Court convicts defendant for refusing police ID and fines €70 for disorderly conduct while intoxicated.

Lietvedības Nr. 1-0303-19/27

ECLI:LV:RVPT:2019:0523.130030319.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 23.maijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā:

tiesnese B.Horuna,

ar tiesas sēžu sekretāri L.Beļkus,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.

Aprakstošā daļa

2019.gada 14.aprīlī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors

D.Lācis sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC376431 (turpmāk – Protokols) attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas

kods/ (turpmāk – /pers. A/) par to, ka 2019.gada 11.aprīlī plkst.20.15 Rīgā, Vērmanes dārzā (sabiedriskā vietā) /pers. A/, atrodoties alkohola

reibuma stāvoklī, uzvedās agresīvi un uzmācās apkārtējiem, uz policijas darbinieku lūgumu uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai

nosaukt savus personas datus, atteicās to darīt, pēc kā atteicās doties uz dienesta transportlīdzekli un tādējādi /pers. A/ ar savu rīcību

nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām prasībām.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk– Latvijas APK) 175.pantā.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai tiesā.

Uz tiesas sēdi 2019.gada 13.maijā /pers. A/ neieradās.

Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 271.panta ceturtajai daļai, lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots

par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

No lietas materiāliem redzams, ka par tiesas sēdi /pers. A/ paziņots, par ko ir veikta atzīme lietas uzziņas lapā par pavēstes nosūtīšanu 2019.gada

17.aprīlī uz /pers. A/ deklarētās dzīves vietas adresi. Tiesā nav saņemts /pers. A/ lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu, kā arī viņš nepaziņoja par

savas neierašanās iemesliem. Līdz ar ko tiesa secina, ka /pers. A/ par lietas izskatīšanu laiku un vietu ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā un termiņā un

viņš nevēlas izmantot savas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Tādējādi tiesa atzīst par iespējamu izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez /pers. A/

piedalīšanās.

Motīvu daļa

Izvērtējusi administratīvā pārkāpuma protokolā ietvertās ziņas, pārējos administratīvā pārkāpuma lietas materiālus to kopumā un savstarpējā

saistībā, tiesa atzīst, ka ir pamats /pers. A/ vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai atbilstoši Latvijas APK 175.pantam.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta piektajā daļā noteikto, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par

faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Savukārt atbilstoši Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;

elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas APK 175.panta ir pilnībā pierādīta ar:

2019.gada 11.aprīlī sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC376431 norādīto;

Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 1.rotas kārtībnieka

J.Strupiša ziņojumā norādīto, proti, ka 2019.gada 11. aprīlī, patrulējot pa VP RRP Rīgas Centra iecirkņa apkalpojamo teritoriju a/e =168=

sastāvā, no VP OVB plkst.20:02 tika saņemts izsaukums uz Vērmanes dārzu, kur uz skatuves notiek kautiņš. Ierodoties norādītajā adresē,

policijas darbiniekus sagaidīja izsaucēja /pers. I/, kura norādīja uz kādu turpat esošu jaunieti, kas atradās manāmā reibuma stāvoklī un

paskaidroja, ka šis vīrietis ir ļoti agresīvs, uzmācas apkārtējiem, cenšas izraisīt kautiņu ar apkārtējiem. Policijas darbinieki pienāca pie norādītā

vīrieša, stādījās priekšā kā policijas darbinieki, paskaidroja uzrunāšanas iemeslu un lūdza uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai nosaukt savus

datus. Vīrietis atteicās nosaukt savus personas datus vai uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī atteicās sniegt jebkādus paskaidrojumus

sakot, ka viņam tas nav jādara. Vīrieti brīdināja par administratīvo atbildību, par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām

prasībām, taču vīrietis atbildēja rupji, norādot, ka viņam ir pilnīgi vienalga, draudēja ar atlaišanu no darba, nepatikšanām dienesta vietā un savu

personību viņš policijas darbiniekiem neatklās. Vīrietim ap plkst.20.15 tika paskaidrots, ka viņš tiek aizturēts un tiks nogādāts Rīgas Centra

iecirknī Latvijas APK 175.panta ietvaros. Vīrietis kategoriski atteicās doties uz dienesta transportlīdzekli, nostājās kaujas stājā, palika ļoti

agresīvs, sāka draudēt ar fizisku izrēķināšanos. Vīrieti lūdza nomierināties un brīdināja, ka saskaņā ar likuma ’’Par policiju“ 13.pantu, pret viņu var

tikt pielietots fizisks spēks un speclīdzekļi. Vīrietis ignorēja policijas darbinieku lūgumu un brīdinājumu. Tāpēc, izvērtējot situāciju un iespējamos

draudus, saskaņā ar likuma’’Par policiju’’ 13.pantu tika pielietots fizisks spēks un speciālais cīņas paņēmiens - rokas aizliekšana aiz muguras.

