Court partially allowed debt collection claim against individual for loan default and interest while rejecting specific cost claims.

Lietas Nr.C29277720

Lietas arhīva Nr.C-0747-21/27

ECLI:LV:RLPT:2021:0422.C29277720.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 22.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnesis Uldis Apsītis,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Intrum Latvia” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 26.martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts prasītāja SIA “Intrum Latvia” (turpmāk arī – prasītājs)

prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. A/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2017.gada 15.decembrī starp Bigbank AS Latvijas filiāli un prasītāju noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru

prasītājs ieguvis prasības tiesības pret atbildētāju.

2017.gada 14.decembrī starp Bigbank AS Latvijas filiāli un atbildētāju noslēgts aizdevuma līgums Nr.17436325/10NK, saskaņā ar ko

atbildētājam izsniegts aizdevums 4499,00 EUR apmērā.

Ievērojot to, ka atbildētājs aizdevuma un citu no līguma izrietošo maksājumu atmaksu līguma maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā nav veicis un

atbildētāja maksājumu saistību kavējums pārsniedzis 30 dienas, prasītājs 2018.gada 9.maijā vienpusēji atkāpies no līguma, pieprasot tūlītēju parāda

atmaksu.

Uz prasības sagatavošanas dienu atbildētājs no aizdevuma līguma izrietošās nenokārtotās saistības ir 5140,85 EUR, kas sastāv no neatmaksātās

aizdevuma summas 4499,00 EUR un procentiem par aizdevuma lietošanu 629,85 EUR apmērā un aizdevuma līguma administrēšanas maksas 12,00

EUR apmērā.

Atbilstoši aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.punktam, atbildētājam ir pienākums veikt līgumsoda 0,5% apmērā no kavētās maksājuma

summas par katru kavējuma dienu samaksu, kopā 23,86 EUR.

Prasītājs norāda, ka par laika periodu no 2018.gada 9.maija līdz 2019.gada 19.decembrim ir pamats piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam

likumiskos nokavējuma procentus 441,65 EUR apmērā.

Papildus atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantam un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par

parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktam, atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājam parāda

atgūšanas izdevumus 17,00 EUR, jo pirms prasības celšanas atbildētājs parādu ārpustiesas atgūšanas likuma ietvaros ir aicināts labprātīgi nokārtot

parādu saistības gan telefoniski, gan ar atgādinājuma vēstulēm.

Pirms prasības celšanas tiesā, prasītājs bija vērsies pret atbildētāju saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā. Tā kā saistība piespiedu

izpildīšanai nodota netika, prasītājam ir atlīdzināmi ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi Civilprocesa likuma 41.panta kārtībā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828.,

1832., 1835., 1934., 1943., 1946.pantu, Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61

„Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja aizdevuma summas parādu 4499,00 EUR, aizdevuma lietošanas procentus 629,85 EUR, aizdevuma

līguma administrēšanas maksu 12,00 EUR apmērā, līgumsodu 23,86 EUR apmērā par laika periodu no 2018.gada 16.janvāra līdz 2018.gada 9.maijam,

likumiskos nokavējuma procentus 441,65 EUR par laika periodu no 2018.gada 9.maija līdz 2019.gada 19.decembrim, parāda piedziņas izdevumus

17,00 EUR, valsts nodevu 459,57 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 EUR un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus 5,44 EUR,

kopā piedzenot 6093,74 EUR, apstiprināt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus – 6 % gadā no neapmaksātās pamatparāda summas par laiku

no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[2] 2021.gada 5.janvārī tiesā saņemts atbildētāja iesniegums, kurā norādīts, ka atbildētājs vēlas labprātīgi segt savas saistības, ir spējīgs maksāt

500,00 EUR mēnesī, sākot ar 2021.gada janvāri.

[2.1] 2021.gada 31.martā tiesā saņemts atbildētāja iesniegums, kurā norādīts, ka, izvērtējot finansiālo stāvokli, atbildētājs var veikt prasības

summas atmaksāšanu pa daļām, 200,00 EUR ik mēnesi.

[3] 2021.gada 1.aprīlī tiesā saņemta prasītāja atsauksme par atbildētāja lūgumu par iespējamā sprieduma izpildīšanas sadalīšanu termiņos.

