Court partially allowed landlord's claim for rent and electricity, dismissing wood payment claim and terminating proceedings.

Lietas Nr. C34027215

Lietas arhīva Nr. C-0272-15/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Saldū 2015.gada 30.aprīlī

Saldus rajona tiesa

tiesnese Selga Lapejeva,

ar tiesas sēžu sekretāri Intu Āboliņu,

piedaloties prasītājam /pers. A/ un atbildētājam /pers. B/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs /pers. A/ cēlis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par īres maksas un zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 9.oktobrī starp prasītāju /pers. A/ un atbildētāju /pers. B/ noslēgts īres līgums par dzīvojamās mājas

un palīgēku īri ar noteiktu īres maksu 49,80 EUR jeb 35,00 Ls mēnesī. Atbildētājs saskaņā ar noslēgto līgumu īres maksu nav samaksājis par astoņiem

mēnešiem, līdz ar ko izveidojies īres maksas parāds 398,40 EUR jeb 280,00 Ls apmērā. Turklāt atbildētājs nav maksājis par patērēto elektrību un

izlietoto malku. Atbildētājs labprātīgi īres maksu nemaksā, atsakās atlīdzināt arī pārējos izdevumus, melo sniedzot nepatiesus apgalvojumus. Lūdz piedzīt

no atbildētāja /pers. B/ par labu /pers. A/ maksu par dzīvojamo telpu īri par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 1.jūnijam 398,40

EUR, maksu par patērēto elektrību par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.jūnijam 39,89 EUR un samaksu par patērēto malku

40,00 EUR, kā arī tiesas izdevumus. Prasība celta uz Civillikuma 1587.panta pamata.

Atbildētājs/pers. D/ noteiktajā termiņā iesniedzis paskaidrojumu par prasību, kurā norādījis, ka prasību neatzīst un vēlas,

lai prasītājs tiktu uzklausīts tiesas sēdē (lietas 28.-29.lapa).

Ar Saldus rajona tiesas 2015.gada 23.februāra lēmumu nolemts civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu

izskatīt mutvārdu procesā.

Prasītājs /pers. A/ tiesas sēdē prasību uzturēja daļēji par īres maksas parāda 398,40 EUR apmērā un maksas par patērēto elektroenerģiju 39,89

EUR apmērā piedziņu, atsauca prasību daļā par samaksas piedziņu par patērēto malku 40,00 EUR apmērā. Kā arī paskaidroja, ka 2013.gada 9.oktobrī

pie notāres starp viņu un atbildētāju /pers. B/ noslēgts īres līgums. Saskaņā ar kuru izīrējis un nodevis atbildētāja lietošanā sev piederošo dzīvojamo māju,

zemi, saimniecības ēku ar pagrabu, šķūņus, garāžu, siltumnīcu, kas atrodas Saldus novada Novadnieku pagastā, /adrese/. Vienojušies, ka īres maksu

49,80 EUR jeb 35,00 Ls atbildētājs personīgi katru mēnesi maksās prasītājam, par pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem norēķināsies ar

pakalpojuma sniedzējiem pēc faktiski patērētā. Taču atbildētājs īres maksas maksājumus saskaņā ar noslēgto līgumu nav maksājis, paskaidrojot, ka īres

maksu samaksās tad, kad darba devējs izmaksāšot aprēķinu. 2014.gada aprīļa mēnesī aizbraucis ciemos pie meitas uz Skotiju. Pirms aizbraukšanas

saticies ar /pers. B/ un viņš solījis īres maksu samaksāt pēc atgriešanās. Kad atgriezies no Skotijas konstatējis, ka /pers. B/ izīrētā māja ir apzagta, bijušas

izvestas gan mēbeles, gan dažādas sadzīves lietas, pat karogs, līdz ar to 4.maijā nav varējis pie mājas izkārt karogu, par ko ticis sodīts. Bez tam tajā laikā

mājā notikušas tādas lietas kā “rūnīšana”. Centies /pers. B/ sazvanīt, taču uz telefonu zvaniem un īsziņām viņš nav atbildējis. Ar kaimiņu palīdzību izdevies

sazināties ar cilvēkiem, kuri piedalījušies mēbeļu izvešanā, un viņi sazinājušies ar /pers. B/. Pēc kā arī /pers. B/ pats zvanījis prasītājam un pārmetis, kāpēc

tiekot celts “hajs”, ja pats pirms izīrējis māju, licis tās mēbeles sadedzināt. Pēc tam /pers. B/ stāstījis, ka mēbeles aizvedis pie draudzenes, lai mājā varētu

veikt remontu. Pēc mājas apzagšanas izīrētajai mājai nomainījis durvju slēdzeni, un tad arī no atbildētāja saņēmis iesniegumu izbeigt dzīvojamās telpas īres

līgumu, kurā arī norādījis, ka atlīdzinās par nozagtajām mēbelēm. Par nozagtajām mēbelēm ar advokātes un policijas palīdzību no atbildētāja saņēmis

kompensāciju 150,00 EUR apmērā. Atbildētāja iesniegumu saņēmis aprīļa mēnesī, tāpēc īres maksa ir aprēķināta par laika periodu no 2013.gada

9.oktobra līdz 2014.gada 1.jūnijam, par astoņiem mēnešiem 398,40 EUR apmērā. Kā arī atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par patērēto

elektroenerģiju, kas saskaņā ar akciju sabiedrības “Latvenergo” izrakstītajiem rēķiniem uz 2014.gada 6.maiju kopā ar komisijas maksu ir 39,89 EUR.

