Appeal court dismisses appeal for failure to properly state grounds for challenging lower court decision.

Lietas materiāli Nr.142168011

Lietvedības Nr.104AA-0026-14/9

SPRIEDUMS

Rīgā, 2014.gada 3.janvārī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese I.Amoliņa

tiesneši I.Logina un J.Stukāns

2013.gada 17.decembrī rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. E/, /personas

kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Rīgas Domes 2008.gada 8.jūlija saistošo noteikumu Nr.125 „Rīgas pilsētas

teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” 4.1. apakšpunkta prasību neievērošanu, sakarā ar /pers. E/ iesniegto apelācijas

sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 10.jūnija spriedumu.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija

konstatēja:

2011.gada 12.janvārī Rīgas Pašvaldības policijas inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.076078 (turpmāk

arī – Protokols) par to, ka 2010.gada 15.novembrī plkst.12.43 sūdzības iesniedzēja, kā zemesgabala /adrese/ (kadastra Nr./numurs/)

(turpmāk arī – Zemesgabals) ½ domājamās daļas īpašniece nav nodrošinājusi teritorijas sakopšanu, tā piegružota ar sīkajiem

sadzīves atkritumiem (izsmēķi, polietilēna maisiņi, stikla un plastmasas pudeles, kā arī nav savāktas nokritušās koku lapas). Tādējādi

sūdzības iesniedzēja pārkāpusi Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija Saistošo noteikumu Nr.125 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un

būvju uzturēšanas noteikumi” (turpmāk arī – Saistošie noteikumi) 4.1.apakšpunktu.

Izskatot protokolu, Rīgas domes Administratīvās komisijas Pārdaugavas apakškomisija 2011.gada 27.janvārī pieņēma lēmumu

Nr.D57 0157-1 (turpmāk arī – sākotnējais lēmums), ar kuru sūdzības iesniedzējai piemērots administratīvais sods – brīdinājums.

Rīgas domes Administratīvā komisija (turpmāk arī – iestāde) ar 2011.gada 1.marta lēmumu Nr.D57 8-47 (turpmāk arī – Lēmums)

atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu.

2011.gada 31.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemta /pers. E/ sūdzība par Lēmuma atcelšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 10.jūnija spriedums atstāts negrozīts Rīgas domes Administratīvās komisijas 2011.gada

1.marta lēmums Nr.D57 8-47, bet /pers. E/ sūdzība noraidīta.

Pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas kārtībā pārsūdzēja /pers. E/ (turpmāk – sūdzības iesniedzēja), iesniedzot apelācijas

sūdzību, kurā lūdz atcelt Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 10.jūnija spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka saskaņā ar ierakstu Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodalījumā Nr/numurs/ sūdzības iesniedzējai ir

nostiprinātas īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no zemesgabala 2193 kvadrātmetru platībā, kas atrodas /adrese/ b/n, kadastra

Nr./numurs/. Uz zemes gabala atrodas pašvaldībai piederošas daudzdzīvokļu mājas daļa, kuru apsaimnieko SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks”. Zemes gabals vēsturiski ir piederējis sūdzības iesniedzējas vecākiem, viņas mātei īpašuma tiesības uz ½ domājamo

daļu no zemes gabala tikušas atjaunotas zemes reformas ietvaros, savukārt par otru zemesgabala domājamo pusi tikuši saņemti

sertifikāti.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 3.panta otrās daļas

1.punktu, secināms, ka ½ domājamā daļa no zemes gabala pieder pašvaldībai un tā ierakstāma Zemesgrāmatā uz pašvaldības

vārda. Tādējādi gan Rīgas Dome, gan sūdzības iesniedzēja vienādā mērā uzskatāmi par zemes gabala valdītājiem. Pie minētajiem

apstākļiem strīds lietā nepastāv.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka līdz ar viņu, tiesību subjekti, kuri atbildīgi par Rīgas Domes 2008.gada 8.jūlija Saistošo noteikumu

Nr.125, 4.1. apakšpunktā ietverto prasību izpildi, attiecībā uz konkrētā zemesgabala uzkopšanu ir arī Rīgas Dome un SIA „Rīgas

namu pārvaldnieks”. Jau kopš 2009.gada sūdzības iesniedzēja vērsusies dažādās pašvaldības institūcijās, lai panāktu konkrētās

zemesgabala lietošanas un apsaimniekošanas kārtības noteikšanu starp kopīpašniekiem. Diemžēl no atbildīgo amatpersonu puses

ir saņemtas tikai atrakstīšanās vai arī iesniedzējas vēstules tikušas atstātas bez atbildes.

Kā tas redzams, no 2011.gada 12.janvāra administratīvā pārkāpuma protokolam pievienotā fotouzņēmuma, nesakopta ir aptuveni ¼

daļa no visas zemes gabala platības. Pārējo zemes gabala daļu sakopusi ir sūdzības iesniedzēja.

