C33430612 / C-1796-13 · Rīgas rajona tiesa
Legislator summary
AI generatedatklātā tiesas sēdē 2013.gada 31.oktobrī izskatīja civillietu AS „DnB Banka” prasībā pret /pers. D/ un /pers. E/ par parāda /pers. D/ un /pers. E/ par parāda piedziņu, norādot, ka 2004.gada 1.decembrī ar /pers. D/ noslēgts Kredīta līgums Nr.4834/04P21,
Legislator headnote
AI generatedC33430612 / C-1796-13 · Rīgas rajona tiesa: Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājiem ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.
Keywords
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33430612
Lietas arhīva Nr. C-1796-13/1
AIZMU GU R IS K S S P R IE D U MS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2013.gada 14.novembrī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese Elita Stivriņa,
ar sekretāri sekretāre,
piedaloties prasītāja pārstāvei /pers.A/,
atklātā tiesas sēdē 2013.gada 31.oktobrī izskatīja civillietu AS „DnB Banka” prasībā pret /pers. D/ un /pers. E/ par parāda
piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2012.gada 16.jūlijā prasītājs- AS „DNB banka” (pirms nosaukuma maiņas - AS DnB Nord Banka), cēlusi tiesā prasību pret
/pers. D/ un /pers. E/ par parāda piedziņu, norādot, ka 2004.gada 1.decembrī ar /pers. D/ noslēgts Kredīta līgums Nr.4834/04P21,
saskaņā ar kuru tika aizdoti naudas līdzekļi EUR 32 840,00 apmērā, ar kredīta procentu bāzes likmi – eiro 6 mēnešu EURIBOR un
papildus likmi – 2% gadā, par kredīta summas atmaksas sākuma datumu nosakot 2005.gada 10.februāri un par beigu datumu
nosakot 2019.gada 30.novembri.
2007.gada 2.februārī starp prasītāju un /pers. E/ noslēgts Galvojuma līgums Nr.4834/04P21-2, par to, ka galvinieks galvo, ka
visas saistības, kas izriet no kredīta līguma tiks pienācīgi izpildītas, kā arī galvinieks no kredīta līguma izrietošās saistības uzņēmās kā
pats parādnieks.
Norāda, ka kredītņēmējs kopš 2010.gada 11.janvāra nepilda līgumā noteiktās saistības un neveic kredīta atmaksu. Līdz
prasības pieteikuma iesniegšanas brīdim saistības nav izpildītas. Uz 2012.gada 22.maiju parāds sastāda EUR 28 261,25 jeb Ls 19
862,12, kas sastāv no neatmaksātās kredīta summas Ls 18 278,27, nesamaksātajiem procentiem par laika periodu no 2011.gada
12.septembra līdz 2012.gada 9.jūnijam Ls 466,30 un līgumsoda par laika periodu no 2005.gada 10.augusta līdz 2011.gada
15.augustam Ls 1 117,55.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1692., 1698., 1699., 1702., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1759.panta 1.punktu,
1765., 1934. un 1945.pantu, lūdz piedzīt no /pers. D/ parādu Ls 19 862,12 apmērā, kas sastāv no neatmaksātās kredīta summas Ls
18 278,27, nesamaksātajiem procentiem par laika periodu no 2011.gada 12.septembra līdz 2012.gada 9.jūnijam Ls 466,30 un
līgumsoda par laika periodu no 2005.gada 10.augusta līdz 2011.gada 15.augustam Ls 1 117,55. Lūdz atzīt prasītāja tiesības par laiku
līdz pilnīgai sprieduma izpildei saņemt lietošanas procentus 6% gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas. Gadījumā, ja no
/pers. D/ nav iespējams piedzīt parādu vai tas ir piedzīts daļēji, lūdz piedzīt no /pers. E/ atlikušo /pers. D/ parādu. Lūdz piedzīt no
atbildētājiem visus tiesāšanās izdevumus.
Atbildētāji paskaidrojumus lietā nav snieguši.