Atsauksmē norādīts, ka prasītājs nepiekrīt prasības summas atmaksai pa daļām, sprieduma sadalīšanu termiņos. Papildus norādīts, ka atbildētājam

bijusi iespēja pirms tiesvedības uzsākšanas vienoties ar prasītāju par parāda labprātīgu atmaksu vai samazināt parāda apmēru, atbildētājs nav veicis

nevienu maksājumu, kā arī nav sazinājies ar prasītāju par parāda labprātīgu izpildi.

[3.1] 2021.gada 16.aprīlī tiesā saņemti prasītājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka parāda aprēķinā radusies pārrakstīšanās kļūda. Precizējot

prasības pieteikumu un parāda aprēķinu, prasītājs norāda, ka līdz 2018.gada 9.maijam aizdevuma lietošanas procentu apmērs sastāda 629,85 EUR

apmēru.

[4] Pamatojoties Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā lietas dalībniekiem paziņots 2021.gada 8.aprīlī, nosūtot paziņojumus uz prasītāja un atbildētāja

elektroniskā pasta adresi. Vienlaikus lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, kā arī izskaidrotas tiesības papildu paskaidrojumu

iesniegšanai un procesuālo lūgumu pieteikšanai.

Ievērojot Civilprocesa likuma 56.1 pantā nostiprināto prezumpciju, secināms, ka lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku ir paziņots likumā

noteiktajā kārtībā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa celto prasību atzīst par pamatotu un apmierināmu daļēji.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet atbilstoši

Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta

piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[7] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

No lietas materiāliem konstatējams, ka 2017.gada 14.decembrī starp Bigbank AS Latvijas filiāli un /pers. A/ noslēgts aizdevuma līgums

Nr.178436325/10NK, saskaņā ar kuru Bigbank AS Latvijas filiāle izsniegusi atbildētājam aizdevumu 4090,00 EUR, aprēķinot 409,00 EUR komisija

maksu par līguma noformēšanu, aizdevuma atmaksas termiņš noteikts līdz 2022.gada 15.decembrim, procentu likme par aizdevuma izmantošanu 42%

gadā, un līguma administrēšanas maksa noteikta 3,00 EUR mēnesī (lietas 16.lapa).

Ar savu parakstu uz līguma atbildētājs apstiprinājis, ka ir iepazinies ar aizdevuma līguma Nr.178436325/10NK noteikumiem, maksājumu grafiku

un aizdevuma līguma vispārējiem noteikumiem un savas saistības pilnībā apzinās.

Atbilstoši minētā aizdevuma līguma pamatnoteikumu “aizdevuma summas izsniegšana” punktam, puses vienojās, ka Bigbank AS Latvijas filiāle

izsniedz aizņēmējam aizdevuma summu divu bankas darba dienu laikā no līguma noslēgšanas brīža, aizdevuma summu ieskaitot aizņēmēja norādīto

saistību dzēšanai ar kreditoriem norēķinu kontos un aizņēmēja kontā.

Līguma pamatnoteikumu “īpašie noteikumi” sadaļā noteikts, ka aizdevuma mērķis ir arī pilnīga kredītsaistību, kas izriet no līguma ar AS “Ferratum

Bank” dzēšana.

Lietā pierādīts un nav strīda, ka Bigbank AS Latvijas filiāle uzņemtās saistības izpildīja, veica aizdevumu, izsniedza atbildētājam, tai skaitā veicot

atbildētāja saistību atmaksu kreditoriem, ko apliecina lietas materiālos maksājuma uzdevumi par kopējo summu 4090,00 EUR (lietas 20.-25.lapa) un

saskaņā ar pamatnoteikumu “komisiju par līguma noformēšanu” punktu ieturējusi maksu 409,00 EUR apmērā.

[8] Atbilstoši Civillikuma 1589.panta noteikumiem vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma

raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 2.1.1.punkts noteic, ka aizdevējam ir tiesības pirms termiņa vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt

tūlītēju parāda atmaksu no aizņēmēja, ja aizņēmējs ir nokavējis no Līguma izrietošās maksājuma saistības izpildi kopā vismaz par 30 dienām.

No lietas materiālos esošās 2018.gada 9.maija paziņojuma par kreditora maiņu un atkāpšanos no līguma kopijas izriet, ka prasītājs paziņojis

atbildētājam par parāda apmēru un pieprasījis izpildīt no līguma izrietošās parādsaistības (lietas 47.lapa).

