Court orders father to pay child support based on minimum wage rules and partially exempts him from court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's request for a full exemption from court costs while ordering him to pay child support. The plaintiff sought enforcement of minimum support payments against the father, who argued his low income prevented payment. The court found the claim valid under civil law and established a support amount based on the minimum wage, partially relieving the father of court fees due to his financial situation.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 43.pants; Civilprocesa likums 42.pants; Civilprocesa likums 40.pants; Civilprocesa likums 193.pants; Civilprocesa likums 250.25.pants: In child support enforcement cases, the court may partially exempt the obligor from court costs if their income is below the minimum wage, while still ordering payment of the support amount.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C36072215
Lietas arhīva Nr. C-0722-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Talsos 2015.gada 19.oktobrī
Talsu rajona tiesa
tiesnese V.Pavlovska
izskatīja rakstveida procesā maza apmēra prasību /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu un
Aprakstošā daļa
k o n s t a t ē j a:
/pers. A/ iesniedza prasību par uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. B/ 2002.gada 14.oktobrī dzimušā dēla /pers. C/ uzturam, minimālo uzturlīdzekļu
apmērā.
Prasība pamatota uz Civillikuma 179.pantu, 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu
apmēru bērnam”, 2013.gada 27.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.665.
Prasībā norādīts, ka no 2012.gada aprīļa prasītāja ar dēlu dzīvo Vācijā, bet vasarā un brīvlaikos-Stendē. Atbildētājs dēlam uzturlīdzekļus maksā
neregulāri un nepietiekoši.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22 panta prasībām atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, izskaidrotas
tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un citas procesuālās tiesības, kā arī noteikts rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņš.
Tā kā dokumenti atbildētājam nosūtīti uz deklarētās dzīvesvietas adresi, tad, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajā daļā ietvertajai
prezumpcijai, uzskatāms, ka dokumenti viņam ir izsniegti.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos tiesai norāda, ka prasību atzīst pilnā apmērā. Paskaidroja, ka savu iespēju robežās maksā uzturlīdzekļus
dēlam, bet ienākumi nav tik lieli, lai samaksātu uzturlīdzekļu parādu un tiesāšanās izdevumus. Viņa vidējie nākumi ir EUR 200 mēnesī, no 2015.gada
1.jūlijā atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas. Lūdz atbrīvot no tiesāšanās izdevumu samaksas vai sadalīt tiesāšanās izdevumus pa daļām.
Puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa atzīst, ka lietu ir pamats izskatīt rakstveida procesā, tā kā prasība ir par minimālo
uzturlīdzekļu piedziņu.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ prasība ir pamatota un apmierināma.
2002.gada 14.oktobrī dzimis /pers. C/. Bērna tēvs ir /pers. B/ un māte ir /pers. A/(dzimšanas apliecības kopija lietas 11.lapa).
Bērns dzīvo kopā ar māti, atrodas viņas aprūpē.
Civillikuma 179.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un
māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Šī panta piektajā daļā noteikts, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir
pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto
minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Ministru kabineta noteikumi Nr.37 ”Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram
vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam. 2.1. punktā noteikts, ka katram bērnam no piedzimšanas
līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai - 25% apmērā Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, un 2.2.punktā - katram bērnam no 7 gadu
vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar 2014.gada 2.decembra Grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.665 ”Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo
stundas tarifa likmi” noteikts, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 360 euro.
Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 25.oktobra spriedumā SKC-1391/2012 norādīts, ka lai noteiktu piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesai,
izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar pušu paskaidrojumiem, ir:
-jānoskaidro, kāda ir bērna uzturam nepieciešamā summa, lai vislabāk nodrošinātu bērna intereses;
-jāizvērtē vecāku mantas stāvoklis un spēja šādu summu segt (vecākiem bērni jāapgādā atbilstoši katra ienākumiem un mantas stāvoklim);
-bērna uzturam noteikto summu jāsadala proporcionāli katra vecāka mantiskajam stāvoklim, ievērojot katra vecāka ieguldījumu bērna uzturēšanai.
-Ministru kabineta noteikumos noteiktās minimālā summa piedzenama tikai tad, ja personai, no kuras piedzenami uzturlīdzekļi, ir īpaši apstākļi,
piemēram, darba nespēja, kad viņš objektīvi nevar sniegt līdzekļus vispār vai var tos sniegt nepietiekoša apmērā.
Konkrētajā lietā tiek pieprasīti valstī noteiktie minimālie uzturlīdzekļi un šāds uzturlīdzekļu apmērs ir jānodrošina katram vecākam, neatkarīgi no viņa
mantas stāvokļa. Noteiktais uzturlīdzekļu apmērs ir valstī noteiktais minimums, tāpēc atzīstams, ka tas atbilst bērna reālajām vajadzībām.
Tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi minimālo uzturlīdzekļu apmērā, kas šobrīd ir EUR 108 mēnesī.
Atbilstoši Civillikuma 177.panta ceturtajai daļai, bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes
nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu, un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti,
spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Bērnu uzturēt ir ne tikai bērna mātes pienākums, bet arī, Civillikuma 179.panta pirmajā daļā noteiktais pienākums bērna tēvam.
Atbildētājs strādā SIA “/nosaukums/”, viņa darba alga vidēji EUR 268 pirms nodokļu samaksas, no 2015.gada 1.jūlija viņš atrodas atvaļinājumā
bez darba algas saglabāšanas. Atbildētājs norāda, ka atrodas atvaļinājumā, jo darba vieta nevar nodrošināt ar darbu.
Tomēr, naudas līdzekļu neesamība nevar ietekmēt tiesības bērnam saņemt uzturu no sava tēva, lai arī viņam noteikts bezdarbnieka statuss, kā tas
noteikts Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 25.oktobra spriedumā SKC-1391/2012. Uzturlīdzekļu garantijas fonds ir izveidots tieši tādam mērķim, lai
bērni saņemtu līdzekļus uzturam, kad bērna vecāki to kaut kādu iemeslu nevar samaksāt.
Savukārt tiesām visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, uzmanība pirmām kārtām jāvelta tam, lai vislabāk nodrošinātu bērnu intereses (jāveicina
labvēlīgi apstākļi veselīgai un normālai fiziskai, intelektuālai, tikumiskai, garīgai un sociālai attīstībai brīvības, cieņas un materiālās
nodrošinātības gaisotnē), ņemot vērā vecāku tiesības un pienākumus (sk. 1959.gada 20.novembra Bērnu tiesību deklarācijas 2. un 6.principu,
1989.gada 20.novembra konvenciju „Par bērna tiesībām” 3.pantu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantu).
Tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi sākot no 2015.gada 29.jūlija, kad prasība iesniegta tiesā, jo lietā nav pierādījumi, ka par šo
laiku uzturlīdzekļi maksāti labprātīgi, un kas atbilst Augstākās tiesas Senāta judikatūrā paustajām atziņām (sk. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada
29.augusta spriedumu lietā Nr.SKC- 556/2007).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajai daļai, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos, proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvoti prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu
piedziņu.
Tāpēc, valsts nodevu ir pamats piedzīt no atbildētāja, kas aprēķināta atbilstoši Civilprocesa likuma 34.pantam EUR 194,40(15 procenti no
prasības summas EUR 1296).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 40.panta pirmajā daļā noteikto, no atbildētāja par labu valstij ir pamats piedzīt ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus EUR 9,30(seši ierakstīti sūtījumi, viens sūtījums EUR 1,55).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu, ņemot vērā atbildētāja mantas stāvokli, ka viņa vidējie ienākumi ir mazāki par valsti noteikto
minimālo mēnešalgu, viņam jāmaksā uzturlīdzekļi dēla uzturam, ka publiskajā reģistrā nav ziņu par viņam piederošo nekustamo īpašumu, šobrīd viņš
nestrādā, tāpēc tiesa uzskata par iespējamu viņu daļēji atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas, nosakot samaksāt lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 40., 42., 193., 250.25 pantu, tiesa
no s pri e da :
Apmierināt pilnā apjomā /pers. A/ prasību.
Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. A/ uzturlīdzekļus 2002.gada 14.oktobrī dzimušā /pers. C/, personas kods /personas kods/,
uzturam EUR 108(viens simts astoņi euro) mēnesī, bet ne mazāk kā 30% (trīsdesmit procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas no 7 gadu līdz 18 gadu vecumam, sākot no 2015.gada 29.jūlija līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.
Uzturlīdzekļus ieskaitīt bankā COMMERZBANK, IBAN kods /numurs/, BIC kods COBADEFFXXX, bankas numurs(vāciski bankleitchal)
/numurs/, /pers. A/ kontā Nr./numurs/.
Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 9,30(deviņi euro un 30 centi), kas jāsamaksā Tiesu administrācijai
Mūkusalas iela 41B, Rīga, NMR90001672316, BICkods TRELLV22 kontā Nr.LV51TREL2190458019000.
Atbrīvot /pers.B/no valsts nodevas samaksas.
Kvīti par tiesas izdevumu samaksu jāiesniedz tiesā.
Noteikt termiņu tiesas izdevumu labprātīgai samaksai-desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Kurzemes apgabaltiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma
440. pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Talsu rajona tiesā.
Tiesnese V.Pavlovska