[2] Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja. Paskaidroja, ka ar 2009.gada 11.septembra brīdinājumu banka ir atkāpusies
no līguma. Norādīja, ka jaunajos parāda aprēķinos banka nav rēķinājusi līgumsoda un procentu maksājumus, bet maksājumus
novirzījusi pamatparāda dzēšanai, līdz ar to pamatparāds sastāda Ls 15 612,18 un likumiskie procenti par laika periodu no
2009.gada 11.septembra līdz 2013.gada 30.oktobrim sastāda Ls 3 873,50. Pēc bankas otrā brīdinājuma nekādi maksājumi netika
saņemti. Lūdz piedzīt no parādnieka minētās summas, piedziņas neiespējamības gadījumā lūdz piedzīt no galvinieka. Lūdz piedzīt
6% no pamata parāda summas līdz sprieduma izpildes dienai un visus tiesāšanās izdevumus.
[3] Atbildētājiem /pers. D/ un /pers. E/ par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā, 2013.gada 5.aprīlī
nosūtot pavēsti uz deklarēto dzīvesvietu.
Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās
dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai
nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā
dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt
Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās
dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas
juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi
neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājiem ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.
Civilprocesa likuma 156.panta pirmā daļa nosaka, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas
izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.
Ņemot vērā, ka atbildētājiem par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāju
/pers. D/ un /pers. E/ klātbūtnes.
[4] Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā
atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
2012.gada 18.jūlijā atbildētājiem ir nosūtīts prasības pieteikums. 2013.gada 5.aprīlī atbildētājiem uz deklarēto dzīvesvietu ir
nosūtīta pavēste par tiesas sēdi 2013.gada 31.oktobrī, plkst.13:00. Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies un paskaidrojumus nav
snieguši.
Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav
saskatāmi Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Motīvu daļa
[5] Noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir
apmierināma daļēji.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
Ar lietas materiālos esošo Kredīta līgumu (l.l. 10-14) ir pierādīts, ka 2004.gada 1.decembrī starp AS „NORD/LB Latvija” un /pers. D/
noslēgts KredītalīgumsNr. 4834/04P21, atbilstoši kuram /pers. D/ piešķirts aizdevums EUR 18 840,00 apmērā uz laiku līdz
2019.gada 30.novembrim.
Ar 2006.gada 20.septembra Grozījumiem Nr.1 Kredīta līgumā AS „DnB NORD Banka” un atbildētājs /pers. D/ vienojās par papildus
likmi 2% gadā (l.l. 15).
Ar 2007.gada 2.februāra Grozījumiem Nr.2 Kredīta līgumā AS „DnB NORD Banka” un atbildētājs /pers. D/ vienojās par papildus
kredīta piešķiršanu EUR 14 000 apmērā. Puses vienojās, ka piešķirtā kredīta apmērs ir EUR 32 840,00 apmērā. Vienlaikus puses
vienojās, ka kredīta atmaksas sākuma datums ir 2007.gada 10.aprīlis (l.l.16).
[6] Saskaņā ar 2006.gada 2.maija un 2011.gada 4.novembra Uzņēmumu reģistra izziņu (l.l.58,59) AS NORD/LB Latvija,
nosaukums ir mainīts uz AS DnB NORD Banka, bet vēlāk mainīts nosaukums uz AS DNB banka. Secināms, ka prasītājam ir mainījies
nosaukums un AS DNB bankai ir prasījuma tiesības, kas ieriet no līgumiem, kurus ir noslēgusi AS „NORD/LB Latvija” un AS „DnB
NORD Banka”.
[7] Prasītājs lūdz piedzīt neatmaksāto aizdevuma pamatsummu Ls 18 278,27 apmērā.
Civillikuma 1934.pants nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar
pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Savukārt Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
No 2004.gada 1.decembra Kredīta līguma Nr. 4834/04P21 (ar grozījumiem 2006.gada 20.septembrī un 2007.gada 2.februārī) izriet,
ka /pers. D/ piešķirts kredīts EUR 32 840 apmērā ar atmaksas beigu datumu 2019.gada 30.novembris.
Ar lietas materiāliem pievienoto 2004.gada 15.decembra maksājuma uzdevumu kredīta pārskaitījumam ir pierādīts, ka /pers. D/
izsniegts aizdevums EUR 18 840,00 apmērā, savukārt, ar 2007.gada 2.februāra maksājuma uzdevumu kredīta pārskaitījumam ir
pierādīts, ka /pers. D/ izsniegts aizdevums EUR 14 000,00 apmērā. Ar to ir pierādīts apstāklis, ka atbildētājam izsniegts aizdevums
EUR 32 840,00 apmērā (l.l. 30-31). Atbildētāji aizdevuma izsniegšanas faktu nav apstrīdējuši.