Ievērojot minētos apstākļus pirmās instances tiesas spriedumu nevar atzīt par pareizu un atbilstošu labas pārvaldības principam.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā, pašvaldībai, kuras rīcībā neapšaubāmi ir daudz lielāki resursi nekā sūdzības iesniedzējai, lai

nodrošinātu attiecīgās teritorijas sakopšanu, nebūtu tiesības sodīt sūdzības iesniedzēju par tādu pienākumu nepildīšanu, kura

pildīšanā jāņem dalība arī pašai pašvaldībai.

Pirmās instances tiesa nepamatoti nav ņēmusi vērā iesniedzējas iebildumus, ka viņai nevar būt pienākums rūpēties par visa zemes

gabala uzturēšanu kārtībā, jo viņai pieder tikai puse no zemesgabala, savukārt strīds ir par to, ka lielākā daļa no zemesgabala uz

protokola sastādīšanas dienu bijusi sakopta, lietā nepastāv.

Tādējādi nav pamata secinājumam, ka iesniedzēja būtu izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādīto un ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.20panta pirmās daļas

nosacījumus, Krimināllietu tiesu kolēģijas secina, ka apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība ir ievērota un saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā.

Krimināllietu tiesu kolēģija nekonstatē dibinātu iemeslu tiesai pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas

sēdē.

Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 10.jūnija spriedums ir atstājams negrozīts, /pers. E/

apelācijas sūdzība noraidāma kā nepamatota.

Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzībā norādītie argumenti ir tikuši izvērtēti kā iestādes lēmumā, tā arī pirmās

instances tiesas spriedumā. Krimināllietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, atzīstot, ka tā

pamatojums ir pareizs un pietiekams. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28913. panta trešās daļas nosacījumiem,

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28921. panta un 28922. panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa ievēro

šī kodeksa divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību un taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši

minētās nodaļas prasībām.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka , izvērtējot apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, secināms, ka

tie ir identiski tiem, kas bija norādīti pieteikumā Administratīvajai rajona tiesai par iestādes lēmuma apstrīdēšanu.

Krimināllietu tiesu kolēģija norāda, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28917. panta otro daļu apelācijas

sūdzību, ar kuru pārsūdzams rajona tiesas spriedums apgabaltiesā, sastāda atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

2891. panta prasībām un minētā panta pirmās daļas 4. punkta obligāts nosacījums ir norādīt kādā apjomā pārsūdz nolēmumu un kā

izpaužas nolēmuma nepareizība.

Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzībā ir tikai formāli norādījusi pārsūdzamā Administratīvās

rajona tiesas sprieduma nepareizību, jo identiski uzskaitījusi tos pašus argumentus, kas bija norādīti pieteikumā Administratīvajai

rajona tiesai. krimināllietu tiesu kolēģija norāda, ka tiesības pārsūdzēt rajona tiesas nolēmumu nav formālas, ar mērķi uzdot

augstākai tiesu instancei atkārtoti dot vērtējumu tiem pašiem argumentiem, kas tika vērtēti rajona tiesā. Augstākas instances tiesa

vērtē zemākas instances tiesas nolēmumā norādīto secinājumu un motivācijas pamatojumu, bet šī izvērtējuma pamats ir iesniegtās

apelācijas sūdzības argumenti, kas atspēko vai neatspēko nolēmumā izteikto atzinumu pamatotību.

Krimināllietu tiesu kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa ir vērtējusi lietā esošās ziņas un norādījusi savus secinājumus par to

pamatotību, kas ir pietiekami, lai novērstu jebkādas saprātīgas šaubas un Krimināllietu tiesu kolēģija pilnībā pievienojas šiem

secinājumiem.

Pārbaudījusi un izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un /pers. E/ apelācijas sūdzībā norādītos apstākļus kopsakarā,

Krimināllietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas secinājumiem, ka /pers. E/ ir zemesgabala ½ domājamās daļas

īpašniece un lai arī kopīpašuma sadale reālās daļās nav notikusi no viņas neatkarīgu iemeslu dēļ, šis apstāklis neatbrīvo viņu no

tiesību normās noteiktā pienākuma uzturēt savu īpašumu pienācīgā kārtībā.

Izvērtējot piemērotā soda apmēru, Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka /pers. E/ piemērotais sods ir samērīgs un izvēlēts atbilstoši

likuma prasībām.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12, 289.21, 289.22pantu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu

kolēģija

nosprieda:

Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 10.jūnija spriedumu atstāt negrozītu, /pers. E/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese I.Amoliņa

Tiesneši I.Logina

J.Stukāns