Pēc akciju sabiedrības “Latvenergo” brīdinājumu saņemšanas bijis spiests samaksāt rēķinos norādīto summu. Savukārt par patērētās malkas apjomu un

vērtību apstiprinošus pierādījumus nevar iesniegt, tāpēc šajā daļā savu prasību

atsauc.

Atbildētājs J/pers. B/ tiesas sēdē prasību neatzina un paskaidroja, ka 2013.gada 9.oktobrī ar prasītāju /pers. A/ ir noslēdzis īres līgumu saskaņā

ar kuru pieņēmis lietošanā prasītājam piederošo māju Saldus novada Novadnieku pagasta, /adrese/, un pēc līguma noslēgšanas arī uzreiz dzīvojis šajā

mājā. Taču īres maksu saskaņā ar noslēgto līgumu 49,80 EUR jeb 35,00 Ls apmērā maksājis, naudu devis personīgi, jo tā vienojušies, maksājis vienu

reizi divos mēnešos, pretī kvīti nesaņemot. Naudas nodošana notikusi autobusa pieturā vēlu vakaros, līdz ar to nekādu liecinieku naudas nodošanas

faktam nav, nekādu dokumentāru pierādījumu arī nav. Savukārt par elektrību maksājis kamēr dzīvojis mājā, tas ir, līdz 2014.gada februāra mēnesim. Pēc

tam durvīs nomainīta slēdzene un mājā vairs nav varējis iekļūt, līdz ar ko tajā nav dzīvojis un par elektrību nav maksājis. Arī īres maksu 426,86 EUR jeb

300,00 Ls apmērā samaksājis līdz februāra mēnesim, maksājot dažādas summas vairākos maksājumos. Bez tam /pers. H/ sastādījis /pers. A/ adresētu

iesniegumu ar prasību izbeigt īres līgumu, kurš /pers. A/ nosūtīts aprīļa mēnesī.

Motīvu daļa

Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ maza apmēra

prasība pret /pers. B/ par naudas piedziņu uzturētajā daļā ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar lietā esošo Saldus rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Novadnieku pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/norakstu

prasītājs /pers. A/ ir nekustamā īpašuma /adrese A/, Novadnieku pagasts, Saldus novads, īpašnieks (lietas 13.lapa).

2013.gada 9.oktobrī starp /pers. A/ kā izīrētāju un /pers. B/ kā īrnieku noslēgts īres līgums, saskaņā ar kuru izīrētājs nodod un īrnieks pieņem

lietošanā izīrētājam piederošo dzīvojamo māju, un nodod izmantošanai viņam piederošo zemi 0,313 ha platībā, dzīvojamo māju, saimniecības ēku ar

pagrabu, piecus šķūņus, garāžu, siltumnīcu, saimniecības telpu, kas atrodas Saldus novada Novadnieku pagasta /adrese/ (lietas 10. -12.lapa).

Atbilstoši pušu starpā noslēgtā līguma 2.1.apakšpunktam īres maksa noteikta 49,80 EUR jeb 35,00 Ls mēnesī, ko īrnieks samaksā izīrētājam

personīgi līdz tekošā mēneša 11.datumam. Līguma 2.2.apakšpunktā puses vienojušās, ka par pamatpakalpojumiem (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija

un sadzīves atkritumu izvešana) un papildpakalpojumiem (elektrība, gāze u.c.) īrnieks patstāvīgi norēķinās ar pakalpojuma sniedzējiem pēc faktiski

patērētā. Savukārt saskaņā ar līguma 3.1.apakšpunktu līgums stājas spēkā no tā noslēgšanas brīža un ir noslēgts uz vienu gadu. Pēc līguma termiņa

notecējuma, īres līgums var tikt pagarināts, noslēdzot jaunu līgumu vai vienošanos. Līguma 7.2.apakšpunkts paredz, ka īrniekam ir tiesības jebkurā laikā

izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, par to mēnesi iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju (lietas 10. -12.lapa).

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pants noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par

maksu.