Līguma 7.punktā puses ir vienojušās, ka kredīts tiek atmaksāts katra mēneša 10.datumā, par ko ir sastādīts grafiks.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Kā norāda prasītājs pamatsummas maksājumu kavējumus atbildētājs ir sācis ar 2009.gada 9.aprīli.
Prasītāja pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka prasītājs ir atkāpies no līguma ar 2009.gada 11.septembrī nosūtot atbildētājiem
brīdinājumu.
Kredīta līguma Nr. 4834/04P21 10.5.punktā puses ir vienojušās par gadījumiem, kad kreditors var vienpusēji atkāpties no līguma un
pieprasīt visa aizdevuma atgriešanu. Savukārt 10.6.punktā noteikts, ka bankas vienpusējas atkāpšanās gadījumā kredītņēmējs pēc
bankas pirmā pieprasījuma veic līguma saistību pirmstermiņa izpildi (l.l.14).
No 2009.gada 11.septembra brīdinājuma redzams, ka prasītājs ir atkāpies no līguma un noteicis saistību izpildes termiņu 2009.gada
21.septembri (l.l.22). Minēto apstākli apliecina arī Rīgas rajona tiesas 2009.gada 1.decembra lēmumā lietā Nr.3-12/5951/9
norādītais, ka saistības izpildes termiņš iestājas 2009.gada 21.septembrī (l.l.44). Atbildētāji minēto nav apstrīdējuši.
Prasītāja pārstāve tiesas sēdē iesniedza precizētu 2013.gada 8.oktobra parāda aprēķinu, no kura redzams, ka atbildētāja
pamatsummas parāds sastāda Ls 15 612,18 (l.l. 76). Kā norādīja prasītāja pārstāve, parāda aprēķins sagatavots, ņemot vērā
Augstākās tiesas judikatūru.
Lietā nav strīda, ka maksājumi ir kavēti un samaksa līdz šim brīdim pilnībā nav veikta. Atbildētāji nav apstrīdējuši parāda
pamatsummas apmēru.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka ir pierādīta 2004.gada 1.decembra Kredīta līguma Nr.4834/04P21 (ar grozījumiem 2006.gada 20.septembrī
un 2007.gada 2.februārī) saistību neizpilde un prasība apmierināma daļā par pamatparāda Ls 15 612,18 apmērā piedziņu, savukārt
pārējā daļā par Ls 2 666,09 piedziņu prasība ir noraidāma.
[8] Prasītājs lūdz piedzīt kavētos procentus par kredīta izmantošanu Ls 466,30 apmērā, par laika periodu no 2011.gada
12.septembra līdz 2012.gada 9.jūnijam.
Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu
lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
2004.gada 1.decembra Kredīta līgumā Nr. 4834/04P21 puses ir pielīgušas procentu bāzes likmi 2,209% gadā, un turpmāk tas tiek
mainīts grafika maksājuma datumā vai pirmajā darba dienā pēc tā, ja attiecīgais datums iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, ik pēc
sešiem mēnešiem, kā arī pielīguši papildus likmi 2% apmērā gadā.
Kaut arī puses ir pielīgušas procentu maksājumus un atbildētāji nav apstrīdējuši prasītāja norādīto, tiesa uzskata, ka prasība par
procentu piedziņu nav apmierināma pilnā apmērā sekojošu apsvērumu dēļ.
Tiesa uzskata, ka blakus Civillikuma regulējumam par procentu piedziņu ir jāņem vērā arī judikatūra.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra Spriedumā Nr.SKC-644/2013 ir
nolēmusi, ja tiek izmantotas pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais
pamats pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to
piemērošanai pēc līguma izbeigšanās. Līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir
atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt.
No minētā secināms, ka neskatoties uz to, ka puses ir pielīgušas procentu maksājumus, ar brīdi, kad notiek vienpusējā atkāpšanās
no līguma, kreditors zaudē tiesības aprēķināt un piedzīt pielīgtos procentus.