[9] Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punkta noteikumiem prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska

darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt 1801.pants noteic, ka cesijas līgumu starp

prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums

vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

No lietas materiāliem redzams, ka 2017.gada 15.decembrī starp SIA “Intrum Latvia” (pirms nosaukuma maiņas – SIA “Lindorff Latvia”) un AS

Bigbank, noslēgts cesijas līgums Nr.8.8.1.3-1/531, saskaņā ar kuru AS Bigbank kā pārdevējs pārdod un SIA “Intrum Latvia”, kā pircējs pieņem

prasību portfeli 12 mēnešu laikā (lietas 26.lapa).

No cesijas līguma pielikuma Nr.1 redzams, ka cedents ir nodevis un cesionārs ir ieguvis no 2017.gada 14.decembrī noslēgtā aizdevuma līguma

Nr.178436325/10NK izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju (lietas 27.lapa)

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītājs ir ieguvis prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no 2017.gada 14.decembra aizdevuma līgums

Nr.178436325/10NK.

[10] Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās, savukārt 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats

daudzums, kādu viņš saņēmis.

Atbilstoši prasības pieteikumam un parāda aprēķinam atbildētāja neatmaksātā aizdevuma pamatsumma aprēķināta 4499,00 EUR apmērā.

Atbildētājs aprēķināto parāda pamatsummu nav apstrīdējis.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

Aizdevuma līguma pamatnoteikumu sadaļā “Ikmēneša Līguma administrēšanas maksa” puses vienojās, ka aizņēmējs maksā 3,00 EUR mēnesī

līguma administrēšanas maksu, saskaņā ar maksājuma grafiku.

Prasītājs aprēķinājis aizdevuma līguma administrēšanas maksu 12,00 EUR apmērā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama aizdevuma pamatsumma 4499,00 EUR apmērā un aizdevuma

līguma administrēšanas maksa 12,00 EUR apmērā.

[11] Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu; 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu tiesisku darījumu, vai uz likumu; 1759.pantu (1.punktu) procenti jāmaksā arī bez

noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši

jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Atbilstoši Civillikuma 1946.pantam procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai parādnieks pielaidis nokavējumu.

[11.1] Aizdevuma līguma pamatnoteikumu sadaļā “Procenti” puses vienojās, ka aizņēmējs maksā procenta summu, kas aprēķināta par visu

aizdevumu termiņu 6311,81 EUR. Aizņēmuma procenta likme, kas aprēķināta no aizdevuma summas atlikuma 42 % gadā, kas aprēķināta atbilstoši

mēnesim, kurā ir 30 dienas un gadam, kurā ir trīs simti sešdesmit dienas.

Vadoties no aizdevuma līguma noteikumiem prasītājs aprēķinājis aizdevuma lietošanas procentus par laiku no 2017.gada 14.decembra līdz

2018.gada 9.maijam 629,85 EUR apmērā.

Atbildētājs aizdevuma lietošanas procentu aprēķinu nav apstrīdējis.

Ievērojot minēto, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami aizdevuma lietošanas procenti par laiku no 2017.gada 14.decembra līdz 2018.gada

9.maijam sastāda 629,85 EUR apmērā.

[11.2] 2018.gada 9.maijā prasītājs atkāpies no 2017.gada 14.decembra aizdevuma līguma Nr.178436325/10NK, par ko paziņojis atbildētājam

ar 2018.gada 9.maija paziņojumu, lūdzot atmaksāt parāda summu. Savukārt atbildētājs parāda atmaksu nav veicis.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pielaidis nokavējumu un nav atmaksājis prasītājam parādu, līdz ar ko no atbildētāja par neatmaksātās pamatsummas

maksājuma kavējumu laika periodā no 2018.gada 9.maija līdz 2019.gada 19.decembrim prasītāja labā piedzenami likumiskie nokavējuma procenti

441,65 EUR apmērā.

[12] Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar

zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Saskaņā ar Civillikuma

1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu

vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.1.punktā puses vienojās, ka no līguma izrietošie maksājumu kavējumu gadījumā, aizņēmējs maksā

aizdevējam līgumsodu 0,5 % apmērā no nokavētā/to maksājumu summas par katru kavēto dienu, taču kopsummā ne vairāk par 10 % no pamatparāda.

