ar

2009.gada 29.marta nekustamā īpašuma īres līgumu un ka tur atrodas tikai viņa mantas.

/pers. A/ paskaidrojumus par aprakstītās kustamās mantas piederību viņam

apstiprina arī atbildētājas /pers. B/ gan rakstveida paskaidrojumos norādītais par prasības

pamatotību (lietas 26.lapa), gan prasības atzīšana apelācijas instances tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 104.panta otrā daļa noteic, ja puse atzīst faktus, ar kuriem otra

puse pamato savus prasījumus (..), tiesa var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav

šaubu, ka atzīšana notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē, vai arī, lai

slēptu patiesību.

Tiesību doktrīnā, skaidrojot šīs normas saturu, pausts viedoklis, ka atzīšana nav

pierādījums vispārīgajā izpratnē, jo atzīšana tikai atbrīvo no pierādīšanas pienākuma

pretējo pusi – tai nav jāpierāda fakti, kurus puse atzinusi. Tā ir tikai pierādīšanas

pienākumu risinājums. Ar atzīšanu nevar tikt pierādīta faktu esamība vai neesamība. Bez

tam pierādījumus var apstrīdēt, pret tiem var celt iebildumus, turpretim atzīšanas

apstrīdēšana nav pieļaujama (sk. Līcis A. Civilprocesa likuma 17.nodaļas komentāri.

Grāmata: Civilprocesa likuma komentāri. Papildinātais izdevums.- Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2001, 129.lpp.).

Šādam viedoklim par normas tulkojumu pievienojies ar Augstākās tiesas Civillietu

departaments savā 2014.gada 14.februāra spriedumā lietā Nr.SKC-138/2014, norādot, ka

prasību pamatojošo faktu atzīšana kvalificējama kā pierādīšanas līdzeklis, kas situācijā,

kad netiek nodibināti Civilprocesa likuma 104.panta otrajā daļā paredzētie izņēmuma

gadījumi (fakti atzīti viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē), pretējo pusi

atbrīvo no pierādīšanas pienākuma, turklāt fakta atzīšana tiesā nav atsaucama.

Konkrētajā gadījumā tiesu kolēģija atzīst, ka atbildētāja (parādniece) /pers. B/ ir

atzinusi /pers. A/ prasības pamatā norādīto faktu, ka zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa

Lazdāna kustamās mantas aprakstes aktā uzskaitītā nekustamajā īpašumā /adrese/,

aprakstītā kustamā manta pieder /pers. A/.

Tādējādi, tiesu kolēģija uzskata, ka šādos apstākļos, pretēji pirmās instances tiesas

un atbildētājas SIA “Ektornet Real Estate Latvia” viedoklim, prasītājam nav pienākuma

pierādīt faktu, kuru atbildētāja /pers. B/ ir atzinusi. Līdz ar to arī atsaucei uz Civillikuma

1060.pantu izskatāmās lietas faktiskajos un tiesiskajos apstākļos nav izšķirošas nozīmes.

Tiesu kolēģijai nerodas šaubas, ka atbildētāja /pers. B/ prasītāja norādītos faktus

būtu atzinusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē, vai arī, lai slēptu patiesību.

Uz šādu apstākļu esamību nav norādījusi arī otra atbildētāja SIA “Ektornet Real Estate

Latvia”.

Turklāt, arī zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns apelācijas instances tiesas sēdē

atzina, ka, veicot izpildu darbības nekustamajā īpašumā /adrese/, viņam nav radies

iespaids, ka parādniece /pers. B/ tur dzīvotu vai tur esošās mantas piederētu viņai.

No lietas materiāliem arī neizriet, ka tiesības uz aprakstīto kustamo mantu būtu

pieteikusi vēl kāda cita persona.

Tāpat, Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā, nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka

atbildētāja SIA “Ektornet Real Estate Latvia” prasītāja norādīto faktu par kustamās mantas

piederību nav atzinusi.

Konkrētajā gadījumā atbildētāja SIA “Ektornet Real Estate Latvia” ir nekustamā

īpašuma /adrese/, ieguvēja un 2013.gada 21.janvārī notikusi tās ievešana iegūtā nekustamā

īpašuma valdījumā Civilprocesa likuma 74.2nodaļā noteiktajā kārtībā, nevis piedzinēja,

kuras prasījuma apmierināšanai strīdus kustamā manta būtu aprakstīta.

No iepriekš norādītā izriet, ka apstāklis, kurai personai – parādniecei /pers. B/, vai

kādai citai, pieder SIA “Ektornet Real Estate Latvia” iegūtajā nekustamajā īpašumā

/adrese/, aprakstītā kustamā manta, pēdējās tiesības vai intereses skart nevar, līdz ar ko tās

iebildumi pret /pers. A/ celto prasību pēc būtības atzīstami par nepamatotiem.