No 2013.gada 8.oktobra parāda aprēķina ir redzams, ka atbildētāja procentu parāds sastāda Ls 0,00, savukārt prasības pieteikumā
prasītājs norāda, ka procentu parāds ir aprēķināts par laika periodu no 2009.gada 12.septembra līdz 2012.gada 9.jūnijam. Tā kā
prasītājs ir vienpusēji izbeidzis Aizdevuma līgumu ar 2009.gada 11.septembri, tad prasītājam ir zudušas tiesības prasīt pielīgto
procentu piedziņu par periodu pēc 2009.gada 11.septembra.
Prasītāja pārstāve tiesas sēdē, iesniedzot precizēto 2013.gada 8.oktobra /pers. D/ parāda aprēķinu, norādīja, ka atbildētāja
līgumisko procentu parāds sastāda Ls 0,00, kas aprēķināts ņemot vērā Augstākās tiesas judikatūru. Vienlaikus prasītājs ir aprēķinājis
likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas Ls 15 612,18, par laika periodu no 2009.gada 11.septembra līdz 2013.gada
30.oktobrim, kas sastāda Ls 3 873,50.
Kaut arī tiesa ir atzinusi, ka ir pierādīta saistības neizpilde, kas izriet no 2004.gada 1.decembra Kredīta līguma Nr. 4834/04P21 (ar
grozījumiem 2006.gada 20.septembrī un 2007.gada 2.februārī), nav pamata piedzīt pielīgtos procentus par kredīta izmantošu, kas
aprēķināti par periodu pēc atkāpšanās no līguma. Tomēr tiesa atzīst, ka prasītājs nezaudē tiesības prasīt likumisko sešu procentu
piedziņu no 2009.gada 11.septembra.
Tiesa konstatē, ka prasītājs iesniedzot precizētos aprēķinus ir norādījis, ka likumisko procentu apmērs ir Ls 3873,50, bet prasības
pieteikuma papildinājumi daļā par procentu piedziņu lietā nav iesniegti.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 192.pantā noteiktajam, tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā
norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.
Tā kā prasītājs ir lūdzis piedzīt procentus Ls 466,30 apmērā un prasības palielinājums nav iesniegts, tiesai nav pamata piedzīt
lielākus procentus par tiem, ko prasītājs ir prasījis prasības pieteikumā, kas bija Ls 466,30.
Pie šādiem apstākļiem tiesa secina, ka prasība daļā par procentu piedziņu ir apmierināma piedzenot likumiskos procentus Ls
466,30 apmērā, atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam apmēram.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda
(..) prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Vienlaikus ir apmierināms prasītāja prasījums atzīt prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus
procentus gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.
[9] Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu Ls 1 117,55 apmērā, par laika periodu no 2005.gada 10.augusta līdz 2011.gada 15.augustam.
Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās.
Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.
2004.gada 1.decembra Kredīta līgumā Nr. 4834/04P21 noteikumu II.daļas 10.1.punktā noteikts, ja kredītņēmējs neveic maksājumus
saskaņā ar grafiku, kredītņēmējs maksā Bankai līgumsodu 0,3% dienā no nesamaksātās summas (l.l. 13).
Tiesa konstatē, ka prasītājs ir lūdzis piedzīt līgumsodu par laika periodu pēc atkāpšanās no līguma 2009.gada 11.septembrī. No
minētā secināms, ka prasītājs ir nepamatoti aprēķinājis līgumsoda parādu Ls 1 117,55 apmērā.
Kaut arī tiesa ir atzinusi, ka ir pierādīta saistības neizpilde, kas izriet no 2004.gada 1.decembra Kredīta līguma Nr. 4834/04P21 (ar
grozījumiem 2006.gada 20.septembrī un 2007.gada 2.februārī), nav pamata piedzīt līgumsodu, kas aprēķināts par periodu pēc
atkāpšanās no līguma
No tiesas sēdē iesniegtā precizētā 2013.gada 8.oktobra parāda aprēķina ir redzams, ka atbildētāja nesamaksātais līgumsods par
laika periodu no 2005.gada 10.augusta līdz 2009.gada 10.septembrim, t.i. līdz dienai, kad prasītājs vienpusēji atkāpies no līguma,
sastāda Ls 0,00 (l.l. 85-86).
Ņemot vērā iepriekš minēto tiesa secina, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu Ls 1 117,55 apmērā ir noraidāma.
[10] Prasītājs lūdz piedzīt parādu no /pers. D/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. E/.