Kā redzams no prasības pieteikumā norādītā un lietas materiālos esošā parāda aprēķina (lietas 109.lapa), prasītājs aprēķinājis līgumsodu par

maksājumu kavējumu laika periodā no 2018.gada 16.janvāra līdz 2018.gada 9.maijam un lūdz to piedzīt no atbildētāja 23,86 EUR apmērā.

Tiesa atzīst, ka prasītāja aprēķinātais līgumsods nepārsniedz 10 % no galvenā parāda summas, ir samērīgs attiecībā pret galveno parādu.

Tā kā atbildētājs ir pieļāvis līgumsaistību nepienācīgu izpildi attiecībā uz maksājumu veikšanu, tiesa atzīst, ka ir pamats no atbildētāja par labu

prasītājam piedzīt līgumsodu 23,86 EUR apmērā par laika periodu no 2018.gada 16.janvāra līdz 2018.gada 9.maijam.

[13] Prasītājs lūdzis tiesu piedzīt no atbildētāja parāda piedziņas izdevumus 17,00 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus, proti prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantam un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.1. apakšpunktam prasītājs ir pierādījis ārpustiesas parāda piedziņas

izdevumus 7,00 EUR apmērā (par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esamību un

aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās saistības).

Prasījums par ārpustiesas parāda piedziņas izdevumu 10,00 EUR apmērā noraidāms kā nepamatots, jo lietā iesniegti atbildētājam nosūtītie

paziņojumi par cesiju, parādu ar aicinājumu nokārtot saistības, kas uzskatāmi par Ministru kabineta noteikumu Nr.61 2.1. apakšpunktā noteiktajiem

ārpustiesas parāda piedziņas izdevumiem.

Par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām (Ministru kabineta noteikumu Nr.61 2.2. punkta izpratnē) pierādījumi lietā nav iesniegti.

[14] Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāja kopējā parāda summas apmēru, jo atbildētājs pret to nav iebildis, kā arī nav pamata

apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Iebildumus par celto prasību

atbildētājs nav sniedzis. Atbildētājs ir apstiprinājis parāda esamību un vēlmi segt parādsaistības pa daļām.

Tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 4499,00, ko sastāda neatmaksātā

aizdevuma summa 4090,00 EUR apmērā un komisija par līguma noformēšanu 409,00 EUR, aizdevuma lietošanas procenti 629,85 EUR par laiku no

2017.gada 14.decembra līdz 2018.gada 9.maijam un līguma administrēšanas maksa 12,00 EUR par laiku no 2017.gada 14.decembra līdz 2018.gada

9.maijam, līgumsods 23,86 EUR par laiku no 2018.gada 16.janvāra līdz 2018.gada 9.maijam, likumiskie nokavējuma procenti 441,65 EUR par laiku no

2018.gada 9.maija līdz 2019.gada 19.decembrim un ārpustiesas parāda piedziņas izdevumi 7,00 EUR, kopā 5613,36 EUR.

Savukārt prasība daļa par ārpustiesas parāda piedziņas izdevumu piedziņu 10,00 EUR apmērā ir nepamatota un noraidāma.

[15] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

no atbildētāja /pers. A/ 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda summas 4499,00 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[16] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram

[..].

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka prasītājs, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, samaksājis valsts nodevu 459,57 EUR apmērā (lietas

10. un 11.lapa), kā arī prasītājs samaksājis Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37

EUR apmērā (lietas 12. un 13.lapa), kopā samaksājot tiesas izdevumus 464,94 EUR apmērā.

Ņemot vērā, ka prasība ir apmierināma daļēji, tas ir, par summu 5613,36 EUR, jeb 99,82 % apmērā no prasības summas, no atbildētāja /pers. A/

par labu prasītājam ir piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli prasības apmierinātajai daļai 464,11 EUR apmērā.

[17] Prasītājs lūdzis piedzīt ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 EUR, kas radušies iesniedzot tiesā pieteikumu par saistību piespiedu

izpildīšanu brīdinājuma kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.1 nodaļu.

Civilprocesā atlīdzināmie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir reglamentēti Civilprocesa likuma 4.nodaļā, kurā izsmeļoši noteic ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus un to atlīdzināšanu, bet minētā likuma 39.pantā ir noteikts, kas veido ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, proti,

atlīdzināmi ir tikai konkrētajā tiesas procesā radušies izdevumi, neparedzot atlīdzināt ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus.