Tādējādi izvērtējot iepriekš minēto tiesa uzskata, ka puses atbilstoši iepriekš minētajā likuma normā sniegtajai definīcijai ir vienojušās par

dzīvojamās telpas īres līgumu.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts darījums uzliek par pienākumu līdzējiem izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

vēlāk radušās izpildes grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut atlīdzinot otrai zaudējumus.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmā daļa paredz, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos, bet minētā likuma panta otrā daļa paredz, ka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama

normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Kā redzams no prasītāja prasības pieteikumā ietvertā aprēķina atbildētāja īres maksas parāds aprēķināts saskaņā ar noslēgto īres līgumu par laika

periodu no 2013.gada 9.oktobra, kad noslēgts īres līgums, līdz 2014.gada 1.jūnijam, kad pēc atbildētāja lūguma īres līgums izbeigts (lietas 24.lapa). Lai

gan lietas materiāliem nav pievienots atbildētāja iesniegums, kurā viņš lūdz īres līgumu izbeigt, tiesas sēdē gan atbildētājs, gan prasītājs sniedzot

paskaidrojumus norādīja, ka atbildētājs šādu iesniegumu prasītājam nosūtījis un prasītājs šādu iesniegumu saņēmis aprīļa mēnesī. Tādējādi secināms, ka

saskaņā ar īres līguma 7.2.apakšpunktu dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas pēc mēneša. Līdz ar ko tiesa uzskata, ka prasītājs pamatoti īres maksu ir

aprēķinājis par astoņiem mēnešiem 398,40 EUR apmērā.

Kā redzams no lietas materiālos esošā akciju sabiedrības “Latvenergo” brīdinājuma prasītājam /pers. A/ tiek lūgts veikt pilnu samaksu par

patērēto elektroenerģiju objektā /adrese/ pēc šādiem rēķiniem - 2014.gada 10.janvārī izrakstītā rēķina 1,62 EUR, 2014.gada 2.februārī izrakstītā rēķina

9,92 EUR, 2014.gada 2.martā izrakstītā rēķina 9,92 EUR, 2014.gada 6.aprīlī izrakstītā rēķina 9,92 EUR un 2014.gada 5.maijā izrakstītā rēķina 8,15

EUR. Savukārt naudas iemaksas čeks apliecina, ka 2014.gada 16.maijā /pers. A/ par elektroenerģiju samaksājis 39,89 EUR, ieskaitot komisijas maksu

0,36 EUR par pakalpojumu (lietas 14.lapa).

Samaksas pierādīšanas pienākums saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu gulstas uz atbildētāju, taču tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs

būtu veicis īres maksas maksājumus. Lai gan atbildētājs tiesas sēdē apgalvoja, ka saskaņā ar īres līgumu vairākos maksājumos, taču neievērojot līgumā

noteikto termiņu, prasītājam ir samaksājis īres maksu 426,86 EUR jeb 300,00 Ls apmērā, attiecīgus pierādījumus iesniegt nevarēja.

Savukārt kā tiesas sēdē noskaidrojās pušu noslēgtais īres līgums izbeigts ar 2014.gada 1.jūniju, līdz ar to nepamatots ir atbildētāja apgalvojums,

ka viņam par patērēto elektrību par laika periodu no 2014.gada janvāra līdz maijam nav bijis pienākums maksāt, jo īrētajās telpās nav dzīvojis, ir

nepamatots. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka no atbildētāja /pers. B/ par labu /pers. A/ piedzenams īres maksas parāds 398,40 EUR un maksa par

patērēto elektroenerģiju 39,89 EUR.

Kā arī tiesa atzīst, ka pieņemama ir prasītāja /pers. A/ atteikšanās no prasības daļā par parāda par patērēto malku 40,00 EUR apmērā piedziņu,

tādējādi prasītājs ir realizējis savas procesuālās tiesības atbilstoši Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1.punktam.

Civilprocesa likuma 223.panta 4.punkts noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Izvērtējot minēto tiesa atzīst, ka izbeidzama tiesvedība daļā par parāda par patērēto malku 40,00 EUR apmērā piedziņu.

No atbildētāja ar labu prasītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva proporcionāli

tiesas apmierinātam prasījuma apmēram 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – 4,70 EUR par tiesas pavēstu un prasības pieteikuma

noraksta piegādi un izsniegšanu pusēm.

Ņemot vērā, ka no 2014.gada 1.janvāra oficiālais maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā ir euro un saskaņā ar Civillikuma

1833.pantu (redakcijā no 01.01.2014.) visi maksājumi izdarāmi euro, piedzenamās summas atbilstoši Euro ieviešanas kārtības

likuma 6.panta pirmajai daļai ir konvertējamas uz euro, piemērojot Padomes noteikto maiņas kursu no latiem uz euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, 223.panta 4.punktu, tiesa

no s p r ie d a

/pers. A/ prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, īres maksas parādu 398,40 EUR (trīs

simti deviņdesmit astoņus euro 40 centus), maksu par patērēto elektroenerģiju 39,89 EUR (trīsdesmit deviņus euro 89 centus).

Izbeigt tiesvedību daļā par parāda par patērēto malku 40,00 EUR (četrdesmit euro 00 centus) apmērā piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus - valsts nodevu 71,14

EUR (septiņdesmit vienu euro 14 centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četrus euro 70 centus).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Saldus rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 14.maijā.

Tiesnese S. Lapejeva