Ņemot vērā iepriekš norādīto un Civilprocesa likuma 432.panta otrās daļas prasības

un 192.pantā noteikto tiesas pienākumu taisīt spriedumu par prasībā noteikto prasības

priekšmetu, nepārsniedzot prasījuma robežas, apelācijas instances tiesa atzīst, ka prasītāja

prasība ir apmierināma, izslēdzot no zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Lazdāna 2013.gada

21.janvāra akta par kustamās mantas apraksti Nr.13 izpildu lietā Nr.1387/059/2012

prasītāja /pers. A/ mantas saskaņā ar aktā norādīto mantas sarakstu (20 pozīcijas).

Pirmās instances tiesa, noraidot prasību, nav ņēmusi vērā Civilprocesa likuma

104.panta otrajā daļā noteikto izņēmuma gadījumu atbrīvošanai no pieradīšanas

pienākuma, un tas konkrētajā gadījumā bijis par pamatu kļūdaina sprieduma taisīšanai.

Apmierinot prasību un ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas

noteikumus, no atbildētājām par labu prasītājam vienādās daļās saskaņā ar šī likuma

34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu un ceturto daļu piedzenama samaksātā

valsts nodeva par prasību EUR 71,14 (Ls 50 (lietas 7., 8.lapa)), valsts nodeva par

apelācijas sūdzību EUR 71,14 (lietas 60., 60.a lapa), kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi EUR 7,83 (Ls 5,50 (lietas 5., 6.lapa)), kopā EUR 150,11 (71,14 + 71,14 + 7,83 =

150,11), t.i., EUR 75,06 (150,11 / 2 = 75,06) no katras.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta jēgai un būtībai, apmierinot prasību, no

atbildētājām vienādās daļās valsts ienākumos piedzenami iepriekš nesamaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu.

Proti, saskaņā ar lietas materiāliem (lietas 2.lapa), lietai pievienoto Tiesu

informācijas sistēmas pavēstu uzziņu un pasta iestāžu noteiktajiem tarifiem kopējie ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu pirmās un apelācijas instances tiesā šajā lietā ir EUR 19,11.

Līdz ar to, ņemot vērā prasītāja pie prasības pieteikuma iesniegšanas samaksātos

izdevumus EUR 7,83 (Ls 5,50 (lietas 5., 6.lapa)) apmērā, nesamaksāto izdevumu daļa ir

EUR 11,28 (19,11 – 7,83 = 11,28). Secīgi, no katras atbildētājas valsts ienākumos ar

spriedumu piedzenamā izdevumu daļa ir EUR 5,64 (11,28 / 2 = 5,64).

Atbildētājas/pers. B/ paskaidrojumos norādītais, ka viņai nav jāmaksā tiesas

izdevumi, jo viņa /pers. A/ prasību atzinusi un viņas vainas notikušajā mantas aprakstē

nav, nevar būt par pamatu atbildētājas atbrīvošanai no tiesas izdevumu atlīdzināšanas

prasītājam un valstij, jo to neparedz Civilprocesa likums.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājām sprieduma daļā par

tiesāšanās izdevumu (tiesas izdevumu un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu) piedziņu

nosakāms labprātīgas izpildes termiņš - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 204.1 un 432.pantu, Civillietu tiesu

kolēģija

n o s p r i e d a:

apmierināt /pers. A/ prasību pret /pers. B/ un SIA “Ektornet Real Estate Latvia” par

mantas izslēgšanu no aprakstes akta.

Izslēgt no zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Lazdāna 2013.gada 21.janvāra akta par

kustamās mantas apraksti Nr.13 izpildu lietā Nr.1387/059/2012 /pers. A/, personas kods

/personas kods/, mantas saskaņā ar aktā norādīto mantas sarakstu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods 2/, un SIA “Ektornet Real Estate

Latvia”, reģistrācijas Nr.40103252163, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/,

tiesas izdevumus EUR 75,06 (septiņdesmit piecus euro, 6 centus) no katra.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods 2/, un SIA “Ektornet Real Estate

Latvia”, reģistrācijas Nr.40103252163, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 5,64 (piecus euro, 64 centus) no katra, nosakot, ka maksājuma dokumenti

par šo izdevumu samaksu valsts ienākumos tiem paredzētajā kontā sprieduma labprātīgas

izpildes gadījumā iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija kancelejā.

Noteikt termiņu sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgai

izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sagatavošanas dienas,

iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2014.gada 8.oktobrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese A.Veita

Tiesnese

G.Freimane

Tiesnese L.Blūmiņa