Konkrētajā gadījumā nav strīda par to, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,44 EUR apmērā ir samaksāti iesniedzot pieteikumu par saistību

piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

Tiesa atzīst, ka nav pamata piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus 5,44 EUR. Ar brīdinājuma

izsniegšanu saistītie izdevumi ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietās par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, līdz ar to ar brīdinājuma

izsniegšanu saistītie izdevumi nav attiecināmi uz konkrēto tiesvedību. Tā ir prasītāja prerogatīva tiesība izvēlēties tiesvedības veidu, kas pie konkrētiem

apstākļiem var radīt prasītājam neatmaksājamus izdevumus.

Tiesa atzīst, ka izdevumi 5,44 EUR apmērā, kas prasītājam ir radušies citā tiesas procesā, neietilpst konkrētajā lietā atlīdzināmos ar lietas

izskatīšanu saistītajos izdevumos, līdz ar to nav piedzenami no atbildētāja.

[18] Civilprocesa likuma 206.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot

pušu mantisko stāvokli, bērnu tiesības vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par tā

izpildes veida un kārtības grozīšanu.

Saskaņā ar šīs normas jēgu likumdevējs par kritēriju sprieduma izpildes atlikšanai vai tā sadalīšanai termiņos, kā arī tā izpildes veida un kārtības

grozīšanai, ir izvirzījis personas mantisko stāvokli vai citus svarīgus apstākļus, kam pastāvot, persona nevar izpildīt spriedumu.

Atbildētājs tiesai izteicis lūgumu dot iespēju piedzenamo summu prasītājam samaksāt pa daļām, ņemot vērā atbildētāja esošās saistības un

atbildētāja ienākumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantā nostiprinātajam sacīkstes principam un 93.panta pirmajai daļai, personai, kura lūgusi tiesu atzīt tās mantisko

stāvokli par tādu vai konstatēt citus svarīgus apstākļus, kas personai liedz iespēju izpildīt tiesas spriedumu uzreiz, ir jāpievieno to apstiprinoši pierādījumi.

Lai arī atbildētājs lūgumu par sprieduma izpildes sadalīšanu termiņos ir pieteicis, tomēr, neesot pierādījumiem, kas apliecina nepieciešamību veikt

tiesas sprieduma izpildes sadalīšanu termiņos, tiesai tiek radīts objektīvs šķērslis pieteikuma izvērtēšanai, kas, savukārt, ir pamats pieteikuma noraidīšanai.

Proti, tiesai nav iesniegti dokumenti, no kuriem konstatēt atbildētāja spēju veikt sprieduma izpildi.

Tiesa izskaidro, ka pieteikuma par sprieduma izpildes sadalīšanu termiņos noraidīšana, nav šķērslis atkārtota pieteikuma iesniegšanai, pievienojot

pierādījumus, kas apliecina atbildētāja nespēju veikt sprieduma izpildi.

[19] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta otrajai daļai sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.panta otro daļu tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma

labprātīgas izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties.

Izvērtējot lietas apstākļus un ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, tiesa uzskata, ka atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei

30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 193., 195., 189., 190., 204.1 pantu tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409, pamatparādu 4499,00 EUR,

aizdevuma lietošanas procentus 629,85 EUR par laiku no 2017.gada 14.decembra līdz 2018.gada 9.maijam, līguma administrēšanas maksu 12,00 EUR,

līgumsodu 23,86 EUR par laiku no 2018.gada 16.janvāra līdz 2018.gada 9.maijam, likumiskos nokavējuma procentus 441,65 EUR par laiku no

2018.gada 9.maija līdz 2019.gada 19.decembrim, ārpustiesas parāda piedziņas izdevumus 7,00 EUR, tiesas izdevumus 464,11 EUR, kopā piedzenot

6077,47 EUR (seši tūkstoši septiņdesmit septiņi euro un 47 centi).

Noteikt, ka samaksa veicama SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409, norēķinu kontā AS “Luminor Bank”, konta

Nr.LV84NDEA0000081667899.

Noteikt SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos

nokavējuma procentus 6% apmērā gadā no galvenā parāda summas (4499,00 EUR) par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai).

Noraidīt prasību daļā par parāda atgūšanas izdevumu 10,00 EUR (desmit euro un 00 centi) apmērā piedziņu.

Noraidīt lūgumu par ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu 5,44 EUR (pieci euro un 44 centi) piedziņu.

Noraidīt /pers. A/ pieteikumu par sprieduma izpildes sadalīšanu termiņos.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnesis U.Apsītis