Civillikuma 1702.pants nosaka, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā
parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu
atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.
Saskaņā ar 2007.gada 2.februāra Galvojuma līgumu Nr.4834/04P21-2 /pers. E/ ir galvojis par saistību pienācīgu izpildi, kas izriet no
bankas un /pers. D/ 2004.gada 1.decembrī noslēgtā Kredīta līgumā Nr.4834/04P21 un visiem tā grozījumiem, izņemot grozījumus par
galvenā līguma ietvaros izsniedzamā kredīta maksimālā apmēra palielinājumu, jo par to galvinieka atbildība iestāja tikai pēc pušu
darījuma dokumentu parakstīšanas līdzēju starpā (l.l.17).
Tiesa atzīst, ka galvotājs ir uzņēmies atbildēt par /pers. D/ kredīta saistībām, kas izriet no 2004.gada 1.decembrī noslēgtā Kredīta
līguma Nr.4834/04P21, bet par aizdevuma palielinājuma summu atbild tikai pēc pušu darījuma dokumentu parakstīšanas līdzēju
starpā.
Tiesa konstatē, ka /pers. E/ ir parakstījis Galvojuma līgumu 2007.gada 2.februārī, kad piešķirtā aizdevuma summa bija EUR 32
840,00. Līdz ar to tiesa secina, ka galvotājs ir uzņēmies atbildēt par saistību, kas bija spēkā galvojuma līguma parakstīšanas brīdī.
Lietā nav gūti pierādījumi, ka galvotājs parakstījis galvojuma līgumu viltus, spaidu vai maldu iespaidā.
Tiesa uzskata, ka prasītājs pamatoti lūdz piedzīt parādu no galvenā parādnieka, bet no galvotāja tikai tādā gadījumā, ja piedziņa no
galvenā parādnieka nav iespējama, jo atbildētāji lietā nav atzīstami par kopparādniekiem.
Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka parāds ir piedzenams no /pers. D/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības
gadījumā no /pers. E/.
[11] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summa piespriež prasītājam proporcionāli
tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..).
Tā kā tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma Ls 16 078,48 apmērā (15 612,18+ 466,30), tad par labu prasītājam
piedzenami tiesas izdevumi: nomaksātā valsts nodeva Ls 427,26, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 5,50 apmērā (l.l.9). Valsts
nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi piedzenami Ls 216,38 apmērā no katra atbildētāja.
Uz sprieduma taisīšanas brīdi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda Ls 8,08 (l.l. 2), no kuriem Ls 5,50 prasītājs ir samaksājis.
Tādējādi no atbildētājiem valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,58, no katra piedzenot Ls
1,29 apmērā.
[12] Tiesa atzīst, ka atbildētājiem ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu,
kas nosaka, ka,taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma
labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 96., 97., 192., 193., 194., 195., 204.¹ un 208.1pantu, tiesa
no sp ri e d a
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā no /pers. E/, /personas
kods/, par labu AS „DNB banka”, reģistrācijas Nr./adrese/, parāda pamatsummu Ls 15 612,18 apmērā un likumiskos procentus Ls
466,30 apmērā, kopā piedzenot Ls 16 078,48.
Noteikt AS „DNB banka”, reģistrācijas Nr./adrese/, tiesības saņemt n o /pers. D/, /personas kods/, bet piedziņas pilnīgas vai
daļējas neiespējamības gadījumā no /pers. E/, /personas kods/, likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātās parāda
pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Noraidīt prasību par pamatparāda piedziņu Ls 2 666,09 apmērā, līgumsoda piedziņu 1 117,55 apmērā un procentu piedziņu par
kredīta izmantošanu.
Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, par labuAS „DNB banka”, reģistrācijas Nr./adrese/, tiesas izdevumus Ls 216,38.
Piedzīt no /pers. E/, /personas kods/, par labuAS „DNB banka”, reģistrācijas Nr./adrese/, tiesas izdevumus Ls 216,38.
Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 1,29.
Piedzīt no /pers. E/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 1,29.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar
lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona
tiesā.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas
dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Atbildētājs 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku
spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 25.novembrī.
Tiesnese /paraksts/ E.Stivriņa
NORAKSTS PAREIZS
Rīgas rajona tiesas tiesnese E.Stivriņa
Rīgā, 2013.gada 25.novembrī