Vīrietis tika konvojēts uz dienesta transportlīdzekli, pēc kā nogādāts Rīgas Centra iecirknī. Pie Rīgas Centra iecirkņa, atverot dienesta

transportlīdzekļa īslaicīgās aizturēšanas telpas durvis, vīrietis atkal palika ļoti agresīvs. Izkāpjot ārā no dienesta transportlīdzekļa, vīrietis veica asas

kustības, kas policijas darbiniekiem radīja aizdomas, ka vīrietis centīsies bēgt. Tāpēc J.Strupišs pieņēma lēmumu, saskaņā ar likuma’’Par

policiju’’ 13.pantu, pielietot fizisku spēku un speciālo cīņas paņēmienu - rokas aizliekšana aiz muguras. Vīrietis tika konvojēts no dienesta

transportlīdzekļa līdz Rīgas Centra iecirkņa dežūrtelpām. Aizturētais vīrietis atradās manāmā reibuma stāvoklī. No personas mutes dobuma bija

jūtama ļoti spēcīga alkoholam raksturīga smaka, vīrietis bija agresīvs un neorientējās notiekošajā situācijā, runāja nesakarīgi. Par notikušo ziņots

VP OVB. Personīgās mantas netika skartas. Rīgas Centra iecirknī noskaidrots, ka vīrietis, kas slēpa savus personas datus ir /pers. A/, personas

kods /personas kods/;

2019.gada 11.aprīļa Administratīvās aizturēšanas protokolu Nr.530, kurā norādīts, ka /pers. A/ administratīvi aizturēts 2019.gada

11.aprīlī plkst.20.15 par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā;

Personas pārbaudes protokolu un tam pievienotajām divām izdrukām par veikto alkohola koncentrācijas pārbaudi /pers. A/ izelpā,

2019.gada 11.aprīlī plkst.22.48 un plkst.23.14, konstatējot alkohola koncentrāciju /pers. A/ izelpojamā gaisā – 2,51% promiles. /pers. A/ ir

parakstījis Personas pārbaudes protokolu, tādā veidā apliecinot, ka piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem .

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktiem policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus

atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības: prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī

pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus; pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu,

personību apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un

uzraudzība uzdota policijai; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas

iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt

citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā

kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-454/2006 atzina par

pareizu viedokli, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš ir izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji

ir jāizpilda (sk. Austākas tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-454/2006

10.punktu). Šis apgalvojums atbilst arī likuma “Par policiju’’ 22.panta pirmajai un trešajai daļai, kurā noteikts, ka policijas darbinieks ir valsts

varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.

Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. /../. Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība saistoša jebkurai

personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

No minētā panta izriet prezumpcija, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums vai prasība, ko viņš izdevis, pildot dienesta vai sabiedriskās kārtības

sargāšanas pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas acīmredzami nav pretlikumīgs.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās /pers. A/ darbības, proti, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā

/pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, kad viņi pildīja dienesta pienākumus, proti, atteicās nosaukt savus personas

datus, uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un atteicās doties uz policijas transportlīdzekli, kā arī lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka minētās /pers.

A/ darbības ir uzskatāmas par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgām prasībām, kad viņi izpilda dienesta pienākumus.

Lai gan policijas darbinieku liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un

neapstrīdamām, tomēr policijas darbinieku liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta

ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (skat. Administratīvās

apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra spriedums lietā Nr.AA13-05/5 un 2005.gada 9.decembra spriedums lietā Nr.666-05/5).

Tiesa nekonstatē iemeslus, kas būtu par pamatu uzskatam, ka policijas darbinieki bija neobjektīvi vai ieinteresēti pārkāpuma konstatēšanā, kā arī

nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu lietā esošo pierādījumu atzīšanai par apšaubāmiem vai nepietiekamiem pārkāpuma izdarīšanas pierādīšanai.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt /pers. A/ vainu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Latvijas APK 175.pantā noteikts, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai

zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas

sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais

akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Par /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņa dzīvesvietas adrese ir Rīga, /adrese/, darba vieta (kā norādīts Protokolā)– /Nosaukums/, kuģa

2.kapteiņa palīgs, ienākumi mēnesī – EUR 3400, ziņas par sodāmībām lietā nav gūtas, ir vairākkārtīgi saukts pie administratīvās atbildības – trīs reizes

pēc Latvijas APK 167.panta, vienu reizi pēc Latvijas APK 46.panta pirmās daļas.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu, tiesa nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus. Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 34.panta

pirmās daļas 6.puntu, kā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka doto pārkāpumu /pers. A/ izdarījis alkoholisko dzērienu iespaidā

Tiesa atzīst, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt uzliekot naudas sodu Latvijas APK 175.panta soda sankcijas ietvaros,

proti, piemērojot /pers. A/ naudas sodu EUR 70,00 apmērā.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 32.- 34., 175., 213., 243.- 244., 274., 275., 289.7, 289.16, 289.17,

289.18, 299. pantiem, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā, un uzlikt naudas sodu EUR 70 (septiņdesmit euro).

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts spriedums, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NMR

90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot no lēmuma par saukšanu pie

administratīvās atbildības numuru - 130030319). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Abrenes

ielā 8. Ja noteiktajā termiņā naudas sods netiks samaksāts, spriedums tiks nosūtīts piespiedu izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas

tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 23.maijā.

Tiesnese B.Horuna